Vita Ņikitina
Saruna ar pedagoģi Vitu Ņikitinu
Jo sliktāk, jo labāk…
DDD: Reti kuru atstāja vienaldzīgu Aivara Gardas aicinājums neskraidīt uz vēlēšanām. Savā rakstā laikraksta “DDD” 7(429) numurā tu paudi atbalstu šim aicinājumam, sakot, ka mums nav vajadzīgs mazākais ļaunums.
Vita Ņikitina: Līdzīgas domas man bijušas jau kopš brīža, kad sākām darboties Latvijas Nacionālajā frontē. Patiešām, kāda jēga iet un balsot par tā saucamo mazāko ļaunumu – par pašpasludinātajiem “nacionālistiem”, kuri gadu gaitā pierādījuši, ka viņi neko nedara latviešu tautas labā? Vai nu viņi noslīkst strīdos par nenozīmīgu jautājumu risināšanu, vai nepietiekoši dedzīgi strādā. Vajag nevis tēlot demokrātiju, bet tieši un atklāti tiem saskaņiešiem bliezt sejā – ko jūs te uzdrīkstaties, jūs taču esat okupanti, kā jūs, būdami Latvijas Saeimā, varat strādāt pret mūsu valsti! Kā vispār var pieļaut, ka tautas un valsts ienaidnieki sēž Saeimā un veido valsts politiku, tas taču absurds!? Kā viņi tur vispār var atrasties?! Tad labāk neiet uz vēlēšanām, pat ja notiek kas šausmīgi liels – revolūcija vai kāds apvērsums. Lai, kā Rainis teica, nāk “vētras sēja”, lai tie duļķi tiek aizmēzti un viss atsijāts. Cik tad ilgi var – cilvēki jau ir noguruši gaidīt. Jau nākamā okupantu paaudze iet iekšā valdībā, bet vecie tā saucamo latviešu partiju biedri pārmet atkal no jauna kažociņu, ielīferējoties kaut kādā partijā vai siltā amatā tuvāk pie siles. No gada uz gadu tie paši mēsli turpat vien visu laiku kuļas.
DDD: Tad tu piekrīti Jurim Lapinskim, kurš uz to, ka latviešiem ir paniskas bailes, ka pie varas var nākt “Saskaņa”, teica: “Lai nāk! Kad latvieši no saskaņas krieveļiem dabūs pa purnu, tad varbūt atjēgsies. Jo, cilvēcīgi skaidrojot elementāras lietas, nesaprot.”
V.Ņ.: Jā, lai beidzot redz, kas ir kas, kā viņi var “parūpēties” par to mūsu tautiņu. Mūsējie latvietīši arī feisbukā panikā raksta – kas tad nu būs, ja paklausīsim Gardam un neiesim uz vēlēšanām. Tad “Saskaņa” nāks pie varas u.tml. Bet viņi jau sen tur ir un aizmuguriski darbojas, lobējot un pārņemot visu tirgu, visus svarīgākos amatus. Mums ir jārēķinās arī ar cionistiem, kuri klusi un pelēki tur visus kā marionetes aiz diedziņiem rausta.
Tāds tādu ievēl
DDD: Latvieši, kuri skraida uz vēlēšanām, nav aizdomājušies vai apzināti izliekas neredzam, ka tā saucamie nacionālisti, kuri kļūst par deputātiem, nemaz nerisina latviešu tautai svarīgākos jautājumus. Vai esi manījusi, ka kāds patiesi runātu par nepieciešamību veikt deokupāciju un dekolonizāciju?
Vita Ņikitina: Vienīgi, ko viņi daudzmaz skaisti var noorganizēt, tas ir gājiens pie Brīvības pieminekļa 16. martā. Vizuāli forši, bet tas arī viss. Ne viņi saorganizē kādu juristu padomi, kas profesionāli gatavotos kaut kādai lielai iziešanai starptautiskā arēnā, kur ar visiem dokumentiem pierādītu un cīnītos par latviešu tiesībām savā tēvzemē. Kur ir centieni īstenot dzīvē Deklarāciju par Latvijas okupāciju? Kādēļ no Ministru kabineta netiek prasīta 2005. gada deklarācijas izpilde, kurā Saeima uzdeva Ministru kabinetam noslēgt vienošanos ar Krieviju par okupācijas laikā iebraukušo krievvalodīgo repatriēšanos? Vai neviens deputāts nav dzirdējis Putina aicinājumus krievu tautiešiem atgriezties Krievijā? Kādēļ nepiepalīdzēt krieviem atgriezties Tēvzemē – etniskajā dzimtenē? Ne deputātus, ne viņu vēlētājus neinteresē šie jautājumi. Ka tikai vēders pilns un miers mājās. Bet tā dzīvo lopi, nevis cilvēki!
DDD: Jāpiekrīt – nodevīgi un bailīgi vēlētāji ievēl sev līdzīgus. Tādēļ jau daudzi ir sašutuši par aicinājumu neskraidīt uz vēlēšanām, sacelties pret pastāvošo sistēmu. Iespējams, ka daļa uz vēlēšanām skraidelētāju ir patiešām dumji un nesaprot, bet neticami, ka tādi ir visi. Bet, ja nav dumji, tad ir nodevīgi, melīgi cilvēki, kuriem nospļauties uz to, ka tiek nevis veikta dekolonizācija, bet noziedzīga latviešu un krievvalodīgo kolonistu integrācija.
V.Ņ.: Es domāju, ka šis radies no tā, ka notiek smadzeņu piepidarošana. Gadu gaitā tā lēniņām, pilienu pa pilienam nenormālība tika pilināta, līdz padarīta par normu. Un cilvēks pieņem – tā jau tas ir, ko es tur varu padarīt. Kolaboracionisti pārņēma varas grožus jau tik tālu, ka vairs neko nevar izdarīt. Cilvēki ir ļāvušies bezspēcībai un bailēm, nostiprinājuši sevī gļēvulību kā normu, tādēļ doma par pretošanos netaisnībai, piemēram, neejot uz vēlēšanām, viņos rada paniku. Tā vietā, lai viņi godīgi atzītu, ka visus šos gadus, skraidot uz vēlēšanām, ir atbalstījuši ļaunuma nostiprināšanos, vieglāk ir apkarot laikrakstu “DDD”, Aivaru Gardu, kurš pasaka patiesību.
DDD: Bet kur ir pazudusi latviešu taisnīguma izjūta? Vai tiešām cilvēki, tavuprāt, neapjēdz, ko viņi dara? Vai nesaprot, ka ar savu gļēvo aiziešanu uz vēlēšanām un, balsojot par kārtējo nodevēju, viņi kļūst par nozieguma pret latviešu tautu līdzzinātājiem?
V.Ņ.: Te jāatzīst, ka lielu lomu spēlē bailes no fiziskiem konfliktiem, pat no nāves. Latvieši jau brīnišķīgi apzinās, kam patiesībā vara pieder. Ejot pa ielu, skaties – viss pilns ar krieviem. Cilvēki bailēs domā: kas nu būs, ja visi krievvalodīgie kā Atmodas laikā sāks cīnīties (veikalos un visur) pret latviešiem. Vienkārši nospārdīs mūs ar kājām – un viss. Un tā, ja būs kāds apvērsums, tie krievi mūs samals.
Man šķiet, cilvēkos figurē bailes. Tāpēc jau arī daudzi saka – mūsu krievi, mēs ar viņiem kaut kā sadzīvosim, tie mūsu krievi jau ir forši, bet, ja mēs viņus padzīsim, sāks sūtīt te visādus bēgļus, aziātus… Un cilvēkiem sāk šķobīties domāšana.
Gara nāve, noslīgstot ikdienišķības purvā
DDD: Bet, vai tiešām var būt tā, ka cilvēks savu pašcieņu var ziedot baiļu priekšā?
Vita Ņikitina: Manuprāt, cilvēki ir palikuši ļoti ikdienišķi: ja padomāsi kaut ko cildenāku – par savu valsti – vai gribēsi pacelties pāri savām ģimenes robežām, tevi izmies kā pēdējo nenormālo. Arī Aivaru Gardu visas okupantu avīzes un letiņu liberasti taču par idiotu centās pataisīt – tādiem jau vietas trakonamā. Un tā mūs uzskata par idiotiem, par trakajiem u.tml. Tātad apņirgt, nomelnot, kaut kur malā nobīdīt. Kā Nils Muižnieks lielījās – mēs par viņiem runāsim, bet viņiem runāt neļausim. Ikdienišķās rūpēs nogrimušam latvietītim neko citu arī nevajag – ja jau televīzijā un radio pateica, ka Garda ir sliktais, tad mēs drīkstam ignorēt viņa taisnīgos aicinājumus veikt dekolonizāciju, neatbalstīt noziedznieku nākšanu pie varas. Ja jau oficiāli atļauts būt gļēviem, tad kādēļ gan piepūlēties un riskēt ar savu lopisko eksistenci relatīvā labklājībā?!
DDD: Tev taisnība, ka vieglāk ir nevis mainīties, kļūt drosmīgiem, bet apsaukāt patiesības paudējus par muļķiem un šķēlējiem. Kad tika publicēta intervija ar Aivaru Gardu, kurā viņš aicināja nepiedalīties vēlēšanās, viņu sāka apsaukāt par kremlinu…
V.Ņ.: …par Kremļa un čekas aģentu – visi vecie paņēmieni jau no Atmodas laika cīņas par varu. Tieši tie paši paņēmieni. Tā vērsās un apkaroja arī Pilsoņu Kongresa cīnītājus – redziet, viņi tur musina, kaut kādi Kremļa spiegi u.tml. Un šādi iesēj cilvēkos paranoju, paralizējot spēju loģiski un taisnīgi domāt.
DDD: Tu pieminēji, ka latvieši ir kļuvuši par ikdienišķībā nogrimušiem mietpilsoņiem, kuriem nav augstāku ideju, nav augstāku mērķu.
V.Ņ.: Cilvēki ir uztaisīti par baltajiem vergiem. Algas ir tādas, lai badā nenomirtu, bet labai iztikšanai arī nepietiktu. Nu cilvēki vergo, pa divām darbavietām – mokās. Un šajā vāveres ritenī arī spēki izsīkst. Pa kuru laiku vēl domāt par ko augstāku, ja ar savu ikdienu netiek galā? Domāju, tā dzīvo vairums.
DDD: Tev taču arī ir darbs, arī laikraksta “DDD” veidotājiem un lasītājiem ir jādomā par iztikšanu. Vai tas liedz tiekties uz augstākiem ideāliem, cīnīties par taisnīguma atjaunošanu?
V.Ņ.: Te man atkal ir, ko pateikt. Katram cilvēkam vajadzētu izglītoties, izkopt savu iekšējo kultūru. Nepietiek tikai ar to – pabeidzu skolu, grāmatas plauktā, un viss ar to ir beidzies. Nē, tās grāmatas ir jālasa, jāanalizē, jāklausās, kas notiek pasaulē, jāpadomā ar savu galvu, jāklausās, ko paša sirds saka, nevis kaut kādu smadzeņu apstrādātāju informāciju jāpieņem kā vienīgā patiesība.
DDD: Būs daži, kuri tev teiks – bet mana sirds jūt, ka viss ir kārtībā: krievvalodīgajiem kolonistiem nekur nav jābrauc un uz vēlēšanām ir jāiet.
V.Ņ.: Par tādiem varu teikt – nāks tā stunda, tas brīdis, kad neviens nepaliks neskarts, ikvienam būs jāatmostas. Latviešiem beidzot ir jāsaprot, ka pa vecam vairs nevar. Ar vecām metodēm, pakļaujoties nodevības un gļēvulības diktātam, nekas uz labu nemainīsies. Nāk Jaunais Laikmets, ir jārunā par šīm lietām, nevar teikt – tā kaut kāda mākoņu tēma, kaut kas sagrābstīts no Himalajiem u.tml.
Zināšanas Dzīvās Ētikas Mācībā cilvēcei dotas kā brīdinājums, kā iespēja mainīties un ieiet Jaunajā Laikmetā. Diemžēl vairums to nesaprot, bet arī Jēzus laikā bija maz tādu, kuri saprata un sekoja Viņa Mācībai. Ja gribi atmosties, atmodies tagad, vēlāk būs grūtāk.
Jau zinātnieki pierāda, ka pastāv acīm neredzama enerģija, ka cilvēkiem piemīt starojumus, ka domas ir magnētiskas, pievelkot sev līdzīgas strāvas. Izlikties, ka tā nav, ir muļķīgi. Ja nesaproti, tad mācies – lasi, izzini un uzklausi tos, kuri zina par tevi vairāk. Latviešiem jāsaprot, ka ir jānoskaņojas augstākā frekvencē. Kā radio – ja gribi klausīties, ko tie maldu ceļa gājēji tur gvelž, tad klausies, bet, ja gribi pacelties augstāk, ieiet Jaunajā Laikmetā un turpināt savu evolūciju, tad ir jānoskaņojas uz augstāku frekvenci, jāsasprindzinās un jāiet kopā ar Jaunā Laikmeta karognesējiem. Varbūt daudziem par šaubīšanos, bet pastāv Hierarhijas princips. Viss ir veidots, ievērojot šo principu. Evolūcija ir iespējama, tikai ievērojot Hierarhijas likumu. Daba to lieliski parāda. Ja iesi pret Dabas likumu, tu tiksi samalts – jeb būsi spiest pārveidoties.
Gāžam viduvējības no pjedestāla!
DDD: Aivars Garda iepriekšējā laikraksta “DDD” numurā, tēlaini izsakoties, meta izaicinājumu viduvējībām, aicinot tās noraut no apbrīnas pjedestāla. Pietiek ar viduvējībām mākslā, literatūrā, politikā! Viduvējības, uzdodoties par inteliģences pārstāvjiem, ir degradējušas visas dzīves sfēras. Vai piekrīti šādam situācijas vērtējumam?
Vita Ņikitina: Nu, protams! Viduvējības ir jāgāž no pjedestāliem, kuros viņas ir uzrāpušās. Bez žēlastības un kavēšanās, jo esam sasnieguši tik kritisku līmeni, kad ir jāizšķir – der vai neder. Viduvējībām ir vajadzīga stingra roka. Redzam jau, pie kā ir novedusi tāda šļauganība, kad viss tiek piedots, viss pieņemts. Cilvēku prātus, sirdis, ikdienu ir pārņēmis pelējums. Un ko tad viduvējības labu var iemācīt?! Viduvējībām – viduvēji standarti. Attīstība uz augšu var notikt tikai tad, ja latiņa stāv augstu pacelta.
DDD: Vai varētu būt tā, ka tieši tādēļ, ka Atmodas laikā priekšgalā bija viduvēji politiķi, mūziķi, rakstnieki, dzejnieki un mākslinieki, tauta neatguva patiesu brīvību, atteicās to cēliem ideāliem?
V.Ņ.: Tā noteikti ir. Viduvējības nevar ne radīt ko patiesi skaistu, ne iedvesmot citus uz varonīgu un pašaizliedzīgu rīcību. Manuprāt, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā izvirzījās priekšplānā, bija pieraduši pie ērtas dzīves, kad nav smagi jāstrādā. Jāpagrozās pa kabinetu, reizēm kāda grāmatiņa “jāuzcep” vai kā nodeva laikmetam jāuzraksta kāda lipīga dziesmiņa. Ērtību un komforta dēļ arī ar čeku varēja sadarboties. Kādēļ gan čekas uzdevumā nepadzert ar kādu kafiju vai tēju, ja tas nodrošinās dzejoļu krājuma izdošanu vai izstādes sarīkošanu? Nodevība – niecīga cena par ērtu dzīvi – tā domā viduvējības, kas bija Atmodas priekšgalā un joprojām neuzskata, ka sadarbošanās ar čeku ir bijis noziegums.
Jā, tieši nauda, komforts un atzinība sabojā cilvēkus. Tie cilvēki, kuri, kaut kādas iedvesmas dzīti, kaut ko skaistu spēja radīt, man liekas, tika gudri aplikti ar komfortu un pārvilkti savā pusē – un tagad viņiem būs labāk ar naudu, būs autortiesību aizsardzība dota, un rodas tik kolosāli ērta, pūkaina dzīve, ka vairs negribas cīnīties. Kādi vairs ideāli! To dēļ nav vērts likt lietā savu talantu un riskēt.
DDD: Bet kur tad paliek mākslinieku, dzejnieku, mūziķu misija celt tautas apziņu? Rainis teica, ka dzejniekam ir jāvirza attīstība, ir jābūt vismaz soli priekšā visiem pārējiem.
V.Ņ.: Bet tagad, ja tu tā pateiksi, teiks – nu, ko tu runā, vai tagad es iešu uz ielas dzīvot kartona kastē; ja es būtu kā tāds īsts mākslinieks, kas dzīvojis tajos Da Vinči laikos, tad jau man būtu tāpat bez krāsns jāsēž, bet Latvijā jau tā nevar uz ielas iziet un pagulēt kā siltajās Dienvidu zemēs… Tagad jau nav tie laiki, tagad taču viss ir kārtībā.
Tādas, es domāju, viņiem tās attaisnojošās sarunas varētu būt.
Turpmāk vēl…
Intervēja Liene Apine
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.9(431) [2019. gada 10.–23. maijs]