VIENOTĪBA NOZĪMĒ SADARBĪBU MĒRĶA SASNIEGŠANAI

No “DDD” arhīva: JOPROJĀM AKTUĀLI

Bieži izskan pārmetumi, kādēļ latviešu nacionālistu organizācijas neapvienojas vienā – tad būšot lielāks spēks. Jau 2004. gadā Aivars Garda sniedza atbildi. Princips, kas atklāts šajā rakstā, vēl joprojām ir aktuāls.

Pirmpublikācija: “DDD” Nr.3(51) 2004. gada 5.–18. februāris

Aivars Garda

Laikraksta “Latvietis Latvijā” 4. numurā bija lasāms Ivara Vainiloviča/Tāltarta raksts “Ar muti Rīgā, ar darbiem…” Pārsteigums nebija tik daudz par pašu raksta autoru, jo, izlasot viņa rakstīto, jāsecina, ka bērns neko nav sapratis. Vairāk izbrīna tas, ka izdevējs Atklātais sabiedriskais fonds “Latvietis” savā avīzē liek ķengu rakstus par sev draudzīgu organizāciju – Latvijas Nacionālo fronti.

Vēršos pie fonda vadības, lai tā izvērtē šo rakstu un arī galvenā redaktora Leonarda Inkina nostāju, jo viņa rīcība šā raksta kontekstā ir nedraudzīga. Latvijas Nacionālā fronte nekad nav zākājusi fondu “Latvietis”. Mēs neesam pret kritiku, bet Ivara Vainiloviča/Tāltarta rakstā nav izteikta kritika, tajā ir lamāšanās un citu noniecināšana. Ja Latvijas Nacionālā fronte strādā ne tā, kā kādam to gribētos, tad viņam ir visas iespējas izveidot savu organizāciju.

Patiesībā, šis raksts uzskatāmi demonstrē, kādi cilvēki nāk no jauniešu apvienības “Visu Latvijai!”. Protams, varu saprast Leonardu Inkinu, jo viņam nav kadru, kas spētu sagatavot avīzi un pašam arī nav laika, bet tas nekādā ziņā neatbrīvo viņu no atbildības. Gluži otrādi, viņa atbildība ir vēl lielāka, ja uztic avīzi sagatavot vēl nenobriedušam bērnam. Visvairāk mani sasmīdināja Tāltarta pārmetums – jautājums Latvijas Nacionālajai frontei, citēju: ““Cik latviešiem šie “svētie 3 D” ir uzlabojuši dzīves apstākļus?” Zēns, raksta autors, acīmredzot nezina, ka šādus jautājumus var uzdot tikai valdībai un Saeimai, kas ir pie varas un kurai ir iespējas uzlabot vai pasliktināt dzīves apstākļus.

Arī apvainojumi Aivaram Gedroicam un Steidzītei Freibergai no Tāltarta puses ir pilnīgi nepamatoti. Vai tādēļ, ka Aivaram Gedroicam vienmēr ir sava nostāja, viņš jāuzskata par pārgudru? Ja pārliecība ir gudra, kādēļ tā jāuztver kā pārgudra? Aivaru Gedroicu cienu tieši par viņa stingro, taisnīgo un drosmīgo nostāju, lai gan, kā saka arī Aivars Gedroics, dažos jautājumos mūsu domas atšķiras, bet tas nenozīmē, ka nevaram vienoti strādāt.

Šajā sakarā pievērsīšos vienotības problēmai, lai gan tā iziet ārpus Tāltarta raksta. Latvijas Nacionālā fronte uzskata, ka deokupācijas, dekolonizācijas un deboļševizācijas jautājumos esam vienoti ar Latvijas Aizsargu organizācijas lielāko daļu, kuru pārstāv Viktors Mūrnieks, organizāciju “Pērkonkrusts”, partiju “Nacionālo spēku savienība”, kas aktīvi darbojas Liepājā, Atklāto sabiedrisko fondu “Latvietis” un “Latviešu partiju”.

Jāatceras fizikas likums, kas darbojas arī garīgajā sfērā. Dzīvās Ētikas Mācība saka: “Pretspēki savstarpēji iznīcinās. Spēki, kas darbojas paralēli vienā virzienā, veido šo enerģiju summu, bet spēki, kas darbojas katrs par sevi, piedzīvo zaudējumu atkarībā no nesakritības leņķa. Kā cilvēki nespēj saprast, ka šis fizikas pamatlikums ir arī sadarbības pamatlikums!” (Bezrobežība II, 433.)

Visiem tiem, kuri mēģina mūs apvienot vienā organizācijā, jāsaprot šis sadarbības princips, kuru var attēlot šādā shēmā:

Pieņemsim, ka katra no organizācijām cīņā iegulda 10 kg spēka. Kopējā summa ir 60 kg, kas mērķim, pret kuru spēks vērsts, ir nemainīga. Tas, ka organizācijas nav apvienotas vienā, nav zaudējums, gluži pretēji – organizācijas tiek pasargātas no izjukšanas. Organizācijas veido cilvēki ar dažādiem raksturiem. Cilvēki, kuru raksturi ir līdzīgi, apvienojas vienā organizācijā, citi – citā. Ja organizācijas, kurās ir dažādi cilvēki, apvienotu vienā, iespējams, tā drīz vien izjuktu. Tad iepriekšējo 60 kg spēka vietā nebūtu vairs nekā – viss aizietu pilnīgi pretējā virzienā. Tādēļ svarīgi ir nosargāt organizāciju ideju un darbību vienotību.

Tas attiecas arī uz indivīdiem, kuri nav nevienā organizācijā. Piemēram, Aivars Gedroics, veltīdams visas pūles vienotajai idejai, nāk ar savu spēku. Atgriežoties pie shēmas, izsakot Aivara Gedroica spēku ar 10 kg, kopējais spēka daudzums, pateicoties viņa darbam, palielinās vēl par 10 kg – tātad kopā jau ir 70 kg. Šī kopējā spēka palielināšana attiecas uz ikvienu, jo enerģija nekur nepazūd. Pieņemsim, ka Aivars Gedroics iestātos manis vadītajā organizācijā. Nosacīti runājot, kopējais spēka kilogramu daudzums no tā nepalielinātos.

Tāpēc mūsu atbalstītājiem ir jāsaprot, ka viņi, mudinot organizācijas apvienoties, patiesībā grūž mūs uz izjukšanu, jo katrai organizācijai, gluži tāpat kā katram cilvēkam, ir savs raksturs. Atbalstītāji kliedz, ka tiem tur augšā vajag vienoties. Bet tieši tādu jautājumu varam uzdot arī viņiem – vai esat vienojušies savā starpā? Vai esat tik vienoti, ka varat mums aizrādīt?

Latvijas Nacionālā fronte darbojas un aicina arī citus darboties tikpat aktīvi. Arī mēs varam pajautāt atbalstītājiem, ko un cik jūs esat izdarījuši? Mēs šādu jautājumu varam droši uzdot, jo patiešām strādājam, un mūsu darba rezultāti ir redzami. Tagad notiek vissvarīgākais Latvijas dekolonizācijas posms, proti, dekolonizācijas idejas nostiprinās latviešu prātos. Politiķi, sniedzot intervijas avīzē “DDD”, faktiski atbalsta dekolonizāciju atklātā tekstā. Vai kaut kas tāds bija iespējams pirms 3 gadiem? Tad vārdu “okupants” publiski nedrīkstēja izrunāt, bet tagad mūsu daudzskaitlīgie nezināmie atbalstītāji arvien biežāk zvana uz radio un televīziju, lai runātu par šiem jautājumiem. Jāsaprot, ka fiziska okupantu aizvākšanās notiks tad, kad latviešu tautas domas, jūtu un gribas potenciāls būs pietiekami liels. Dekolonizācija jau notiek un okupanti jau bailēs dreb. Tieši tāpēc šie fašisti un fašistēni ālējas pret izglītības reformu, kas arī ir attaisnojuma vienīgi kā līdzeklis viņu mudināšanai aizvākties.

Starp citu, varu atklāt, ka mēs mēģinājām apvienot “DDD” un “Latvietis Latvijā” vienā laikrakstā. Paldies Dievam, ka mūsu sarunas beidzās ar neveiksmi. Šeit ir jāsecina, ka arī mums, organizāciju un laikrakstu vadītājiem, vienmēr nav jāiet atbalstītāju pavadā. Iedomāsimies, ja divu avīžu vietā būtu viena, vai mēs būtu kaut ko ieguvuši? Nē. Tagad cilvēkiem ir daudz vairāk iespēju izteikt savas domas. Galvenais, lai šīs avīzes viena otru neapkarotu. Tāpēc šoreiz varu izteikt pārmetumu gan Leonardam Inkinam, gan fonda “Latvietis” vadībai, kuri ir laikraksta “Latvietis Latvijā” izdevēji. Latvijas Nacionālā fronte – laikraksta “DDD” izdevējs – ne reizi nav uzbrukusi fondam “Latvietis”.

Runājot par atbalstītāju pārmetumiem, ka mūsu avīzes nevar vienoties, gribu vērst uzmanību uz vēl kādu aspektu. Okupantiem ir vairākas avīzes, kangariem arī ir vairākas avīzes, piemēram, “Diena”, “Neatkarīgā Avīze”. Kangari nemaz neprasa, lai viņu avīzes apvienotos, lai viņiem būtu tikai viens laikraksts. Arī okupanti ir priecīgi, ka viņiem ir vairāki izdevumi. Mūsu atbalstītājiem gribu vēlreiz atkārtot – mūsu vienotība ir ne jau organizāciju apvienošanā, bet gan mūsu mērķu vienotībā un to īstenošanā.

Jāņem vērā, ka cilvēki vēl nav gatavi apvienoties vienā organizācijā, un tas attiecas ne tikai uz nacionālajiem spēkiem, bet uz visiem cilvēkiem kopumā. Kas attiecas uz kangariem, tad jāsaprot, ka viņi ir apvienojušies nevis ap ideju, bet ap naudu. Jebkuras kangaru partijas pamatā ir nauda un tirgošanās – pakalpojums pret pakalpojumu. Idejas ir vienkārši aizsegs, aiz kurām partijas aizslēpjas pirms vēlēšanām. Vienoties ap naudu taču ir tik vienkārši – to pierāda partiju varenība. Mūsu atbalstītāji prasa, lai mēs apvienotos vienā organizācijā uz idejas pamata, bet jāsaprot – cik cilvēku, tik uzskatu. Ja starp cilvēkiem ir kaut mazākā nesaderība, organizācija var sabrukt. Iespējams, ka dedzīgie apvienotāji pat neapzinās, ko dara, un domā, ka viņu rīcība ir cēla. Kamēr cilvēki vēl nav pietiekami augsti attīstīti, jābūt vairākām organizācijām, kuras darbojas vienā virzienā, sadarbojas.

Minēšu piemēru, kas pamato, kādēļ apvienošanās vienā organizācijā ir bīstama. Kādam cilvēkam, kurš nav nevienā organizācijā, bet kuru es ļoti cienu, lūdzu, lai pagaida ar kāda sava lēmuma īstenošanu, jo tas bija ļoti svarīgi tieši mūsu kopējās lietas labad. Bet viņš nepaklausīja. Šāda situācija pierāda, ka mēs varam kopā strādāt, bet ne vienā organizācijā, jo darbs organizācijā prasa disciplīnu un pakļaušanos vadītājam. Iedomāsimies, ka šis cilvēks būtu manis vadītās organizācijas dalībnieks. Viņam būtu man kā organizācijas priekšsēdētājam jāklausa. Bet, tā kā viņš nav Latvijas Nacionālās frontes dalībnieks, viņš var arī nepaklausīt un rīkoties tā, kā uzskata par pareizu, un mūsu sadarbība galvenajos jautājumos turpināsies. Ja viņš būtu mūsu organizācijā, šādas nepaklausības gadījumā būtu izcēlies strīds un, iespējams, līdzšinējā draudzība izjuktu.

Atbalstītājiem jāsaprot, ka cilvēkiem, kuriem ir raksturu nesaderība, apvienošanās vienā organizācijā var būt bīstama, tā var novest pat pie organizācijas izjukšanas. Tādēļ atbalstītājiem jādarbojas katram savā dzīves un darba vietā, jo tieši no viņiem atkarīgs, lai Latvijas Nacionālās frontes idejas, kuras paužam savā laikrakstā, sasniegtu tautas masas.