Reaģējot uz ziņām par izsekošanas tehnoloģiju aktīvo radīšanu, cenzūru, cilvēku iebiedēšanu un klaji autoritatīva satura parādīšanos presē, Edvards Snoudens[1] 10. aprīlī VICE TV raidījumam “Patvērums vietā” [2] sniegtajā intervijā brīdināja, ka jaunais koronavīruss tiek izmantots, lai radītu apspiešanas mehānismu jeb to, ko angliski sauc par “the architecture of oppression” (“apspiešanas arhitektūru”). Viņš pievērsa uzmanību, ka valstu valdības var izmanot pandēmijas priekšrocības, lai sabiedrībai uzspiestu autoritārus noteikumus un tehnoloģijas.
Tas nozīmē, ka kovid-19 tiek izmantots par ieroci, lai saārdītu pilsoņu brīvības, tiesības uz privātumu, saviem uzskatiem un neatkarīgu faktu analīzi, kontrolētu cilvēkus.
“Mums ir jāsaprot, ka vīruss paies, bet lēmumi, kas tiek pieņemti šodien šajā atmosfērā, turpināsies. Mums un mūsu bērniem būs ar tiem jādzīvo. Visām nākamajām paaudzēm. Tā būs visā pasaulē…” – intervijā saka Snoudens.
Snoudens mudina arī padomāt: “Vai tiešām jūs ticat, ka tad, kad koronavīrusa pirmais vilnis, otrais vilnis, sešpadsmitais vilnis būs sen aizmirsta pagātne, šīs iespējas netiks saglabātas? Ka šīs datu tehnoloģijas netiks saglabātas? Nav svarīgi, kā tās tiek izmantotas, bet tā, kas tiek radīta, ir apspiešanas arhitektūra.”
Bijušais specdienestu darbinieks, balstoties uz sava darba pieredzi, apgalvoja, ka pandēmija bija paredzēta. “Runājot par sabiedrības veselības krīzi, nav nekas paredzamāks par pandēmiju pasaulē, kurā mēs dzīvojam pārpildītās un piesārņotās pilsētās cits citam gluži uz galvas. Un katrs akadēmiķis, katrs pētnieks, kurš aplūkoja šo jautājumu, zināja, ka tā tuvojas.”
Nākotne var būt neparedzama, bet globālas pandēmijas – ne. Pasaulē nav nevienas valdības, kas vairākkārt nebūtu tikusi brīdināta, ka vienā brīdī vīrusu pandēmija pārslaucīs zemeslodi, izraisot neskaitāmas nāves un ekonomisko sabrukumu. “Patiesībā, varu to teikt no pirmavota, jo es mēdzu lasīt šos ziņojumus, pat izlūkošanas dienestiem ir bijuši plāni pandēmijām.” – apliecina Snoudens.
“Tas, ko mēs redzam, – cilvēki izjūt tādas bailes un bezcerību, ir tik norūpējušies par šodienu, ka patiešām pārstājuši domāt par to, kāda izskatīsies rītdiena – šodienas lēmumu rezultāts.”
“Un interesanti, ka lielākā naudas daļa aiziet nevis sabiedrībai, nevis slimnīcām, bet biznesam, atsevišķām grupām un korporācijām, kas patiesībā ir radījušas sistēmas problēmas…”
“Ja mēs šīs sistēmas nesagrausim, tās pieņems lēmumus mūsu vietā…” – intervijas beigu daļā saka Edvards Snoudens.
Kā zināms, 10. aprīlī tehnoloģiju giganti “Apple” un “Google” nāca klajā ar paziņojumu[3] par sadarbību jauna risinājuma izveidē, kas ar telefona palīdzību ļaus izsekot koronavīrusa izplatību un brīdinās, ja notikusi saskarsme ar personu, kurai ir kovid-19 pozitīvs tests vai saslimšana. Izsekošanas sistēma viedtālrunī iegūs datus ar Bluetooth savienojumu.
Saskaņā ar plānoto, jaunā spiegošanas tehnoloģija izveidos kontaktu izsekošanas tīklojumu, saglabājot visus datus par tālruņiem, kas atrodas tuvu cits citam. Valsts veselības iestāžu oficiālās lietotnes sniegs piekļuvi šiem datiem. Plānots, ka aptuveni maija vidū tiks ieviesta vēl jaudīgāka tehnoloģija, kas ļaus izsekošanas sistēmu integrēt jebkurā viedtālrunī esošajā aplikācijā. Savukārt tuvāko mēnešu laikā šī spiegošanas iespēja tiks iebūvēta tieši attiecīgajās operētājsistēmās, kuras izmanto viedtālrunis, un izsekotājs pavisam vienkārši spēs uzsākt blakus esošo tālruņu reģistrēšanu, kā arī šai informācijai piekļūs atbildīgās institūcijas.
Arī Latvijā pilnā sparā rit darbs pie izsekošanas tehnoloģijas pilnveides. Projekta tehnisko pusi vada Rīgā bāzētā NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra “Stratcom” speciālisti.
“Stratcom” direktors Jānis Sārts 11. aprīlī portālam “Delfi” apliecināja: “Tas, pie kā tiek strādāts, ir karantīnas kontroles rīks, kas nebūtu aplikācija, bet drīzāk veids, kā vairākas reizes dienā pārbaudīt cilvēka atrašanās vietu.”[4] Viņš skaidroja, ka valdībai ir sniedzis padomus šajā jautājumā, jo centrā ir liela programmēšanas un mākslīgā intelekta bāze, tādēļ arī centrs uzaicināts aktīvāk iesaistīties.
Papildus notiek arī stingra cilvēku uzskatu uzraudzība. Jau martā lielākie tehnoloģiju uzņēmumi, tostarp “Google”, “Facebook”, “Twitter”, “Youtube” un “Microsoft”, apvienoja spēkus un izplatīja līdz šim vēl nebijušu paziņojumu par “cīņu pret dezinformāciju tiešsaistē”. Paziņojumā tiek solīts, ka tehnoloģiju giganti cieši sadarbosies, lai “kopīgi apkarotu krāpšanu un dezinformāciju par vīrusu”.
“Mēs cieši sadarbojamies centienos reaģēšanā uz COVID-19. Mēs palīdzam miljoniem cilvēku uzturēt sakarus, vienlaikus paaugstinot autoritatīvu saturu mūsu vietnēs un daloties ar kritiskiem atjauninājumiem saskaņā ar valdības veselības aprūpes aģentūrām visā pasaulē. Mēs aicinām citus uzņēmumus pievienoties,”[5] teikts paziņojumā.
30.martā “Facebook” nāca klajā ar lēmumu ieguldīt 100 miljonus dolārus ziņu industrijā[6], lai veidotu autoritatīvu informāciju par kovid-19. Vēl 100 miljonus dolārus skaidrā naudā un reklāmas kredītus “Facebook” sola mazajiem uzņēmumiem[7], kas atbalsta “Facebook” politiku. Šo dotāciju varētu saņemt līdz 30 000 mazo uzņēmumu vairāk nekā 30 valstīs, taču Latvija šajā klāstā nav iekļauta.
[1] Edvards Snoudens – bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes un Nacionālās drošības aģentūras darbinieks, kurš publiskoja slepenu informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanos un personu izsekošanu globālajā tīmeklī.
[2] https://www.vice.com/en_au/article/bvge5q/snowden-warns-governments-are-using-coronavirus-to-build-the-architecture-of-oppression
[3] https://www.apple.com/newsroom/2020/04/apple-and-google-partner-on-covid-19-contact-tracing-technology/
[4] https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/latvijas-digitala-cina-pret-covid-19-karantinas-kontrole-menesa-laika-kontaktpersonam-grib-sekot-ka-singapura.d?id=52042225
[5] https://www.businessinsider.com/facebook-google-youtube-microsoft-reddit-twitter-fight-coronavirus-covid19-misinformation-2020-3
[6] https://www.facebook.com/journalismproject/coronavirus-update-news-industry-support
[7] https://www.facebook.com/business/boost/grants
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.8(454) [2020. gada 23. aprīlis–7. maijs]