Amerikā ir nomainījušās trīs paaudzes, kopš Džons Fidžeralds Kenedijs brīdināja par reālām sazvērestībām pasaulē, nevis izteica kaut kādas sazvērestības teorijas. Šo triju paaudžu laikā Amerikas tauta tikusi barota nevis ar patiesību, kuru teica Kenedijs, bet ar meliem. No šodienas skatupunkta, varbūt prezidenta Kenedija runai Amerikas Preses izdevēju asociācijā Aukstā kara apstākļos būtu bijis jābūt stingrākai, atklātākai, ne tik diplomātiskai. Un tomēr ir skaidrs, ka viņš lika šķēršļus sazvērniekiem, brīdināja tautu un aicināja presi būt godīgai un atklātai. Džons Kenedijs tika nogalināts pusotru gadu pēc šīs runas 1963. gada 22. novembrī. Daudzi uzskata, ka arī šīs runas dēļ. Noziegums vēl joprojām nav atklāts.
Vairākums amerikāņu uzskata, ka atentāts pret Džonu Fidžeraldu Kenediju ir bijis ASV augstāko politisko un finanšu aprindu daudzslāņainas sazvērestības rezultāts. Pastāv versija, ka slepkavības iemesls ir bijis Dž. F. Kenedija veiktā Federālo rezervju sistēmas pakāpeniskā demontāža – izlaižot ASV Valsts kases biļetes, Kenedijs apdraudēja Federālo rezervju sistēmu. Tam par labu liecina, ka vēlāk viceprezidents Lindons Džonsons atgriezās pie Federālajām rezervēm.
Fragments no ASV prezidenta Džona Kenedija runas Amerikas Preses izdevēju asociācijā 1961. gada 27. aprīlī
Pats jēdziens “slepenība” ir nožēlojams brīvā un atklātā sabiedrībā. Mēs kā tauta pēc savas dabas un vēsturiski esam pret slepenām biedrībām, slepeniem zvērestiem un slepeniem procesiem. [..] Pat šodien mūsu nācijas izdzīvošanas apdrošināšanai nav lielas nozīmes, ja mūsu tradīcijas līdz ar to neizdzīvo. Un pastāv ļoti nopietnas briesmas, ka vajadzības pēc pastiprinātas drošības sludināšana paplašināsies līdz pat oficiālai cenzūrai un noklusēšanai. To es negrasos pieļaut, ciktāl tas ir manā kontrolē. [..]
Šodien nekāds karš nav izsludināts – un, lai arī cik nežēlīga būtu cīņa, tas nevar tikt izsludināts tradicionālajā manierē. Mūsu dzīvesveids ir apdraudēts. Tie, kuri rada mums ienaidniekus, virzās uz priekšu globāli. [..]
Ja prese gaida paziņojumu par karu, pirms to uzspiež kaujas apstākļi, tad es varu teikt, ka neviens karš nekad nav radījis lielāku apdraudējumu mūsu drošībai, kāds ir tagad. Ja jūs gaidāt “skaidru un gaišu briesmu” atrašanu, tad varu teikt vien to, ka briesmas nekad nav bijušas vēl skaidrākas un to klātbūtne nav bijusi vēl nenovēršamāka kā tagad.
Tas prasa skatupunkta maiņu, taktikas maiņu, uzdevumu maiņu – valdībai, tautai, katram uzņēmējam vai darba devējam un katram laikrakstam. Jo visā pasaulē mums pretī stāv monolīta un nežēlīga sazvērestība, kas galvenokārt balstās uz slepeniem līdzekļiem savas ietekmes sfēras paplašināšanai – uz iefiltrēšanos iebrukšanas vietā, uz apvērsumu izvēles vietā, uz iebaidīšanu brīvās gribas vietā. Šī ir sistēma, kas ieguldījusi milzīgus cilvēku un materiālos resursus ciešu pavedienu, ļoti efektīva mehānisma izveidē, kas apvieno militārās, diplomātiskās, intelektuālās, ekonomiskās, zinātniskās un politiskās operācijas. To sagatavošana ir slepena un netiek publiskota. To kļūdas tiek slēptas un netiek atklātas. Nekādi izdevumi netiek apšaubīti, nekādas baumas netiek drukātas, nekādi noslēpumi netiek atklāti. [..]
Tāpēc Atēnu likumdevējs Solons pasludināja par noziegumu, ja pilsonis izvairās no diskusijām[1]. [..]
Un tā tas ir drukātajai presei – cilvēka rīcības pierakstītājai, viņa sirdsapziņas sardzei, viņa jaunumu atnesējai –, kur mēs meklējam spēku un atbalstu, pārliecību, ka ar jūsu palīdzību cilvēks būs, kāds ir dzimis, lai būtu: brīvs un neatkarīgs.
Avots: Džona F. Kenedija bibliotēka un muzejs – https://www.jfklibrary.org/archives/other-resources/john-f-kennedy-speeches/american-newspaper-publishers-association-19610427
[1] Šis Solona (638–558 p.m.ē.) izdotais likums noteica, ka pilsoņa gods tiks atņemts tam atēnietim, kurš izšķirošā brīdī, juku laikos nebūs pievienojies ne vienai, ne otrai pusei. Tādējādi viņš nodrošināja, lai neviens pilsonis nepaliktu vienaldzīgs pret kopējo lietu, pasargājot no briesmām savu īpašumu, lepojoties, ka nejūt līdzi savai dzimtenei. Solons vēlējās, lai katrs Atēnu pilsonis nekavējoties pievienojas tiem, kas dara labākās un taisnākās lietas, un palīdz viņiem, nevis personīgajā drošībā nogaida, līdz kāds uzvarēs. – “DDD” red.piez.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.9(455) [2020. gada 8.–21. maijs]