Glābjas, kas var!

Saruna ar LNF priekšsēdētāju un apgāda “Vieda” vadītāju Aivaru Gardu

 

DDD: Briesmu brīžos mēdz lietot teicienu “Glābjas, kas var!”. Jūs ne reizi vien intervijās esat raksturojis šo laiku kā lielu satricinājumu priekšvakaru. Jūs mudinātu cilvēkus glābties, bet kā tas būtu darāms? Ko nozīmē aicinājums “Glābjas, kas var!”?

Aivars Garda: Par lielajiem satricinājumiem, kas gaida planētu, jau gandrīz 100 gadus runā Agni Joga. Šos lielos satricinājumus rada cilvēki paši ar savu nepareizo dzīvi vairāku simtu tūkstošu gadu garumā.

Pirms apmēram viena miljona gada gāja bojā milzīgais Atlantīdas kontinents, kas aizņēma visu tagadējo Atlantīdas okeānu. Katastrofa notika pašu toreizējo cilvēku dēļ. Patiesībā mūsu pašu dēļ, jo pašreizējās cilvēces ļaudis dzīvoja arī Atlantīdā – mūsu iepriekšējās dzīvēs. Mēs bijām iemiesojušies senajos atlantos, tas ir, paši bijām šie atlanti. Ja ir izpratne par reinkarnācijas likumu, tad tas, ka mēs paši bijām tie atlanti, kas gāja bojā kataklizmā, ir saprotams un skaidrs.

Bērnībā mēs visi esam spēlējuši spēles, kurās pēc uzsauciena “Glābjas, kas var!” katrs mēģināja aizbēgt un paslēpties. Tagad šim teicienam es piešķiru citu nozīmi. Lai glābjas tie, kuri ir spējīgi to izdarīt. Nevis bēgot pa galvu pa kaklu kur kurais, bet studējot Agni Jogu, kas reizē ir tā Mācība, kurā iegūstamas zināšanas, kas palīdzēs palikt dzīvam un nenokļūt kosmiskajos atkritumos, un reizē tajā ir arī, tēlaini izsakoties, tā eksāmena biļetes, uz kurām būs jāatbild Kosmiskajam Tēvam Lielā Apvērsuma brīdī. No šīm atbildēm būs atkarīgs, vai cilvēks parādīs sevi kā veselo vai puvušo graudu.

Ļoti nepareizi cilvēci audzina oficiālās baznīcas. Tajās kultivē domu, ka Kosmiskais Tēvs (Kristus) ir visu piedodošs, ka cilvēci gaida bezrūpīga, pārticīga dzīve, kādu tagad dzīvo Rietumu pārticīgie cilvēki. Tie ir padarīti par ideāliem, kurus esot vērts atdarināt. Tikpat nepareizi cilvēkus audzina arī valdošā valsts vara jebkurā valstī, ne vien Latvijā. Kosmiskais Tēvs, protams, piedod tajā nozīmē, ka netur ļaunu prātu uz pārkāpēju, bet Viņš neatbrīvo cilvēku no karmas jeb, citiem vārdiem, atbildības par nodarīto. Piemēram, ja zaglis lūdzas: “Piedod man, ka nozagu, un piedod arī tad, ja zagšu vēl.” – Kosmiskais Tēvs saka: “Piedošu, ja vairs nezagsi, bet nozagtais ir jāatdod apzagtajiem.” Turklāt pēc karmas likuma zaglis ir pelnījis, ka viņu pašu apzog, lai zaglis saprastu, cik riebīgi jūtas apzagtais. To Kosmosa Likumi paredz tāpēc, lai cilvēks iegūtu mācību no saviem pārkāpumiem un viņam vairs nekad negribētos kaut ko pārkāpt. Bet mūsu ticīgie ir pieradināti: piedod mums mūsu parādus, kā mēs piedodam citiem parādniekiem. Tas ir absurds!

 

 

Pūlis varnešu hipnozē

 

DDD: Daudzi jums nepiekritīs, teikdami, ka viņi paši ir gudri – nevajag viņus audzināt.

Aivars Garda: Jā, tieši tā viņi teiks (smejas). Cilvēki nav pamanījuši, ka valsts noziedzīgā vara un tikpat nelietīgie žurnālisti katru dienu radio un televīzijā viņus audzina tā, kā to dara hipnotizētāji, ka cilvēki jau paši ir gudri, viņi visu labāk zina un zinās, kā pareizi viņiem vajag rīkoties. To pasakot, politiķi un žurnālisti apstrādā cilvēkus, iestāstot viņiem dažādas muļķības. Cilvēki ir pārliecināti, ka viņiem neviens neko nevar iestāstīt, ka viņi paši ir gudri un prot izvērtēt, tamdēļ nekritiski (paši domādami, ka pieņem visu, ļoti kritiski izvērtējot) pieņem visu, ko saka varneši, jo tic, ka varneši taču nemāca cilvēkus, kā dzīvot, – viņi tikai piedāvā izvēlēties pašiem, kurš no viedokļiem katram konkrētam cilvēkam ir pieņemams. Ja nav pieņemams kāds no piedāvātajiem viedokļiem, tad lai taču cilvēks pats izvēlas, jo patiesība var būt, kā viņi saka, kaut kur pa vidu starp dažādiem viedokļiem. Parasti visi piedāvātie viedokļi nav pareizi. Un starp šiem nepareizajiem viedokļiem cilvēks izvēlas kaut ko pa vidu – vēl nepareizāku.

Latvijas Nacionālās frontes, tās laikraksta “DDD” veidotāju un lasītāju uzdevums ir pāraudzināt cilvēkus. Cilvēki brēks, ka viņus nevienam nav jāpāraudzina. Savā augstprātībā un apdullumā jeb apstulbumā viņi iedomājas paši ļoti gudri esam. Ja tā, tad pajautājiet viņiem, kāpēc tie nesaprot viselementārākās lietas? Manuprāt, bez laikraksta “DDD” ar latviešu patiesu izglītošanu vēl regulāri nodarbojas “Radio Merkurs” vadītājs Juris Lapinskis (arī viņa draugs Aivars Andersons), nedaudzi radio viesi, tādi kā Valdis Šteins, Antons Mikoss un biedrība “Latvietis” ar Leonardu Inkinu priekšgalā. Individuāli ar to nodarbojas Aivars Gedroics, regulāri zvanīdams uz “Brīvo mikrofonu”. Vairāk arī neviena nav.

Aicinu visus pieminētos cilvēkus aktīvāk iesaistīties feisbuka un draugu diskusijās par svarīgiem latviešu tautas jautājumiem. Mums šajās diskusijās vajag uzvarēt šos izglītotos muļķus, kuri tiražē savas noziedzīgās muļķības par draudzēšanos ar ārējiem ienaidniekiem.

Pāraudzināt vajag no muļķiem par gudriem, citādi latviešiem būs “vakars uz ezera”.

 

Izzini Kosmiskā Tēva Viedokli

 

DDD: Atkal jums pārmetīs, ka neviens taču nezina, kā ir pareizi. Kāpēc jūs sakāt, ka ir pareizi un nepareizi viedokļi?

Aivars Garda: Jā, tieši to arī man pārmet. Patiesībā kādā konkrētā lietā un par visiem apstākļiem kopumā ir tikai viens pareizs viedoklis, visi pārējie ir nepareizi. Mani jau no bērnības ir interesējis šis jautājums: kas zina, kā ir pareizi? Pareizi ir darīt tā, kā to vēlas Kosmiskais Tēvs. Tikai Viņa uzskats jeb viedoklis par kādu lietu atsevišķi un par visu situāciju kopumā ir pareizs. Pats Kosmiskais Tēvs apliecina, ka Viņš bez Sava Kosmiskā Tēva, Kurš ir vēl Augstāks Kosmiskajā Hierarhijā, nav nekas. Un tā uz augšu – līdz Pašam Absolūtam.

Ir jāsaprot, ka mans, jūsu, mūsu lasītāju un vispār visu cilvēces cilvēku viedoklis nav pareizs, ja tas nesaskan ar Kosmiskā Tēva Viedokli. Cilvēkiem ir iestāstīts, ka neviens nezina, kur ir Patiesība, visdrīzāk, tā esot kaut kur pa vidu. Nevar būt dumjāka uzskata, bet tāds ir iepotēts mūsdienu cilvēkiem. Arī man un mums visiem ir jāatzīst, ka mans un jūsu viedoklis nav nekas, ja tas nesaskan ar Kosmiskā Tēva Viedokli. Tamdēļ nav svarīgāka uzdevuma, kā izzināt Kosmiskā Tēva Gribu un to pildīt. Tam ir jāvelta visa cilvēka dzīve. Kad tas ir izzināts, tad vajag veltīt visus spēkus, lai pildītu Viņa Gribu. Tamdēļ mēs piedzimstam šeit uz Zemes.

Valdonis Maitreija izsaka savu Gribu Dzīvās Ētikas Mācībā. Tamdēļ es un mani domubiedri to studē.

DDD: Vienā no pēdējām intervijām aicinājāt gāzt no pjedestāliem viduvējības. Kā noteikt, kurš ir un kurš nav viduvējība?

A.G.: Nav godīgi uzdot tik grūtu jautājumu (smejas). Vispirms ir jāsaprot, kas ir ģēnijs, izcila personība. Te atkal ir jāatgriežas pie Hierarhijas. Protams, Kosmiskais Tēvs ir Ideāls Ģēnijs. Atgādinu, ka Kosmiskais Tēvs reizē ir Saules Sistēmas Valdonis, arī Šambalas Valdonis. Respektīvi, Viņš ir Pati Saules Sistēma. Saule un visas redzamās planētas ir Viņa fiziskais ķermenis. Saules Sistēmai, tātad arī tās Valdonim, ir arī Smalkais ķermenis, Ugunīgais ķermenis un daži vēl smalkāki ķermeņi. Zemes Smalkajā ķermenī jeb Smalkajā Pasaulē cilvēki turpina dzīvi pēc fiziskā ķermeņa nāves līdz nākamajai dzīvei uz Zemes fiziskajā ķermenī. Agni Joga un Helēna Rēriha dara zināmus dažus Kosmiskā Tēva iemiesojumus fiziskajā ķermenī: Mozus, Zālamans, Kristus, Radoņegas Sergijs, Akbars Lielais, Pitagors, Anaksagors, Perikls, Platons, Seneka, Allal al Mings, Origens, Leonardo da Vinči.

Zinu dažus viedus cilvēkus, kuri uzskata, ka Nikolajs Rērihs arī ir Kosmiskā Tēva iemiesojums. Tas nekur nav pateikts tieši, bet gudrs cilvēks to var saprast. Vai varat iedomāties, cik dumja un tumsonīga ir Krievijas pareizticīgo baznīca, kas nodeva anatēmai visu Rērihu ģimeni? Anatēma ir baznīcas lāsts, izslēgšana no baznīcas. Krievu baznīcai klāsies “jautri”, kad drīz vien visai cilvēcei var atklāties (agri vai vēlu tas noteikti atklāsies), ka tā izslēgusi no baznīcas un nolādējusi Pašu Jēzu! To, Kuru katru dienu pielūdz. Ja tas nav baznīcas idiotisms, tad kas tas ir?!

Grieķu mitoloģijā Hērakls ir Kosmiskā Tēva iemiesojums.

Mūsu planētas cilvēki kļūst par ideāliem cilvēkiem, kad viņi iemiesojas uz Zemes pēdējo reizi. Tas nozīmē, ka šie cilvēki, tūkstošiem reižu iemiesodamies, teicami ir apguvuši Zemes skolu un tādēļ turpmākie iemiesojumi uz Zemes fiziskajā ķermenī nav obligāti. Tādus cilvēkus sauc par Arhatiem, sievietes par Tārām. Viņus var uzskatīt par ģēnijiem. Viņi ir mūsu cilvēces cilvēki. Šambalas Valdonis ir daudz augstākas cilvēces pārstāvis.

Taču mēs nezinām, piemēram, vai Onorē de Balzaks, Šekspīrs, Rainis, Aspazija (latviešu), Puškins, Ļevs Tolstojs un citi izcili cilvēki ir Arhati vai Arhata kandidāti. To zina vienīgi Šambalas Valdonis un visi tie, kuriem Viņš to ir darījis zināmu. Ir pilnīga taisnība, ka nekas nenotiek bez Valdoņa ziņas.

Tas nenozīmē, ka viss notiek tā, kā Valdonim patiktos. Visbiežāk Valdonis, pakļaudamies Kosmosa Likumiem, ir spiests pieļaut kaut ko, kas Viņam nemaz nepatīk. Jo cilvēkam ir jāsaņem atpakaļ tas, ko cilvēks pats pret sevi no savas brīvās gribas ir sastrādājis. Citādi neīstenosies Taisnīgums. Baznīcas grēks jeb pārkāpums pret Dievu un ticīgajiem ir tajā, ka tā ir iestāstījusi cilvēkiem, ka vajag tikai lūgties, un Dievs visu iedos. Tā ir pilnīga aplamība.

 

“Dots pret dotu” – karmas likums

 

Aivars Garda: Dievs, šajā gadījumā – karmas likums, dod tikai to, ko cilvēks ar savu brīvo gribu ir nopelnījis. Dots pret dotu. Taču ir jāatceras, ka “dots pret dotu” ir tiesīgs darīt karmas likums, bet ne cilvēks. Protams, cilvēks var rīkoties pēc šī principa, bet tad viņš nekad neizpirks savu karmu, neizies no apburtā karmas loka.

Sārtvaidzīšiem-mīkstmiešiem jeb gļēvulīgajiem latvietīšiem speciāli simto reizi paskaidroju, ka nogalināt ārējo ienaidnieku kara laikā nav “dots pret dotu”. Kaut arī pirmajā brīdī tas tā šķiet. Kosmiskais Tēvs ne vien Vēlas, bet pat Māca aizstāvēt katrai tautai savu teritoriju un iedzīvotājus par dzīvības cenu. Kosmosa Likumi atļauj nogalināt iebrukušo ārējo ienaidnieku. Latviešu Kosmiskais Tēvs Vēlas, lai latvieši atbrīvotu savu zemi no ārējiem ienaidniekiem – padomju kolonistiem visās paaudzēs. Vēlas, lai latvieši nevis gļēvi spriedelētu, bet saskaņā ar Ženēvas konvenciju, Saeimas deklarāciju par okupāciju un citām konvencijām un likumiem izraidītu okupantus no Latvijas.

Tas nekas, ka latvieši ir saprecējušies ar okupantiem. Pirmām kārtām ir visas latviešu tautas intereses, bet tikai pēc tam – katra atsevišķa indivīda intereses. Mums ir nostādīts viss pilnīgi otrādi – ja jau saprecējušies, tad dekolonizāciju var arī neveikt. Tas ir noziedzīgs uzstādījums! Turklāt arī šo ģimeņu problēmu var atrisināt ļoti labi, ja ir vēlme.

DDD: Kā princips “dots pret dotu” būtu jāsaprot Latvijas un Krievijas attiecību gadījumā?

A.G.: Vispirms ir jānoskaidro, kas ir tas “dots” pret Latviju no Krievijas puses. Lūk, kas – Krievija varmācīgi, izmantojot viltu, iebruka Latvijā un nogalināja, kā arī mocīja daudzus latviešu mierīgos iedzīvotājus savās koncentrācijas nometnēs. “Dots pret dotu” būtu tad, ja Latvija varmācīgi ar viltu militāri iebruktu Krievijā, izsūtītu no Krievijas uz Latvijas koncentrācijas nometnēm daudzus mierīgus Krievijas iedzīvotājus, mocītu tikpat nežēlīgi un nogalinātu, kā to darīja krievi ar latviešiem. Neko tādu Latvija pret Krieviju negrib darīt. Tas, ka latviešu tautas labākā daļa pieprasa šos iebrucējus-draņķus izraidīt, ir žēlsirdības un mīlestības akts pret viņiem, nevis “dots pret dotu”.

Tas ir tik elementāri saprotams, ka tie, kuri nesaprot, ir totāli muļķi. Bet feisbuka un draugu diskusijās šie iedomīgie muļķi apvainojas uz mani un maniem domubiedriem, ka mēs aizrādām viņiem par muļķīgajiem komentāriem un jautājumiem un aizsūtām viņus uz smilšu kasti pie infantilajiem. Šajā smilšu kastē šie infantilie rātni muļķojas savā starpā. Viņi nesaprot, ka viens muļķis var uzdot tādu jautājumu, ka pat simts gudro nespēs uz to atbildēt.

Tie, kuri saprot, bet negrib atbrīvot Latviju no okupantiem, ir gan nodevēji, gan gļēvuļi, gan noziedznieki pret Latviju un latviešu tautu un visu cilvēci.

 

 

Lai viss top jauns!

 

DDD: Tātad šo gaidāmo kataklizmu cilvēce ir nopelnījusi?

Aivars Garda: Tieši tā. Cilvēki nezina, baznīca arī nezina, kaut arī baznīckungiem tas būtu jāzina pēc definīcijas, ka Dievs jeb Kosmiskais Tēvs izpaužas trijos Aspektos. Pirmā izpausme ir Radītājs. Otrā izpausme ir Saglabātājs (saglabā to, ko ir Radījis). Trešā izpausme ir Grāvējs (sagrauj pasauli, kas nav spējīga evolucionēt, kad ir pienācis Kosmiskais Termiņš). Tagad Kosmiskais Tēvs jeb Kristus-Maitreija izpaužas kā Grāvējs. Viņš Sagraus veco pasauli. Tās vietā Uzcels Jauno Pasauli. Līdzīgi kā celtnieks sagrauj veco ēku, attīra laukumu un uzceļ jaunu namu. Kosmiskā Tēva kā Grāvēja Izpausme ir tikpat svēta kā Radītāja un Saglabātāja Izpausme. Viņš sagrauj, lai tā vietā radītu kaut ko labāku, nevis grauj graušanas pēc.

Stāstām par to gandrīz katrā avīzē tamdēļ, ka cilvēkiem tas ir jāzina. Grāvējs šķiet bargs, bet citādi nevar. Jo cilvēci ir pārņēmusi gangrēna. Ārsts amputē gangrēnas skarto locekli. Kosmiskais Tēvs, tēlaini izsakoties, amputē gangrēnas skarto cilvēces daļu, lai attīstīties spējīgā cilvēces daļa varētu dzīvot. Tāpat, kā ārsts izmet amputēto locekli, tāpat Kristus-Maitreija izmetīs gangrēnas skarto cilvēces daļu no Zemes evolūcijas. Tā Viņš ir teicis par remdenajiem mīkstmiešiem – tie arī ir tie gangrēnas skartie, kaut arī izskatās pēc labiem cilvēkiem –, ka izspļaus tos no Sevis. Un arī sabiedrība tos uzskata par labiem, jo šī pati sabiedrība jau arī ir tikpat remdena. Labie rozvaidzīgie, labsirdīgie (patiesībā – ļaunie) cilvēciņi, kas visā ļaunajā redz labo, jo ir iemācīti runāt tikai par pozitīvo, tikai nepretoties ļaunumam, tā kā nespēj atšķirt labo no ļaunā. Viņiem ir iestāstīts, ka ļaunums ir tad, ja taisnība apkaro netaisnību. Nevajagot to darīt. Tā atkal ir pilnīga aplamība.

Ir jāsaprot, ka nepretošanās ļaunumam ir sātanisms, tātad ļaunums. Kristus-Maitreija nekad nav mācījis nepretoties ļaunumam.

Tāpat ir jāsaprot, ka ne jau man un maniem domubiedriem ļoti vajag kādu pāraudzināt no muļķa par gudru. Muļķim pašam vajag sevi pāraudzināt, lai nenokļūtu kosmiskajos atkritumos. Jo muļķi, gļēvuļi, nodevēji, noziedznieki Jaunajā Pasaulē nav vajadzīgi. Tāpēc, ja cilvēki domā, ka mums tik ļoti ir vajadzīgi šie muļķi, viņi ļoti maldās. Mums ir vajadzīgi gudri cilvēki, tāpēc arī cenšamies izvilkt kaut vai vienu cilvēku no muļķības, gļēvulības, nodevības, noziedzības purva. Jaunajā Pasaulē, protams, neieies vienīgi gudri cilvēki. Tomēr zināma muļķības pakāpe nepārkāps Jaunās Pasaules slieksni. Tamdēļ lai šie augstprātīgie muļķi atmet savu iedomību un paskatās uz sevi kritiskāk. Jo problēma ir tā, ka – jo lielāks muļķis, jo par gudrāku viņš sevi uzskata.

 

Ar žulti un ar liesmām!

 

DDD: Ja reiz runājam par nepieciešamību gāzt no pjedestāla viduvējības, atšķelt derīgo no nederīga, – kas atšķir vienkārši spējīgu, nedaudz talantīgu dzejnieku, mākslinieku no ģeniāla dzejnieka?

Aivars Garda: Uz šo jautājumu man palīdzēs atbildēt Aspazija ar savu ģeniālo dzejoli “Nākotnes dzejnieks”:

To dzejnieku mēdz cildināt

Un slavēt ļaužu bari,

Kas apdzied zilas actiņas

Un vēsta pavasari.

 

Kā mazputniņš tas vidžina

Uz senču ozolzara

Un dziesmās pārestību pat

Ne mušai nepadara.

 

Bet lauru vietā ērkšķus vien

Tam ļaudis galvā sprauda,

Kas nekvēpē tiem vīraku,

Nedz glaimojot tos glauda.

 

Kam skati dvēsles dziļumā

Kā šķēpi griežas iekšā,

Kas kaislībām un vājībām

Ņem spoguli, tur priekšā;

 

Tas cilvēcei pats priekšgalā

Iet dzīves cīņā asā –

Un iepriekš laiku grāmatā

Tās nākamību lasa.

 

Kā praviets, stāvot kalngalā,

Tas sludina par briesmām,

Un viņa dzeja rakstīta

Ar žulti un ar liesmām.

 

Par laimi, latviešiem ir tāda dzejniece, kura, stāvot kalngalā, sludina par briesmām, un viņas dzeja ir rakstīta ar žulti un ar liesmām, – tā ir Steidzīte. Mums ir tas gods strādāt ar viņu laikraksta “DDD” redakcijā. Diemžēl viņa tāda ir vienīgā. Vēl ir pieejams viņas pirmais dzejoļu krājums “Ceļavējos”. Ja nav grāmatnīcās, to var iegādāties apgādā “Vieda”. Pavisam drīz “Vieda” plāno izdot Steidzītes otro dzejoļu krājumu. Lasiet un pārliecinieties paši, par kādām tēmām vajag rakstīt, lai tautai un valstij no tāda dzejnieka būtu kāds labums.

DDD: Atkal jums pārmetīs, ka mums taču ir Imants Ziedonis, Jānis Peters, Māris Čaklais, Māra Zālīte…

A.G.: Visi jūsu pieminētie dzejnieki apdzied zilas actiņas un vēsta pavasari, un dziesmās pārestību pat ne mušai nepadara. Salīdzinot ar dzejnieci Steidzīti – Ziedonis, Peters, Čaklais un Zālīte ir sīki dzejnieciņi, kaut arī varbūt uzrakstījuši vairāk dzejoļu nekā Steidzīte. Šie dzejnieciņi neko nav darījuši, lai atbrīvotu Latviju no ārējiem ienaidniekiem. Ko viņiem vajadzēja darīt? Viņiem vajadzēja par dekolonizācijas nepieciešamību rakstīt, kā to dara Steidzīte. Gluži otrādi – viņi ir par okupantu noziedzīgu saliedēšanu ar latviešiem, par pilsonības piešķiršanu ārējiem ienaidniekiem. Protams, ka par to viņi ir pelnījuši latviešu nosodījumu. Bet viņi paši sev ir radījuši šo mīļotā dzejnieka oreolu.

Lūgsim palīdzību arī Rainim. Šo Raiņa citātu Latvijas Nacionālā fronte ievietoja savā vēstulē, kuru parakstīja Liene Apine un kas bija adresēta Imantam Ziedonim 2002. gada 9. decembrī. Lūk, ko teica Rainis:

“Ja dzīvi nav vēlēšanās veidot uz varonības pamatiem, tad to veido uz meliem. Uz gļēvulību. Uz izlikšanos. Uz nodevību. Tad ir bail no varoņa, jo drosmīgais traucētu mieru tur, kur pie galda sēž iztapoņas. Vai dzejnieks lai būtu liekulis, kas par varonību un brīvību raksta grāmatās, bet dzīvē, savu ādu sargādams, lūko iztapīgi ar netaisnību sadzīvot un pat ēst no vienas bļodas? Tas, kas ir vecs un vairs lāga netic savam spēkam, lūko visgudri sadzīvot, piekāpties. Jaunas domas arvien ir bīstamas, sevišķi tādas, kas ved uz nākotni, jo tās aizskar tagadni. Jaunas domas seklā laikmetā uzdrīkstas domāt un teikt vienīgi dzejnieki un trimdinieki, cilvēki, kam nav ko zaudēt – nedz cienījamu stāvokli varas vīru pulkā, nedz veikalu, kas zeļ un plaukst tieši tāpēc, ka ir ievērota piesardzība un veikla viduvējība.”

Tieši tā, kā teica Rainis, mūsu latviešvalodīgie pūļa cilvēki un viņu ievēlētie politiķi veido savu dzīvi: uz gļēvulību, uz izlikšanos, uz nodevību. Tieši tāpat dara arī pieminētie dzejnieciņi. Ziedonis pat neatbildēja uz šo vēstuli, jo mēs aicinājām viņu iestāties par Latvijas dekolonizāciju. Tātad, manuprāt, nožēlojams dzejnieks un cilvēks. Turklāt arī viņa sieva Ausma Kantāne, kas ilgu laiku bija Saeimas deputāte, darīja tieši tāpat kā viņas vīrs.

Mums ir tāds varoņu un varonības apdziedātājs Harijs Tumans. Tas, protams, ir labi, ka viņš runā par varoņiem, to es viņam nepārmetu, gluži otrādi – slavēju. Taču viņš neparāda varonību un drosmi pats, jo necīnās par svētu lietu – Latvijas atbrīvošanu no okupantiem, tāpēc viņam es uzdodu jautājumu, ko Rainis uzdeva dzejniekam: vai Tumans būtu liekulis, kas par varonību raksta grāmatās, bet dzīvē, savu ādu sargādams, lūko iztapīgi ar netaisnību sadzīvot un pat ēst no vienas bļodas?

Tātad varam secināt, ka ģeniālu dzejnieku un vispār mākslinieku no vienkārša dzejnieka atšķir tas, ka labs dzejnieks obligāti ir arī izcils cilvēks. Izcila individualitāte-personība, kas ir apveltīta ar cildenām rakstura īpašībām, kas ir spējīga domāt ne vien par savām un savas ģimenes interesēm, bet kurai rūp visas tautas augstākās garīgās intereses.

DDD: Paskaidrojiet, lūdzu, kas ir personība un Individualitāte saskaņā ar Agni Jogu?

A.G.: Ģēniju ir ļoti maz. Varētu jautāt: ko tad es gribu? Es gribu, lai viduvējības netiktu celtas saulītē un rādītas par piemēru visai tautai. Visa tauta arī nav ģeniāla. Tā ir parasta parādība, un to uzskata par normu. Pūļa vairākums ir ļoti viduvējs, daži ir pat zem vidējā līmeņa. Taču arī pūlim vajag ņemt piemēru no ģēnijiem, nevis no viduvējībām. Tad no pūļa cilvēka kādreiz var izaugt ģēnijs, jo arī ģēniji kādreiz ļoti sen savās iepriekšējās dzīvēs ir bijuši viduvējības. Ģēniju no viduvēja cilvēka atšķir tas, ka ģēnijs ir dzīvojis vairāk dzīvju par viduvēju cilvēku un bijis tajās daudz centīgāks un priekšzīmīgāks par viduvējību.

Tas nozīmē, ka arī vienkāršiem cilvēkiem ir jālasa izcilu dzejnieku un rakstnieku darbi, lai zinātu, kas ir laba dzeja un romāni. Vajag skatīt izcilu gleznotāju darbus, klausīties izcilu komponistu darbus utt. Protams, nevajag noniecināt arī ne-ģeniālu, bet tomēr labu mākslinieku devumu. Arī pašdarbība ir laba lieta. Taču viduvējībām nedrīkst uzticēties tā, kā var uzticēties ģēnijiem. Piemēram, nedrīkst uzticēties mūsdienu filozofiem, jo viņi nestudē to, kas viņiem būtu jāstudē: Filozofijas, Zinātnes un Reliģijas sintēzi, kas ir “Slepenā Doktrīna” un Agni Joga.

Cilvēka dzīve šajā iemiesojumā skaitās personība. Visas cilvēka nodzīvotās dzīves kopā veido cilvēka Individualitāti. Cilvēka personība ir apmēram 60–100 gadus veca. Individualitāte mūsu cilvēces cilvēkiem ir vairākus miljonus gadus veca. Tas nozīmē, ja mēs tagad atcerētos visas savas iepriekšējās dzīves, tad saprastu, ka esam miljoniem gadu veci, ka mūsu augstākais Es ir dzīvojis gan Atlantīdā, gan Lemūrijā citos fiziskajos ķermeņos. Mūsu Kosmiskā Tēva Individualitāte varētu būt pat simtiem miljardu vai pat triljonu gadus veca.

 

Būt labiņam ir par maz

 

DDD: Jūs bieži runājat par nepieciešamību būt pašaizliedzīgiem, varonīgiem. Vai nepietiek, ka cilvēks ir vienkārši labs?

Aivars Garda: Atbildē uz iepriekšējo jautājumu ir daļēja atbilde uz šo jautājumu. Visi šie pieminētie dzejnieciņi varbūt ir labi cilvēciņi, bet ar to ir par maz, ja viņi kā cilvēki ir mīkstmieši. Varētu formulēt tā, ka viduvējam cilvēkam var būt talants uz dzeju, komponēšanu, dziedāšanu, rakstniecību, dejošanu. Tomēr talantīgu dzejnieku var uzskatīt par izcilu dzejnieku tad, ja viņš reizē ir arī izcils cilvēks. Izcils cilvēks ir cilvēks ar cēlām rakstura īpašībām: bezbailību, drosmi, pašaizliedzību, varonību, godīgumu. Mēs taču pazīstam daudzus talantīgus māksliniekus, kas kā cilvēki ir nelieši vai pat draņķi, bet daži ir stulbi kā zābaki.

Viesturs Vecbaštiks ir mūziķis. Ja viņš ir spēlējis orķestrī vai spēlē joprojām, viņš varētu pastāstīt, vai orķestrī ir vēl kaut viens mūziķis, kurš izprot latviešu tautas nepieciešamību atbrīvoties no ārējiem ienaidniekiem, kā to izprot Viesturs Vecbaštiks. Domāju, ka vairākumam orķestrantu būtu viedoklis, ka okupantiem ir jādod pilsonība un tie ir jāintegrē latviešu tautā, – tātad noziedzīgs viedoklis.

Ko nu vienkārši orķestranti, ja jau Raimonds Pauls atbalsta noziegumu pret cilvēci, tas ir, latviešu saliedēšanu ar okupantiem. Viņš nekad nav iestājies par dekolonizāciju, nekad nav uzstājies pret okupantu noziedzīgu naturalizāciju un integrāciju, turklāt ir saņēmis no Putina sprāguša ēzeļa ausis par savas Tēvzemes un Dzimtenes – Abrenes atdāvināšanu Krievijai. Jo kā Saeimas deputāts balsoja par to.

Viens mums pazīstams mūziķis apgalvo, ka Abrenei jau nebija nekādas vērtības, tāpēc viņš nebija pret Abrenes atdošanu! Nemaz  nerunājot, ka tā teikt ir amorāli no Dzimtenes un Tēvzemes ideāla viedokļa, – pat no ekonomiskā viedokļa tas ir absurds. Zeme ir vērtība, pat ja tā ir nolaista. To apliecinās jebkurš godprātīgs ekonomists. Ja Abrene ir tik nevērtīga, tad kāpēc to tik ļoti gribēja Krievija? Vai tāpēc, ka krievi ir patriotiskāki un ekonomiski gudrāki par latviešiem?

Mēs taču sauktu viedokļus, ka cilvēkus vajag slepkavot un apzagt, par noziedzīgiem. Jā, cilvēkiem ir dota brīva griba izteikt noziedzīgus viedokļus, bet mums ir gan brīva griba, gan pienākums Dieva un cilvēces priekšā novērtēt tos par noziedzīgiem. To šie noziedzīgo viedokļu paudēji negrib. Viņi grib, lai tauta viņus uzskata par labiem cilvēkiem.

Ne tikai latvieši, bet arī citas Rietumu tautas ir inficētas ar kaiti, ko varētu apzīmēt kā rozvaidzīgu visupiedodošu labsirdīgumu. Tāpēc jau Rietumu civilizācija iet bojā, nespējot izturēt spriedzi, ko rada tumsas spēki, uzspiežot Rietumiem antivērtības un musulmaņus. Latvieši lielās, ka piedod padomju iebrucējiem jeb okupantiem ar segvārdu “nepilsonis”. Taču tā ir noziedzīga piedošana. Tā nebūtu noziedzīga piedošana, ja latviešu sārtvaidzīši teiktu: “Latvieši piedos okupantiem tikai tad, kad viņi aizvāksies no Latvijas paši un ar visiem saviem bērniem un mazbērniem! Līdz tam brīdim nekādas piedošanas!”

Gļēvuļiem un nodevējiem ir ļoti ērti būt sārtvaidzīgiem labsiržiem pret ārējiem ienaidniekiem. Toties tādā gadījumā šādi latvieši ir noziedzīgi pret latviešu tautu un valsti. To arī vajag sacīt šiem draņķiem acīs. Jā, tautieši, ļoti daudzi latvieši ir gan nodevēji, gan noziedznieki pret cilvēci, gan vienkārši draņķi. Ar piebildi, ja viņi nav nelabojami idioti. Ja cilvēks ir idiots, tad viņš, protams, nesaprot, ka ir nodevējs un draņķis. Idiotus vajag ārstēt psihiatriskajās slimnīcās.

 

Nokdauns no propagandas

 

DDD: Rosinājums neiet uz vēlēšanām, nostāties opozīcijā pastāvošajai sistēmai samulsinājis pat tos cilvēkus, kas nešaubīgi grib deokupāciju un dekolonizāciju. Kas traucē šiem cilvēkiem izprast, kādēļ skraidīšana uz vēlēšanām ir labākajā gadījumā nelietderīga nodarbošanās, lai neteiktu – nodevība? Kas ļauj uztvert un pieņemt Patiesību, kas bieži vien ir pretrunā loģiskai acīmredzamībai?

Aivars Garda: Pagājušajā nedēļā pie mums uz interviju atnāca Aivars Andersons. Pirms intervijas man un Līgai Muzikantei bija īsa saruna ar viesi. Pirmais, ko viņš teica, ka tās sarunas feisbukā un draugos, kuras laikraksts “DDD” publicē, ir ļoti interesantas, taču viņam bija pārsteigums, cik dumji ir daži diskutētāji. Aivars Andersons sacīja, ka tāds pats iespaids rodas, kad aprunājas ar cilvēkiem, piemēram, uz ielas. Man arī bija un ir pārsteigums, ka ir tik daudz dumju cilvēku. Juris Lapinskis apgalvo, ka viņam gan tas nav pārsteigums, jo viņš bieži klausās raidījumu “Brīvais mikrofons” un spriež par zvanītāju stulbumu.

Tie cilvēki, par kuriem jūs runājat savā jautājumā, nav dumji, bet ir uz laiku apdullināti jeb apstulboti, pateicoties tai hipnotiskajai un histēriskajai vēlēšanu vajadzīguma propagandai. Ja cilvēkam iesit pa galvu vai žokli, viņš uz laiku ir apdullis un nespēj adekvāti domāt un rīkoties. Boksā tādu apdullumu, kas ilgst līdz 10 sekundēm, sauc par nokdaunu, bet kas ilgst ilgāk – par nokautu. Tas ir mazs fizisks smadzeņu satricinājums. Apdullums no propagandas ir psihisks apstulbums. Gudram apdullinātam cilvēkam ir vajadzīgs laiks, lai atbrīvotos no tā. Vienam īsāks, citam garāks.

Gandrīz katrs cilvēks ir redzējis televīzijā kādu boksa cīņu, kurā pēc spēcīga sitiena bokseris ir apdullis. Paši bokseri šo stāvokli zina labāk par visiem. Ja mēģinātu bokserim šādā nokdauna stāvoklī kaut ko stāstīt, viņš nesaprastu. Laikraksts “DDD” stāsta cilvēkiem, kas atrodas apdullinātā psihiskā stāvoklī, ka uz vēlēšanām nav jāiet. Tāpēc jau laikraksta “DDD” misija ir tik grūta. Jo, tikai stāstot šajā apdullinātā stāvoklī cilvēkiem taisnību par vēlēšanām, mēs varam izvest viņus no šī stāvokļa. Cita ceļa nav. Turklāt bokserim pēc nokdauna vai nokauta neviens vairs nesit, tāpēc viņš ir spējīgs atjēgties.

Latvijas Nacionālajai frontei un laikrakstam “DDD” ir daudz grūtāk, jo valsts noziedzīgā vara un žurnālisti turpina dauzīt pa galvu latviešiem nepārtraukti, lai viņi nespētu atjēgties. Tas ir liels varas un žurnālistu noziegums pret latviešiem. Salīdzinājums ar to pašu bokseri: ja tiesnesis atļautu dauzīt bokseri pēc nokauta, tas būtu gan tiesneša, gan tā, kurš turpina dauzīt, gan skatītāju, kas par to priecājas, – noziegums, par kuru tiesātu.

Parasti gudri cilvēki pēc kāda laika saprot, ka ir bijuši varas un žurnālistu apmuļķoti. Es jautāju Aivaram Andersonam par vēlēšanām. Viņš atbildēja, ka piekrīt laikraksta “DDD” nostājai, bet pats aģitēt pret vēlēšanām negribētu, jo redz, kā laikrakstam “DDD” par to uzbrūk. Redzēsim, kā mums uzbruks pēc tam, kad sāksim gāzt mietpilsoņu elkus (kas patiesībā ir niecības) no pjedestāla, uz kura viņi paši ir uzkāpuši. Ar šo mietpilsoņu palīdzību.

 

Intervēja Liene Apine

 

Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.10(432) [2019. gada 24. maijs–6. jūnijs]