Saruna ar pensionētu skolotāju Viju Letinsu
Attīstība notiek, tikai pārvarot grūtības
Vija Letinska: Rietumu izglītības sistēma ir cietusi fiasko. Varu pieminēt gadījumu. Pie mums uz skolu Apriķos atbrauca Norvēģijas izglītības darbinieku delegācija un teica: “Tikai neizdariet tās kļūdas, kādas izdarījām mēs! Mēs palaidām bērnus savvaļā, un tagad mums ir grūtības atrast cilvēkus, kas spētu vadīt valsti, sabiedrisko dzīvi, jo viņi nezina robežas.”
Un Latvijā tieši tas tagad notiek – bērniem tiek noņemti rāmji. Vecākiem un skolotājiem ir jābūt ar dzīves pieredzi, ar daudz lielākām zināšanām, lai varētu bērnu virzīt, lai bērns neaizietu nepareizi. Skolotāju izvirzītajiem noteikumiem, kuri ir pamatoti zināšanās un pieredzē, ir noteicošā loma skolā. Ja tiek noņemti dzīves orientieri, cilvēks, izgājis īstajā dzīvē ārpus skola sienām, izjutīs pilnīgi citu atmosfēru un nevarēs saprast, kāpēc viņš ar daudz ko netiek galā, lai gan ir talantīgs. Skola būs viņam atņēmusi šādu iespēju. Attīstība notiek, tikai pārvarot grūtības! Ja grūtības netiek pārvarētas, arī attīstības nav.
Baidās kā no uguns!
DDD: Vai mūsu tauta degradējas?
Vija Letinska: Tieši svešo okupācijas būtņu klātbūtne degradē latviešu vidi, uzspiežot savu zīmogu. Mūsu situācija ir bezcerīgāka nekā citām tautām, jo mums ir šie kolonisti – viņu ir milzīgs daudzums un viņu skaits palielinās, bet tā ir tikai viena puse. Otra – kurš ir ieinteresēts šos kolonistus un okupantus šeit paturēt? Tie ir cilvēki, kas 90. gados būtībā sagrāba Latvijas labumu. Un viņi ļoti labi zina, ja tiem liks latviešu tautas priekšā atbildēt par to, ko nelikumīgi ir paņēmuši, tad viņiem būs beigas, jo būs jāatdod salaupītais. Tāpēc tiek darīts viss, lai šos kolonistus un okupantus noturētu šeit. Tā ir varas aizmugure. Šie sagrābēji ir ieinteresēti paturēt ārējos ienaidniekus Latvijā, jo vieni paši bez aizmugures viņi pastāvēt nevarēs. Līdz ar to mūs žņaudz nost, bet esmu pārliecināta, ka reiz šis žņaugs pārtrūks.
DDD: Taisnība uzvarēs?
V.L.: Mums būs grūtāk nekā citām valstīm, kur šāda situācija nav izveidojusies. Taču mums ir jācīnās – nedrīkstam nolaist rokas. Nozīmīgs faktors tam, ka daudzi latvieši ir pieņēmuši kolonistus un okupantus par “mūsu krieviem”, ir tas, ka ļoti daudzi šodien saprecējušies – latvieši ar krieviem. Bet tajā pašā laikā ir ļoti daudz cilvēku, kuri uzskata, ka krieviem ir jādzīvo Krievijā un latviešiem jādzīvo Latvijā.
DDD: Tomēr vairums latviešu baidās pat ierunāties par dekolonizāciju, kaut sirds dziļumos ilgojas pēc tās. Virtuvē kaut kur tuvu cilvēku lokā klusiņām paburkšķ, bet ar to drosme beidzas…
V.L.: Jā. Un šīs pieklusinātās sarunas un kritika par nenormālo stāvokli Latvijā reizēm tracina, gribas jautāt: “Bet ko tu esi darījis, lai tā nebūtu?” Tad atrunājas: “Ko gan es varu darīt…” – “Vai tu esi meklējis kur savu roku pielikt, lai šī situācija mainītos?” – “Es jau nekā nevaru…”
Tomēr ir arī cilvēki, kas iestājas stingri par to, ka mūsu tautai pienākas mūsu zeme un mūsu zemes bagātības un tiem, kuri mums nav vajadzīgi, no šejienes ir jāaiziet.
DDD: Mūsu laikrakstā Aivars Garda ir izteicies, ka latviešiem ir jāpārtrauc ievēlēt tā saucamās latviskās partijas, kuras neiestājas par dekolonizāciju. Mēs – paši latvieši – šo nodevīgo sistēmu izveidojam, akli skraidot uz vēlēšanām, lai balsotu par tām pašām partijām, kuras pat nedomā atbrīvot Latviju no ārējiem ienaidniekiem.
V.L.: Jā, protams.
DDD: Taču latvieši baidās – ja neaiziesim uz vēlēšanām, tad “Saskaņa” nākšot pie varas.
V.L.: Domāju, ka tas nemūžam nenotiktu, jo visai pasaulei tiktu pievērsta uzmanība – un beidzot kā īlens no maisa iznāktu, ka svešo kolonistu klātbūtne nav latviešu griba un tā ir nomākusi mūsu tautu. Tie, kuri dziļi sirdī tic, ka jauna valdība varētu kaut ko darīt lietas labā, ir ļoti naivi. Visu nosaka nauda, un šie līdzekļi un bagātības pieder nevis tautai, bet tiem, par kuriem nupat runājām. Piemēram, Lemberga osta, kas ienes miljardus, pieder cilvēkiem, kuri to ir nelikumīgi sagrābuši un izlieto visos veidos pret tiem, kuri pauž citus viedokļus.
DDD: Tas nozīmē, ka viņi nepieļaus Saeimā iekļūt partijai, kas gribētu veikt dekolonizāciju?
V.L.: Jā. Un es domāju, ka attieksme pret Aivaru Gardu arī ir šo līdzekļu finansēta, jo no Aivara Gardas un Latvijas Nacionālās frontes gan okupanti, kolonisti, gan šie aizmugures boļševiki, kas sagrābuši Latvijas vērtības, baidās kā no uguns! Ne velti bija mēģinājums viņu iznīcināt fiziski vispretīgākajā veidā. Tas man atgādina Krieviju, kur visus tos, kuru argumentus nevarēja atspēkot – kam pretargumentu vienkārši nav, tos cilvēkus vienkārši iznīcina fiziski, jau sākot no 1917. gada. Bet Latvijā šīs divas grupas – mūsu boļševiki un Krievijas okupanti, kolonisti – veido vienotu žņaugu Latvijai, lai neļautu izskanēt Latvijas Nacionālai frontes un Aivara Gardas idejām.
(Ar ironiju.) Man gan jāuzteic Jānis Bordāns – viņš teica: “Man žēl, ka gudri un pat ļoti gudri cilvēki aģitē pret piedalīšanos šinīs vēlēšanās.” Man gandrīz gribējās viņam paspiest roku, jo viņš gandrīz pateica: “Tādi kā Aivars Garda!” Viņš droši vien saprata, ka šo vārdu nedrīkst izrunāt, un apmierinājās ar izteicienu: “Gudri un ļoti gudri aicina nepiedalīties šajās vēlēšanās!”
DDD: Vai tiešām vēlēšanas, jūsuprāt, ir sistēmas pamatakmens, kuru vajadzētu izkustināt?
V.L.: Jā. Es domāju, ka tas tiek arī kustināts, un to dara ļoti daudzas valstis. Kā tas beigsies, ņemot vērā, kādi tumši, bagāti spēki stāv pret nacionālo kustību, – bet es paredzu, ka iznākums būs pozitīvs. Un Eiropas Savienība kā tāda ir savu mūžu nodzīvojusi, parādot, cik tā ir nedemokrātiska, cik ideoloģiski nesaprātīga, neizsakāmi stulba, kas samin visus gadsimtiem uzkrātos ētikas postulātus, attieksmi pret cilvēkiem, tautām. Tas viss ir kāda ļauna spēka darbs. Tad kādēļ mums ir jāiet balsot tādā organizācijā, kura sevi ir pilnīgi kompromitējusi?!
Idejai par dekolonizāciju ir jāizplatās
DDD: Neviena partija, kas pēc neatkarības atjaunošanas ir tikusi ievēlēta, nav bijusi par dekolonizāciju – neviena nav par to cīnījusies.
Vija Letinska: Saeima danco tikai naudas žvadzināšanas ritmā, un tas parādās visās dzīves sfērās. Mums būtu jādomā, kā aizstāvēt tos, kas cīnās. Sabiedrībai būtu jāpaceļ šis jautājums par dekolonizāciju, bet tas nenotiek, jo tiek izolēts – Latvijas Nacionālā fronte ir izolēta. Piemēram, Lembergs ļoti labi apzinās, ka viens pats pret latviešu tautu nevar noturēt ostu, kas pieder Latvijai, citādi viņam būs jāatmaksā tas, ko viņš ir sagrābies, tāpēc ir vajadzīgi kolonisti.
DDD: Ne jau tikai Lembergs – arī citi varneši un viņu finansētāji ir pret ārējo ienaidnieku izraidīšanu. Tāpēc dekolonizāciju var panākt nevis ar vēlēšanām, bet ar tautas garīgu sacelšanos, kuras rezultātā pie varas var nākt patiesi nacionāli spēki. Bet, ja šīs garīgās sacelšanās nav, tad skraidīšana uz vēlēšanām nozīmē pretlatviskās sistēmas uzturēšanu.
V.L.: Es jums pilnībā piekrītu. Man žēl, ka pēdējās Saeimas vēlēšanās man nebija līdzi tik daudz “DDD” numuru, lai katrai sievietei, kas reģistrēja vēlētājus, priekšā noliktu vienu numuru, lai tās tur kopīgi palasītu un savā starpā apspriestu. Un man būtu interesanti aiziet arī uz Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkni, lai izdalītu tieši “DDD”’ numurus.
DDD: Jūs gribat iztramdīt lapseņu pūzni?
V.L.: Kaut pārmaiņas ir ļoti nelielas, bet nacionālā kustība pieaugs.
DDD: Kas par to liecina?
V.L.: Ja agrāk publiskā vietā man rokās bija laikraksts “DDD”, tad cilvēki izlikās to neredzam, it kā es lasītu parastu avīzi. Bet tagad man piesēžas blakus sieviete un prasa – ko jūs lasāt? Es teicu – lasu “DDD”, vienīgo avīzi, kas netiek cenzēta un kura runā tikai patiesību. Viņa prasa: “Kur jūs to ņēmāt, kas tur rakstīts, vai nevarat iedot man palasīt?” Iedevu, protams, un pateicu, kurā kioskā Liepājā var nopirkt “DDD”. Man zināmā vienīgā vieta Liepājā ir kiosks pie tirdzniecības nama “Kurzeme”.
DDD: Liepājā ir vēl arī citas tirdzniecības vietas, kur var iegādāties “DDD”
V.L.: Man daudz kur ir atbildēts, ka šāda laikraksta nav. Ļoti bargi pret to izturējās Rīgā, kad pajautāju un pateicu, ka tas ir sabiedrisks laikraksts un pauž sabiedrības domas, man atbildēja: “Mēs tādu netirgojam!” Bet tos visus krievu izdevumus tirgo…
DDD: Īstenībā viss jau no mums, pašiem latviešiem, ir atkarīgs – kopīgi mēs varam sagraut šo sistēmu vai ļauties, lai tā sagrauj mūs.
V.L.: Jā, viss ir atkarīgs no mums pašiem. Nelaime ir tā, ka ļoti daudzi cilvēki, kuriem ir mazliet pieauguši ieņēmumi un radusies jau kaut kāda “labklājība” (īstu labklājību, šķiet, pazīst tikai daži, bet ļoti daudziem šie fiziskie līdzekļi ir palielinājušies), ir norūpējušies – kur nopirkt drānas, vai celt māju, vai pirkt mašīnu, vai braukt uz ārzemēm. Uz ārzemēm brauc tāpēc, ka uz turieni dodas arī kaimiņš, nevis izpētīt, pieņemsim, Portugāles vēsturi, vēsturiskās vietas, kultūru – izglītoties, bet brauc tikai izklaidēties, piedodiet par izteicienu, stulbi izklaidēties! Otra daļa ir pensionāri, tādi kā es, un ar vēl mazākām pensijām nekā man. Tie spēj tikai vaidēt virtuvē. Cenšos uzmundrināt viņus: “Darīsim, darbosimies, izplatīsim šo avīzi!” – nekā, viņi uz to neatbild. Tas, ko es daru – esmu noslēgusi līgumu ar banku uz vienu gadu par to, ka no manas pensijas atskaita 20 eiro mēnesī laikrakstam “DDD”. Lielu summu iemaksāt nevaru, bet domāju, ka ir ļoti daudzi pensionāri, kuri varētu darīt tāpat kā es.
DDD: Liels jums paldies par šo regulāro atbalstu!
V.L.: Es domāju, ka daudz labāk ir tas, ka esmu nopirkusi jūsu avīzes abonementus Liepājas Centrālajai zinātniskajai bibliotēkai, Cīravas bibliotēkai un arī Jaunpiebalgas bibliotēkai. Ir vēl tādas bibliotēkas, kurās esmu dāvinājusi šos abonementus, bet tur bibliotekāri paši nelasa un arī nemudina cilvēkus lasīt. Domāju, ka nākošajā gadā es varētu pasūtīt vēl – lai izplatītu jūsu paustās idejas visā Latvijā! Man bija ļoti patīkami Rīgas Centrālās bibliotēkas Vidzemes nodaļā redzēt dāvinājumu no iedzīvotājiem – visus “DDD” numurus.
Kāds šo “tautu staigāšanu” finansē!
DDD: Mums daži pārmet, ka mēs esam pārāk skarbi, veltām pārāk nesaudzīgus apzīmējumus gan okupantiem, gan latviešiem. Latviešus, kas nevēlas ieguldīt savu enerģiju dekolonizācijas veikšanā, mēs kauninām par nodevību.
Vija Letinska: Par to gan neesmu domājusi. Vārdi, kurus jūs minējāt, man nekad nav īpaši iekrituši acīs vai kaut kādā ziņā traucējuši. Taču “DDD” nevar lasīt kā vienkāršu avīzi, kuru pašķirsta, palasa kaut ko – un viss. Tajā ir jāiedziļinās, jālasa, nopietni domājot līdzi, un jāsaprot!
Es domāju, ka kolonizācija un okupantu klātbūtne ir ļoti slikti ietekmējusi Latvijas kultūras līmeni. Tā ir radījusi cilvēkus, kas nav spējīgi lasīt “DDD”. Jūsu avīzes līmenis, man liekas, daudziem ir par augstu – viņi nespēj to aizsniegt. Arī man, lasot “DDD”, rakstītais ir ļoti nopietni jāpārdomā. Laikraksts ir ļoti saturīgs, piesātināts, gudrs.
Esmu angļu valodas skolotāja, tāpēc man nav problēmu salīdzināt – ko izlasu jūsu avīzē un ko redzu pasaules ziņās angliski. Praktiski Eiropā ir līdzīgs stāvoklis kā Latvijā. Agrāk Eiropā bija labāk, jo tautas bija neatkarīgākas, nacionālākas, savas vērtības saglabājušas. Bet tagad migrantu pūļi ar savu zemo, īpatnējo, mums nepieņemamo kultūru ir padarījuši eiropiešus nervozus – tieši tāpat, kā Latviju posta kolonisti, okupanti un izbijušie boļševiki, kas nekad dzīvē nekļūs par normāliem cilvēkiem. Kāds šo “tautu staigāšanu” finansē! Šī sistēma, kas valda Latvijā, valda arī Eiropā, un piedalīšanās vēlēšanās ir šīs sistēmas uzturēšana.
Kā jau teicu, jūsu laikrakstu ir jālasa gudram cilvēkam, zinošam, izglītotam. Daudziem tas ir pagājis secen – viņi nav izmantojuši padomju laika vienīgo priekšrocību: mācīties.
DDD: Jūs pieminējāt tautu staigāšanu – jūsuprāt, vai arī Latvijā latviešu kļūst mazāk, bet sveštautiešu vairāk?
V.L.: Jā, man ir tāda pārliecība. Taustāmi to var izbaudīt, piemēram, Liepājas slimnīcā – lielākā daļa palīdzības meklētāju ir krievvalodīgie, tātad mums svešie, nevajadzīgie. Man nav datu, bet es ļoti gribētu dzirdēt no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kā ir pieaudzis krievvalodīgo iedzīvotāju skaits Latvijā. Skatos, cik drausmīgi pagarinās rindas uz ārstu konsultācijām, uz operācijām, cik ilgi jāgaida analīžu rezultāti – nedēļām. Un ārstniecības iestādēs pārsvarā skan krievu valoda. Tas nozīmē, ka mums šie klātesošie nevēlamie ārzemnieki, šis svešais pūlis atņem iespēju dzīvot – atņem mums labklājību vistaustāmākajā veidā.
DDD: Jums taisnība – arī Rīgā ikvienā ārstniecības iestādē, kur var saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus, pacienti pārsvarā ir krievvalodīgie.
V.L.: Nekad agrāk tik garas rindas pēc medicīniskajiem pakalpojumiem nav bijušas! Sevišķi to izjūt latvieši, jo daudzi dzīvo laukos, kur veselības aprūpe ir neiedomājami slikta, var teikt – traģiska. Ārstu un māsiņu pieaugums neatbilst kolonistu pieauguma tempam. Cilvēki būs spiesti domāt – kāpēc tas tā notiek?
Nē, manā mājā nevar ienākt jebkurš un pateikt: “Es tagad paņemšu tavu labāko istabu, un tu paej maliņā!” Tas ir pilnīgi nenormāli. Kādam par to ir jāatbild.
Mūs glābs garīga sacelšanās
Vija Letinska: Laikam esmu optimiste. Domāju, ka latviešu tauta ir savākusi tādas gara bagātības, kādas nav ļoti daudzām tautām, un nedomāju, ka tās aizies bojā. Kā seno laiku impērijās, piemēram, Romā, sasniegtie mākslas un literatūras kalngali nekur nav pazuduši. Un arī latviešu tautai ir tādas gara bagātības, kuras nav nevienai tautai. To dēļ vien būtu vērts cīnīties par latviešu tautas izdzīvošanu. Es domāju, ka būs daudz cilvēku, kuri gribēs redzēt savus bērnus kā latviešus, nevis kaut kādus jaukteņus. Man nav iebildumu pret citām tautām – ne pret vienu, bet uzskatu, ka krievi ir krievi tikai Krievijā, Latvijā viņi ir rusfašisti. Katrai tautai ir piešķirta zeme, kur viņiem dzīvot. Turklāt Krievijā krieviem ir paredzēta vieta, un Krievija ir vismaz astoņas reizes mazāk apdzīvota nekā Latvija. Tāpēc visu kolonistu un okupantu pārcelšana uz Krieviju būtu tikai loģiska. Un, manuprāt, es neesmu vienīgā, kas tā domā.
DDD: Mēs uzskatām, ka latviešu tautu un valsti glābt var vienīgi atmoda un garīga sacelšanās.
V.L.: Garīga sacelšanās – tieši tā. Mums ir jāskatās arī uz to, kas notiek pasaulē. Arī Latvijas valsts dibināšana notika lielu satricinājumu rezultātā. Paļauties uz to nedrīkstam, bet tomēr ir klusa cerību dzirkstelīte, ka notiks kaut kādi satricinājumi, kuru rezultātā varbūt mēs atgūsim arī savu brīvību. Šie lielie satricinājumi atmodinās latviešu tautu un liks saprast, ka ir vērts pastāvēt kā latviešiem Latvijā.
Intervēja Līga Muzikante
Intervija publicēta laikrakstā “DDD” Nr.8(430) [2019. gada 26. aprīlis–9. maijs]