No “DDD” arhīva: JOPROJĀM AKTUĀLI
Pirmpublikācija: “DDD” Nr.1(49), 2004. gada 8.–22. janvāris
Vēl mātes klēpī kad biju es,
Es jutu, nav taisnības uz pasaules.
Es jutu tik daudz, cik auglis just spēj,
Es jutu, ka okupanti naidu sēj.
Ikdienas mums apkārt okupanti klīst,
Tie spļaudās, smako, kā suņi svīst.
Tie zākā un peļ mūsu Latviskumu
Un pilsētas ielās taisa “šumu”.
Tie sportabiksēs uz ballēm iet
Un turpat uz plača biksēs liek.
Tie dibenu slauka gar krekla malu,
Jo papīra nav “bļatj na haļavu”.
Tie piesauc “māti” ik vārda galā
Un utis cenšas nīdēt salā.
Šī varza maizīti par “hļebušku” sauc,
Tie lieto sīvo līdz iestājas auts.
Tie pārblīvē cietumus un trako namus,
Tie nevēlas dzirdēt Krievzemes zvanus.
Pat tēvocis Putins mājās aicina tos –
Savas tēvzemes bērnus mīļotos.
Es ticu, ka drīz šie dzeguzēni
Vienalga brauks mājup lēni.
Es ticu, ka mūsu kopīgais spēks
Būs stiprs, nelokāms un utainie bēgs.
Ainis SPROĢIS
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.2(448) [2020. gada 10.–23. janvāris]