Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru Gardu
DDD: Iepriekšējā laikraksta numurā izsmeļoši stāstījāt par kooperatīvo sabiedrisko iekārtu, kurai pretojas valdošais kapitālisms. Dažāda līmeņa ekonomiskie un politiskie eksperti vairumā gadījumu ir par privātīpašuma nostiprināšanos, par visu ražošanas līdzekļu nodošanu privātās rokās, jo privātīpašnieks labāk spēs parūpēties par mantu nekā valsts. Kāpēc kapitālisms pretojas sadarbībai jeb kooperācijai, kas var nest lielāku un straujāku sabiedrības izaugsmi? Un kādu īpašuma formu atbalsta Dzīvās Ētikas Mācība un kādēļ?
Aivars Garda: Agni Joga atzīst kopīpašumu un ir pret privātīpašumu. Tomēr ar varu atņemt mantu nedrīkst, jo tad cilvēks kļūst dusmīgs kā suns, kam ņem nost kaulu. Tamdēļ cilvēkiem ir pašiem jānonāk pie apziņas, ka privātīpašums ir ilūzija, jo viss pieder Dievam.
DDD: Kā tad Agni Joga skaidro privātīpašuma ilūziju?
A.G.: Katrs var lasīt Mācību un pats pārliecināties. Es paskaidrošu saviem vārdiem, kā to esmu izpratis no Dzīvās Ētikas un Rērihu darbiem. Tomēr vēlos brīdināt, ka tieši ar tādiem vārdiem, tik izvērsti un tādā secībā, kā to stāstīšu es, kādā vienā Mācības paragrāfā to nevarēs izlasīt. To varēs saprast, saliekot kopā dažādus paragrāfus.
Valdonis Maitreija mums it kā saka: “Savā iemiesojumā kā Kristus Es Teicu, ka visi, kas grib sekot Man, lai atstāj visu savu mantu un tad seko. Jo tad Es vēl nevarēju izstāstīt cilvēkiem visu patiesību, jo cilvēku toreizējā apziņa vēl nebūtu sapratusi to. Mācekļi Mani saprata. Tagad Es kā Maitreija Saku, ka visi, kas grib sekot Man, lai pārvalda visu, ko Es viņiem dodu, bet neuzskata to par savu privātīpašumu.
Tagad cilvēki ir pietiekami attīstīti, lai izprastu, ka viss Kosmoss ir dzīvs. Kaut gan par lielu nožēlu tas arī tagadējiem cilvēkiem ir grūti izprotams. Taču termiņi ir klāt nākuši, kad ir pienācis laiks to saprast. Ja zinātnieki laicīgi būtu sākuši studēt “Slepeno Doktrīnu” un Agni Jogu, tad nesapratēju skaits būtu neliels. Salīdzinot ar jums, Zemes cilvēkiem, Es Esmu par vairākiem miljardiem gadu vecāks par jums. Jūsu Monāde jeb Gara Kodols, kas ir Absolūta un Manas Būtības daļiņa (šeit noder salīdzinājums ar okeānu un tā ūdens pilienu), ir Dieva daļiņa (okeāna piliens), kas sākusi savu ceļu Kosmosā daudz vēlāk par Mani – jūsu Hierarhu un tuvāko Kosmisko Tēvu-Māti. Jūsu Monāde, pārmiesojoties no vienas dabas valstības citā, no viena iemiesojuma citā iemiesojumā, krāj pieredzi, zināšanas un aug apziņā, līdzīgi kā skolēns, pārejot no zemākas klases uz nākamo klasi. Jo ar katru iemiesojumu šis ūdens piliens aug lielumā un gudrībā, kļūst, tēlaini izsakoties, sākumā par ezeru, tad jūru, tad par okeānu…
Tā kā Kosmosa pamatā ir ļoti smalka uguns jeb ugunīga enerģija, tad var iedomāties Monādi arī kā mazu dzirkstelīti, kas uzsāk savu individuālo ceļu Kosmosa Uguns okeānā. Šī dzirkstelīte ir katra cilvēka sirdī. Tā ir tas Dievs, par kuru runā, ka Viņš ir mūsos. Kādam ir vieglāk iztēloties Monādi kā ūdens pilienu, citam – kā ugunīgu dzirksteli.
Pēc daudziem miljardiem gadu Zemes cilvēki var sasniegt Manu apziņas līmeni, izveidot savu Saules Sistēmu un mācīt līdzīgas apziņas pakāpes cilvēkus uz kādas citas planētas, kuru tik augstu attīstīts tagadējās Zemes cilvēks spēs radīt pats no sevis, kā to tagad Daru Es, jūsu Kosmiskais Tēvs-Māte. Tagadējais Zemes cilvēks tad būs kādas Saules Sistēmas Tēvs-Māte. Un sniegs tās cilvēkiem mācības secīgā kārtībā, kā to tagad Daru Es, Dodot jums Dzīvās Ētikas Mācību. Pēc tūkstošiem gadu Es Došu cilvēkiem vēl jaunāku Mācību par Agni Jogu, kas atbildīs vēl attīstītākas cilvēces apziņas līmenim. Tāpat pagātnē ir bijušas vēl senākas Manas Mācības par Kristus Mācību, par kurām cilvēki nezina. Tās atbilda vēl zemākam cilvēces nekā Kristus laika cilvēku apziņas līmenim.
No tā izriet, ka viss, kas ir Saules Sistēmā, ir Mans. Citiem vārdiem sakot, Es Pats. Tātad, piesavinoties zemi vai kaut ko citu par privātīpašumu, cilvēki piesavinās Mani. Bet tas taču ir absurds! Labi, mežoņi var teikt, ka viņi to nesaprot, bet izglītotiem cilvēkiem tas ir jāsaprot.” Es, Aivars Garda, piebildīšu: “Citādi viņi ir izglītoti, bet tomēr muļķi.”
Mums pieder apziņa un brīvā griba
DDD: Tiktāl ir skaidrs. Vai cilvēkiem nekas nepieder?
Aivars Garda: Valdonis Maitreija Teic, ka cilvēkam pieder tās zināšanas, tā gudrība, tā apziņa, kuru šis cilvēks pats ir uzkrājis.
DDD: Bet cilvēks taču uzkrāj apziņu, patērējot Valdoņa matēriju jeb enerģiju. Jo apziņa taču arī ir matērija, kaut ļoti smalka?
A.G.: Pilnīgi pareizi. Arī apziņu cilvēks iegūst no Valdoņa Miesas un Asinīm. Taču to Valdonis upurē cilvēkam un, atdodot cilvēkam viņa paša uzkrāto apziņu, Uzskata par paša cilvēka īpašumu, jo cilvēks to ir ieguvis milzīgā darba un mācību procesā. Nemitīgi upurējot savas cilvēka negatīvās īpašības par labu pozitīvajām. Tā nav nepelnīta dāvana, bet gan nopelnīta vaiga sviedros…
Respektīvi, ja Valdonis jau gatavu apziņu cilvēkiem būtu uzdāvinājis, tad mēs būtu lelles, bet mēs šo apziņu esam nopelnījuši, liekot lietā savu brīvo gribu. Tamdēļ mēs neesam lelles, bet brīvi cilvēki. Tas nozīmē – katram konkrētam cilvēkam ir jāsaprot, ka tādu cilvēku, kāds viņš ir tagad, nav radījis Dievs, bet cilvēks pats. Ļoti daudzās iepriekšējās dzīvēs, kuras cilvēks tagad vēl neatceras. Bet pienāks laiks, kad tās tiks atklātas.
Arī Valdoņa Hierarhs tieši tāpat kādreiz ļoti sen upurēja Sevi, lai mūsu Hierarhs izaugtu līdz savam tagadējam līmenim, un turpina upurēt Sevi joprojām, jo arī mūsu Hierarha mērķis ir sasniegt vēl augstāku apziņas līmeni, proti, tādu, kāds ir Viņa Hierarham. Un sasniegs arī pēc ļoti ilga laika.
Tātad Valdonis Maitreija it kā saka: “Jūs, cilvēki, nevarat un nedrīkstat uzskatīt par savu to, kas ir Mans: zemi, ūdeņus, jūras, okeānus, gaisu utt. Tāpat arī sīkākas mantas, jo tās ir radītas no Manis. No Manas enerģijas, no Manas gara-matērijas. Atcerēsimies, ka Agni Joga teic – gars ir retināta matērija, bet matērija ir sablīvēts gars. Piemēram, ledus ir ūdens blīvais stāvoklis, bet tvaiks ir tā paša ūdens retinājums – ūdens “gars”. Ledus pret ūdeni ir matērija, ūdens pret ledu ir gars. Ūdens pret tvaiku ir matērija, bet tvaiks pret ūdeni ir gars.
Jo Es to esmu Nopelnījis Pats tāpat kā jūs, cilvēki, esat nopelnījuši paši savu apziņu ar brīvo gribu. Taču Es atdodu cilvēkiem to, ko viņi paši ir sakrājuši, proti, cilvēka apziņu, nemitīgi upurējot savu zemāko dabu par labu augstākajai dabai.”
DDD: Vai atteikšanās no privātīpašuma neradīs situāciju, kādu piedzīvojām Padomju Savienībā, – kas pieder visiem, nepieder nevienam, tādēļ var ņemt visu, kas nav piesiets?
A.G.: Padomju Savienībā cilvēkiem vēl nebija tik augstas apziņas, par kādu es tikko stāstīju. Bez augstas apziņas kooperācija, komūna, kopiena jeb komunisms nav iespējami. Tāpēc katram cilvēkam ir jāizveido šāda apziņa, ja viņš negrib izkrist no evolūcijas. Šāda apziņa ir cilvēces nākotne, tamdēļ tagad cilvēki tiek sadalīti veselajos graudos, kas ir spējīgi izveidot sevī šādu apziņu, un puvušajos graudos, kuri uz to nav spējīgi. Puvušie graudi tiks iznīcināti kosmiskajā ugunī.
Nekas jau īpaši nemainīsies. Valdonis Maitreija nodod zemi, gaisu, ūdeņus u.c. cilvēkiem lietošanā, kā tas ir bijis līdz šim. Arī visas sīkākās mantas un lietas. Tikai Valdonis Negrib, lai mēs Valdoņa enerģiju jeb garu-matēriju uzskatītu par savu privātīpašumu. Tātad mēs pārvaldīsim Dieva īpašumu kā līdz šim, tikai neuzskatīsim to par savu privātīpašumu. Un viss.
Tas nekādā gadījumā nemazinās mūsu atbildību par Valdoņa īpašumu. Gluži otrādi, ar tik augstu apziņu, kāda mums būs, mēs, cilvēki, ar vēl lielāku atbildību rūpēsimies par Valdoņa “miesu un asinīm”. Kad Viņš Savā Kristus Dzīvē Teica: “Ēdiet, tā ir mana miesa, dzeriet, tās ir manas asinis,” – Viņš to domāja burtiski, jo Saules Sistēma un Zeme ir Viņa miesa un asinis. To cilvēki tad vēl nespēja saprast. Un vairums arī tagad vēl nesaprot.
Domāju, ka cilvēki arī turpmāk vēl kādu ilgu laiku pirks un pārdos dažādus “īpašumus”, tikai savā apziņā nepieķersies tiem, kā tagad pieķeras savam privātīpašumam. Atcerieties, kā Kristus teica tikai citiem vārdiem: “Vieglāk ir kamielim izlīst caur adatas aci, nekā privātīpašniecisku jūtu pārņemtam cilvēkam ieiet Debesu Valstībā.” Tas nozīmē, ka privātīpašniecisku jūtu pārņemts cilvēks apstājas savā evolūcijā.
Kā bērns mātes vēderā
DDD: Vai jūs varētu mūsu lasītājiem dot kādu salīdzinājumu iz dzīves, lai to spētu labāk izprast?
Aivars Garda: Mēģināšu. Iedomājamies sievieti stāvoklī. Kad viņa iznēsā bērnu, mēs zinām, ka bērniņš mātes vēderā pārtiek burtiski no mātes miesas un asinīm. Auglis ir pilnībā atkarīgs no mātes. Ja māte ir vesela, arī auglis ir vesels. Ja māte iet bojā, tad iet bojā arī auglis. Vai tad bērniņš var teikt, ka mātes organisms ir bērniņa privātīpašums?
Saules Sistēma (var arī iedomāties tikai Zemi) ir tāds liels “mātes vēders”, kurā dzīvo un attīstās cilvēce un citas dzīvas būtnes. Arī tā saucamās “nedzīvās” būtnes, kā to pieņemts tagad uzskatīt, piemēram, akmeņi, zeme, gaiss u.c. Taču Agni Joga teic, ka Kosmosā nav nekā nedzīva. Arī akmeņi un pat putekļi ir dzīvi, tikai dzīvība tajos izpaužas ne tā kā cilvēkos. Dievā nevar būt nekā nedzīva. Arī miruša cilvēka ķermenī dzīvība izpaužas savdabīgi, proti, tā, lai tas sadalītos pirmelementos. Un lai pēc tam šie pirmelementi dotu dzīvību jauniem ķermeņiem.
Galaktika ir tāds vēl lielāks “mātes vēders”, kurā attīstās visas Saules Sistēmas, zvaigžņu kopas un zvaigznes, kas ir Galaktikas robežās. Visas Galaktikas attīstās Visuma jeb Kosmosa “Mātes Vēderā”. To var salīdzināt, ņemot palīgā krievu koka lelles matrjoškas – bābiņas, kas ir viena otrā. Vislielākā bābiņa ir Kosmoss jeb Visums. Tas savukārt dzīvo un traucas Bezrobežībā jeb Absolūtā. Atcerēsimies, ka Absolūts nav būtne, bet ir Mūžīgais, nekad neradītais, vienmēr esošais Bezrobežīgais Princips, Kurā eksistē viss Visums.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.18(440) [2019. gada 27. septembris–10. oktobris]