Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko latvieši mēdz neuzticēties. Varam kritizēt un vērtēt viņu dažādi, tomēr nevar noliegt, ka Lukašenko kā valsts prezidents ir pierādījis, ka spēj būt pietiekami nelokāms, lai vadītu neatkarīgu valsti, atšķirībā no Latvijas, kas ir pakļauta Eiropas Savienībai. Marta vidū, uzrunājot savas valsts iedzīvotājus, viņš nebaidījās pateikt patiesību – to, ka koronavīruss ir psihoze.
Aleksandrs Lukašenko
Lukašenko uzruna
Lūk, kad beigsies šis koronavīruss, pareizāk, nevis vīruss, bet psihoze, es jums daudz ko interesantu izstāstīšu. Ļoti daudz!
Bet tamdēļ sākumā padomājiet par diviem jautājumiem. Pirmais jautājums: koronavīruss – vai tā ir mākslīgi radīta vai nejauši no debesīm nokritusi infekcija? Kam tā ir bijusi izdevīga? Otrais jautājums: sakiet, vai pasaulē, sākot ar maniem kolēģiem politiķiem un beidzot ar zemākiem un citiem, ir papūlējušies savu mērķu un interešu labad izmantot šo vīrusa saslimšanu jeb psihozi? Lūk, par šiem abiem padomājiet, pavērojiet. Kam to vajag un kā kurš to ir izmantojis? Kāds pasludinājis, ka šis ir karš. Vajagot dzeltenās vestes atgriezt, no ielām kaut kur citur pārnest. Kādam ir vēlēšanas, citam vēl kaut kas. Un katrs sāk grozīt, maisīt. Ar uguni joko! Par šo tēmu mēs vēl ar jums parunāsim.
Ir parādījušies daudz cilvēku, kas nodarbojas ar haipošanu – panikas celšanu. Tas tagad ir modē. Varbūt Baltkrievijā tādu ir ne tik daudz, jo valsts administrācija, valsts sekretāri ar šo problēmu nodarbojas. Esam sākuši tādus haipotājus izķert un izprašņāt. Jau tā ir psihoze, bet viņiem vajag vēl piemest pagali, uguni uzpūst. Bet tā saucamā opozīcija šo cenšas izmantot pret valsts varu. Es paklusēju – laiks būs tiesnesis.
Taču atcerieties: neviens ne no kurienes neko mums nedos. Putins izsludināja nedēļu ilgas brīvdienas. Bet viņiem Centrālajā bankā ir apmēram 550 miljardi valūtas rezervju zeltā un apmēram 120 miljardus liels Nacionālās labklājības fonds. Turklāt arī brīvdienās gāzes vads taču darbojas. Nafta vienalga tiek sūknēta. Gāze vienalga tiek sūknēta. Lai arī divas reizes lētāka, tomēr tiek sūknēta. Bet atpakaļ plūst valūta. Vai mums tā ir? Nav. Tad vēl jo vairāk – draugi tiek iepazīti nelaimē. Un tie ātri vien norobežojās.
Tad, lūk, uz ko es vienmēr jūs esmu orientējis: izdzīvot vajag, it kā tu būtu viens pats pasaulē. Bet, ja būs labāk, tad tā būs kā piedeva. Lūk, tā arī viss ir noticis – norobežojušies, bet par draugiem savulaik mālējās. Visi pie mums draugos nāca. Bet es vienmēr esmu uzskatījis, ka paļauties vajag tikai uz sevi, ja vēlamies būt suverēni un neatkarīgi. Tāpēc mēs viennozīmīgi izdzīvosim.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.7(453) [2020. gada 3.–23. aprīlis]