Pietiek.com
Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs cittautietis? [..]
Protesti būtu ne tikai tautas goda aizstāvēšana. Protesti būtu vēršanās pret LKP/VDK morālo kastrātu un viņu sulaiņu (“levitu”) varu. Levits ir viens no šīs varas sulaiņiem. Lūk, ko vēsta internets: “1993. g. 13. februārī slepenā konsultatīvā apspriedē viesnīcā “Jūrmala” tika panākta vienošanās par priekšvēlēšanu bloka – savienības “Latvijas ceļš” (LC) izveidošanu. Tika panākta vienošanās starp komunistiem – “kažokapmetējiem” un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadību. Kā atceras Māris Gailis: “Aktīvs bija Egils Levits, kurš faktiski arī bija saite starp šejieniešiem un trimdiniekiem. Meierovics pat izteicās, ka, ja piedalīsies Egils, tad viņš arī ies.” [..] Šī diena noteica: Latvijā nekad nebūs kolaborantu lustrācijas, VDK maisu atvēršanas, deokupācijas, dekolonizācijas, deboļševizācijas, nacionālas un starpnacionālas saskaņas.”
Levita ievēlēšana būs LKP/VDK morālo kastrātu varas kārtējā leģitimācija. Tā atkal notiks, pateicoties latviešu vairākuma politiskajai un morālajai impotencei, samierinoties ar jebkura veida nacionālo pazemojumu. Pēc tam, kad tautas priekšgalā nostājās “6.oktobra paaudze” ar “583 darāmajiem darbiem”, politiskās un morālās impotences vietā ir stājusies dekadence – visaptverošs morālais un intelektuālais pagrimums kā tautas pastāvēšanas pēdējās fāzes vēstnesis. Tādos apstākļos protesti nav iespējami ne teorētiski, ne praktiski. Arī negaidīti brīnumi nav iespējami. [..]
Starp citu, nav ticams, ka ebreji pieļautu, teiksim, vācieša, arāba, turka, latvieša ievēlēšanu par Izraēlas prezidentu. Uz ebreju tautu Izraēlā nekādā gadījumā nevar attiecināt vārdu “dekadence”. Par to liecina starptautiskās ziņas. Ebreji nevienam neļauj ņirgāties, un katrs tāds mēģinājums tiek momentā sadragāts. [..]
Latviešu varas inteliģence ir noskatījusi reti nekaunīgu, nelietīgu un intelektuāli aprobežotu tipu. Tāds tips ir izvēlēts nevis no latviešu sētas, bet no cittautiešu sētas.
Tas ir ne visai saprotami. Saprotami būtu, ja tiktu izvēlēts dumjš un negodīgs latvietis. Tāda izvēle būtu saprotama un gaidīta. Latvieši nekad neizvēlētos gudru un godīgu latvieti. Bet tagad arī no cittautiešu sētas latvieši ir izvēlējušies nekur nederīgu indivīdu. [..]
Jau tagad, dēvējot latviešus par tautu, tiek zinātniski grēkots. Latviešu tauta vairs neatbilst tautas zinātniskajiem kritērijiem.
Ja tiks ievēlēts ebrejs, tad terminoloģiskajai nesaudzībai vairs nebūs nekādu šķēršļu. Arī attiecībā uz latviešu tautu, kura kā jēru bars noskatījās uz nacionālo nodevēju kārtējo nodevību. Lietas un parādības tiks sauktas visnesaudzīgākajos vārdos, kādus drīkst lietot publiskajā telpā, neizmantojot vienīgi necenzētu leksiku. [..]
Komentārs pēc publikācijas portālā “Pietiek.com”
A.P.: Pēcpadomju Latvijā, protams, ir politiskās varas kontinuitāte – PSKP/VDK varas nepārtrauktība un pēctecība. Taču noteikti ir arī padomju laika ideoloģijas kontinuitāte, kaut gan jau no paša sākuma sabiedriskajā domā tika musināta tēma par ideoloģijas nevajadzību un ideoloģijas likvidēšanu Latvijas Republikā. Jau no 90. gadu sākuma Latvijas tautai tika iestāstīts, ka turpmāk pie mums nevaldīs neviena ideoloģija. Sabiedriskā apziņa tika pieradināta pie ideoloģiskā vakuuma. Tāda pieradināšana, saprotams, pati par sevi jau ir noteikta ideoloģiskā stratēģija – divkosīga un amorāla stratēģija, atbilstoši kriminālā kapitālisma kroplajai morālei un atbilstoši tām latviešu cilvēciskajām padibenēm no PSKP un VDK nomenklatūras, kuras sagrāba varu un uzsāka sabiedrības īpašumu laupīšanu.
Neapšaubāmi, latviešu tautas stulbākā daļa (“miljons”) tādai sociāli nelietīgai pieejai noticēja, un internetā joprojām laiku pa laikam kāds priecājas par ideoloģijas atmešanu pretstatā “Maskavai” un “Putinam”. Taču pēcpadomju laikā pie mums ir ne tikai šī bezjēdzīgā blādīšanās par ideoloģijas nevajadzību. Pēcpadomju laikā noteikti eksistē kāda struktūra un tās rūdīti kadri, kuri mērķtiecīgi un sistemātiski turpina izplatīt PSRS laika ideoloģisko saturu un reklamēt padomju ideoloģiskās bazūnes; proti, eksistē PSKP/VDK ideoloģiskā kontinuitāte. Praktiski tas izpaužas galvenokārt tādā veidā, ka regulāri tautai tiek atgādināts par padomju laika “galvenajiem varoņiem” (ideoloģiskajām bazūnēm) – VDK speciāli uzpiārētajiem dzejniekiem, rakstniekiem, zinātniekiem, kuri kalpo kā piemērs visam pareizajam, labajam un vērtīgajam dzīvē. Jaunākais gadījums ir 2019. gada maijā pieteiktā Petera sumināšana, par ko tiek savlaicīgi iepriecināta tauta. Pirms tam bija daudzi analoģiski gadījumi ap tādiem padomju laika “galvenajiem varoņiem” kā Ziedonis, Īvāns, Zālīte, Stradiņš. Viktors Avotiņš regulāri atgādina par padomju laika ideoloģiskajiem “korifejiem” – bijušajiem partorgiem, bet tagad “politologiem”. Viņš regulāri apjūsmo kādu no “perestroikas”/”atmodas” līderiem – PSKP/VDK morālo kastrātu “levitiem”.
Interesants ir organizatoriskais aspekts. Kas tā ir par konkrētu struktūru, organizējot un vadot PSKP/VDK ideoloģisko kontinuitāti “brīvajā” Latvijā? Vai tiešām šo cēlo misiju realizē VDD? Izcili nekaunīgā Levita nodrošināšana līdz mūža beigām ar tautas apmaksātu treknu maizi, mašīnu, apsardzi u.c. labumiem noteikti ir PSKP/VDK morālo kastrātu pateicība par vareno ieguldījumu kriminālā kapitālisma celtniecībā. Partija un specdienesti jau padomju laikā prata savus cītīgākos sulaiņus materiāli nodrošināt tādā formā, lai nevienam nerastos aizdomas par patiesajiem iemesliem attiecīgā indivīda aprūpei. Arī tagad gaišie latvieši domās, ka ir ievēlēts Valsts prezidents, kaut gan tādā veidā tiek atalgots PSKP/VDK morālo kastrātu ilggadējais sulainis. Ja tas tā notiks, tad vārdiem “levits” un “leviti” latviešu valodā ir jākļūst par sinonīmiem vārdiem “sulainis” un “sulaiņi”.
Avots: https://pietiek.com/raksti/protestu_nebus_jeb_tautas_dekadence
No “DDD” redakcijas. Artura Priedīša raksts labi atspoguļo esošo situāciju, par kuru daudzkārt ir rakstījis arī laikraksts “DDD”, – to, ka pie varas ir palikuši LKP/VDK morālie kastrāti, kas pat nedomā veikt deokupāciju, dekolonizāciju, deboļševizāciju. Interesanti, ka pats Arturs Priedītis ir atrodams čekas maisos, tātad, jādomā, ir atbalstījis Padomju Savienību, ja jau piekritis sadarboties ar padomju noziedzīgo drošības dienestu. Tātad cilvēks, kurš pats pabijis VDK aģentu aprindās, vērš latviešu uzmanību, ka nekāda Latvijas Republika patiesībā nav atjaunota, bet tā saucamie Atmodas līderi ir nākuši no tām pašām LKP/VDK aprindām, lai sagrābtu īpašumus un noziedzīga sociālisma vietā ieviestu noziedzīgu kapitālismu.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.11(433) [2019. gada 7.–20. jūnijs]