Ak, šīs vēlēšanas, vēlēšanas –
Ļaudīm prātus jauc.
Nav vairs blēdīgākas darīšanas,
Ko par godu sauc.
Teikt un pamatot kaut ko ir velti,
Stulbs ir cilvēkprāts.
Argumentus, kuri priekšā celti, –
Sapratīs vai kāds?
No jebkuras saprātīgas domas
Cilvēks prātu šķir.
Tikai stulbuma un muļķa lomas
Viņam galvā ir.
Kas ir apstulbots, tam var vēl līdzēt,
Stulbenim – nekā.
Bet viņš šādi parādās – var redzēt –
Labi kaut vai tā.
Ja viltus vēlēšanās skraida vēlēt –
Noziegums ir tas.
Uz Gaismas atmodu tad nav ko cerēt –
Tauta nemostas.
Steidzīte