Diskusija sociālajā vietnē “Draugiem.lv”
Steidzīte Freiberga: Andris Rumba ir ielicis rakstu “Tas sapnis, kura dēļ gāja cilvēki uz Baltijas ceļu, ir izkropļots, tā laika cilvēki ir praktiski nodoti” un liedzis tam komentārus. Kāpēc? Laikam tāpēc, ka nebūs ko atbildēt, ja kāds pieminēs pašu galveno iemeslu, kāpēc tā laika cilvēku, kuri stāvēja uz Baltijas ceļa, ideāli praktiski ir nodoti. Protams, Andris Rumba ļoti precīzi ir izvēlējies raksta virsrakstu, taču rakstā nav pieminējis šo galveno problēmu: kāpēc “tas sapnis, kura dēļ gāja cilvēki uz Baltijas ceļu, ir izkropļots” un “cilvēki ir praktiski nodoti”.
Es arī biju uz tā Ceļa – cilvēki prasīja brīvību. Nost ar okupāciju! U.tml. Kā tad šodien ir, vai esam patiesi brīvi, vai mūsu zemi vēl joprojām (30 gadus pēc it kā okupācijas) nebradā okupants – ārējais ienaidnieks? Tik tiešām, lai cik tas nebūtu apkaunojoši latviešu pašapziņai, piektā kolonna vēl ir tepat Latvijā un savu “misiju” nenogurstoši pilda. Lai gan ikviena tauta atbrīvojas no okupantiem, mēs turpretī vēl auklējamies ar tiem – pat tik tālu, ka gatavojamies okupantus integrēt savā tautā. Kaut ko tik amorālu cilvēks ar normālu apziņu, diezin vai spētu pat izmurgot. Bet kā tad ir ar latviešiem – vai mums patiešām nav normālas apziņas, ja spējam pieļaut, ka mūsu tautas miesā dzīvo un vairojas parazīti un nevēlamies no tiem atbrīvoties?!
Donalds Āboliņš-Ābols: tie ir nozombēti cilvēki… idioti…
Jānis Ozoliņš: Pats trakākais ka mums ir tikai viens ienaidnieks. Tā ir Latvijas likumīgo zagļu valdība, kura nosaka sev algas un ņirgājas par tautu. Savukārt tauta, kā darba devējs, noziedzīgo Saeimu nevar atlaist no darba. Un tā ir tiesiska valsts vai bandītiska valsts? Parodija.
Ingemārs Dancis: …tautu… patiesībā pārvalda organizēti grupējumi katrā valsts pārvaldes un ekonomikas sfērā, (es saskaitīju kādus 7–8), kuri savā starpā īpaši nekonkurē, tikai apspiež jaunpienācējus un kontrolē vēlēšanu sistēmu. Vienkārši tauta – visiem “pofig”, galvenais, lai varētu izshēmot budžetu, veikt neadekvātus valsts iepirkumus utt. Galvenais – lai cipari būtu tik milzīgi, lai pietiktu aizbāzt muti ikvienam. Sistēma neradās no jauna, tā transformējās no 80. gadiem…
Lai spētu ar šo konkurēt, nepieciešama vismaz simetriska iespēja un rīcība.
Andris Rumba: Orols ir viens no tiem, kas tēlo opozīciju, bet patiesībā ar Šiškinu veic šķelšanu un svarīgāko problēmu nosegšanu un atvirzīšanu malā.
Andris Orols: Okupanti neintegrējas un neasimilējas. Te jāatšķir. Okupanti dzīvo savā kopienā un izvirza savus noteikumus. Šajā deklarācijā [par Latvijas okupāciju] ir tikai aicinājums pārējai pasaulei izdarīt politisku spiedienu un veicināt atgriešanos etniskajā dzimtenē. Starp citu, Krievija jau krietnu laiku to dara, piedāvājot gan dzīves vietu, gan darbu, tik gandrīz neviens uz turieni nebrauc.
Aivars Garda: Andri Orol! Deklarācijā ir viss, kas ir nepieciešams patriotiskai Saeimai un valdībai, lai veiktu dekolonizāciju vai brīvprātīgu – piespiedu repatriāciju. Tas nozīmē, ka valdībai būtu jāpiemaksā šiem okupantiem, lai viņi gribētu aizbraukt. Tas vienalga būtu miljoniem reižu lētāk, nekā mēs visus šos gadus barojam okupantu pensionārus un skolojam viņu bērnus par to naudu, ko atraujam no latviešiem.
Andris Orols: Aivaram. Te ir deklarācija:
Tāpēc Latvijas Republikas Saeima tautas vārdā aicina pasaules valstis un starptautiskās organizācijas:
1) atzīt Latvijas okupācijas faktu;
2) palīdzēt Latvijai likvidēt okupācijas sekas, sniedzot tai politisku un ekonomisku palīdzību;
3) atbalstīt to personu centienus, kuras vēlas no Latvijas atgriezties savā etniskajā dzimtenē un no ārvalstīm – savā tēvzemē Latvijā.
Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse
Rīgā, 1996. gada 22. augustā
Un tā ir vienkārši tukša 1996. gada deklarācija (bla, bla, bla…) konstatējošu faktu un izteiktu vēlmju formā, bet bez konkrēti noformulēta darbību plāna, kas jebkam būtu saistošs izpildei. TE NAV NEKAS PAR PIESPIEDU REPATRIĀCIJU. TIEŠI OTRĀDI – DEKLARĀCIJĀ IR SKAIDRI NOFORMULĒTS, KA LATVIJA PATI NEKO UN NEKĀ, TIKAI AICINA CITUS SITUĀCIJU IETEKMĒT.
Tīri reāli un praktiski (nevis teorētiski) var tikt pieņemti likumi par izraidīšanu INDIVIDUĀLI.
Aivars Garda: Andris Orols grib startēt vēlēšanās, kurās krietnam latvietim vinnēt nav iespējams. Bet, ja Andrim ir tādi uzskati par Deklarāciju, tad Saeimā viņš neko nedarīs, lai valdība reāli veiktu deklarācijā paredzēto. Tieši deklarācijā ir paredzēts, ka valdībai ir gan oficiāli jāvēršas pie citu valstu valdībām, gan pašai ir jāveicina okupantu izbraukšana. Tātad krietnam latvietim, kurš vēl tic vēlēšanām, par Andri Orolu nav jābalso?
Andris Orols: Aivar, iet pie varas var 2 veidos – evolucionārā un revolucionārā. KO tu piedāvā? Revolucionāru?
Es jau rakstīju, ka pat pati Krievija aicina izbraucējus pie sevis, bet viņi jau nebrauc. Tu izsaki minējumu, ka es Saeimā neko nedarīšu. Tieši otrādi – es piedāvāju risinājumu. Individuālu izraidīšanu. Uz likumu, nevis nevienam nesaistošas deklarācijas pamata. Ja kādam nepatīk Latvija un latvieši – aiz krāgas un laukā.
Aivars Garda: To, ko es piedāvāju, zina visi, kas regulāri lasa avīzi “DDD”. Nebrauc prom tamdēļ, ka neviens viņiem nedod ar celi pa mīkstu vietu. Protams, ka individuāli, bet tajā pašā laikā masveidīgi, tas ir, lielos daudzumos. Tautas dzīvībai ir nepieciešama masveidīga izraidīšana, nevis individuāla. Bet es esmu pārsteigts, ka man Tev tas ir jāskaidro. Ar tādu attieksmi pret Deklarāciju, Tu nemaz nezināsi, kas un kā ir jādara.
Armīns Drozds: Valsts vārdā valdības deklarācija nav vienkāršs papīrītis…
Izlasot šo: “Latvijas Republikas Saeima apliecina, ka Latvija, neturot naidu un neprasot atriebību pagātnes dēļ…” – mēs varam saprast, ka nekas nekad nesekos…
Starp citu, tādas pat deklarācijas ir parakstījuši arī visi iepriekšējie vietvalži, kāpēc neviens viņus nekar pie kauna staba par savu pamatuzdevumu nepildīšanu?
Aivars Garda: Pilnīgi pareizi ir teikts deklarācijā, ka neturam naidu un neprasām atriebību. Prasīt atriebību būtu prasīt nogalināt visus iebrucējus, kā tie nogalināja mūs, un izsūtīt viņus uz kādu Latvijas koncentrācijas nometni. Izsūtīšana uz Krieviju – okupantu Dzimteni – nav naida un atriebības akts. Gluži otrādi, tas ir žēlsirdības akts.
Neviens latviešu nodevējus netiesā tāpēc, ka nav kam tiesāt, jo gandrīz visi ir tādi paši, ar ļoti retiem izņēmumiem, kuru nav varas ešelonos. Un bez visas tautas sacelšanās neviens krietnus cilvēkus pie varas nelaidīs.
Juta Jurevica: Gardas kungs, sākas jauna kolonizācija no ASV un čurkas tiek aicinātas no pašu bāleliņu puses. Es labāk dzīvoju starp krieviem nekā starp čurkām ar savu ārprātīgo islāmu.
Aivars Garda: Tātad Jūs esat labprātīga verdzene. Jūs izvēlaties sev labākos (pēc Jūsu domām) vergturus – padomju okupantus. Vai tiešām Jums pašai nav kauns par sevi? Es un mani domubiedri nav vergi un negrib ne vienus, ne otrus par vergturiem.
Agris Kvite: Aivar, neitrālā suverenitāte, kad valsts var pastāvēt pati par sevi, būdama neatkarīga no globālās ietekmes, tiešām ir laba un atbalstāma lieta. Bet kā tas iespējams Latvijas gadījumā, ņemot vērā Latvijas ģeopolitiku. Mēs tomēr neesam Skandināvijas pussalā, kur globālā ietekme maz jūtama.
Aivars Garda: Vai Agris Kvite tāpat kā Juta Jurevica labprātīgi izvēlas vergturus jeb izvarotājus? Kurš labāks, tam arī atdoties?
Agris Kvite: Nē, neizvēlos, tikai gribu zināt jūsu priekšlikumu, kā panākt neitrālo suverenitāti bez globālās ietekmes. Turklāt – sava vectēva zemi, par kuru viņš 1919. gada brīvības cīņās lēja asinis, nenovēlu ne vienam, ne citam okupantam.
Aivars Garda: Lasiet avīzi “DDD”, tur viss ir paskaidrots. Ja ir slinkums to darīt, tad arī man nav laika vēlreiz skaidrot to, kas ir paskaidrots vairākkārt.
Tāpēc jau daži diskutētāji ir tik dumji, ka nelasa avīzi “DDD”.
Aivars Gedroics: Kur tu te redzi kādu čurku no ASV?
Valentīna Soročina (ex.Lisovska): Nu tikai latvietis, īsts nacionālists, var tā rakstīt!! Bet tie, tā saucamie “okupanti”, nestrādā Latvijā, nemaksā nodokļus?? “Īstenie” latvieši, kuri tā “mīl” savu dzimteni, sen aizlaidušies, ja nebūtu to “okupantu”, nez kas maksātu nodokļus, un bērni visi ir vienādi, okupantu un ne okupantu, un ne jau tu tos baro, riebjas, ka tādi cilvēki dzīvo Latvijā (vai arī kaut kur citur???)??
Aivars Garda: Kas tad cits baro šos parazītus, ja ne latviešu tauta. Okupantu bērns arī ir okupanta statusā. Okupants ir okupants arī tad, ja viņš maksā nodokļus. Tā tik vēl trūka, lai šie parazīti nemaksātu nodokļus!
Vilnis-Mārtiņš Bērziņš: Pasakiet, no kuras valsts okupanti aizgāja brīvprātīgi? Es nevienu nezinu. Smagāks vai vieglāks, bet atbrīvošanās karš ir neizbēgams. Pašu kolaboracionisti mierīgu deokupāciju bremzē, cik spēj. Daudzi pieraduši un samierinājušies. Ekonomika praktiski ir kolonizatoru rokās, un šie darās kā pa savu kabatu, un latviešu lielzagļi piepalīdz. Varturi tik toleranti, ka vemt gribas. Nacionālistiski domājošie latvieši padarīti par peramajiem visādām kolonizatoru pakaļlaizītāju šaragām, piem., DP, SAB, policijai. Nav lielāka “nozieguma” kā sacelties pret kolaboracionistu varu un kaut vai tikai demonstrēt savu nostāju: DDD.
Rita Pakalna: Man ir pāris tiešu jautājumu raksta autorei: KAS ŠODIEN APDRAUD LATVIJU? Vai tie ir okupanti, kas padzinuši tautu no Latvijas, no dzimtās zemes? Vai tie ir viņi, kas iedzina Latviju neatmaksājamos ārējos parādos, kas jau ir tuvu 12 miljardiem?…
Steidzīte Freiberga: Rita Pakalna, runa jau ir par to, ka, Rumbas vārdiem sakot, “Tas sapnis, kura dēļ gāja cilvēki uz Baltijas ceļu, ir izkropļots, tā laika cilvēki ir praktiski nodoti”. Rumba acīmredzot to ir domājis materiālās labklājības sakarā. Bet tie latvieši jau negāja uz Baltijas ceļa, lai iegūtu materiālo labklājību, viņus vadīja augstāki ideāli: viņi sapņoja toreiz par Brīvību – bez okupācijas un bez okupantiem. Neatkārtošos – par to jau runāju savā rakstiņā. Nekas nav pazemojošāk kā sadzīvot ar savas zemes okupantiem – būtībā parazītiem. Neatbrīvošanās no parazītiem tik tiešām draud ar iznīcību. Tas ir pats pirmais un svarīgākais pienākums: padzīt no savas zemes okupantus un tikai tad risināt savas iekšējās nebūšanas – bez ārējā ienaidnieka klātbūtnes.
Aivars Garda: Droši vien Rita Pakalna un Andris Rumba ne toreiz, ne arī tagad nesapņo par tautas augstākajiem ideāliem. Viņiem svarīgākais ir pilns vēders. Tamdēļ arī tik dumji viņu komentāri.
Agris Kvite: Aivars Garda laikam nav sapratis, kas tos Atmodas šovus patiesībā organizēja, kas kontrolēja un kāpēc tā laika “varoņi” pēkšņi nokļuvuši VDK stukaču sarakstos un ļoti nevēlas šo tēmu apspriest. Toreiz tauta nesaprata, ka kompartija un VDK viņu vazā aiz deguna. Tas atklājās tikai mūsdienās. Tad kādi tur ideāli, ja tā pati elite, kura LPSR bija pie varas, to saglabāja arī pēc PSRS sabrukuma, turklāt kārtīgi izlaupīja valsti, slēpjoties aiz advokātu safabricētiem likumiem?
Aivars Garda: Aivars Garda visu labi saprot un piekrīt Agrim Kvitem. Tiem draņķiem, kas to visu organizēja, ideālu, protams, nebija. Taču tiem, kas gribēja atbrīvoties no okupantiem, tādi bija un arī vēl joprojām ir. Tautai, kas to nesaprata, bija jābūt ideāliem. Droši vien daudzi gribēja vienkārši dzīvi kapitālismā. Vairāk nekas viņus neinteresēja toreiz un neinteresē arī tagad.
Par to, ko Agris Kvite raksta savā komentārā, laikraksts “DDD” raksta jau 17 gadus gandrīz katrā numurā.
Aivars Gedroics: Malda Kvite, Agra mamaša, bija Rubika “Cīņas” redaktore !!!
Juta Jurevica: Nu un tad? Tas bija tas laiks, visi mēs bijām vienā diegā sieti. Kādi būs attaisnojumi jums nākamo paaudžu priekšā?
Agris Kvite: Manai mātei vārds bija Antra, un viņa bija no politiski represēto ģimenes.
Aivars Gedroics: Nu Malda Kvite noteikti arī bija radiniece… lai vai kā, tu esi ne mazāks okupantu d… laizītājs kā viņa…
Agris Kvite: Es tev ieteiktu papētīt vairāk savu ģimeni, nevis ķidāt citu. Tavu radinieku kartītes gadījuma nav KGB stukaču sarakstos? Tos es uzskatu par bīstamākiem okupantiem nekā Maldu, kura savu piederību kompartijai neslēpa un nebaidījās paust savus uzskatus – pat tad, kad tas viņai vairs nebija izdevīgi. Tak tā pati Tautas fronte bija pilna ar VDK stukačiem un militārā izlūkdienesta aģentiem. Tikai pašlaik tiem “varoņiem” iestājusies amnēzija. Nespēj atcerēties, kā savervēti un ko ziņojuši.
Aivars Gedroics: Nu, atrodi tad tur kādu manējo! Bet Malda tante bija, vai ne? Normālā valstī viņu pēc puča būtu publiski pakāruši, kā tos vācu ģenerāļus!
Agris Kvite: Tu runā par tiem vācu ģenerāļiem, kuri gribēja novākt Hitleru?…
Aivars Gedroics: Nu, tos lai vāci, kā grib, tā vērtē, var jau būt, ka vajadzēja ļaut Staļinam uzbrukt pirmajam un okupēt visu Eiropu… Bet es par Jekelnu un Co, viņi gan man mazāk riebjas par tavu Maldu.
Agris Kvite: Starp citu, pučs izgāzās Krievijā, un galvenie tā pasākuma fīreri Krievijā arī tika sodīti. Latvijai tā pasākuma izgāšanā nav nekādu nopelnu. Vēl tagad atceros jēgu “pārmīzušo” Toļiku Gorbunovu, kurš aicināja visus palikt mājās un ielās neiziet. Bet Toļiks nez kāpēc tika sveikts kā varonis, nevis nomētāts sapuvušām olām kā nodevējs. To kaut kā negrib atcerēties.
Aivars Gedroics: Nesodīja nevienu, visus amnestēja! Bet par mūsu gļēvo rīcību esmu gan rakstījis!
Agris Kvite: Tiešām? Tad kāpēc Pugo pēc puča tika atrasts ar lodi galvā? Viņš bija pārāk gļēvs, lai pat nošautos.
Aivars Gedroics: Jā, stulbi izdarīja… domāja, ka demokrāti uzvaras gadījumā darīs to pašu, ko viņš gribēja ar mums…
Agris Kvite: Pugo nenošāvās pats – tāpat kā Rīgas OMON komandieris Kuzmins. Tas bija Krievijas specdienestu darbs, imitējot pašnāvības. Tikai Kuzmina gadījumā nogāja greizi. Viņš aizsargājās, un slepkavas pie viņa atstāja viņa ieroci, nevis to, ar kuru viņu nošāva.
Aivars Gedroics: Par šo neko nezinu… mani vairāk uztrauc viņa izlaišana no Latvijas…
Agris Kvite: Pirmkārt, Latvijai toreiz nebija tādu spēku, lai apturētu bruņutehnikas kolonnas, kas izbrauca no Latvijas. Otrkārt, ar Krievijas Federāciju bija noslēgts līgums par karaspēka izvešanu, līdz ar to Latvijas drošības spēki nedrīkstēja traucēt armijas kolonnu izbraukšanu no Latvijas teritorijas. Vai arī tu domā, ka šo līgumu varēja neievērot un obligāti sarīkot asinspirti, kam būtu smagas sekas? Par Rubiku –viņš ne Krievijai, ne Latvijai vairs nebija vajadzīgs. Un, izņemot ķērkšanu no tribīnes un TV ekrāna, viņam neko citu piešūt nevarēja.
Aivars Gedroics: OMONs nebija armijas daļa, un 1991. g. augustā nekāda līguma nebija. Otrkārt, Rubikam vismaz 8 gadus iedeva, lai gan pēc 6 gadiem izlaida.
Turpmāk vēl…
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.2(448) [2020. gada 10.–23. janvāris]