Sniegsim divpadsmit medicīnas ekspertu viedokļus par koronavīrusa uzliesmojumu, kuri atšķiras no oficiālajām versijām “pamatstraumes” medijos un sociālajās vietnēs plaši tiražētajos interneta mīmos (interneta mīms ir ideja, attēls, ieraksts, video, kas interneta vidē izplatās no personas uz personu, – red.piez.).
Dr. Džoels Ketners[1] (Kanāda) saka:
“Es nekad neesmu redzējis neko līdzīgu, neko nekur pat tuvu līdzīgu šim. Es nerunāju par pandēmiju, jo tās esmu redzējis jau trīsdesmit – pa vienai katru gadu. To sauc par gripu. Un ir arī citas respiratorās vīrusu saslimšanas – mēs ne vienmēr zinām, kuras tieši. Bet nekad neesmu redzējis šādu reakciju un cenšos izprast tās cēloņus. [..]
Es raizējos par vēstījumu sabiedrībai, par bailēm no kontaktēšanās ar cilvēkiem, no uzturēšanās vienā telpā ar cilvēkiem, no rokasspiedieniem, no satikšanās ar cilvēkiem. Esmu norūpējies par ļoti, ļoti daudzām sekām, kas izriet no tā. [..]
Hubejā, Hubejas provincē, kur līdz šim bija bijis visvairāk infekciju un nāves gadījumu, tiek ziņots par 1 inficēšanos no 1000 un 1 nāvi no 20 000 inficēto cilvēku. Tādējādi, iespējams, šis [fakts] palīdzēs skaidrāk paskatīties nākotnē.”
Telefona intervija Radio CBC, 15.03.2020.
Dr. Suharits Bhakdi[2] (Vācija) saka:
“Valdības veiktie anti-COVID19 pasākumi ir groteski, absurdi un ļoti bīstami [..] Samazinās miljonu dzīves ilgums. Drausmīgā ietekme uz pasaules ekonomiku apdraud milzīga skaita cilvēku pastāvēšanu. Sekas veselības aprūpē ir ļoti dziļas. Jau tagad ir samazinājusies trūcīgo pacientu apkalpošana, atliktas operācijas, ārstu prakses telpas ir tukšas, slimnīcu personāls samazinās. Šis viss stipri ietekmēs visu mūsu sabiedrību.
Šie pasākumi virza uz pašiznīcināšanos un kolektīvu pašnāvību, pamatojoties uz neko citu kā spoku.”
Intervija “Youtube” kanālā, 19.03.2020.
Dr. Volfgangs Vodargs[3] (Vācija) saka:
“Politiķiem pielabinās zinātnieki… zinātnieki, kas vēlas būt svarīgi, lai iegūtu naudu saviem institūtiem. Zinātnieki, kas vienkārši peld pa “pamatstraumi” un vēlas būt tās daļa [..] Un tā, kā tieši tagad pietrūkst, ir racionāla skatījuma uz lietām.
Intervija dokumentālajā filmā “Corona.com”, 13.03.2020.
Dr. Džons Joanīdis[4] (ASV) saka:
“Starp pacientiem, kuriem ir testēta SARS-CoV-2 inficēšanās, disproporcionāli daudz ir cilvēku ar iepriekšējām smagām saslimšanām un sliktām prognozēm. Tā kā testēšanas iespējas vairākumā veselības aizsardzības sistēmu ir ierobežotas, izkropļojumu izlases iespējas tuvākajā nākotnē var kļūt vēl lielākas.
Vienīgā situācija, kur pilnībā tika pārbaudīta noslēgta populācija, ir kruīza kuģis
“Diamond Princess” un uz tā karantīnā esošie pasažieri. Mirstības līmenis tur bija 1,0% [..]
Vai Covid-19 mirstība var būt tik zema? Nē, daži saka, norādot uz augstu mirstību pavecu cilvēku vidū. Tomēr pat zināmie, tā saucamie vieglie jeb parastas saaukstēšanās tipa vīrusi, kas pazīstami jau gadu desmitiem, var sasniegt mirstības līmeni pat 8% apmērā, ja inficējas vecāka gadagājuma cilvēki aprūpes namos. [..]
Ja mēs nebūtu zinājuši par jauno vīrusu un pārbaudījuši indivīdus ar PCR metodes testu palīdzību, tad kopējais nāves gadījumu skaits šogad no “gripai līdzīgas slimības, nešķistu neparasts. Lielākais, mēs varētu pavirši atzīmēt, ka gripa šajā sezonā izskatās nedaudz ļaunāk nekā vidēji.
Raksts “Vai fiasko tiek gatavots? Koronavīrusa pandēmijas izplatīšanās laikā mēs pieņemam lēmumus bez uzticamiem datiem”, publivēts interneta žurnālā “Stat News”, 17.03.2020.
Dr. Jorams Lass[5] (Izraēla) saka:
“Itālija ir pazīstama ar plaši izplatītajām elpceļu saslimšanām, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz citu Eiropas valstu līmeni. Amerikas Savienotajās Valstīs parastās gripas sezonā nomirst 40 000 cilvēku [..] Jebkurā valstī no parastās gripas mirst vairāk cilvēku nekā no koronavīrusa [..]
Mēs visi aizmirstam kādu ļoti labu piemēru: cūku gripu 2009. gadā. Šis vīruss visā pasaulē izplatījās no Meksikas, un pret to joprojām nav vakcīnas. Un kas? Tajos laikos vēl nebija “Facebook” vai, ja arī bija, tad tas bija bērnu autiņos. Koronavīruss, tieši pretēji, ir vīruss ar publisku stāstījumu.
Tas, kurš domā, ka valdība aptur vīrusus, maldās.”
Intervija interneta žurnālā “Globes”, 22.03.2020.
Dr. Pjetro Vernaca[6] (Šveice) saka:
“Mums ir ticami skaitļi no Itālijas un epidemiologu darbs, kas publicēts autoritatīvajā zinātniskajā žurnālā “Science”, pētot [koronavīrusa] izplatīšanos Ķīnā. No tā ir skaidrs, ka aptuveni 85 procenti no visiem inficēšanās gadījumiem ir aizritējuši nemanāmi. [..]
Itālijā, saskaņā ar publikāciju žurnālā “Science”, bojā iet katrs desmitais, kam ir apstiprināta diagnoze, bet statistiski tas ir viens no katriem 1000 inficētajiem. [..]
Ja slēgsim skolas, mēs neļausim bērniem ātri iegūt imunitāti. [..]
Mums ir vairāk jāiekļauj zinātniski fakti politiskajos lēmumos.”
Intervija interneta žurnālā “Sv. Galler Tagblatt”, 20.03.2020.
Franks Ulrihs Montgomerijs[7] (Vācija) saka:
“Es neesmu absolūtas izolēšanās atbalstītājs. Tam, kas ievieš kaut ko tādu, ir arī jāpasaka, kad un kā tas atkal tiks atcelts. Tā kā mēs esam spiesti pieņemt, ka vīruss būs ar mums ilgi, es brīnos, kad mēs atgriezīsimies normālā dzīvē? Nav iespējams turēt skolas un bērnudārzus slēgtus līdz gada beigām. Jo tieši ne agrāk kā līdz gada beigām parādīsies vakcīna. Itālijai ir uzspiesta izolācija un saņemts pretējs efekts. Viņi ātri sasniedza slimnīcu kapacitātes limitus, bet ar absolūtu izolēšanos nesamazināja vīrusa izplatību.”
Intervija interneta žurnālā “General Anzeiger”, 18.03.2020.
Prof. Hendriks Strīks[8] (Vācija) saka:
“Jaunais patogēns nav tik bīstams, tas ir pat vēl mazāk bīstams kā Sars-1. Sars-CoV-2 (kovid-19) īpatnība ir tā, ka tas vairojas rīkles augšdaļā un tāpēc ir lipīgāks, jo vīruss lēkā no rīkles uz rīkli, tā sakot. Bet tā ir arī priekšrocība: tā kā Sars-1 vairojas dziļi plaušās, tas nav tik lipīgs, toties tas noteikti inficē plaušas, kas to padara vairāk bīstamu [nekā Sars-2 jeb kovid-19]. [..]
Hainsbergā, piemēram, 78 gadus vecs vīrietis ar iepriekšēju saslimšanu nomira no sirdsdarbības apstāšanās, taču bez Sars-2 plaušu bojājumiem. Tā kā viņš bija inficēts, viņu tomēr iekļāva kovid-19 statistikā. Bet jautājums ir par to, vai viņš nebūtu miris arī bez Sars-2?”
Intervija laikrakstā “Frankfurter Allgemeine”, 16.03.2020.
Dr. Janis Rusels ar pētnieku grupu[9] (Francija) saka:
“SARS-CoV-2 problēma, iespējams, ir pārspīlēta, jo katru gadu no elpceļu infekcijām mirst 2,6 miljoni cilvēku, salīdzinot ar 4000 SARS-CoV-2 nāves gadījumiem, kas ir šo rindu rakstīšanas brīdī. [..]
Pētījumā tika salīdzināta mirstība no SARS-CoV-2 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs (1,3%) ar Marseļas Universitātes slimnīcas sistēmā reģistrēto pacientu mirstību no parastajiem koronavīrusiem (0,8%) no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 2. martam. Tika veikt hī-kvadrāta tests, un p-vērtība 0,11 (nebūtiski). [..]
Ir jāatzīmē, ka citu koronavīrusu (ne SARS-CoV-2) sistemātiskajos pētījumos ir atklāts, ka bezsimptomu vīrusu nēsātāju procentuālais daudzums ir vienāds vai pat lielāks par pacientu ar simptomiem procentuālo daudzumu. Drīz var būt pieejami tie paši dati par SARS-CoV-2, kas vēl vairāk pazeminās relatīvo risku, kas saistīts ar šo specifisko patoloģiju.”
Pētījums “SARS-CoV-2: bailes versus dati”, publicēts žurnālā “International Journal of Antimicrobial Agents”, 19.03.2020.
Dr. Davids Kacs[10] (ASV) saka:
“Esmu dziļi noraizējies, ka normālās dzīves gandrīz totālās sabrukšanas – skolu un uzņēmumu slēgšanas, pulcēšanās aizliegšanas – sociālās, ekonomiskās un sabiedrības veselības sekas būs ilgstošas un katastrofālas, iespējams, nopietnākas nekā tiešie zaudējumi no paša vīrusa. Akciju tirgus ar laiku atjaunosies, bet daudzi uzņēmumi – ne. Bezdarbs, nabadzība un izmisums, kas radīsies, būs posts, pirmkārt, sabiedrības veselībai.”
Raksts “Vai mūsu cīņa pret koronavīrusu ir ļaunāka par pašu slimību?”, publicēts laikrakstā “New York Times”, 20.03.2020.
Maikls T. Osterholms[11] (Vācija) saka:
“Padomājiet par sekām, ko rada biroju, skolu, transporta sistēmu, restorānu, viesnīcu, veikalu, teātru, koncertzāļu, sporta pasākumu un citu norišu vietu slēgšana uz nenoteiktu laiku un visu to darbinieku pārvēršana bezdarbniekos, kas iztiek no pabalstiem. Visticamākais rezultāts būs nevis vienkārši depresija, bet pilnīgs ekonomikas sabrukums, ar neskaitāmām neatgriezeniski zaudētām darbavietām ilgi pirms tam, kad būs gatava vakcīna vai izstrādāsies dabiskā imunitāte. [..]
Labākā alternatīva ir, iespējams, ļaut cilvēkiem ar zemu risku nopietnai saslimšanai turpināt strādāt, turpināt uzņēmējdarbību un ražošanu un “darbināt” sabiedrību, vienlaikus iesakot augstāka saslimšanas riska cilvēkiem aizsargāties ar fizisku distancēšanos un maksimāli palielinot mūsu veselības aprūpes kapacitāti, cik vien tas ir iespējams. Ar tādu rīcības plānu, mēs varēsim pakāpeniski attīstīt imunitāti, nesagraujot finanšu struktūru, kas notur mūsu dzīvi. ”
Raksts “Sastopoties ar COVID-19 realitāti: nacionālā izolēšanās nav zāles”, publicēts laikrakstā “Washington Post”, 21.03.2020.
Dr. Pīters Gētše[12] (Dānija) saka:
“Mūsu galvenā problēma ir tā, ka pārāk bargo pasākumu dēļ nevienam nepatikšanu nebūs. Nepatikšanu būs, tikai tad, ja darīs pārāk maz. Tāpēc politiķi un mediķi dara daudz vairāk nekā vajadzētu.
2009. gada gripas pandēmijas laikā netika piemēroti šādi drakoniski pasākumi, un tos acīmredzami nevar piemērot katru ziemu, kas ir visu gadu, jo kaut kur vienmēr ir ziema. Mēs nevaram neatgriezeniski slēgt visu pasauli.
Ja epidēmija izzudīs ātrāk, būs vesela rinda cilvēku, kuriem sagribēsies pierakstīt sev šos nopelnus. Un varam nešaubīties, ka nākamajā reizē viņi arī piemēros drakoniskus pasākumus. Bet atcerieties anekdoti par tīģeriem: “Kāpēc tu pūt ragā?” – “Lai nepielaistu tīģerus.” – “Bet šeit nav nekādu tīģeru.” – “Lūk, redziet!”
Raksts “Korona: masu panikas epidēmija”, publicēts bloga vietnē “Deadly Medicines”, 21.03.2020.
* * *
Šis saraksts būtu bijis neiespējams bez “Šveices Propagandas Pētniecības” (Swiss Propaganda Research) grupas paveiktā darba.
Avots:
[1] Dr. Džoels Ketners (Joel Kettner) ir Manitobas Universitātes Veselības aizsardzības un ķirurģijas kopienas profesors, bijušais Manitobas provinces Sabiedrības veselības departamenta galvenais inspektors un Starptautiskā Infekciju slimību centra medicīniskais direktors.
[2] Dr. Suharits Bhakdi (Sucharit Bhakdi) ir mikrobioloģijas speciālists, bijis pasniedzējs Johanna Gūtenberga vārdā nosauktajā universitātē Maincā un vadījis Medicīnas mikrobioloģijas un higiēnas institūtu. Viņš ir viens no visbiežāk citētajiem zinātniekiem pētniekiem Vācijā.
[3] Dr. Volfgangs Vodargs (Wolfgang Wodarg) ir vācu ārsts, pulmonologs, politiķis un bijušais Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Veselības komitejas priekšsēdētājs. 2009. gadā viņš aicināja izmeklēt iespējamos interešu konfliktus saistībā ar ES reakciju uz cūku gripas pandēmiju.
[4] Dr. Džons Joanīdis (John Ioannidis) ir medicīnas, veselības pētniecības un politikas un biomedicīnisko datu zinātņu profesors Stenfordas Universitātes Medicīnas skolā un statistikas profesors Stenfordas Universitātes Humanitāro un dabaszinātņu skolā. Viņš ir Stenfordas Profilakses pētījumu centra direktors un Stenfordas Metapētījumu inovāciju centra (METRICS) direktors.
Viņš ir arī žurnāla “Eiropas Klīniskās Pētīšanas Žurnāla” (European Journal of Clinical Investigation) galvenais redaktors. Viņš ir bijis Joanīnas Universitātes Medicīnas skolas Higiēnas un epidemioloģijas departamenta vadītājs, kā arī pasniedzējs Taftsas Universitātes Medicīnas skolā.
Kā ārsts, zinātnieks un pētījumu autors, viņš ir sniedzis ieguldījumu uz pierādījumiem balstītā medicīnā, epidemioloģijā, datus zinātnē un klīniskajos pētījumos. Turklāt viņš ir arī metaanalīzes jomas pionieris. Viņš ir parādījis, ka daudzos publicētajos pētījumos nav labu zinātnisku standartu pierādījumu.
[5] Dr. Jorams Lass (Yoram Lass) ir Izraēlas ārsts, politiķis un bijušais Izraēlas Veselības Aizsardzības ministrijas ģenerāldirektors. Viņš ir bijis arī Telavivas Universitātes Medicīnas skolas dekāna vietnieks un astoņdesmitajos gados vadīja zinātnisku TV raidījumu “Tatzpit”.
[6] Dr. Pjetro Vernaca (Pietro Vernazza) ir šveiciešu ārsts, kurš specializējies infekciju slimību ārstēšanā Sanktgallenes kantona slimnīcā un ir Veselības Aizsardzības politikas profesors.
[7] Franks Ulrihs Montgomerijs (Frank Ulrich Montgomery) ir vācu radiologs, bijušais Vācijas Medicīnas asociācijas prezidents un Pasaules Medicīnas asociācijas viceprezidents.
[8] Prof. Hendriks Strīks (Hendrik Streeck) ir HIV pētnieks, epidemiologs un klīniskais pētnieks, virusoloģijas profesors un Bonnas Universitātes Virusoloģijas un HIV pētījumu institūta direktors.
[9] Dr. Janis Rusels (Yanis Roussel) u.c. ir pētnieku grupa no Vidusjūras Klīniskās universitātes slimnīcas Infektoloģijas institūta Marseļā un Marseļas Attīstības pētniecības institūta, Marseļas Sabiedriskās palīdzības slimnīcas, kas Francijas valdības programmas “Investīcijas nākotnei” ietvaros veic recenzētu pētījumu par mirstību no koronavīrusa.
[10] Dr. Davids Kacs (David Katz) ir amerikāņu ārsts, Jēlas Universitātes Profilaktisko pētījumu centra dibinātājs un direktors.
[11] Maikls T. Osterholms (Michael T. Osterholm) ir Minhenes Universitātes profesors un Infekcijas slimību izpētes un politikas centra direktors.
[12] Dr. Pīters Gētše (Peter Goetzsche) ir Kopenhāgenas Universitātes klīnisko pētījumu projektēšanas un analīzes profesors un organizācijas “Cochrane Medical Collaboration” dibinātājs. Viņš ir uzrakstījis daudzas grāmatas par korupciju medicīnā un lielo farmācijas kompāniju ietekmi.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.8(454) [2020. gada 23. aprīlis–7. maijs]