Aivars Gedroics
Daugavpilī
Pseidonacionālajā, sorosieša Oļega Stepanova finansētajā lapelē “Latvijas Avīzē” pirms Ziemassvēkiem bija publicēts no Latvijas uz Izraēlu pirms vairākiem gadiem emigrējušā žīda-cionista Franka Gordona raksts “Līdztautieši”, kura sākumā viņš izsakās, ka no valodnieciskā viedokļa šāds termins (Gordona tautieša, arī aktīva sorosista E.Levita ieviestais apzīmējums (kā zināms, šis tipiņš ir slavens ar jaunvārdu darinājumiem latviešu valodā)) ir aplams, tomēr vēlāk nonāk pie secinājuma, ka toties no politiskā viedokļa – esot ļoti piemērots un dabisks, jo Vācijā, redz, šādi definējot imigrējušos un naturalizējušos turkus.
Nav brīnums, ka Gordons slavē un apjūsmo Levitu, tāpat kā savulaik Gēbelss apjūsmoja Hitleru (un otrādi). Abi taču, kā paruna saka, “no viena pupa barojas”. Man lielāku sašutumu izraisīja mūsu tautas “drauga” (šādā statusā viņu regulāri pasniedz mūsu viltusnacionāļi) F.Gordona pamācība, ka Latvijā okupācijas laikā nelikumīgi iebraukušos ļautiņus un viņu pēcnācējus 1990. gadu sākumā esot nosaukuši par nepilsoņiem, kas tiekot angliski tulkots kā “aliens” un kam esot negatīva pieskaņa – ārpus Latvijas to uztverot kā diskrimināciju. Labāks apzīmējums būtu bijis “pastāvīgais iedzīvotājs” (starp citu, pietiekami bieži ir lietots arī šis epitets, arī oficiālajos dokumentos, tikai nav gan ticis rakstīts pasēs). Pēc gordoniņu domām, šāds apzīmējums ideāli atbilstu šo ļautiņu patiesajam juridiskajam statusam. Te nu gan jālieto būtu klasiskais nesekmīgam skolēnam veltītais, jau gadsimtos par semantiku kļuvušais izsauciens: “Sēdies, puika, divi!”
Visus gadus pēc emigrēšanas no Latvijas PSR savās publikācijās trimdas latviešu laikrakstos F.Gordons nerimstoši ir atgādinājis, ka Latvija 1940. gadā ir tikusi okupēta, joprojām tāda paliek un vēl papildus tiek kolonizēta. Bet nu viņš sācis dziedāt klasisko sorosītu saukli: “Okupācija mums bija, bet okupantu nav!” (Ja nemaldos, tad A.Pabriks ir šī saukļa sākotnējais autors). To, ka šādā veidā viņš pats kļūst smieklīgs un ka viņa teksti sāk līdzināties bijušā helsinkieša L.Grantiņa internetvietnēs publicētajiem murgiem, kuros teju katrs nākamais teikums nonāk pretrunā ar iepriekšējo, gan jau F.Gordons pamana. Nedomāju, ka viņu jau tik smagi būtu skāris vecuma marasms, ka viņš šo pretrunu neievērotu.
Kā daudzi viņa tautieši F.Gordons ir gana slīpēts un gudrs, par muļķiem viņš gan uzskata mūs – proti, avīzes lasītāji, viņaprāt, ir gatavi “norīt jebkuru krupi”, respektīvi, jebkuru murgu uztvert kā patiesību, jo to taču sludina mūsu “draugs” Gordons. Lai gan no juridiskā viedokļa un saskaņā ar ANO pieņemtās Ženēvas 1949. gada konvencijas 49. punktu, visi šie ļautiņi ir atbilstoši kvalificējami kā civilie un militārie okupanti (un nekādi “nepilsoņi” vai “pastāvīgie iedzīvotāji”), turklāt mums ir arī tiesības pieprasīt viņu izraidīšanu, tas ir, veikt Latvijas dekolonizāciju. Kāds cits žīds – Boriss Stomahins, kurš tiešām ir mūsu draugs, – par to nenogurstoši runā un raksta. Šie viņa uzskati daļēji bija par iemeslu tam, ka vairāk nekā 12 (!) gadus šis cilvēks dabūja pavadīt Krievijā aiz restēm. Vai F.Gordons nav nekā dzirdējis par B.Stomahinu? Gan jau ir, bet neuzskata par vajadzīgu viņu pieminēt; viņa draugi ir citi žīdi, kas diemžēl mūsu tautai ne tuvu nav draudzīgi…
Ar okupantu pārkrustīšanu pastāvīgajos iedzīvotājos Gordona melu straume jau nebūt nebeidzas. Nākamais apgalvojums skan, ka jēdziens “tautība” angļu valodā esot “ethnicity”, proti, “etniskums”, kamēr “nationality” nozīmējot “pilsonību”, “pavalstniecību”. Un atkal jāteic – jo tālāk, jo bezkaunīgāki meli. Nevaru diemžēl lepoties ar perfektām angļu valodas zināšanām, tomēr jau no pamatskolas laikos mācītā atceros, ka es toreiz biju “USSR Citizen”, respektīvi, “PSRS pilsonis”. Tātad “pilsonība” ir “citizenship”, savukārt, “nationality” nav nekāda pilsonība, bet ir “tautība”, “nacionalitāte”. Jebkurā 1980., 1990. gados izdotajā vārdnīcā arī atradīsit tikai un vienīgi šādu tulkojumu. Vēlāk gan sorosiešu banda, kas sāka savu uzvaras gājienu pār pasauli, centās vienādot jēdzienus “pamatiedzīvotājs” un “valsts pilsonis”, nav brīnums, ka tās ietekmē arī politiskos terminus sāka interpretēt ačgārni. Atcerēsimies bēdīgi slaveno faktu, ka drīz pēc Latvijas okupācijas vārds “žīds” tika pasludināts par lamu vārdu (tam gan F.Gordons vismaz līdz šim nepiekrita).
1990.gadu sākumā izdotajās pasēs aversā bija norādīta gan pilsonība/citizenship, gan tautība/nationality, savukārt, etnisko izcelsmi/ethnicity (kursis, sēlis, latgalis…utt.) saprotamu iemeslu dēļ tajās nenorādīja. Tomēr drīz vien, gatavojoties stāties ES, pases tika izķēmotas, proti, jēdziens “tautība” no tām izzuda vispār, savukārt, “pilsonība” tika iztulkota kā “nationality”, faktiski pildot ciniskās latviešu tautas gara slepkavas, rozenkreicerietes Veročkas (VV-F) publiski pausto nostādni, ka katrs, kam ir Latvijas pase kabatā un kas prot latviešu valodu, drīkstot saukt sevi par latvieti. Nav brīnums, ka šo “viedo” atziņu ar sajūsmu uzņem šīs raganas idejiskie mantinieki E.Levits un F.Gordons. Vēlāk gan tautas spiediena ietekmē tautības ierakstu pasē pēc tā īpašnieka vēlmes atļāva atkal iedrukāt, taču tas notika titullapas reversā (kur to tāpat neviens neredz), turklāt bez jebkāda tulkojuma angliski, savukārt, aversā joprojām palika nelietīgais identifikators “Pilsonība/nationality”.
Starp citu, Saeimas deputāta E.Šnores palīgs L.Inkins vienā no pēdējām pārraidēm internetā “Cīņai sveiks!” izteicās, ka viņa dzīvē tas neko nenozīmējot: ir tāds ieraksts viņam pasē vai nav. Diemžēl atliek tikai piekrist – tāds ieraksts, kurš paslēpts aizmugurē, nav iztulkots un pēc būtības reizēm ir arī pretrunā ar priekšplānā rakstīto (var taču būt, ka “nationality” ir LATVIJAS (kā visiem LR pasu īpašniekiem), bet tautība, piemēram, “krievs”, ne velti tā netiek tulkota, lai gadījumā, ja kāds ārzemnieks to aizmugures ierakstu tomēr pamanītu, nerastos lieki jautājumi), tiešām neko nenozīmē šīs pases īpašniekam. Ar nožēlu nākas Gordonam atzīt, ka krievu valodā gan “национальность” neko vairāk par “nacionalitāti” nenozīmējot, līdz tās izkropļošanai sorosītiem rociņas ir bijušas par īsām (pagaidām). Toties viņš paslavē Levitu, kurš ar jēdzienu “Latvijas tauta” domājot ne vien Latvijas pilsoņus, bet arī visus, kas dzīvo Latvijā (okupantus, imigrantus… utt. – A.G.).
Nu, ko te lai saka – kādi putni, tādas viņu dziesmas! Gadu mijā es atgādinu tās ar tādu nolūku, lai mēs, latvju patrioti, saprastu un atcerētos – šie nelieši valsts pārvaldē un žurnālistikā neuzradās paši no sevis, kāds tos ievēlēja, kāds tos stutē un atbalsta gan fiziski, gan morāli, kāds lasa un slavē Sorosa bandas apmaksātās viltuspatriotiskās lapeles, uzskatot tās par vērtīgākām nekā vienīgā avīze, kas daudz maz normāli interpretē Latvijā un pasaulē notiekošo, – LNF laikraksts “DDD”.
Atceros, kad pirms gadiem desmit tikos ar publicistu Māri Ruku (kurš toreiz vēl nebija kļuvis par nožēlojamu cionistu-masonu mafijas pakalpiņu), lai iegādātos viņa sarakstīto grāmatu par VV-F, viņš izteicās, ka F.Gordons (Ruka drauģelis toreiz un tagad) mani – A.Gedroicu – briesmīgi neieredzot, jo es esot fašistisks antisemīts. Es viņam atbildēju: “Pasaki Frankam Gordonam, ka es, savukārt, viņu neieredzu vēl vismaz 100 reizes spēcīgāk, bet ne jau tāpēc, ka viņš ir žīds (jau toreiz pazinu žīdu Stomahinu un zināju, ka ir arī šīs tautas vidū labi un mums draudzīgi cilvēki), bet tāpēc, ka šis viltusdraugs ir nelietīgs kosmopolīts, mūsu tautas ienaidnieks un gara slepkava.” Lūk, tā būtu jāspēj visiem saprātīgiem latviešiem atbildēt uz šādu sorosiešu demagoģiju: aizver muti, nelieti, redzam tev cauri un netaisāmies uzklausīt un pildīt tavus murgainos ieteikumus!
Un gādājiet, protams, lai reiz pie varas Latvijā tiešām nonāktu īsteni latvju patrioti, pat ja tiem nebūtu latviska izcelsme. Pirmais solis šai virzienā būtu laikraksta “DDD” atbalstīšana, neļaujot tam iet “Pilsoņa/Pavalstnieka”, “Nacionālās Neatkarības” un “Latvieša Latvijā” pēdās! Vismaz vienai nacionālai avīzei Latvijā ir jābūt!!!
STIPRU GARU, CĪŅAS SPARU JAUNAJĀ 2020. GADĀ!!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS!!!
31.12.2019.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.1(447) [2020. gada 10.–23. janvāris]