Labdien!

Izlasot mūsu bijušā prezidenta Gunta Ulmaņa atbildi par dekolonizāciju (“DDD” Nr.5(427)), es nevaru saprast, vai man smieties vai raudāt. Viņam pēc 29 gadiem dekolonizācija vēl joprojām ir politisko procesu virsotne, bet rūpes viņam citas – hokejs. Viņš taču ņirgājas par savu tautu, par savas tautas nākotni.

Es zinu, ka tas, ko tagad ieteikšu, ir pilnīga utopija, jo mūsu parlaments ir marionete kādu spēcīgu spēku rokās. Biedram Guntim Ulmanim būtu – nevis būtu, bet ir nepieciešams noņemt visas bijušā prezidenta priekšrocības un privilēģijas, kas pienākas pēc prezidentūras beigām. Viņš taču nodara mums vēl lielāku ļaunumu nekā okupanti. Mēs uzturam viņu ar saviem līdzekļiem, tātad esam spiesti turēt savā azotē čūsku.

Kaut ko tādu varēja pateikt tikai nelietis.

Ar sašutumu un cieņu,

Inesis Deksnis

Publicēta laikrakstā “DDD” Nr.6(428) [2019. gada 22. marts–11. aprīlis]

Saistīetie raksti: