Vilhelms Ļuta
žurnālists
Satversmē noteikts, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Un šo teritoriju robežas bez tautas nobalsojuma nav maināmas.
Okupācijas laikā novada robežas diemžēl patvaļīgi grozīja. Administratīvajā sadalījumā tīšuprāt tika radīts juceklis. Zemgalei tika atņemti trīspadsmit pagasti un to vietā iedalīti 9 pagasti no citiem novadiem. No Latgales atdalīja 10 pagastus, klāt pieliekot 16 svešus pagastus. Rezultātā Zemgales platība samazinājās par 2885 km² jeb 21%. Vidzemes teritorija tika palielināta par 2403 km² jeb 10%.
Visus šos izkropļojumus ministrs Juris Pūce atzīst par derīgiem un savu iecerēto reformu turpina veidot, rīkojoties ar okupantu collštoku. Senās latgaļu apdzīvotās vietas tiek sajauktas kopā ar sēļu zemēm. Netiek mēģināts apjēgt, kur sākās un kur beidzās agrākie kuršu un zemgaļu valdījumi.
Nezin kāpēc J. Pūce iedomājies, ka Vidzemē ir jāveido 16 novadi, bet Kurzemē tikai 6. Tas nozīmē, ka visa veida sadzīves pakalpojumu centri vieniem būs vidēji 37 km² attālumā, bet otriem tālāk par 50 km².
Reforma tiek taisīta, neraugoties uz daudzajiem iedzīvotāju iebildumiem. Tā, piemēram, Rūjienas, Naukšēnu un Strenču novadi ir ar mieru pieslēgties ekonomiski stiprajai Valmierai, nevis nabadzīgajai Valkai.
Politiķi joprojām atturas dot jaunveidojamo novadu darbības zinātniski pamatotu izvērtējumu. Nav vēlēšanās atzīt, ka jaunajās robežās iedzīvotāju skaits turpinās kristies vēl straujāk, un ekonomisko ieguvumu vietā būs tikai zaudējumi.
Pareizi nostādītā tautsaimniecībā nav būtiskas nozīmes pašvaldību skaitam. Zīmīgi, ka, piemēram, Slovēnijā, kas ir trīsreiz mazāka par Latviju, arī ir 210 pašvaldības – tikpat, cik tagad pie mums. Tomēr iekšzemes kopprodukts, rēķinot uz katru iedzīvotāju, tur ir pusotrreiz augstāks nekā pie mums.
Veiksmes atslēga acīmredzot ir meklējama ne jau pašvaldību skaitā, bet citur.
Valstiski jautājumi jāizlemj tautas referendumos, bet ne atsevišķu ministru kabinetos.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.23(445) [2019. gada 6.–19. decembris]