Viedoklis
Šai brīdī, vienos naktī pēc Latvijas laika, Lielbritānija atbilstīgi savam tautas lēmumam izstājas no Eiropas Savienības. Tas ir ES gala sākums. Kāpēc? Jo impērijas mirst no gremošanas traucējumiem. Normāla nacionāla valsts var pastāvēt bez arvien jaunām zemēm vai arvien vairāk varas, bet ne pārnacionāla impērija. Un reiz impērija sakampj, ko nespēj sagremot, piemēram, PSRS – Afganistānu, tad atkāpšanās kļūst pierādījums visai pasaulei, ka impērija nav vēsturiska nenovēršamība un vienvirziena iela. Un, ja ārā izspļautais, vaļā palaistais kumoss, pats par sevi brīvībā dzīvodams, pēc dažu gadu jukām sāk justies ne sliktāk kā impērijā, tas sāk kārdināt citas impērijā iekļautās tautas.
1. februāris pat Lielbritānijā tikai maz mazlietiņ atšķīrās no 31. janvāra, taču vēsturiskais ir noticis: Lielbritānijas ģeopolitiskā tektoniskā plātne ir atlūzusi un sāk lēnām, bet neatturami slīdēt prom no Eiropas Savienības plātnes. Pārkārtošanās grūtības, protams, būs, taču jau šogad un nākamgad ikviens varēs redzēt, ka šausmu stāsti par pasaules galu ārpus ES bijuši tikai iebiedēšana. Un tas nav viss. Neatkarīgas valsts priekšrocība, salīdzinot ar dzīvi impērijā, ir mazāks mērogs: drīzāk top redzami gan pareizas, gan aplamas politikas augļi. Ievērojot šo apstākli un to, ka briti ir attautoti mazāk nekā citas Rietumeiropas tautas, var pieņemt, ka Lielbritānija īstenos saprātīgāku politiku nekā ES. Tā radušās dzīves atšķirības vēl vairāk attālinās plātnes un atvieglos arī citām tautām saskatīt, kāda iekārta labāka.
Politiska imperiālisma un nacionālisma cīņa nav vienīgais process, kurā ES rok sev kapu ar centralizācijas (“arvien ciešākas savienības”) centieniem. Saimniecisks sociālisms ilgtermiņā lemj vismaz relatīvu atpalicību. Protams, ES sociālisms ir maigāks un tam vēl nav beigusies citu cilvēku nauda kā citas Savienības sociālismam mūsu atmodas laikā. Tāpēc nedomāju, ka runa ir par mēnešiem vai dažiem gadiem kā PSRS sabrukšanas laikā. Īstenībā līdz 2015. gadam domāju, ka ES ar visu savu sociālismu pieredzēs Krievijas galu gadsimta vidū.
Taču dzīve likusi prognozi mainīt. Jo demogrāfija! Kopš 2015. gada migrantu ievešanas Rietumeiropas kolonizēšana ar trešās pasaules migrantiem notiek straujāk nekā krievu laikā Latvijas kolonizēšana. Pasaules acīs Eiropa vairs nav stipra ceļazvaigzne, kam līdzināties, ko cienīt un no kā mazliet bijāties, bet gan pārkaujama kārts – vairs neapsargāta, taču vēl neizlaupīta romiešu villa barbaru iebrukuma laikā. Tuvojas laiks, kad eiropiešu tautām būs jāizvēlas starp pakļaušanos (skatīt Žana Raspaja “Svēto nometni”[1] un Mišela Velbeka “Pakļaušanos”) un atbrīvošanos. Un ES putēs abos gadījumos. Pamatiedzīvotājiem nevajag kaklakungus, kas noliedz viņu pašnoteikšanās tiesības un dzenas iznīcināt eiropiešu tautas. Imigrantiem – mazas ragutiņas par kaut kādu Eiropu un ES, tad jau drīzāk runa būtu par ummu[2].
Tāpēc 2015. gadā sāku apšaubīt, vai ES izvilks līdz Krievijas sabrukšanai. Pērnais 13. decembris, kad kļuva skaidrs, ka Lielbritānija tomēr izstāsies, spiedis prognozi koriģēt: ES dosies uz izeju pirmā un drīzāk nekā gadsimta vidū.
Tas, ka ES dienas ir skaitītas (vēl četrciparu, bet ne vairs piecciparu), var patikt, var nepatikt, bet ar to vienkārši ir jārēķinās. Varam vēlēt britiem laimīgu dzīvi brīvā un neatkarīgā Lielbritānijā, bet pašiem – lai esam gatavi sargāt savus un savas ģimenes ietaupījumus. Lai esam gatavi sargāt sevi, savu ģimeni un savu īpašumu, ja ES sabrukšana pie mums nebūs tik mierīga, cik Padomijas. Un lai esam gatavi sargāt savu tautu un valsti no Krievijas, kas centīsies izmantot Eiropas jukas savā labā. Kā teicis vācu ekonomists Rīdigers Dornbušs, krīze atnāk pēc daudz ilgāka laika, nekā jūs domājat, un tad notiek daudz ātrāk, nekā jūs būtu domājuši.
Pirmpublikācija: https://ritvars.wordpress.com/2020/02/01/lielbritanijas-izstasanas-ir-es-gala-sakums/
[1] Žana Raspaja grāmatu “Svēto nometne”, ko izdevusi biedrība “Domas spēks”, joprojām iespējams iegādāts gan veikalos, gan internetā: www.vieda.lv
[2] Arābu valodā vārds “umma” nozīmē musulmaņu kopienu, kuru kopā satur reliģiskās saites. – red.piez.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.3(449) [2020. gada 7.–20. februāris]