Kas māksla ir? To jautājam it bieži –
Tā vienmēr līdzās – paceļ, iedvesmo.
Un tai ar mums ir jāsaaug tik cieši –
Ka tās vārds vien pats jau ielīksmo.
Bet šodien māksla bikli stāv aiz durvīm,
Kad surogāti slavas laurus plūc.
Lai apjēgtu, nav jābūt veiklam burvim,
Ka mākslai priekšā ēzeli nu jūdz.
Vai mūziķis var radīt skaistas skaņas,
Vai mākslinieks var daili krāsās rast,
Ja nodevība nospiež goda maņas,
Un taisnīguma jūtas nesaprast?
Bez kultūras neviens uz priekšu netiks,
Un arī māksla ir tās pamatos.
“Miers caur Kultūru” – tā teica Rērihs –
Posts tam, kas vērtības šīs izvaros!
Ne nodevībā – kultūrā nāk māksla,
Nav aršana ar rozā labiņiem.
Tiem neaiziet, kam taisnīgums nav māsa,
Uz Jauno Rītausmu ar diedziņiem.
Ja šodien, latvi, tu tik zemu krīti,
Tad tavai mākslai diemžēl dailes trūkst, –
Kas naidniekam spēj atdod Tēvzemīti,
Tam sirdsapziņas vietā – draņķis rūgst.
Steidzīte