Aivars Garda
Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru Gardu
DDD: Daudzās intervijās jūs esat skaidrojis deokupācijas un dekolonizācijas nepieciešamību. Bet ko nozīmē deboļševizācija? Kāds lasītājs mums jautāja, kā gan mēs varam atzinīgi novērtēt Ļeņina nozīmi Latvijas valsts izveidē, bet reizē cīnīties par deboļševizāciju?
Aivars Garda: Latvijas Nacionālā fronte jau no paša sākuma terminā “deboļševizācija” ielika ne vien to izpratni, ka varas struktūrās Latvijā nedrīkst strādāt augsti stāvoši padomju nomenklatūras darbinieki, tādi kā lembergi, gorbunovi, kreituses un citi īpatņi. Mēs jau no paša sākuma traktējām to kā vairākuma varas likvidēšanu. Citiem vārdiem sakot – pūļa varas likvidēšanu. Šī vara tagad visu ir salaidusi grīstē.
DDD: “Radio Merkurs” raidījumos Juris Lapinskis boļševikus sauc par vairākumniekiem. Vai vairākumnieki var būt arī mūsdienu politisko partiju biedri?
Aivars Garda: Jā, Jurim Lapinskim mēs varam pateikties par šo precīzo formulējumu “lielinieku” vietā. Ja es pareizi atceros, Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija sadalījās boļševikos un meņševikos 1903. gadā. Ļeņina piekritēji uzvarēja ar balsu vairākumu. Krieviem ir divi līdzīgi vārdi: “boļše”, kas nozīmē – vairāk; un “boļšoj”, kas nozīmē – liels. Vārds “lielinieki” nepareizi radās no vārda “boļšoj”, bet Juris Lapinskis pareizi noformulēja – vairākumnieki, no vārda “boļše”. Tātad ir pareizi “vairākumnieki” un “mazākumnieki”, nevis “lielinieki” un “mazinieki”.
Ļeņina piekritēji bija radikālāki par meņševikiem. Un vārdu “boļševiki” lietoja, lai pasvītrotu šo atšķirību starp vairākumniekiem un mazākumniekiem, nevis tāpēc, ka Ļeņins atbalstītu pūļa varu. Partijas un valsts varas elitē darbojās “demokrātiskais centrālisms”. Tas nozīmēja, ka, ja elites locekļu balsojumā uzvar kāds viedoklis ar balsu vairākumu, tad mazākums pakļaujas vairākuma gribai. Tas arī tagad darbojas jebkurā privātā akciju sabiedrībā, jebkurā nevalstiskā organizācijā – biedrībā, politiskajā partijā, kad valdes mazākums pakļaujas valdes vairākuma gribai.
DDD: Kāda būtu pūļa gribas respektēšana?
A.G.: Tas būtu tad, ja valdes vietā balsotu viss akciju sabiedrības darbinieku kolektīvs par jebkuru jautājumu. Piemēram, Gorbačovs, lai sagrautu padomju direktoru sistēmu, ieviesa pūļa varu, proti, rūpnīcu direktorus sāka ievēlēt viss rūpnīcas kolektīvs. Tā tika pasniegta aplama ideja, ka darba kolektīvs labāk zina, kāds direktors tam ir vajadzīgs. Kad padomju direktoru sistēma ar vairākuma varas starpniecību tika sagrauta, tad Krievija no darba kolektīvu balsošanas atteicās. Direktorus ieceļ tie, kuriem ir zināms, vai viņš spēs pildīt pienākumus. Protams, arī šajā sistēmā bieži ir kļūdas, jo tā tomēr nav tā ideālā Hierarhijas Likuma īstenošana, par ko runā Dzīvā Ētika.
Pēc februāra revolūcijas Krievijas armijā sāka ievēlēt komandierus. Tas notika ar valdības ziņu. Par to, kāds ģenerālis ir labāks vai sliktāks, balsoja vienkārši zaldāti. Arī šī aplamā kārtība bija vajadzīga tikai tik ilgi, kamēr tika gāzta cara ģenerāļu kasta. Ļeņins šo aplamo kārtību atcēla. Domājams, ka Ļeņins tamdēļ uzticējās latviešu strēlniekiem, ka viņu vidū vienmēr ir bijusi augsta disciplīna.
DDD: Vai jūs varētu minēt vēl kādu absurdu piemēru?
A.G.: Mēģināšu. Piemēram, pie ģimenes uz mājām atnāk skursteņslauķis. Viņš teic, ka ir jādara tas un tas, lai skursteni iztīrītu. Taču ģimenes locekļiem ir cits viedoklis. Namatēvs saka: “Mēs te visi esam izglītoti cilvēki, es esmu filozofijas doktors, sieva ir ārste profesore; jūs te mūs nemācīsit, mēs abi balsojam pret jūsu lēmumu, tāpēc tīrīsit tā, kā mēs uzskatām par pareizu. Neiesim jau klausīt katru skursteņslauķi… Pie mums ir demokrātija…”
Tikpat absurdi ir, ja skursteņslauķis vai kāds cits šaurs speciālists atļaujas pamācīt jūs, laikraksta “DDD” veidotājas, jo jūsu zināšanas ir krietni pārākas par viņu zināšanām. Es nekad nestrīdētos ar skursteņslauķi par skursteņu tīrīšanu. Es varētu pastrīdēties kā viņa klients par viņa darba samaksu vai citiem jautājumiem. Būtu muļķība, ja jūs sāktu līdzvērtīgi diskutēt ar skursteņslauķiem par viņu darba metodēm, kā to dara viens ne pārāk gudrs, toties augstprātīgs un iedomīgs skursteņslauķis, strīdēdamies ar jums par jautājumiem, par kuriem viņam vispār nav sajēgas, vai arī tā ir ļoti vāja. Toties jūs šajos jautājumos orientējaties kā zivs ūdenī.
Diemžēl radio un televīzija ļautiņiem ir iestāstījusi, ka galvenais ir nevis patiesas zināšanas, bet savs viedoklis par jebko. Dumjš vai gudrs viedoklis – tas neesot svarīgi. Iestāsta, ka dumju viedokļu vispār nav. Visi viedokļi esot gudri. Un tos vajagot aizstāvēt par katru cenu. Tāpēc jau ir tik daudz muļķīgu komentāru sociālo tīklu diskusijās.
Kam kalpo mūsdienu demokrātija
DDD: Pēdējos divos laikraksta numuros mēs publicējam Dmitrija Ņičipuroviča sarunu par demokrātiju un Helēnas Rērihas vēstuli par to pašu jautājumu.
Aivars Garda: Jā, to mēs darām apzināti, lai cilvēki labāk saprastu, kas ir ideālā demokrātija un kas ir tā demokrātija, kas ir tagad. Helēna Rēriha skaidro ģeniāli. Viņa paskaidro, ka tagad pasaulē valda bezatbildīga pūļa demokrātija. Smieklīgi, bet reizē arī skumji ir tas, ka šim bezatbildīgajam pūlim, kuram, kā pārfrazējot kādu parunu “nedod ēst, bet liec skraidelēt uz vēlēšanām”, iestāsta ar radio un televīzijas starpniecību, ka iešana uz vēlēšanām ir ļoti gudra padarīšana. Un šie bezatbildīgie ir tik augstprātīgi kā tītari un bailīgi kā truši, jo uzskata, ka aiziet uz noziedzīgās valsts varas atļautām vēlēšanām ir kaut kas ļoti labs un drosmīgs. Viņiem ir paniskas bailes no pastāvošās varas, bailes sacelties pret to.
Man patīk, ka Helēna Rēriha pasmaida par tamlīdzīgiem vidējiem inteliģentiņiem (bet mēs skaļi smejamies viņiem sejā), kā vecbaštiki, vasiļevski, slaviki, šiškini, grantiņi, carbones, ceļmales, žīgures un citi sprukstiņi, kas savā augstprātībā iedomājas sevi par gudriem esam. Mēs viņus dēvējam par vidēji izglītotiem muļķiem. Augsti izglītotie muļķi ir diplomētie filozofi un zinātnieki, doktori, profesori, kuri nedara to, kas viņiem sava augstā stāvokļa dēļ būtu obligāti jādara, proti, viņi nestudē Agni Jogu un “Slepeno Doktrīnu”. Viņu stulbuma dēļ ir stulba liela sabiedrības daļa.
DDD: Kas ir ideālā demokrātija?
A.G.: Labāk par Helēnu Rērihu nevar pateikt. Ja cilvēks patiešām grib izprast to, lai vairākkārt pārlasa šo vēstuli (rakstīta 1934. gada 10. oktobrī). Ideāla demokrātija ir iespējama tad, kad visai cilvēcei ir ļoti augsts attīstības līmenis, kas būs septītās rases beigās. Apmēram pēc diviem miljoniem gadu.
DDD: Vai tagad vispār nav iespējams, ka pūlis balsotu kā gudra tauta, nevis dumjš pūlis?
A.G.: Jā, varētu, ja pūlis uzticētos gudriem cilvēkiem, kas kādreiz tika saukti par garīgo aristokrātiju. Ja pūlis klausītu garīgajai aristokrātijai un balsotu tā, kā to vēlas patiešām gudri un, pats galvenais, krietni cilvēki, tad tā būtu tautas, nevis pūļa vara.
Atcerēsimies, ka patiesa demokrātija jeb tautas vara ir tad, ja tauta balso par visaugstākajiem ideāliem. Nevis kā tagad, kad pūļa nekrietneļi iebalso tikpat vai vēl nekrietnākus cilvēkus par pašiem vēlētājiem.
Taču tas visticamāk nav iespējams, jo cilvēku muļķība ir tik liela, ka viņi par savu autoritāti uzskata nevis gudru cilvēku, bet tādu pašu muļķi, kāds šis cilvēks ir pats. Visspilgtākais piemērs ir Vairas Vīķes-Freibergas uzskatīšana par gudru cilvēku. Tikai tamdēļ, ka prata daudz runāt muļķības kā jebkurš runājošais papagailis. Taču tāpēc, ka vairums cilvēku publiski uzstāties vispār neprot vai ļoti baidās to darīt, viņi tādu pļāpātāju ir gatavi celt debesīs. Bet papagailis arī runā bez “špikera”. Tomēr papagailis nepasaka neko ģeniālu. Taču tieši runājošie papagaiļi tā patīk cilvēkiem. Arī man tie patīk. Bet papagaiļi, nevis vv-f. Kamēr balsotāji uzskatīs par gudriem cilvēkiem muļķus, nekāda demokrātija, jeb tautas vara nav iespējama. Tikai pūļa vara ir iespējama. Tas arī bija jāpierāda.
Tagad caur pūli savas intereses realizē sabiedrības graujošie jeb tumšie spēki. Lucifera sekotāji. Dažādi sorosi ir Lucifera mācekļu rokaspuiši.
DDD: Kāpēc Gaismas Spēki nerealizē savas intereses?
A.G.: Tāpēc, ka Gaismas Spēki nekad nepārkāpj Kosmisko Brīvās Gribas likumu. Taču tumšie spēki to pārkāpj ik uz soļa. Tāpēc Gaišie Spēki ir spiesti ievērot stulbo cilvēku gribu. Ja jau pūlis grib nelaimes ar savu brīvo gribu, tad tur neko nevar darīt. Pūlis tad arī saņem tās pēc pilnas programmas. Jo, kaut arī tumšie spēki pārkāpj Kosmiskos Likumu, cilvēku svēts pienākums Dieva priekšā ir nepakļauties tumšajiem spēkiem. Cilvēki paši ir vainīgi, ka pakļaujas melnajiem un ļaunajiem. Par to agri vai vēlu būs jāatbild.
Intervēja Līga Muzikante
Saistītie raksti: Pūļa demokrātija ir izgāzusies