Saruna ar Latvijas ekoloģiskā apgāda “Vieda” valdes priekšsēdētāju un Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru Gardu
DDD: Iepriekšējā avīzes numurā jūs nosaucāt par izglītotiem muļķiem zinātniekus, filozofus, baznīckungus, kas noliedz Dzīvo Ētiku. Vai ir arī neizglītoti muļķi? Ar ko atšķiras izglītots muļķis no neizglītota?
Aivars Garda: Par muļķi vārdnīcās ir skaidrojums: cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts. Tātad neizglītots muļķis ir muļķis bez izglītības. Par izglītotu muļķi skaidrojuma nav. Es domāju ar izglītotu muļķi to cilvēku, kuram prāts ir pietiekami attīstīts, lai gūtu izglītību, pat iegūtu doktora grādu, pat lai kļūtu par Nobela prēmijas laureātu, taču viņš nezina lietas, kas viņam viņa statusā būtu jāzina. Protams, ja cilvēks šo izglītību, doktora grādu, profesora un akadēmiķa nosaukumu ir ieguvis. Piemēram, Džordano Bruno laikā izglītoti muļķi bija tā laika doktori, profesori, pāvesti, kardināli, astronomi, valstu vadītāji, kuri ne tikai neatzina, ka Zeme ir apaļa un griežas ap Sauli un savu asi, bet aktīvi aizstāvēja iesakņojušās antizinātniskās muļķības.
Mūsdienu izglītotie muļķi ir tie zinātnieki, filozofi, garīdznieki, astronomi, augsta ranga politiķi un citi, kuriem savas izglītības un amata dēļ būtu jāzina Agni Joga un “Slepenā Doktrīna”, bet viņi šīs Mācības noliedz. Lasītāji var droši dēvēt tādus tautas valodā par zābakiem. Ar savu tumsonību šie vadošie zinātnieki ir degradējuši visu cilvēci. Viņu dēļ cilvēce nezina to, kas tai būtu jau sen jāzina. Kaut arī viņi patiešām ir zābaki, tauta tomēr uzticas viņu augstajiem tituliem un amatiem, uzskatot šos izglītotos augsti titulētos muļķus par autoritātēm.
Es nesaukšu par izglītotu muļķi sētnieku vai kādu citu vienkārša darba darītāju, ja viņš to nezinās. Viņu uzdevums ir pildīt sabiedrībai derīgus darbus, kas nav saistīti ar izzināšanu tik augstā līmenī.
Kad man bija kādi pieci vai seši gadi, kāds skolēns man pateica, ka Zeme griežas ap Sauli un savu asi. Es atceros, ka ne vien nenoticēju viņam, bet pat strīdējos, ka viss ir pilnīgi otrādi. Tad es pateicu tēvam un mātei, ka viens skolēns man stāstīja pilnīgas aplamības. Man par pārsteigumu, tēvs un māte apliecināja, ka skolēnam ir taisnība. Atceros, ka strīdējos pretim un teicu, ka es taču labi redzu, ka Saule griežas ap Zemi. Vai tad tēvs un māte to neredz – es jautāju. Man atbildēja, ka tā tikai šķiet, bet patiesībā Zeme griežas ap Sauli. Mani galīgi pārliecināja tas, ka arī zinātnieki domā tāpat. Toreiz bija ļoti liela ticība zinātnei. Mani pārliecināja tēva, mātes un zinātnes autoritāte.
Tagad mazliet pafantazēsim. Pieņemsim, ka tad, 1960. gadā, mūsdienu zinātne vēl nebūtu pierādījusi faktu, ka Zeme griežas ap Sauli. Pieņemsim, ka viss būtu tāpat, proti, skolēns man pateiktu, ka Zeme griežas ap Sauli. Es viņam nenoticētu un pajautāju tēvam un mātei. Viņi man tad atbildētu, ka tādas pasaciņas viņi arī ir daudzreiz dzirdējuši, bet katram normālam cilvēkam taču ir acīmredzams, ka Saule griežas ap Zemi. Jā, vecāki teiktu, ka vēstures stundās ir mācījušies par tādu “fantazētāju” Džordano Bruno, bet, “ja jau mūsdienu zinātne netic tādām blēņām, tad netici arī tu, dēliņ, tādam skolēnam. Lai tas skolēns iztīra acis un paskatās uz debesīm. Trakomājas ir pārpildītas ar tamlīdzīgiem fantazētājiem, kuriem pat zinātne nav autoritāte.” Tā man varētu teikt, lai pārliecinātu, ka skolēnam nav taisnība.
Nezinu, kā es kā bērns tad būtu rīkojies. Visdrīzāk, es noticētu vecākiem un zinātnei. Man būtu jābūt ļoti gudram, pat ģeniālam bērnam, lai es noticētu, ka Zeme griežas ap Sauli, kad visapkārt valda tumsonība, bet skolās māca, ka Saule griežas ap Zemi. Būtu jāuzdrošinās noticēt skolēnam, kas man noteikti nebija autoritāte, salīdzinot ar vecākiem un zinātni.
Kāpēc es to stāstu? Tāpēc, ka diskusijās izglītoto muļķu arguments, ka Agni Joga ir muļķības, skan aptuveni šādi: “Bet baznīca un zinātnieki taču arī neatzīst.” Es jautāju: “Ja zinātne atzītu, tu arī atzītu?” Atbilde: “Jā, protams, ka atzītu.” Es saku: “Džordano Bruno laikā zinātne arī neatzina, bet Zeme taču arī tad griezās ap Sauli?” Muļķis atbild: “Nu, jā, bet tagad taču tā ir to atzinusi.” Es saku: “Jā, nav lielas jēgas no tādas zinātnes, kas atzīst patiesību pēc simtiem gadu pēc tās pasludināšanas. Tātad zinātnei nevar uzticēties visos gadījumos!” Līdz šim man nav izdevies pārliecināt nevienu iedomīgu izglītotu muļķi. Jo visi izglītotie muļķi ir iedomīgi uz savām tā saucamajām zināšanām.
DDD: Vai jūs dzirdējāt vienīgā krietnā mūsdienu radiožurnālista Jura Lapinska raidījumu, kurā kāds viņa viesis (vārdā nesaukšu), teica apmēram tā: “Džordano Bruno nebija nekāds zinātnieks, jo nav neviena viņa zinātniska darba. Viņš bija vienkārši huligāns.”?
A.G.: Jā, dzirdēju šo “Radio Merkurs” raidījumu “Gaismas pils”. Mēs pazīstam šo cilvēku kā latviešu patriotu. Pat ja viņš to pateica ar humoru, tomēr nav labi par Kosmiskā Tēva Sūtni teikt kaut ko tādu, pat jokojot ne. Protams, Džordano Bruno nebija šīszemes titulēts zinātnieks. Kāpēc tad viņš zināja to, ko zināja? Tāpēc, ka viņš bija pēc savas būtības zinātnieku zinātnieks, Valdoņa Sūtnis Zemes virsū ar Uzdevumu pavēstīt Patiesību, kas tobrīd vēl nebija zināma.
Ir jāsaprot, ka ir vēl ļoti daudz tādu faktu, kurus nezina mūsdienu zinātne, bet jau ļoti sen zina mūsu evolūcijas Vadītājs. Pirms mikroskopa izgudrošanas cilvēki neko nezināja par baktērijām un vīrusiem. Tie taču neradās tikai mikroskopa izgudrošanas brīdī. Par tiem vienmēr ir zinājis mūsu cilvēces evolūcijas Vadītājs. Tikai tad, kad Viņš uzskata par vajadzīgu, tādi fakti cilvēkiem tiek atklāti. Ne agrāk un ne vēlāk. Tas ir stingri jāiegaumē. Taču Džordano Bruno jau tanī laikā zināja miljoniem reižu vairāk par mūsdienu zinātniekiem. Kāpēc? Tāpēc, ka Džordano Bruno pēc sava attīstības līmeņa bija nesalīdzināmi augstākas cilvēces pārstāvis nekā mūsu cilvēce. Viņš bija cilvēces Diženais Skolotājs. Arī tas ir jāiegaumē.
DDD: Jūsuprāt, kurš ir gudrāks – tas, kurš kļuvis par akadēmiķi, taču nekā nezina par Patiesību, kuru atklāj Dzīvās Ētikas Mācība, vai tas, kurš iemācījies vien lasīt, taču ņem rokās šīs grāmatas un sāk studēt?
A.G.: Ja zinātņu doktori, profesori, akadēmiķi izplata muļķības (melus), tad viņi visi ir nosodāmi par to. Ja nezina, tad lai vismaz nemuld. Piemēram, cik sevi atceros, zinātne visu laiku uzskata, ka Kosmoss ir radies no nekā lielā sprādziena rezultātā. Atvainojiet, tas jau ir idiotisms! Protams, arī meli un muļķības. Un visi zinātnieki un arī nezinātnieki to tik vien skandina! No nekā esot radies vesels Kosmoss. Kā jums tas patīk? Bet to saka zinātnieki, pasaules slavenības. Jautāsit, kam ticēt: zinātniekiem vai Kosmiskajam Tēvam, kurš zina miljardiem reižu vairāk par mūsdienu tumsonīgajiem zinātniekiem? Paši tad arī atbildiet sev uz šo jautājumu. Studējiet Agni Jogu un zināsit, kā ir radies Kosmoss! Vēl viena zinātnieku “pērle”, proti, ka cilvēks ir nejaušu matērijas kombināciju produkts, kurš pēc ķermeņa nāves atgriežas matērijas pirmatnējā stāvoklī. Protams, pēc zinātnieku domām, Smalkā Pasaule, kurā cilvēks turpina dzīvot pēc fiziskā ķermeņa nāves, neeksistē. Studējiet Agni Jogu, un tad zināsit, kā tas ir patiesībā.
Es nesauktu par izglītotu muļķi cilvēku līdz brīdim, kad viņš pats nesāktu izrādīt savu muļķību, noliedzot, izsmejot vai zaimojot Mācību. Mēs visi kaut ko nezinām līdz kādam brīdim. Par to nebūtu jākaunas. Taču cilvēks kļūst par smieklīgu muļķi, ja tumsonīgi cīnās pret patiesību, kuru viņš patreiz vēl nespēj izprast.
Var būt neizglītots, bet tomēr gudrs cilvēks. Viedums ne vienmēr ir atkarīgs no izglītības. Tas ir atkarīgs no cilvēka uzkrājumiem viņa iepriekšējās dzīvēs.
Intervēja Līga Muzikante
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.3(425) [2019. gada 8.–21. februāris]