Saruna laikraksta “DDD” redakcijā
No kreisās: Līga Muzikante, Steidzīte Freiberga, Liene Apine
Liene Apine: Iepriekšējā laikraksta numurā Aivars Garda stāstīja, ka kovid-19, visticamāk, ir psihiska, nevis vīrusu pandēmija. Pēdējā nedēļā notiekošais, manuprāt, šo apgalvojumu tikai nostiprina. Notiek ļoti krasa cilvēku nodalīšanās tajos, kuri mēģina saskatīt, kas patiesībā aiz visa šī stāv, un tajos, kas krīt panikā un akli tic masu mediju propagandai un pie varas esošo noteiktajiem stingrajiem aizliegumiem.
Steidzīte Freiberga: Tik tiešām tā izskatās. Mēs redzam, ka cilvēki ir padevušies šim psihismam visā pasaulē. Mēs jau nerunājam, ka nebūtu jāievēro dažādi higiēnas drošības pasākumi, kas ir ieteikti. Aivars Garda tieši iesaka tos ievērot. Ārkārtas stāvoklis ir jāievēro. Jebkura saslimšana jau ir bīstama, it īpaši cilvēkiem ar attiecīgām veselības problēmām. Kā saka − ja pats sevi sargāsi, arī Dievs Tevi sargās. Viņš jau runā vienīgi par to, ka cilvēki ir nobaidīti. Neadekvāti nobaidīti. Tas arī tiem, kuri izdomāja un realizē šo pandēmiju pasaules mērogā, bija vajadzīgs.
Vai tad līdz šim cilvēki pasaulē nav slimojuši un miruši gan ar gripu, gan ar citām kaitēm? Ja ņemtu un paskaitītu, cik kurā valstī, kurā pilsētā, mati celtos stāvus, cik daudz sanāktu. Bet vai kādreiz par to tik neatlaidīgi un histēriski ir skandināts? Kaut ko tādu taču piedzīvojuši neesam. Piemēram, manā vietējā pilsētas avīzē katru mēnesi ziņo, cik ir miruši. Un sanāk apmēram 30 cilvēki. Tad padomājiet, cik gan sanāktu visā valstī vienā mēnesī − ne tikai Ventspilī, katrā pilsētā taču slimo un mirst cilvēki. Un kur nu vēl citās valstīs visā pasaulē, kur varbūt vēl iespaidīgāki ir šie skaitļi. Tā nu aizdomāties derētu gan, nevis akli pakļauties šai uzspiestajai masu psihozei.
Līga Muzikante: Godīgi sakot, mani ļoti mulsina mūsu tautiešu nevēlēšanās analizēt šobrīd pasaulē, arī Latvijā, notiekošo. Feisbukā publicēju bijušā Eiropas Padomes Veselības aprūpes komitejas prezidenta, vācu ārsta epidemiologa teikto, ka šobrīd notiek globāla rakstura manipulācijas ar cilvēka psihi. Reakcija – daudzi nevis uzklausa speciālistu teikto, bet gluži vienkārši bez sajēgas, bez iedziļināšanās kontekstā kliedz: “Paliec mājās!” – un viss. Sajūta, ka cilvēki ir nozombēti.
Jā, ir jāievēro šā brīža noteiktie ierobežojumi. Pirmkārt, tāpēc, ka citādi tiks pārkāpts likums. Otrkārt, tāpēc, ka vīruss, kā jau vīruss, ir ļoti lipīgs un bīstams cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu. Nestrīdos! Un atbalstu adekvātus piesardzības pasākumus jebkura vīrusa uzliesmošanas gadījumos. Arī ar mums un mums tuvajiem var notikt tas, ko negribētos. Tomēr kājas šim “globālajam ceļarullim” aug nevis no lipīgā koronavīrusa nešpetnās dabas, bet no ļoti bagātu, ļaunu cilvēku nešpetnajām interesēm.
Latvijas Radio un televīzija ziņo par dažādām viltus ziņām. Vai var pārmest mūsu laikrakstam, ka mēs izplatām viltus ziņas, jo tās nesaskan ar oficiālo valdības propagandu?
S.F.: Nē, arī Aivars Garda, teikdams to, ko teica iepriekšējā numurā, neizplata viltus ziņas. Tāpat arī šajā numurā publicētie viedokļi nav viltus ziņu izplatīšana. Tikpat labi var pārmest mūsu Saeimai un valdībai, ka tieši tās izplata viltus ziņas par kovid-19 bīstamību. Tikai interesanti, vai tiešām mūsu varas pārstāvji nesaprot un nav spējīgi padomāt, ko tad īsti varētu nozīmēt tas, kas notiek, vai arī viņi ļoti labi apzinās un ir spiesti piedalīties šajā drūmajā operācijā. Par spīti tam, ka viss nes lielu ļaunumu mūsu valstij.
Bet, runājot par cilvēkiem, jāpabrīnās, cik ļoti aprobežoti viņi ir savās apziņās. Tikko tu noliec priekšā kaut ko tādu, kas ir ārpus mūsu varas pārstāvju piespēlētajām ziņām radio un TV, lai padomā, lai pavērtē, tā uzreiz – murgi, krievu propaganda, sazvērestības teorijas u.tml. Un notiek apsaukāšanās. Bet ir tomēr gudri, kompetenti cilvēki, kuru pamatotajos argumentos būtu derīgi ieklausīties.
L.A.: Tagad nav moderni draudzēties ar veselo saprātu, kur nu vēl apšaubīt “gudro” mediju un politiķu izplatītos briesmu stāstus par vīrusu. Es nebrīnītos, ja drīz, izmantojot ārkārtas situāciju, tiktu pieņemts likums, ka tie, kas apšauba vīrusa bīstamību un pieņemto drošības pasākumu lietderīgumu, tiek sodīti un likti pat cietumā. Drīz varētu būt situācija, ka ne tikai par holokausta apšaubīšanu vai piedāvājumu ārstēt pederastus soda. Redzot, cik strauja ir masu psihozes izplatīšanās, tāds brīdis var būt jau pavisam drīz. Es varu vienīgi cerēt, ka mūsu, laikraksta “DDD”, neatlaidīgie centieni saglabāt cilvēkos kritisko domāšanu, spēju nekrist panikā un nepakļauties masu smadzeņu skalošanai, ko veic “sabiedriskie” mediji, nesīs augļus.
S.F.: Bet cilvēki jau, kā redzams, drīzāk pakļaujas masu psihozei, kas nāk no radio un TV, nekā draudzējas ar veselo saprātu. Tātad mūsu cilvēki nav spējīgi domāt. Šveiks teica: ja tev galva ir uz pleciem, ar to var reizēm padomāt. Taču es teikšu: pūlim galva nav uz pleciem, bet tur, kur nevar padomāt. Jā, pūļa cilvēki jau nespēj domāt, viņi jebkurā gadījumā grābs pasviesto kaulu un piekritīs apgalvojumam, ka tas ir īstais dārgums.
L.A.: Sabiedrības bezierunu paklausība, uzticēšanās politiķu un lielo masu mediju teiktajam, pierāda to, cik vienkārši un, galvenais, ātri var nostiprināt sabiedrībā kādu noteiktu ideju – šajā gadījumā par šausmām, ko rada nezināmais vīruss. Manuprāt, tas tikai kārtējo reizi apliecina, ko esam jau iepriekš teikuši: ja pēkšņi pie varas esošie medijos aicinātu latviešus veikt dekolonizāciju un deokupāciju, nevis atbalstīt noziedzīgo integrāciju, tad pārmaiņas nebūtu ilgi jāgaida. Patiesībā varam uztvert notiekošo kā eksperimentu, lai pierādītu, ka mums ir bijusi taisnība – sabiedrības domu var mainīt ļoti ātri, vajag tikai gribēt!
L.M.: Nevaru neredzēt režisoru aiz šīs globālās epidēmijas propagandas. Kāds no tās iegūs ļoti lielu varu pār valstīm un cilvēkiem. Kāpēc? Tāpēc, ka tiek sagrauta ekonomika, cilvēki iedzīti nāves bailēs. Valstis būs spiestas aizņemties no megamiljardieriem un tādējādi nonāks vēl lielākā atkarībā no viņiem. Būtībā esam briesmīga procesa aculiecinieki. Aiz šīs lielās jezgas tiek noklusētas patiešām būtiskas problēmas. Un, proti, mums taču vēl joprojām aktuāla ir okupantu klātbūtne, kuras dēļ bojā iet mūsu tauta.
S.F.: Tieši tā. Ja runājam par viltus ziņām, tad jāteic, ka tieši mūsu politiķi latviešus visu laiku baro ar viltus ziņām – viltīgiem meliem, jaucot prātus, nozombējot apziņas. Arī ar to, ka okupanti – mūsu zemes ārējais ienaidnieks – pēc okupācijas ir nevis jāpatriec, kā to paredz likums, bet gan jāsaudzē kā likumīga mūsu tautas daļa. Un okupantu bērni esot nevainīgi, neaizskarami. Bet okupanti taču ir parazīti – cērmes un lenteņi. Izdzenot parazītus, vai tad atstāsim parazitēnus, cērmēnus un lenteņu atvases – lai vairojas, lai dzīvo?! Absurds! Un šis absurds, pateicoties viltīgo melu ziņu propagandai, ko izplata mūsu varturi ar radio un TV palīdzību, arī ir paveicis savu melno darbu, sagraujot cilvēku apziņas un degradējot tautu.
L.A.: Esmu pamanījusi, ka daudzi labticīgi cer, ka cilvēki pēc šīs vīrusa izraisītās krīzes kļūs labāki, ka pasaule mainīsies uz labu, cilvēku un valstu starpā būs draudzība, mīlestība un sadarbība. Iespējams, ka kādu brīdi tā arī būs. Bet, ja šīs krīzes režisori ir gatavi spēlēties ar visbūtiskāko – cilvēku dzīvībām, lai panāktu savu, tad ilgtermiņā izmaiņas būs uz sliktu. Pūlis, atminoties pārdzīvotās bailes no nāves, būs gatavs pakļauties lielākai vai pat vispārējai kontrolei. Piemērs ir aicinājums vairs neizmantot skaidru naudu, bet drošības dēļ tikai norēķinu kartes. Nejaušība? Šaubos. Vēl nesen, kad politiķi centās šo ideju īstenot ar likuma palīdzību, sabiedrības reakcija bija nešaubīgi noliedzoša. Bet tagad, kad vīruss būs uzveikts, cilvēki būs gatavi šīm pārmaiņām. Un tā vēl daudzas citas lietas. Atgādinājumi, ka ir jāveic deokupācija, ka okupantiem ir jāaizvācas vispār nevienu neinteresēs, jo būs taču kārtējo reizi “daudz nopietnākas lietas” risināmas.
L.M. Kāda ir izeja? Kas būtu jādara mums un mūsu lasītājiem?
L.A.: Manuprāt, atbilde ir tieši tāda pati, kādu mēs sniedzam tad, kad mums jautā par okupantu padzīšanu. Pirmkārt, neticēt visam, ko mēģina ieborēt lielielkapitāla finansētie masu mediji un politiķi. Starp citu, iesaku visiem atrast tos “DDD” numrus, kur reiz publicējām “Gudro stratēģiju un taktiku”. Manuprāt, nav tālu tas brīdis, kad parādīsies šajos protokolos pieminētais ķēniņš.
L.M.: Dzīvās Ētikas Mācības Autors ir apliecinājis, ka tumsa negūs uzvaru. Šobrīd gudrākie cilvēki studē Dzīvo Ētiku, jo tieši šajā Mācībā var atrast atbildes uz jautājumu: kas šobrīd ir jādara? Protams, mums ir jāturpina cīņa par taisnīgumu – savās domās, jūtās, darbos ir jāveicina Latvijas dekolonizācija.
Nobeigumā citēšu Helēnas Rērihas vārdus: “Nezinu sliktāku likteni kā palikt pūlī!”
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.7(453) [2020. gada 3.–23. aprīlis]