Septiņu soļu ceļš no pandēmijas uz totalitārismu

“Ir tikai septiņi soļi no pandēmijas izsludināšanas līdz ilgstošam totalitārismam. Vairums juridisko nosacījumu sāk darboties ar piekto soli.” apgalvo Rozmerija Freija (Rosemery Frei) – eksakto zinātņu maģistre (MSc) medicīnā un molekulārajā bioloģijā. 22 gadus viņa ir strādājusi kā neatkarīgā medicīniskā rakstniece un žurnāliste. Šobrīd darbojas kā neatkarīgā žurnāliste pētniece Toronto un Ontario.


 

Rozmerija Freija

 

It kā tas būtu ieplānots jau agrāk, miljardiem cilvēku visā pasaulē ir spiesti soli pa solim mērķtiecīgi apgūt radikāli atšķirīgu dzīvesveidu, kas paredz daudz mazāk personiskās, fiziskās un finansiālās brīvības. Jaunais dzīvesveids ierobežo rīcībspēju.

Lūk, pēc kādas shēmas pārmaiņas tiek īstenotas.

 

  1. solis

Pasaulē sāk izplatīties jauns vīruss. Pasaules Veselības organizācija (PVO) izsludina pandēmiju.

Starptautiskās aģentūras, sabiedrības veselības aprūpes sistēmas pārstāvji, politiķi, plašsaziņas līdzekļi un citas ietekmīgas personas uzkurina bailes, koncentrējoties gandrīz tikai un vienīgi uz vīrusa lipīgumu un saslimušo skaita pieaugumu, un vīruss tiek raksturots kā īpaši bīstams.

Dažu dienu laikā nacionālās valdības un vietējās varas izsludina ārkārtas stāvokli. Gaismas ātrumā tiek īstenoti ierobežojoši noteikumi, kas vairumu cilvēku piesaista mājām. Tiek slēgtas skolas un lielākā globālās ekonomikas daļas. Pasaules tirgi uzsprāgst.

Apdullinātā, iebiedētā un uzticīgā ļaužu masa, kas gadu gaitā pārliecināta, ka viņu ķermeņiem nav dabisko spēju reaģēt uz patogēniem, izstrādājot antigēnus, kuri nodrošina ilgstošu imunitāti, lielā mērā pakļaujas labprātīgi.

Pirmais iknedēļas virtuālās apmācības kurss, lai apgūtu prasmes reaģēt uz ārkārtas situāciju un kovida-19 izraisīto krīzi, tika sniegts pilsētu mēriem un citām vietējām amatpersonām visā pasaulē. Dažādu amerikāņu akadēmisko, medicīnisko, finanšu, politisko un transporta sfēru organizācijas sniedza apmācības, piesaistot arī tādus lektorus kā Baraks Obama un Bills Geitss.

 

  1. solis

Nacionālo, valstu/provinču un pašvaldību līderi, tāpat arī sabiedriskās veselības aprūpes pārstāvji sāk ikdienas preses konferences. Tajās tiek izcelta biedējošā statistika un modelēta iespējamība, ka vīruss potenciāli varētu nogalināt miljoniem cilvēku.

Lielāko daļu no informācijas ir grūti pārbaudīt, un tā nesniedz patiesu ieskatu par vīrusa izplatību dažādos pasaules reģionos.

Amatpersonas un mediji izkropļo vai apzināti slēpj zemos mirstības rādītājus, tā vietā koncentrējoties uz biedējošo statistiku, ko sniedz akadēmiķi, sociālās domas veidotāji un pasaulē atzītas organizācijas.

Galvenais vēstījums: šis ir karš, un daudzu dzīvības ir apdraudētas, ja vien visi nepaliks mājās. Vadošie plašsaziņas līdzekļi nostiprina viedokli, ka pasaule atrodas vīrusa varā.

Vienlaikus centrālās bankas un valdības izsniedz neaptverami lielas naudas summas, kuras iegūst lielākās bankas. Tiek piesaistītas lielas privātās finanšu kompānijas, lai vadītu šo procesu, kaut arī 2008.–2009. gada krīzē tās ieguva sliktu reputāciju. Valdības steidzīgi izstrādā miljonu vērtas programmas, lai kompensētu ārkārtas situācijā radītos zaudējumus uzņēmumiem un strādājošajiem.

 

  1. solis

Visu līmeņu pārvaldības un sabiedrības veselības organizācijas mērķtiecīgi koncentrējas, lai pēc iespējas ātrāk tiktu veikti testi. Tiek palielināta personisko aizsardzības līdzekļu ražošana.

Tiek aizmirsts nepieciešamais regulējums, tajā skaitā par preču kvalitāti un neatkarīgu veikto izmēģinājumu pārbaudi, aizbildinoties, ka nepieciešams ātrs risinājums, lai glābtu cilvēku dzīvības.

Tiek izstrādāti modeļi, kas paredz saslimušo, hospitalizēto un mirušo skaita lavīnveidīgu pieaugumu. Pieaugums ir neizbēgams pat pie labākā no scenārijiem.

Vienlaikus veselības sistēmas amatpersonas ievērojami samazina kritērijus vīrusu infekcijām, slimības uzliesmojumiem un nāves gadījumiem, īpaši starp vecākās paaudzes cilvēkiem. Tas palielina saslimšanas un nāves gadījumu skaitu, ko izraisījis jaunais patogēns.

Mediji neatlaidīgi turpina pieprasīt testu skaita palielināšanu un stingrāk sodīt tos cilvēkus, kuri pilnībā nepakļaujas prasībai palikt mājās.

Tā rezultātā policija un militāristi, kuriem paplašinātas rīcības pilnvaras, nesaskaras gandrīz ne ar kādu pretestību, lai gan jaunas pilnvaras dod iespēju sodīt un pat likt cietumā tos, kuri pārkāpj noteikumus. Valsts savukārt novēro cilvēku pārvietošanos, izmantojot mobilos tālruņus.

Lieli cilvēkresursi veltīti tam, lai atrastu tos, kuriem bijusi saskarsme ar vīrusu, un liktu palikt mājās. Tādējādi samērā neliela ir sabiedrības daļa, kuru nav skāris vīruss.

Tas veicina arī sociālo izolāciju. Līdztekus daudziem citiem efektiem tas tiem, kuri tiek kontrolēti, vēl vairāk atņem individuālās un kolektīvās izvēles, izteiksmes un pārvaldības iespējas.

 

  1. solis

Kad saslimušo un mirušo skaits vairs nepieaug, vietējās amatpersonas brīdina, ka ir vēl pāragri secināt, vai vīruss beidzis savu izplatību, tādēļ stingrie ierobežojumi ir jāsaglabā.

Alternatīvs vēstījums ir tāds: ja ierobežojumi netiks saglabāti, saslimšanas un nāves gadījumu skaits atkal palielināsies. Vēl kāds būtisks apstāklis ir tas, ka turpina pieaugt nāves gadījumu skaits gados vecāko cilvēku vidū, tādēļ jebkādas izmaiņas nav iespējamas.

Tiek atzīts, ka sākotnējie situācijas attīstības modeļi, kas paredzēja hospitalizēto un ar kovida-19 vīrusu mirušo skaitu cunami, bijuši kļūdaini. Tajā pašā laikā tiek uzstāts, ka ir nepieciešams vairāk laika, lai noteiktu, vai dažu ierobežojumu atcelšana, ļaujot bērniem iet uz skolu un pieaugušajiem atgriezties darbā, ir droša.

Amatpersonas nemēģina aprēķināt kopējos sabiedrības zaudējumus, ekonomisko situāciju un citus blakusefektus. Netiek apspriesti arī maksimāli pieļaujamie zaudējumi, lai izbeigtu ārkārtas situāciju.

Viņi un ietekmīgākās mediju organizācijas turpina uzstāt uz nepieciešamību veikt masveida testēšanu, lai noteiktu kovida-19 vīrusa klātbūtni cilvēku organismā. Vienlaikus tiek aizsākta kampaņa, lai veiktu analīzes, nosakot vīrusa antivielas asinīs.

Paralēli tiek publicēti jauni pētījumi, kas pierāda, ka vīrusam ir lielas mutācijas iespējas. Zinātnieki un ierēdņi to interpretē kā pierādījumu tam, ka cīņai ar vīrusu būs nepieciešams lielāks medicīniskais arsenāls.

 

  1. solis

Pēc divām trim nedēļām, radikāli palielinot testēšanas skaitu, tiek sasniegts vēlamais mērķis – būtiski pieaug to cilvēku skaits, kuru asinīs tiek atrasts vīruss.

Sabiedrības veselības sfēras amatpersonas pielej eļļu ugunij, saslimušo un mirušo statistikā ieskaitot lielu cilvēku skaitu, par kuru saslimšanas iemesliem nav pārliecības – laboratoriski nav pierādīts, ka viņiem ir vīrusa infekcija. Politiķi un veselības nozares amatpersonas turpina sabiedrībai apgalvot, ka tādēļ joprojām nav iespējams atgriezties darbā vai pievērsties kādām citām aktivitātēm ārpus mājas.

Valdības sadarbībā ar sabiedriskās veselības aģentūrām, zinātniekiem, ražotājiem, PVO un citām organizācijām sāk veidot un ieviest imunitātes pases sistēmu, lai īstenotu plašu antivielu testēšanu un noteiktu, kuru atbrīvot no izolācijas. Šis ir viens no svarīgākajiem septiņu soļu programmas mērķiem.

Tikmēr valdību vadītāji turpina uzsvērt, cik svarīgi ir izstrādāt vakcīnu cīņai ar vīrusu.

 

  1. solis

Pateicoties PVO, Billa Geitsa un viņa darbinieku, farmācijas un biotehnoloģiju kompāniju, valdību un universitāšu saskaņotajam spiedienam, tiek uzsākta masveidīga cilvēku testēšana, lai atrastu dažādus antivīrusa preparātus un vakcīnas.

Lielai sabiedrības daļai nav vīrusa antivielu, jo tika pasargāti no saskarsmes ar vīrusu. Viņi labprāt lieto piedāvātās zāles, lai gan pirms to laišanas pārdošanā, nav tikuši veikti visi nepieciešamie drošības testi. Cilvēki tic, ka zāles ir vienīgā iespēja izkļūt no šī apburtā loka.

 

  1. solis

Drīzumā jaunais vīruss sāk jaunu attīstības ciklu visā pasaulē – tieši tāpat kā gripa un citi vīrusi to dara jau gadu simtus. Varas pārstāvji atkal uzkurina bailes, brīdinot par iespējamiem nāves gadījumiem, jo miljoniem cilvēku joprojām nav pasargāti no vīrusa.

Steigā atkal tiek uzsākta vīrusa un antivielu testēšana, kamēr ražotāji pārdod miljardiem jaunu pretvīrusu un imunitāti stiprinošu vakcīnu.

Valdības vienlaicīgi nodod kontroli pār visiem atlikušajiem sabiedriskajiem resursiem globālajām kompānijām. Tas notiek tādēļ, ka pašvaldību un valsts nodokļu resursi tikuši izšķiesti jau pirmajā solī. Valstu valdības būtībā ir bankrotējušas savu nesamērojami lielo tēriņu cīņā ar vīrusu dēļ.

Vispārējais rezultāts – pilnīga medicīniska reakcija uz vīrusu, kurš sabiedrībai nav bīstamāks par parastu gripu.

Tas saistīts ar pastāvīga totalitārisma, kuru kontrolē globālās kompānijas, radīšanu. Radīta policejiska valsts, kur 24 stundas septiņas dienas nedēļā notiek novērošana, kuru īsteno ar plaši izplatīto “viedo” tehnoloģiju starpniecību.

Atslēgas cilvēki atkārto histērijas ciklu un antivielu un imunitāti stiprinošu vakcīnu iepludināšanu tirgū ik pēc dažiem mēnešiem.

Viņi īsteno septiņu soļu programmas variācijas ikreiz, kad pasaulē tiek atklāts jauns patogēns.

 

Izklausās pēc pasaciņām? Pēc izdomājumiem? Diemžēl tā tas nav…

 

Parādoties kovidam-19, daudzas valstis ātri izgāja 1., 2. un 3. soli.

  1. solis tiek aktīvi īstenots, bet 5. soļa plāns aizsākas maijā.

 

 

Avots: https://off-guardian.org/2020/04/23/the-seven-step-path-from-pandemic-to-totalitarianism/

 

Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.9(455) [2020. gada 8.–21. maijs]

 


« Atpakaļ