TV 360°
Kadri, kuros redzamas militārās kravas automašīnas, kurās it kā tiek vesti zārki, pārņēmuši sabiedriskos medijus un sociālos interneta tīklus. Daži video vēro ar asarām acīs, jo tie rada iespaidu, ka gados vecākie itāļi mirst bariem. Bet dažiem rodas jautājumi: kādēļ Itālijā ir tik plaša saslimstība ar koronavīrusu? Taču vēl būtiskāk: kādēļ mirstība salīdzinājumā ar visām pārējām pasaules valstīm ir tik liela?
Sižets ar militārajām automašīnām, kas brauc pa Bergamo pilsētas ielām, nav safabricēts. Tā patiešām ir militārā tehnika, jo Itālijas armija nodrošina karantīnas pasākumus.
Bergamo pilsētas krematorijas darbinieks: “Mums ik dienas vidēji atved 25 zārkus, taču mēs varam pieņemt tikai divpadsmit. Esam spiesti uz vairākām dienām apturēt jaunu mirušo pieņemšanu, lai atbrīvotos vietas. Pie mums ved zārkus arī no kaimiņu rajoniem, no Centrālās un Ziemeļitālijas. Bet mums vienkārši nav vietu visiem.”
Nedaudz pievērsīsimies cipariem. Saskaņā ar oficiālajiem statistikas datiem, 21. martā Itālijā nomira 800 cilvēku. Pēc tās pašas oficiālās statistikas datiem, kopējais mirušo skaits Itālijā (nāves iemesli ir dažādi) ik dienu ir 1400 cilvēku. Taču pievērsiet uzmanību faktam, ka 2019. gadā mirstības līmenis bija tāds pats un pat nedaudz augstāks, sasniedzot 1600 nāves gadījumu dienā. Ja ņem vērā Itālijas demogrāfiskos rādītājus un pieņemam, ka tie nemelo, jāsecina, ka gados vecie un slimie cilvēki nav sākuši vairāk mirt. Mainījusies tikai diagnoze. Piemēram, pagājušajā gadā sirmgalvis Džovanni nomira 89 gadu vecumā ar sirds nepietiekamību un saaukstēšanos. Briesmīgajā 2020. gadā arī diagnoze briesmīga – koronavīruss. Tādēļ arī Džovanni tiek nevis apglabāts ģimenes kapos, bet viņu aizved uz krematoriju. Veidojas zārku rinda, jo līdz šim itāļi reti izmantoja krematorija pakalpojumus.
Tomēr jautājumi paliek. Kādēļ saslimstība ar Covid-19 Itālijā ievērojami pārsniedz saslimušo skaitu Spānijā vai Vācijā, lai gan Pirenejos tūristu ir daudz vairāk, bet klimats Vācijā ir bargāks? Un arī mirušo skaits procentuāli pārsniedz skaitļus no visas pasaules? Vācijā un Francijā mirušo skaits ir ap trīs procentiem, bet Itālijā mirst desmit procenti no visiem ar vīrusu inficētajiem. Mediķi un speciālisti uzskata, ka tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, Itālijas veselības sistēmas kļūdas, precīzāk – aplama ārstēšana. Nav noslēpums, ka Itālijā ir liels skaits gados vecāku cilvēku, tādu ir apmēram viena trešdaļa sabiedrības. Tieši šī sabiedrības daļa ir riska kategorija attiecībā uz iespējamiem sarežģījumiem, saslimstot ar koronavīrusu. Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem ar vienkāršu saaukstēšanos sasirgušos sirmgalvjus nevis ārstē ar ierastajiem paņēmieniem, bet uzreiz ievieto slimnīcās, kas ir pielāgotas speciāli slimniekiem ar koronavīrusu. Protams, ka tās ir vietas, kur iespēja saslimt ar šo vīrusu ir gandrīz simtprocentīga. Tādēļ šī sērga tik strauji izplatās gados vecāko pacientu vidū.
Vēl kāds faktors ir jāņem vērā – neprecīza diagnostika. Daudzi mirst nevis no koronavīrusa, bet ar koronavīrusu. Piemēram, mirušo sirmgalvi, kuram ir daudz dažādu hronisku kaišu un arī koronavīruss, automātiski ieskaita koronavīrusa statistikā, lai gan nomirt viņš varēja arī no sirds nepietiekamības vai tromba.
Avots: https://www.youtube.com/watch?v=kqajeL5hjYU
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.7(453) [2020. gada 3.–23. aprīlis]
Saistītie raksti:
