Citāds viedoklis
Maksims Ševčenko
Žurnālists
Šoreiz par pasakām, kas īstenojas mūsu acu priekšā.
Pirmā pasaka par Eiropas Savienību. Gadiem, sākot ar deviņdesmito gadu vidu, dzīvojām ar pārliecību, ka ES ir pārnacionāls, pārvalstisks veidojums ar veiksmīgu izaugsmi, vienotu ekonomiku, brīvām robežām. Tika apgalvots, ka tautas, kas gadsimtiem karojušas savā starpā, spējušas apvienoties, sadarboties un vienoties savā starpā liberālā kapitālisma, liberālo masonu līderu, kas izveidojuši “jauno pasauli”, vadībā. Tās parādīs pasaulei spēju dzīvot multikulturālisma un multicivilizācijas apstākļos.
Mūsu acu priekšā nepilnu trīs nedēļu laikā šī pasaka nonāca pretrunās pati ar sevi. Realitātē ieraudzījām, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm nav iespējas sniegt savstarpēju palīdzību nelaimes brīdī. Izrādījās, ka Itālijai jācīnās vienai pašai, jo ne Vācija, ne citas dalībvalstis nepalīdz. Tas, ka Itālija ir NATO un ES dalībvalsts, nekādi nepalīdz tai problēmu risināšanā. Palīdzību Itālijai sniedz ķīnieši, kuri šķērso trejdeviņas jūras un zemes, Krievijas militāristi un Kubas ārsti. Katra valsts šobrīd cīnās saviem spēkiem, vienatnē. Kļūst skaidrs, ka liberālais kapitālisms un viss, ko mums līdz šim rādīja kā labu, progresīvu piemēru, patiesībā tāds nemaz nav. Izrādījās, ka krīzes brīžos, kuras patiesie cēloņi mums vēl nav skaidri zināmi, “ideālā pasaule” sabrūk. Patiesie krīzes cēloņi nav zināmi, jo koronavīrusa apmēri nav tik lieli, lai katra valsts atsevišķi netiktu ar to galā. Bet mēs redzam, ka netiek.
Varbūt šeit ir vēl kāda pasaciņa (otrā pasaka), kuru mediji tiražē, bet kas atšķiras no realitātes. Varbūt Itālijā nemaz nav tik slikti, tikai valdošā elite (Piecu zvaigžņu kustība, Ziemeļu līga), kas jau sen grib izstāties no Eiropas Savienības, kritizējot to, izmanto situāciju, lai radītu precedentu. Lai parādītu, ka nav nekādas Eiropas solidaritātes, integrācijas, ka Eiropas Savienība ir impērija, kuras centrā ir lielvalstu – Vācijas un Francijas – finansiālās un rūpnieciskās intereses, bet visas pārējās valstis, ieskaitot Itāliju, Spāniju utt., ir kā piedevas. Iespējams, ka itāļi izmanto koronavīrusa radīto situāciju un sabiezina krāsas, medijos rādot rūpju pārņemtos ārstus, sabiedrības šausmas un bezcerību, lai ietu Marko Polo ceļu un atjaunotu Zīda ceļu, kuru bija plānots pabeigt 2014. gadā. Ja nebūtu Ukrainas Maidana un tam sekojošais karš, tad Ķīnas kredīts 200 miljardu ASV dolāru apmērā, kuru Pekina izsniedza Janukovičam, lai Ukraina Krimā ļautu izveidot vārtus, ostu preču plūsmai, būtu nesis augļus. Pa sauszemi līdz Krimai tiktu transportētas preces no Ķīnas un visas Āzijas, bet tad pāri Melnajai jūrai uz ES. Tad notika Maidans, aiz kura, visticamāk, stāvēja ASV polittehnologi, lai apstādinātu Zīda ceļa projektu. Tā vai citādi, Eirāzijas un Eiropas integrācijas procesi iestrēga. Agrāk, 13. gadsimtā, Ķīnas vārti uz Eiropu bija Itālija, Krievija un Persija. Ķīna veda zīdu, šaujampulveri, porcelānu un citas preces. Šodien tās būtu augstas tehnoloģijas, piemēram, “Huawei” un 5G internets.
Iespējams, ka mūsu acu priekšā aiz koronavīrusa piesega īstenojas vēl kāds scenārijs. Trešā pasaka – jaunas pasaules veidošana, kas iezīmē jaunas saiknes un demokrātisko procesu bojāeju. Kādēļ gan nepieciešamas demokrātiskās procedūras pasaulē, kurā investīciju stabilitāte ir vissvarīgākā. Esmu daudz domājis, kādēļ Putinam ir nepieciešamas tik radikālas politiskās izmaiņas, kuras es, starp citu, neatbalstu. Man skaidrs, ka tas tiek darīts, lai mazinātu demokrātisko vēlēšanu radītos riskus. Līdz minimumam ir jāsamazina iespēja, ka par prezidentu varētu tikt ievēlēts ne tas cilvēks vai parlamenta vēlēšanās uzvarēs nepareizā partija. Nepieciešama stabilitāte, kad vieta gan parlamentā, gan Senātā un jebkura citā varas struktūrā ir kā balva par lojalitāti režīmam, nevis uzvara vēlēšanās. Varai ir jābūt kā balvai par kalpošanu vadošajam kapitālam un birokrātijai. Iespējams, ka daļa Eiropas arī līdz tam nonāks.
Mums vēl daudz ko nāksies uzzināt un daudz ko apspriest. Šodien, manuprāt, ir īstais laiks, lai veiktu nopietnu analīzi, lai saprastu pasauli, kurā dzīvojam.
Avots: https://www.youtube.com/watch?v=PDAGpht7fNc
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.7(453) [2020. gada 3.–23. aprīlis]
Saistītie raksti:
