Saruna ar Pilsoņu Kongresa delegātu Aivaru Andersonu
Atmoda bija tikai vēdera revolūcija
DDD: Kādā no radio “Merkurs” raidījumiem “Gaismas pils” teici, ka pozitīvas pārmaiņas var nest tikai garīga sacelšanās. Vai vari mazliet paskaidrot, ko tu šajos vārdos iekļauj?
Aivars Andersons: Šāda devīze cilvēkus vadīja Atmodas sākumā – ar garaspēku pret karaspēku. Vairums diemžēl to ir vispār aizmirsuši.
DDD: Vai tev tiešām šķiet, ka Atmodas laikā garīgais bija priekšplānā? Vai tomēr nebija tā, ka procesus vadīja vēlme labāk dzīvot, nevis atjaunot taisnīgumu, pilnībā likvidējot okupācijas sekas? Pēc Atmodas sekām nākas secināt, ka priekšplānā bija vēdera “garīgums”.
A.A.: (Smejas). Es savā laikā Baldzēnam pārmetu, ka viņš savos raidījumos sludina vēdera politiku. Diemžēl tā ir taisnība, ka Atmodas kustības pamatā jau nebija nekāda garīguma, bija vienkārši ideja atjaunot savu valsti – iegūt brīvību un neatkarību. Liekas, esmu to jau kādā no savām iepriekšējām intervijām stāstījis. Televīzijā tiešajā ēterā notika tā saucamās inteliģences diskusijas par to, kā mums atjaunot savu valsti, kā pie tās tiksim. Un tad Ivars Ķezbers pateica – pie savas valsts mēs tiksim tikai caur otro republiku. Un ar to arī visas diskusijas beidzās. Un līdz šai dienai tiek taisīta otrā republika – LPSR turpinājums.
DDD: Tātad mums tomēr ir nepieciešama garīgā revolūcija, lai mēs beidzot atgūtu savu valsti?!
A.A.: Ja gribam savu valsti, tad bez garīgās revolūcijas neiztikt.
DDD: Kāds tad īsteni būtu nepieciešamais garīgums? Mēs jau noskaidrojām, ka Atmodas laikā bija vēdera revolūcija. Tātad tas neder. Kam tagad būtu jābūt pamatā?
A.A.: Pamatā ir jābūt garīgai atmodai. Bet kāpēc vēl tauta nemostas?! Tas laikam saistīts ar šausmīgo neticību un nomāktību, ar totālu smadzeņu skalošanu. Radio, televīzija, žurnālisti skandina, cik labi dzīvojam, ka nekad tik labi neesam dzīvojuši utt. Un, tādā murgā dzīvojot, cilvēks patiešām vairs nevar pamosties. Tātad jāatmostas vispirms no šī murga, ko mums pasniedz kā patiesību.
Garīgums ir spēja upurēties
DDD: Kā to izdarīt? Daži apgalvo, ka viss mainīsies, ja vien pareizajos datumos svinēsim pareizās latviešu svētes, veiksim pareizos rituālus (piemēram, lēksim pāri ugunskuram, vilksim bluķi vai pliki peldēsimies piemājas dīķi). Vai tu tam piekrīti?
Aivars Andersons: Garīgumam ir jāiet caur mūsu senčiem, taču ne tik primitīvā izpratnē. Es uzskatu, ka garīgums slēpjas mūsu senču izlietajās asinīs, varonībā un pašaizliedzībā, nevis dziesmu skandināšanā. Ir taču jāsaprot, ka mūsu senči par savu valsti asinis lēja.
DDD: Nevis dziedāja, bet asinis lēja.
A.A.: Jā, asinis lēja. Šodien mums nav jālej savas asinis, taču ir jācīnās ar gara spēku, attīstot sevī drosmi, taisnīguma mīlestību un spēju upurēt savu pašlabumu tautas labā.
DDD: Zinu, ka tu lasi Aleksandra Klizovska grāmatu “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati”.
A.A.: Tā grāmata atklāj lielās Patiesības. Tā ir jālasa ļoti uzmanīgi un ļoti jāiedziļinās. Bet šobrīd jau cilvēki nav spējīgi iedziļināties nopietnās problēmās. Tikai tā virspusēji pārskrien visam – internetā izlasa virsrakstus, un ar to lasīšana beidzas.
Nezinu, kas, bet šogad kaut kas notiks, iesākot lielo pārmaiņu laiku. Manuprāt, arī pie varas esošie sāk ieklausīties latviešu tautas sirdsapziņas paudējos. Mūsu valdošie, virzošie spēki arī ir sasparojušies, grib kaut kādas mistiskas pārmaiņas, tikai vēl nevar saprast, uz kurieni tās virzīs mūsu sabiedrību – uz attīstību vai iznīcību.
DDD: Kas tev liek domāt, ka pie varas esošie sāk ieklausīties un sadzirdēt patiesās tautas vēlmes pēc taisnīguma?
A.A.: Atsevišķi cilvēki parādās presē.
DDD: Piemēram?
A.A.: Piemēram, Ilmārs Poikāns (saukts “Neo”) kādā no mūsu sarunām piekrita, ka Latviju pārņēmis haoss – viņš redz šo haosu. Ir tūkstošiem likumu, bet kārtības nav. Piemēram, zaķīšiem, lapsām u.c. dzīvniekiem nav vajadzīga ne Satversme, ne likumi, viņiem viens likums – Dabas likums, un visi dzīvo un attīstās. Kad mans vectēvs atgriezās no Sibīrijas, tad viņš arī izteica domu, ka cilvēka dzīves jēga ir pavisam vienkārša – sugas turpināšana. Bet kas tad ir šodien pie mums – pederasti, viendzimuma laulības un viss pārējais, kas nu nekādi nav sugas turpināšanās. Tā ir iznīcība.
Galvenais ir dekolonizācija
DDD: Ja mēs ar vārdu salikumu “sugas turpināšana” saprotam tikai skaitlisku vairošanos, tad tas nebūs risinājums, lai glābtu latviešu tautu no iznīcības. Daži “NA” politiķi (piemēram, Jānis Iesalnieks un Imants Parādnieks) ļoti intensīvi gan vārdos, gan darbos aģitē latviešus vairoties, jo lielās ģimenēs ir glābiņš. Manuprāt, tautas nākotne, lai cik skaitliski daudz mēs būtu, ir atkarīga no latviešu spējas rīkoties taisnīgi un varonīgi, īstenojot dzīvē deokupāciju, dekolonizāciju un deboļševizāciju.
Aivars Andersons: Lielas ģimenes – tas ir labi, bet protams, ka galvenais ir dekolonizācija. Kolonizācija – tas ir noziegums. Ja šodien šis noziegums netiek likvidēts, tad tie, kuriem tas būtu jādara, ir līdzvainīgi šajā noziegumā – viņi ir noziedznieki. Ja redzu, ka notiek noziegums un klusēju, es kļūstu par noziegumā līdzvainīgu.
DDD: Tātad mūsu tautas lielākā daļa ir noziedznieki?
A.A.: Varturi ir noziedznieki. Jo tautai, kā jau iepriekš teicu, tiek skalotas smadzenes, ka esam brīvi, neatkarīgi u.tml.
DDD: …esam NATO, Eiropas Savienībā, brauc, kur gribi utt.
A.A.: Jā. Atceros, kā notika iestāšanās Eiropas Savienībā. Diskutēja, cik labi būs, kad iestāsimies ES – tad varēsim braukt un dzīvot, kur gribam. Neviens nerunāja par to, ka mēs varēsim šeit labāk dzīvot, ka varēsim šeit attīstīties – nē. Galvenais bija – kad iestāsimies ES, tad mēs varēsim pamest savu valsti, savu Latviju. Valsts statuss jau mums ir tikai uz papīra, faktiski esam Briseles pakļautībā.
DDD: Nevaru nepiekrist, ka tauta ir apstulbota, ka tai ir izskalotas smadzenes un ka ir nepieciešama garīgā atmoda. Kā, tavuprāt, to panākt? Diez vai varturi un tiem pietuvinātie, pašcenzūrai pakļautie žurnālisti labprātīgi atkāpsies, lai notiktu pārmaiņas uz labu.
A.A.: Avīze “DDD”, “Radio Merkurs”, kur mēs runājam šo patiesību – lūk, kur risinājums. Uz raidījumu “Gaismas pils” atnāca Andris Imants Kokenbergs, kurš pirms ētera arī prasīja: “Kā man runāt – kā ir vai kā vajag?” Mēs teicām: “Abējādi, kā ir un kā vajag.” Vajag teikt patiesību. Jāmeklē domubiedri, kā tas bija Atmodas sākumā. Toreiz braukājām pa visu Latviju un runājām par visu.
DDD: Laikraksta šā gada otrajā numurā publicējām interviju ar Lieni Rijkuri, jaunu un pašaizliedzīgu sievieti, kura izprot dekolonizācijas nepieciešamību. Viņa ne tikai lasa laikrakstu “DDD”, bet ar saviem ziedojumiem arī atbalsta tā izdošanu. Esam saņēmuši lieliskas atsauksmes no mūsu lasītājiem par šo interviju. To pieminu, jo arī Liene atzīst, ka tauta ir apstulbota. Tas īpaši redzams interneta diskusijās, kuras publicējam, lai lasītāji mācītos diskutēt. Kā panākt, lai šie cilvēki, kuri sociālo vietņu diskusijās nekautrējās demonstrēt savu tumsonību, gribētu paņemt rokās laikrakstu “DDD” vai regulāri klausītos raidījumu “Gaismas pils”?
A.A.: Man jāpiekrīt Lienei Rijkurei – feisbuka komentāri ir briesmīgi, īpaši tad, kad rakstāt par dekolonizācijas nepieciešamību. Bet tie pretinieki visi ir tautas un valsts nodevēji. Negribēt novērst noziegumu – tas nozīmē piedalīties šajā noziegumā. Tie, kuri atzīst, ka dekolonizācija nav vajadzīga, faktiski ir tiesājami tāpat kā visi varas vīri un sievas.
DDD: Viņi ir varas līdzskrējēji?
A.A.: Jā, tieši tā. Noziedzīgas varas līdzskrējēji ir noziedznieki.
Turpmāk vēl…
Intervēja Liene Apine
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.4(450) [2020. gada 21. februāris–5. marts]