APGĀDAM “VIEDA” – 30
Pirms 30 gadiem 28. novembrī tika dibināta tolaik pirmā privātā izdevniecība Latvijā – Latvijas ekoloģiskās izglītības apgāds “Vieda”. Pirms tam, astoņdesmito gadu beigās, tās dibinātājs un vadītājs Aivars Garda bija vērsies vairākās valsts izdevniecībās ar aicinājumu izdot Dzīvās Ētikas Mācības grāmatas, lai veicinātu latviešu tautas garīgo atmodu un izaugsmi. Tā kā neviena valsts izdevniecība neuzņēmās realizēt šo ieceri, radās nepieciešamība dibināt privātu grāmatu apgādu. Jaunajai izdevniecībai tika dots nosaukums “Vieda” – tātad Sirds jeb Augstākā Gudrība. Lielākā vērtība un izdevniecības lepnums ir latviešu valodā pārtulkotā un pilnībā izdotā Dzīvās Ētikas Mācība jeb Agni Joga, Helēnas Rērihas vēstules trijos sējumos, Nikolaja, Helēnas un Svjatoslava Rērihu literārais mantojums, kā arī nacionāli patriotiskās grāmatas, piemēram, grāmatu sērija “Nevienam mēs Latviju nedodam” un “Gudra latvieša rokasgrāmata”, kā arī Steidzītes nacionālpatriotiskās un augstu pārdomu dzejas krājumi.
Tavs skaistais ceļš ar Gaismas ceļazīmēm –
Tas ved uz Patiesības virsotnēm.
Un dāvā Daili, pauž par daudzām dzīvēm,
Liek skatu vērst uz Tālām Pasaulēm.
Nav saistījuši Tevi pūļa auri.
Ar Gaismas zobenu ej lepni, brīvs,
Tu gara pērles sniedzi gadiem cauri.
Aiz Dižā Vairoga tu mūžam dzīvs.
Tu – Gaismas nesējs cildens, tāpēc arī
Visaugstākais Tev Sniedzis Vairogu,
Tā vēršot Tevi Dailes brīnumdarī,
Kas cēlis Patiesības karogu.
Steidzīte
MĒS SATIKĀMIES KOPĪGAM DARBAM
Saruna laikraksta “DDD” redakcijā
No kreisās: Maija Redele, Steidzīte Freiberga, Līga Muzikante, Aivars Garda un Liene Apine
Līga Muzikante: Ir aizritējuši 30 gadi, kopš dibināts apgāds “Vieda”, un gandrīz divas trešdaļas no šī laika mēs – Maija Redele, Liene Apine, Steidzīte Freiberga, Līga Muzikante – esam bijušas iesaistītas ne tikai laikraksta “DDD” darbā, bet piedalījušās arī apgāda “Vieda” darbībā. Turklāt ļoti daudzi izdevniecības “Vieda” grāmatu lasītāji ir kļuvuši arī par avīzes “DDD” lasītājiem.
Liene Apine: Šķiet, nav iespējams pārspīlēt apgāda “Vieda” un tā dibinātāja Aivara Gardas nozīmīgumu. Manuprāt, mums ir paveicies, ka esam piederīgas latviešu tautai, jo, pateicoties Aivaram Gardam, viņa vadītajam apgādam Vieda”, mēs esam pirmā tauta pasaules vēsturē, kuras valodā ticis pilnībā izdots visu Dzīvās Ētikas Mācības grāmatu tulkojums. Diemžēl vairums mūsu tautiešu vēl nespēj novērtēt šādas iespējas nozīmīgumu.
Līga Muzikante: Mācībā ir teikts: “Lapas krīt īstajā brīdī.” Pienāks laiks, kad latviešu tauta sapratīs un novērtēs. Diemžēl šobrīd par tautu var nosaukt samērā maz latviešu, pārējais ir apstulbots pūlis. Par to jau esam rakstījuši. Tomēr es domāju, ka nekas nenotiek nejauši. Fakts, ka Latvijā pakāpeniski izplatās Dzīvā Ētika, ļauj ticēt un cerēt, ka mūsu tautai ir liela nākotne – ja vien tiksim pāri šim brīdim, kad izšķiras: būt vai nebūt.
Maija Redele: Iesaistoties sarunā, vispirms sirsnīgi sveicu Aivaru Gardu – manu brāli – lielā darba jubilejā! Viņa dzīves jēgas meklējumi jaunībā ir vainagojušies ar 30 darba gadiem, izdodot vērtīgākās un skaistākās grāmatas Latvijā.
Ne jau prestiža pēc Aivars kļuva par izdevēju, bet gan tāpēc, ka alka savas zināšanas nodot pārējiem. Arī es esmu ļoti pateicīga, ka viņš mani iepazīstināja ar Dzīvās Ētikas Mācību. Aivars ir vienīgais, kurš domā par cilvēka īstenu audzināšanu. Paņemiet jebkuru “Viedas” grāmatu – katra māca to, ka tikai labi darbi un domas var būt par pamatu cilvēka dzīvošanai uz zemes. Visa Aivara dzīve un darbs ir Kalpošana savai tautai. Šis darbs viņu ir pakļāvis pat slepkavības mēģinājumam un tiesāšanai, jo okupantiem un pašmāju kangariem nepatīk cilvēks, kurš izrāda lielu mīlestību pret savu Tēvzemi, pašaizliedzīgi un neatlaidīgi cīnās par tās deokupāciju, par savu tautiešu izglītošanu.
Steidzīte Freiberga: Ir aizritējuši gadi, un, pateicoties apgādam “Vieda”, mani dzejoļu krājumi “Ceļavējos” (2009. gadā) un nu jau arī “Pa virsotnēm” ir devušies pie lasītājiem. Man tas ir liels gods un esmu bezgala lepna, ka tieši “Vieda” ir manu grāmatu izdevējs.
Ar Aivaru Gardu un viņa vadīto apgādu pirmoreiz sastapos pavisam negaidot. 2001. gada sākumā ieslēdzu “Latvijas Radio 1” raidījumu “Mājas svētība”, kurā piedalījās Aivars Garda ar konkursa jautājumiem par Dzīvās Ētikas Mācību. Līdz tam Aivars Garda man bija pazīstams tikai vārda pēc – kā apgāda “Vieda” vadītājs. Jau agrāk biju pirkusi “Viedas” izdotās grāmatas, arī Dzīvās Ētikas Mācības sējumus, kaut arī visus vēl nebiju iegādājusies. Mani saistīja ezoteriska literatūra par dzīves esību, par pārpasaulīgo. Un tā nu, it kā kāds būtu paskubinājis, iesāku meklēt atbildes uz raidījumā uzdotajiem jautājumiem. Beigu beigās izrādījās, ka manas atbildes bijušas tādas, lai mani pašu uzaicinātu uz raidījumu. Tā sākās mūsu pazīšanās.
Iepazīstoties ar Aivaru Gardu un cilvēkiem, kas jau tad darbojās viņa vadītajā apgādā “Vieda” – Līgu Muzikanti, Lieni Apini, Maiju Redeli, un viņu izdoto literatūru, sapratu, ka esmu nonākusi pie īsta patiesības avota, kurā var atrast īstenas vērtību pērles, nevis pūļa pieprasītus bestsellerus. Beidzot sapratu, ka nav vairs vajadzības nekur citur meklēt. Tā, pateicoties “Latvijas Radio 1” “Mājas svētībai”, nonācu pie cilvēkiem, kas kļuva man svarīgi – īsti Draugi, un tad nu turpināju savu gaitu vienos ceļavējos ar viņiem.
Bet ar šo radioraidījumu drīz vien viss pajuka, jo, kad Aivars Garda reiz ierunājās par dekolonizāciju, viņš kļuva nepieņemams radiomājā. “Mājas svētības” vadītāja Lia Guļevska (ar saldo balstiņu, kas toreiz mani fascinēja) sāka uz viņu šņākt kā čūska – esot, lūk, atšifrējusi, kas viņš ir… Nu ko, radiožurnāliste Lia Guļevska un Latvijas Radio vadība patiesībā deva mums iespēju atšifrēt, kas ir viņi paši, ļāva man pirmo reizi pārliecināties, ka uz “saldajām balstiņām” paļauties nevar.
Liene Apine: Gribu atskatīties vēl nedaudz tālākā pagātnē, kad ar Aivaru Gardu satikos Latvijas Kultūras akadēmijā. Zīmīgs nosaukums augstskolai, kurā Aivars Garda lasīja lekcijas par Dzīvās Ētikas Mācību. Diemžēl nevaru teikt, ka šī mācību iestāde šobrīd atbilst cēlā vārda “kultūra” jēgai. Kādēļ? Tādēļ, ka tās studentiem vairs nav iespējas klausīties Aivara Gardas lekcijas. Domāju, ka Līga piekritīs, ka tieši iespēja iepazīties ar Dzīvās Ētikas Mācību bija vienīgā patiesā vērtība, kādēļ bija vērts iestāties un mācīties Kultūras akadēmijā, vai ne?
Līga Muzikante: Jā, protams. Latvijas Kultūras akadēmija var lepoties, ka ieskatu Jaunā Laikmeta pasaules izpratnē ir sniegusi vairākiem simtiem studentu. Šīs augstskolas pirmsākums bija labs, taču tās vadība sevi parādīja kā kangari, kad latviešu studentu uzmanība tika pievērsta neveiktajai dekolonizācijai. 2000. gadā, kad Aivars Garda studentiem sāka skaidrot, cik ļoti tagad ir nepieciešams kulturālam cilvēkam cīnīties par Latvijas dekolonizāciju un ka cīņa par taisnīgumu ir Dzīvās Ētikas Mācības īstenošana dzīvē, tad tā laika rektors, nelaiķis Pēteris Laķis un citi šīs augstskolas profesori parādīja savu nekulturālību – Aivaram Gardam tika aizliegts turpināt lekciju kursu, lai “nesamaitātu jaunatni”. Labi, ka nepiesprieda noindēšanu kā Sokrātam. Taču bija jau pienācis brīdis, kad mēs visi – tagadējā laikraksta “DDD” veidotāji – bijām paspējuši satikties un kopīgi sākuši darboties.
Liene Apine: Jā, mēs, paldies Dievam, vēl paspējām “samaitāties”, iegūstot atbildi uz būtiskāko jautājumu: kāda ir dzīves jēga. Mēs ieguvām ietvaru un piepildījumu visai tālākajai dzīvei. Ieguvām patiesus Draugus un domubiedrus, bet, pats galvenais, mēs ieguvām zemes Skolotāju – Aivaru Gardu.
Lai latvieši atmostas no miega!
Maija Redele: Pašlaik noris cīņa par cilvēku dvēselēm. Sātanisti ļoti cenšas cilvēkus pārvilināt savā pusē, tāpēc arī ir tik liela pretestība cīņai, kuru aizsācis Aivars. Es ļoti vēlos uzrunāt latviešus: attopieties un klausiet, ko saka Aivars Garda par Agni Jogu un Latvijas dekolonizāciju! Lasiet Dzīvās Ētikas Mācību un citas “Viedas” izdotās grāmatas, tad sapratīsit, ka nav nekas skaistāks par Kalpošanu Pasaules Radītāja iedibinātajai kārtībai. Bet, ja tas ir par grūtu, lasiet Aivara intervijas laikrakstā “DDD” – tur viņš paskaidro visu, kā šobrīd jādzīvo, lai nenokļūtu kosmiskajos atkritumos. Kā gādīgs putnu tētis vai mamma saviem bērniem barību ieliek mutītē, tā viņš paplašina lasītāju apziņu.
Līga Muzikante: Manuprāt, ir svarīgi pateikt mūsu lasītājiem, ka Aivars Garda, būdams mūsu Skolotājs (ar lielo burtu!), mums māca zināšanas īstenot dzīvē, strādāt un darboties vispārības, nevis personiskajam labumam. Viņš māca izturēt tumsas un netaisnības spiedienu, neatkāpties, bet iet uz priekšu, par spīti grūtībām. Kādreiz ir dzirdēts, ka mēs esam labas, bet Aivars… Lielāku nejēdzību un nekaunību nevar pateikt! Jo tik tiešām – tieši Aivars Garda ir tas, kurš mūsos ir atmodinājis un turpina attīstīt visas tās īpašības, kuras tiek novērtētas kā labas.
Liene Apine: Manuprāt, cilvēkus vada skaudība un nenovīdība. Vairumam vienkārši nepatīk Aivara Gardas noteiktība un spēks būt taisnīgam. Viņa klātbūtnē izgaismojas cilvēku īpašības – gan labās, gan sliktās. Tā vietā, lai strādātu ar savām sliktajām īpašībām, vieglāk ir nomelnot Aivaru Gardu.
Esmu domājusi par ieguvumu, ko sniegusi iespēja strādāt apgādā “Vieda”. Man pat grūti atbildēt dažos vārdos, jo šis darbs nav bijusi tikai iespēja nopelnīt naudu iztikai, tas ir izveidojis mani par cilvēku, kāda esmu. Būt blakus lielajam brīnumam, iespējai izdot Dzīvās Ētikas Mācību un Rēriha ģimenes darbus, ir nenovērtējama. Aivars Garda, pieņemot mani darbā izdevniecībā, lai gan neko par grāmatu izdošanu līdz tam nezināju, deva man nenovērtējamu iespēju ne tikai apgūt jaunas prasmes, bet arī ļāva un joprojām ļauj kļūt par labāku cilvēku.
Līga Muzikante: Piekrītu. Esmu dzirdējusi, ka cilvēki čīkst par savu darbu – viņiem patīk atpūsties, nevis strādāt. Man ir citādi, uz darbu apgādā “Vieda” dodos kā uz svētkiem, katru dienu. Man neapnīk darbs pie visgudrāko, visvajadzīgāko, visskaistāko grāmatu izdošanas! Protams, es skumstu, ka cilvēki kļūst arvien hedoniskāki un arvien mazāk iegādājas patiešām labas grāmatas. Tomēr “Vieda”, ja tā var teikt, cementē izplatījumu – rada spēcīgu domu enerģiju, kas tiecas iemiesoties fiziskajā pasaulē. Protams, gudrām grāmatām, tāpat kā avīzē “DDD” rakstītajam, ir jādomā līdzi, lai apziņā iegultu zināšanas. Šāda lasīšana nav izklaide, bet gan garīgs darbs. Bez vēlēšanās uzzināt Patiesību un bez Patiesībai atvērtas sirds Dzīvās Ētikas Mācība un ar to saistītās grāmatas nav izprotamas.
Uzmundrinājumam citēšu ievadvārdus no Dzīvās Ētikas grāmatas “Vienkopa”:
“Mēs izkliedējam māņticību, tumsonību un bailes. Kaldinām vīrišķību, gribu un zināšanu.
Katra tiecība uz izglītošanos ir apsveicama. Katrs tumsonības aizspriedums ir atmaskots.
Strādājošais, vai deg tavā apziņā sadarbības un vienkopas pamati?
Ja šī liesma jau ir apgaismojusi smadzenes tavas, apgūsti Mūsu kalnu Mācības pazīmes.
Strādājošais, nepagursti dažu sarežģītu izteicienu priekšā. Katra rinda ir augstākās vienkāršības mērs.
Sveiciens strādājošajiem un meklētājiem!”
Steidzīte Freiberga: Laikā, kad nekas nav noturīgs, kad viss ātri pajūk, “Vieda” ir noturējusies jau 30 gadus, lai gan tās vadītājs ir “šķiedis” un “šķiež” savus finansiālos līdzekļus ne vien cilvēces dižgaru vērtību pasniegšanai cilvēkiem, bet arī patiesības paušanai, kas saistās ar Latvijas Nacionālās frontes laikraksta “DDD” izdošanu. Tas ir brīnums. Ir jābrīnās arī par to, ka tie apmātie “gudreļi”, kas visu laiku rokas ap Aivaru Gardu un viņa līdzdarbiniekiem kā cūkas zem ozola, nav spējuši aizdomāties: kas tad īsti uztur “Viedu”, kā tā spējusi izdzīvot šodien tik ilgi?
Liene Apine: Trīsdesmit gadi ir gan ilgs, gan arī ļoti īss laika sprīdis, tādēļ no sirds vēlu, lai apgādam “Vieda” izdotos pārvarēt pašreiz grūto ekonomisko situāciju (kas lielā mērā saistīta ar latviešu izceļošanu no valsts, jo “Viedas” grāmatu pircēji ir latvieši) un tas dotu latviešu lasītājiem vēl ļoti daudz gudru un nākotnes attīstībai nepieciešamu grāmatu. Patiesi vēlētos piedzīvot to brīdi, kad mūsu tauta spētu novērtēt apgāda “Vieda” izdotās grāmatas, lai ikviens meklētu atbildes un vēlētos izzināt Jaunā Laikmeta Mācību – Dzīvās Ētikas Mācību!
Steidzīte Freiberga: Atceros jau zināmo patiesību, ka tad, kad tiek atdots viss cīņā par PATIESĪBU, par darbu vispārības labā, tiek pasniegta ROKA – Palīdzība no Augšas. Tādēļ arī svētsvinīgi mums ir jāsūta pateicība uz Augšu!
Aivars Garda un viņa apgāds “Vieda” ir devis mums cilvēces dižgaru nenovērtējamās gudrību pērles un patiesības graudus. Atliek vien to visu likt lietā. Lai arī kādi laiki nāktu, lai cik grūti kādreiz būtu, bet Aivaram Gardam, “Viedai” un tās cilvēkiem lai zem kājām vienmēr ir šis PATIESĪBAS ceļš, blakus Palīdzīgā ROKA un aizsargā ŠIS VISAUGSTĀKĀ VAIROGS! Un, protams, mums visiem tāpat – lai dod spēku un gudrību, lai liekam lietā “Viedas” sniegtās vērtības!
Paldies apgādam “Vieda”! Un, protams, paldies lasītājiem, kuriem “Viedas” grāmatas ir svarīgas! Bez lasītājiem jau neviens grāmatu izdevējs nevar pastāvēt. Bet “Viedas” grāmatas novērtē, zinu tādus cilvēkus. Tātad vēlreiz paldies Aivaram Gardam, “Viedai” un tās cilvēkiem, paldies lasītājiem un vislielākais paldies Visaugstākajam!
Maija Redele: Es ļoti lepojos ar savu brāli! “Viedas” 30. dzimšanas dienā novēlu Aivaram izturību un lai piepildās viņa vēlme – lai latvieši atmostas no miega un kļūst par īsteniem saimniekiem savā zemē, par gudriem un viediem cilvēkiem!