Nikolaja Rēriha glezna “Čūskas kliedziens”, 1914
Patiešām, visi sirds sasniegumi balstās uz morāles pamatiem. Šie pamati pārveido fizisko iedabu un atdzīvina garu. Protams, jums var pajautāt: “Kā tad ir ar šo apstākli pie tumšajiem, ja hierofanti pārvalda dažas ugunis?” Pareizi ir saprast, ka tumšā amoralitāte balstās uz baiļu disciplīnas. Vajag redzēt, cik nežēlīga ir šī disciplīna! Ja Mēs ļoti iejūtīgi ņemam vērā karmas likumu un cienām individualitāti, tad tajā pusē ir disharmonija un sabrukums, un pamatus uztur tirānija. Protams, zemākajās pakāpēs bailes ir drošs līdzeklis. Tā tumšais biedētājs parādās kā bargs kreditors. Taču var ņemt vērā tumšo amorālo postītāju saliedētību. Dažkārt vāji sagatavoti cīnītāji negrib zināt ienaidnieku spēku, bet var taču caurdurt sirdi kā no krūtīm, tā arī caur muguru. Tāpēc protiet izpētīt ienaidnieku paņēmienus.
(Sirds, 111.)
Tumšo jaunrade ir ļoti vienmuļīga. Veltīgi domāt, ka viņi ir izsmalcināti, labāk ir izprast viņus kā veiklus meļus.
(Sirds, 271.)
Kur gan ir pašlabuma robeža? Sirds zina šīs robežas, bet saprāts nespēj sadalīt ugunīgā “Lotosa” ziedlapiņas. Kad ir uzticēta ieeja sargam, kad ir dots viņam vairogs un kad viņš uztvers savā vairogā visas bultas Skolotāja vietā, tā būs arī sava darbība, taču tā būs pretēja savtīgumam. Sirds teicami pazīst šīs lieliskās savas darbības, kad katra naidnieka bulta izaug par jaunu liesmainā “Lotosa” lapu. Šīs savas darbības, neviena neuzspiestās, neviena nepavēlētās, neviena nenoliegtās, bet visu ļauno nosodītās, būs īsti varoņdarba stari. Tieši nosodījums, kas ir pausts ar ļaunumu, var kalpot par vienu no drošākajām mērauklām. Ir jāievēro, kā tumsa nenosoda īstu pašlabumu, un šī arī ir droša mēraukla. Nav jāzina mēraukla vienīgi augšup, ir jāzina arī mēraukla lejup; tikai tad var novērtēt varoņdarba vairogu.
(Sirds, 244.)
Ir pietiekami zināms par Labā Brālības un Ļaunā Brālības eksistenci. Tāpat ir zināms, ka Ļaunā Brālība mēģina atdarināt Labā Brālību darbības veidos un metodēs. Nejēgas jautās: “Vai cilvēks var atšķirt tā vai cita Brāļa tuvošanos? Ja arī viņu redzamība un vārdi būs vienādi, tad nav grūti kļūdīties un pieņemt padomus, kas ved uz ļaunu.” Tā spriedīs cilvēks, kurš nezina, ka pazīšanas līdzeklis atrodas sirdī. Psihiskās enerģijas parādība palīdzēs nemaldīgi noteikt parādību iekšējo būtību. Nav vajadzīgas nekādas sarežģītas ierīces, kad cilvēks pats sevī nes zinības dzirksti.
(Brālība, 28.)