Nikolaja Rēriha glezna “Armagedons”, 1935
17.10.1949. – Armagedona beigas ir Jaunās Ēras sākums
Armagedons sākās 1931. gada beigās un beidzās 1949. gada 17. oktobrī ar Gaismas Spēku uzvaru.
Par Armagedona norisi trāpīgi rakstīja Stepons Stuļginskis grāmatā “Ievads Dzīvās Ētikas Mācībā”, ko katrs var izlasīt:
“Ebreju rakstos šī Kauja ir nosaukta par Armagedonu – piemiņai par briesmīgo kauju, kura notika pie Harmegidas pilsētas un kuras laikā tika iznīcināti kanaānieši.”
Turklāt Armagedons iezīmēja personisko kauju starp Valdoni Maitreiju-Kristu (Erceņģeli Mihaēlu) un šīs zemes lielkungu Luciferu (Samaēlu). Tā beidzās ar Lucifera sakāvi. Lucifers vairs nepiedalās planētas Zeme dzīvē. Vairs nevada tumšo spēku hierarhiju.
Taču uz Zemes ir palikuši Lucifera augsta līmeņa un ne tik augsta līmeņa mācekļi, kuri tagad vada daudzās melnās ložas. Viņi tiks iznīcināti kopā ar puvušajiem graudiem gaidāmajā kataklizmā.
Par Armagedona beigām Helēna Rēriha rakstīja:
“Teikšu vienīgi Jums – Armagedons beidzās ar Ienaidnieka sakāvi. Jaunā Ēra sākās 1949. gada 17. oktobrī, kad Ienaidnieks tika padzīts no mūsu Saules sistēmas.”
(Рерих Е. И. – Письма в 9 томах, т. 8, п. 132.)
“Protams, ļaunuma rokaspuišu ir daudz un tie turpinās savus ļaunos darbus, taču tie kļūs vārgāki, nesaņemot jaunu spēku pieplūdumu un atbalstu no sava tumšā valdoņa.”
(Рерих Е. И. – Письма в Америку, т. 4, 27.11.1949.)
“Tagad par Jūsu neizpratni par nepārtraukto Armagedonu, neskatoties uz Lucifera sakāvi. Lieta ir tajā, ka, kaut arī galvenais cēlonis ir likvidēts, tomēr ļaunuma un ienaida sējumu daudzu gadsimtu sekas nevar tikt izskaustas un izsmeltas ātri un vienkārši. Bet svarīgi ir tas, ka Vadītājs ir iznīcināts ar savu citadeli. [..] Pēdējā Kauja ir beigusies ar Lucifera sakāvi.”
(Рерих Е. И. – Письмо Б. Н. и Н. И. Абрамовым, 10.10.1953.)
Nikolaja Rēriha glezna “Pēdējais eņģelis”, 1912
Šīs Pasaules Kungs
Helēna Rēriha
Lucifers
Kāda īsti bija Lucifera sacelšanās? Viņš gribēja palikt planētas robežās, un leģenda par šīs Pasaules Kungu ir diezgan pareiza.
Viņš sāka pulcēt ap sevi garus, kas apmierinās ar zemes auru. Lai saistītu piekritējus, viņš sāka klāstīt viņiem zemes iespējamības, dažreiz diezgan veikli atdarinādams pretējās puses rīcību.
Var būt runa par Antikrista brīnumiem. “Kam mums nākotnes apziņa, ja varu parādīt jums zemes spēkus!”
Bet no viņa piekritējiem neviens neteiks, atstājot zemi: “Dodos augšup, Kungs.” Bet nodrebēs, atraujoties no zemes spīduma.
Tiesa, Lucifers bija skaists un deva ļaudīm pēc sava prāta zemes spožuma apziņu. Bez viņa nebūtu bijis noteiktas robežas starp zemi un citām sfērām. Bez viņa starpībai starp dzīvi uz zemes un citās sfērās vajadzēja pakāpeniski izlīdzināties, dodot iemiesotiem gariem matērijas kustīgumu.
Bet senais Pasaules Kungs turpretī saista matēriju pie viņa ieņemtās planētas garozas. Būdams planētas gars, viņš pazina zemes dzīles, bet viņa maldi bija, ka viņš nevēlējās sadarboties ar citām planētām. Tieši šī sadarbība deva pasaulei Kristu.
Kamēr Lucifers cildina zemes gaismu, Kristus norāda uz visas Pasaules daiļumu.
Mēs sakām: “Lai deg Lucifera gaisma, bet aiz tās nenoslēpsies citu uguņu lieliskums.” Mēs nebīstamies izrunāt viņa vārdu. Mēs zinām viņa esamību.
Mēs sakām: “Tavs ceļš nevar noslēgt zemes likteni, jo tikai satiksmē ar citām pasaulēm tavas zemes dzīve atjaunosies. Nodils tavas klintis, un kur gan nostiprināsi savu torni? Un mūžīgā dzīve un mūžīgā apmaiņa dod mums mūžīgu mājokli.
Kristus ne ar ko neatšķīrās no taviem kalpiem, bet Viņš parādīja kustības priekšrocību aiz zemes robežām. Kristus sacīja: “Varu ņemt naktsmājas uz skaistās zemes, lai turpinātu ceļu. Bet, zemes Saimniek, savaldi kalpus, lai tie nekavē Man ausmā turpināt ceļu!”
Tātad viens sajūsminājies par matēriju, bet otrs iet uz Gaismas iespējamību pasaulēm.
Lucifer, jau tuvojas laiks, kad jāatjauno tava lampa!
Lucifers, kas varēja tapt par Vienības Pārstāvi, atzina par labāku norobežoties no kaimiņiem. Izmisuma cīņa pārvērta Gaismas Nesēju, un rubīna aura pildījās ar sārtu atblāzmu. Viņa sekotāji patiesi sākuši ķerties pie apkaunojošiem līdzekļiem.
Nabaga Gaismas Nesēj, Kristus nāvē tu pielaidi neizlabojamu kļūdu. Libānas ciedrs, kas pacēla Kristus miesas, tikai saīsinās ceļu uz Augstāko Pasauli. Un tev vajadzēs aiziet uz Saturnu, tāpēc jau sen tevi sauc par Sātanu. Bet arī tur matērijas Dārznieks atradīs laukus un varēs pūlēties tāpat kā uz zemes. Un pieņem pēdējo padomu – pārlūko savu kalpu rindas.
Pa dzīves kāpnēm tu gribēji aizsteigties priekšā Meistaram. Lūk, tev dots brīdinājums. Lūk, stāv tava likteņa lieciniece. Un Pasaule Mātes zvaigzne pacēlusies kā iezīmējums tavam neprātam, kad tu gribēji pazemot Gara nesēju.
Redzi, atgriezīsies sieva uz nolemto vietu!”
No grāmatas “Austrumu Kriptogrammas” (H.Rēriha, Budisma pamati. Austrumu Kriptogrammas. Rīga: Vieda, 2007, 193. lpp.)
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.20(442) [2019. gada 25. oktobris–7. novembris]