Šogad 15. aprīlī apritēja 85 gadi, kopš Vašingtonā, Baltajā namā svinīgā ceremonijā ASV un visas Latīņamerikas valstis ratificēja Rēriha Paktu un Miera Karogu. Rēriha Pakts ir būtisks starptautisks līgums par mākslas un zinātnes iestāžu un vēstures un arhitektūras pieminekļu aizsardzību, tādēļ 15. aprīli Kultūras cilvēki atzīmē kā Kultūras dienu. Mūsu kaimiņzemē Lietuvā 15. aprīlis ar Seima lēmumu ir iekļauts valsts atzīmējamo dienu sarakstā un Neatkarības laukumā Viļņā šajā datumā plīvo Miera Karogs. Latvija diemžēl ļoti atpaliek.
1931.gadā Latvijas Rēriha biedrībai adresētā vēstulē Nikolajs Rērihs raksta: “Vissvarīgākā ir Kultūra. [..] Kult-Ur nozīmē Gaismas godināšana. Tāpēc tieksimies uz Gaismu un apmainīsimies ar mākslas un zināšanu gaišajiem krājumiem – šiem Kultūras balstiem.”
Kultūra – vārds, kuru raksta ar lielo burtu, – nav kādas ārējas norises, tā nav tikai māksla, teātris, literatūra, mūzika, bet gan cilvēka garīgo centienu, kvalitāšu, ideālu izpausme dzīvē, tas ir, garīgās pilnveidošanās darbs.
Dzīvās Ētikas Mācībā ir teikts: “Nevar būt starptautiskas vienošanās un savstarpējas saprašanās bez Kultūras. Nevar tautas sapratne aptvert visas evolūcijas vajadzības bez Kultūras. Tāpēc Miera Karogs ietver visus smalkos jēdzienus, kas aizvedīs tautas pie Kultūras izpratnes. Cilvēce neprot parādīt cieņu tam, kas ir gara nemirstība. Miera Karogs dos šīs cildenās nozīmes izpratni. Nevar cilvēce uzplaukt bez Kultūras cildenuma zinības. Miera Karogs atvērs Vārtus uz labāku nākotni. Kad valstis ir ceļā uz sabrukumu, tad pat mazgarīgajiem ir jāsaprot, kur atrodas augšupeja. Patiešām, glābiņš ir Kultūrā! Tā Miera Karogs nes labāku nākotni.” (Dzīvās Ētikas Mācība. Hierarhija, 331.§. Rīga: Vieda, 2014).
Zem Nikolaja Rēriha idejas ir 20. gadsimta izcilāko prātu paraksti: Alberts Einšteins, Romēns Rolāns, Rabindranats Tagore, Tomass Manns, Bernards Šovs, Herberts Velss…
1937.gadā Rīgā tika nolemts, ka gaidāmajā Baltijas ārlietu ministru konferencē Kauņā visām trim Baltijas valstu Rēriha biedrībām vienlaikus ir jāiesniedz memorands par Rēriha Pakta pieņemšanu Baltijas valstīs. Memorandu ar aicinājumu Latvijas valsts valdībai pievienoties Rēriha Paktam parakstīja kopumā 80 Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki, kuru vidū ir tādas personības kā Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, Aspazija, Kārlis Skalbe, Jānis Jaunsudrabiņš, Eduards Smiļģis, Pauls Stradiņš, Ģederts Eliass, Zenta Mauriņa, bijušais Valsts prezidents Gustavs Zemgals, Rūdolfs Bangerskis, Brastiņu Ernests, Teodors Celms, Vilis Plūdons, Jānis Akuraters, Līgotņu Jēkabs, Vilhelms Purvītis, Teodors Reiters, Mariss Vētra, Jānis Kalniņš, Jānis Kuga, Leo Svemps, Ansis Cīrulis, Jānis Rapa, Konstantīns Raudive, Jūlijs Roze un citi.
Diemžēl ierosinājumu pieņemt Rēriha Miera Paktu atbalstīja tikai Lietuvas ārlietu ministrs Stasis Lazoraitis, līdz ar to šī iecere tika noraidīta. Baltijas valstu Rēriha biedrības toreiz nenojauta, ka šāda noraidoša attieksme bija saistīta ar Vācijas un Anglijas aktīvo spiedienu uz Baltijas valstu valdībām, lai tās nepieņemtu Rēriha Paktu.
1954.gada Hāgas Konvencija balstās uz Rēriha Pakta pamatnostādnēm. Taču Hāgas Konvencija, iztrūkstot tajā nesatrināmajiem Kultūras principiem, kuri bija Rēriha Pakta tekstā, diemžēl daudzu gadu garumā parādījusi savu neefektivitāti. Arī pēdējie notikumi pasaulē parāda cik zemu tiek vērtēta Kultūra tās dziļākajā būtībā.
Rēriha Pakta un Miera Karoga pieņemšana Latvijā un visā pasaulē ir vajadzīgais pamats, uz kura celt cilvēka gara cienīgu dzīvi.