Saruna ar mācītāju, bijušo politiķi Ēriku Jēkabsonu
DDD: Kādas ir tavas asociācijas, vērojot haosu, ko izraisījusi tā saucamā koronavīrusa pandēmija?
Ēriks Jēkabsons: Pirmās asociācijas rodas ar ļaunuma impērijas valdīšanas laikiem, kurus daudzi no mums ir piedzīvojuši. Runāju par PSRS okupācijas ļaunuma impēriju. “Ļaunuma impērija” – tieši tā Ronalds Reigans pamatoti nodēvēja PSRS. Ļaunuma impēriju uzturēja divas lietas: bailes un meli. Šodien mēs redzam tieši to pašu, ja vērtējam notiekošo ar koronavīrusa pandēmiju. Visai nožēlojami redzēt, kā daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki caur politkorektumu izpauž savas bailes. Cilvēki patiešām baidās. Pašpasludinātie eksperti, “smadzeņu” instruktori, dažādu laimes teoriju sludinātāji pēkšņi apklusuši un nobijušies aicina palikt mājās. Plašumā vēršas netiešs aicinājums stučīt par tiem, kuri iet uz baznīcu vai pastaigā gar jūru, kuri pulcējas sarunām. Nožēlojami, ka pilsoniskā apziņa tiek pataisīta par draņķi, kas aicina ziņot, ziņot, ziņot…
Tas nenozīmē, ka es aicinu sabiedrību neievērot pieņemtos noteikumus. Es aicinu sabiedrību neaizrauties ar pašcenzūru, bet vairāk pievērst uzmanību, izvērtējot konkrēto situāciju un nekļūt par čekistiski kangarisku nāciju.
DDD: Aicinājumi ziņot par ierobežojumu pārkāpējiem izskan ne tikai Latvijā. Visā pasaulē cilvēki panikā ziņo par saviem kaimiņiem, draugiem, kolēģiem.
Ē.J.: Droši vien. Lai gan ir atļauts iepirkties, iziet uz ielas, pat strādāt, ja tiek ievērota distancēšanās, nevar nepamanīt bailes. Nekad neesmu pieredzējis, ka uz ielas cilvēki skatītos ar aizdomu un baiļu pilniem skatieniem. Bet šodien tā ir realitāte.
Bailēs pazūd imunitāte
DDD: Vai piekrīti, ka bailes un histēriju mākslīgi rada pie varas esošie un mediji?
Ēriks Jēkabsons: Protams, bet cilvēki bieži vien nespēj orientēties informācijas plūsmas objektivitātē un patiesumā. Cilvēks nav uzbūvēts tikai no fiziskās matērijas, kas pārstāv darvinistisko pasaules uzskatu, ka būtībā cilvēks ir pielīdzināms dzīvniekam, kura dzīve beidzas ar to, ka viņu aprok. Būdams garīdznieks, ilgus gadus praktizējot Austrumu cīņas un jogu, zinu to, kam arī zinātne sāk piekrist: cilvēks ir psihosomatiska būtne, smalkais ķermenis.
Šodienas kvantu fizika, medicīna un citas zinātnes ir pierādījušas, ka zemapziņa ietekmē apziņu. Un apziņa nosaka matēriju. Vienkāršāk skaidrojot, cilvēks ar savu ticību un domu spēku var mainīt redzamos, ārējos apstākļus. Bailes un neticība ievaino tieši garīgo ķermeni, izraisot zemu imunitāti. Protams, eksistē dažādi vīrusi, slimības, bet bioenerģija, garīgā dimensija jeb augstākais “Es” ir nenovērtējams spēks fiziskās veselības saglabāšanā un atgūšanā. Esmu to dažādās savas dzīves situācijās piedzīvojis, ka gars stāv pāri matērijai.
Cilvēkiem šobrīd vajadzētu nevis baidīties un šausmās izolēties, bet stiprināt sevī ticību Dievam, garīgajām vērtībām, savam iekšējam spēkam un milzīgajam potenciālam. Diemžēl medijos par šo netiek runāts; dzirdam tikai baiļu pilnus aicinājumus būt “varoņiem”, paliekot mājās.
Nevis konspirācijas teorijas, bet apzināta manipulācija
DDD: Bailes ir viens no tumsas atribūtiem. Bailes un meli ir instrumenti, lai manipulētu ar pūli. Laikam būšu viena no tiem, kurus liberastu prese nosauks par sazvērestības teoriju piekritējām, bet, manuprāt, aiz panikas, histērijas, kas valda pasaulē, stāv varas un finanšu resursu pārdales idejas. Kā tu vērtē šādu situācijas redzējumu?
Ēriks Jēkabsons: Domāju, ka tā nav konspirācijas teorija vai absolūta konspirācija. Varētu tikai piebilst, ka šai darbībai ir vairākas dimensijas. Tas, ka šāda manipulācija notiek, ir nepārprotami. Šobrīd vairs neviens nemirst ne no kā cita kā tikai no koronavīrusa. Pat autoavārijā mirušo, visticamāk, ieskaitīs ar koronavīrusu mirušo statistikā. Vai tā nav manipulācija ar cilvēkiem? Kā man stāstīja itāļu draugs, ārsts – Itālijā mirstības rādītāji nav mainījušies kopš pagājušā gada, tikai šogad gandrīz visi ir miruši no koronavīrusa. Interesanti, kāds bija mirstības iemesls iepriekš?
Vīruss ir lielisks piesegs lieliem valsts iepirkumiem – to atzīst arī paši itāļi. Valsts iepirkums ir konkurss, lielas naudas un iespējas nozagt prāvas naudas summas. Itālijā jau ir uzsākti vairāki kriminālprocesi, lai atklātu šādus noziegumus. Nebūsim naivi – šāda shēma darbojas ne tikai Itālijā, bet visā pasaulē, un diemžēl arī Latvijā.
Ja runājam par pasaules varas pārdali, tad man vairāk gribas teikt, ka tā ir ietekmes spēkošanās, jo centralizēta, globāla pasaules vara, manuprāt, tuvākajā laikā nebūs. Kādēļ? Tādēļ, ka pārāk daudz ir anarhijas, mantkārības, histērijas, savtīguma, gļēvuma visās pasaules valstīs. Man nāk prātā salīdzinājums ar organizēto noziedzību – tā nav centralizēta, bet ir organizēta. Tas nozīmē, ka mafijas cilvēkiem nav viens vadības centrs, bet viņus vieno kopīgas intereses. Viņus vieno mērķis un domāšanas veids. Pasaules ekonomiskās mafijas, politiskās mafijas un organizētās noziedzības mafijas – visas vieno tiekšanās pēc varas, naudas un spēka ietekmes. Un mediji ir starpnieki, kas informē vai dezinformē. Un nav neviena, kas būtu absolūti neatkarīgs medijs, kaut vai savu uzskatu lobēšanā.
DDD: Tad jau tu piekrīti, ka liberastu mediji, kuri noklāj lielāko daļu informatīvo telpu, mākslīgi uzkurina histēriju par koronavīrusu? Tieši šie mediji, kurus vada lielkapitālisti, veido sabiedrisko domu.
Ē.J.: Izsludinot ārkārtas stāvokli, valdībai radās iespēja aizņemties un pārdalīt 4 miljardus eiro, tā ir puse no Latvijas gada budžeta. Neatminos, kurš ir to teicis, bet nevaru nepiekrist: “Kur ir milzīgs kapitāls (tajā skaitā arī naudas apgrozījums), tur ir vai nu apzināts noziegums, vai korupcija.”
DDD: Vai gribi teikt, ka mūsu un citu valstu valdības apzināti piedalās noziegumā?
Ē.J.: Ietekmes un interešu sfēra sakrīt ar tiem, kuri visu aizsāka. Nauda jau līp pie pirkstiem. Milzīgas summas tiek pārskaitītas no viena konta otrā, tur uzrodas starpnieki. Shēmas ir dažādas. Iepirkumos uzvarēs tie, kuri vēlāk kādai partijai kaut ko noziedos.
Ažiotāžas un melīgas informācijas, statistikas tiražēšana ir mērķtiecīga un apzināta darbība, ko vada sajūta, ka ir iespēja kaut ko nopelnīt.
Viduvējībām nepatīk skaudrs tiešums
DDD: Pēc Trampa rīkojuma Amerika pārtrauca finansēt Pasaules Veselības organizāciju. Lai to izdarītu, vajadzīga drosme. Neticas, ka Tramps darbojas viens pats, bez spēcīga atbalsta. Kas, tavuprāt, viņu atbalsta, ko Tramps pārstāv?
Ēriks Jēkabsons: Nepazīstu Trampu, lai gan esmu reiz ar viņu ticies; nezinu, kas ir viņa galvā, bet viņa rīcība liek domāt, ka viņš ir savas zemes patriots. Viņam ir ambīcijas, bet, manuprāt, viņš grib iegūt godu, reputāciju, varu, lai pasargātu savu tautu, būtu taisns valdnieks, kas paceļ nāciju, nodrošinot tai plaukstošu nākotni. Aicinājums “Let’s make America great again!” (“Padarīsim Ameriku atkal diženu!”) šim uzdevumam pilnībā atbilst. Popkultūras, liberālās ideoloģijas pārstāvjiem šis aicinājums šķiet šausmīgs. Aicinājums padarīt valsti labāku nav aicinājums kļūt par nežēlīgu impēriju. “Great” nozīmē izcilību it visā. Bet tas, lūk, nepatīk – labāk būsim viduvējības, solidarizēsimies ar neveiksminiekiem, pelēko viduvējību. Tā ir pūļa domāšana, kas iznīcina tautas pašcieņu. Trampa darbības un politikas pamatā ir skaidri definētas vērtības, godavārds un vārda turēšana. Šī iemesla dēļ viņš ir piedzīvojis nodevības.
Ja prezidents nav tik bailīgs, kāds bija Obama, kurš tikai jūsmoja par sevi un savu ģimeni, kurš dižojās ar savām politkorektajām runām, tad viņš var pieņemt saprātīgus lēmumus. Saprātīgs, loģisks un amerikāņu interesēm atbilstošs, manuprāt, ir Trampa lēmums par finansējuma apturēšanu. Tramps ir blēdību atklājējs, viņš ir tiešs. Ja Klintons un Obama bija lišķīgi liekuļi, Tramps ir īsts – viņš ir tas, ko tu redzi, bez izlikšanās. Paradoksāli ir tas, ka apzinīgajai sabiedrībai nepatīk skaudrs tiešums.
DDD: Tu runā par taisnīgumu, patriotismu, pašaizliedzību, humānismu, morāli, mīlestību, kultūru – jēdzieniem, kas liberastiem ir tukša skaņa. Viņi nezina to patieso jēgu.
Ē.J.: Lielākā daļa no liberālās kustības sevī ietver arī multi-etnisko, globālo un politkorektuma ideoloģiju. Diemžēl vairums cilvēku nav politiski un sociāli tik izglītoti, lai spētu atšķirt melus no patiesības. Cilvēkiem nav laika iedziļināties un analizēt, viņi tic tam, ko saka televīzija, radio un valsts vadītāji.
Amerikā esmu novērojis, ka cilvēki tomēr spēj savā starpā diskutēt. Republikāņi atzīst, ja demokrāti kādā jautājumā ir zinošāki, un otrādi. Visur pasaulē politiķi, frakcijas, valdība strīdas, bet pie mums ir izteikta apsaukāšanās, nekulturāla zākāšanās, spiegšana, komentētāju vulgārisms un augstprātīgi smīnošā “izmeklējošā” žurnālistika. Šī kopējā degradācijas tendence ir bīstamāks vīruss par kovid-19.
Varbūt iespēja sagraut ES?
DDD: Izskan viedoklis, ka vīrusa izraisītā krīze nostiprinās valstu nacionālo domāšanu. Eiropas Savienība parāda savu vājumu, tādēļ valstis vēlēsies atgūt savu neatkarību un izstāsies no ES. Tā varētu notikt?
Ēriks Jēkabsons: Grūti prognozēt, bet tas ir viens no iespējamiem scenārijiem. Man nav pilnīgas informācijas par notiekošo, ieklausos tikai subjektīvajās sajūtās, bet, manuprāt, viss norims daudz ātrāk, nekā mēs domājam. Taču, ja krīze ieilgs, tad ES varētu irt pa vīlēm.
Savienības tiek būvētas, balstoties uz kopējām interesēm: vai nu tie ir nacionālās drošības un ārējās aizsardzības principi, vai ekonomiskās aizsardzības un tirdzniecības aizsardzības lobiji. Tā savulaik tika veidotas: Ziemeļvācu savienība, Hanzas savienība, Višegrādas grupa, Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (šī gan minama kā totalitāra un vardarbīgi veidota savienība) un Eiropas Savienība. Neviena savienība nevar pastāvēt mūžīgi, jo mainās ārējie apstākļi, valdošā vara, intereses un arī teritorijas. Tāpēc tas, ka Eiropas Savienībai var pienākt gals, ir tikai likumsakarīgi. Un to vajadzētu pieņemt ar vēsu prātu.
Šobrīd pandēmijas sakarā ir izveidojusies salīdzinoši labvēlīga situācija, lai noteiktu katras valsts spēju pašsaglabāties, kad faktiski piespiedu kārtā ir iestājies daļējs protekcionisms, kas izkristalizē katras valsts spēju izdzīvot no pašu resursiem un ar daļēji slēgtām robežām. Manuprāt, Latvijai tā ir lieliski iespēja noteikt savas valsts stiprākās pozīcijas un turpmāk izvēlēties, kuri no savienību veidojošiem faktoriem ir izdevīgāki Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Tas ir ļoti interesants un svarīgs darbs, mūsu ekonomistiem plānojot Nacionālās attīstības perspektīvas.
Domāju ekonomikas eksperti ir zinošāki par mani, bet man liekas, ka ir pienācis laiks atjaunot ko līdzīgu Višegrādas vai Hanzas savienībai uz vēsturiskās pieredzes balstītiem nosacījumiem. Tomēr pāri visam šodien, īpaši šajos apstākļos, augstāk par savienības interesēm ir jāpaceļ Latvijas intereses – Latvijas nacionālā drošība, Latvijas aizsardzība un Latvijas ekonomiskā aizsardzība, ko var postulēt un realizēt tikai ar Latvijas valsts un latviešu nācijas protekcionismu un nacionālo pašapziņu.
Šādam plānam ir vitāli nepieciešams spēcīgi un harizmātiski līderi Eiropā, kas ir vairāk vizionāri nekā funkcionāri. Pašreiz grūti nosaukt, kuri tie varētu būt. Laiks rādīs.
Vēlos, lai Latvija atkal būtu neatkarīga un nacionāla valsts Eiropā, bet ne Eiropas Savienībā. Protams, es atbalstu deokupāciju un dekolonizāciju.
Intervēja Liene Apine
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.8(454) [2020. gada 23. aprīlis–7. maijs]