Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru Gardu
DDD: Pagājuši 20 gadi, kopš notika referendums par pilsonības piešķiršanu t.s. nepilsoņu bērniem. Jau tad izcēlās daži tādi sabiedrības “inteliģentiņi”, kuri aģitēja piešķirt okupantēniem pilsonību. Kāds ir jūsu komentārs tieši par šādu “inteliģentiņu” aktivitātēm – vai kaut kas ir mainījies?
Aivars Garda: Nu, latviešu interešu nodevēji ir šie cilvēki. Īstenībā viņi visi skaitās sabiedrībā atzītas autoritātes – gan dzejnieki un rakstnieki, gan režisori, filozofi, žurnālisti. Viņi nevar būt tik stulbi, lai neapzinātos, ka nepilsoņi ir Latvijas ārējie ienaidnieki, kam šis statuss ir piešķirts tāpēc, ka mūsu valsts vadītājiem pietrūka drosmes, un pietrūkst vēl joprojām, izraidīt šos ienaidniekus no mūsu valsts. Bet piešķirt viņiem pilsonību – to taču nevar neapzināties, ka tie ir ārējo ienaidnieku bērni, kuri šeit piedzimuši. Viņu statuss jau nav mainījies – viņi ir ārējie ienaidnieki tāpat kā viņu vecāki.
Tos sprukstiņus, kuri parakstījās, es tiešām ļoti zemu vērtēju – viņi, manuprāt, nav elementārās cieņas vērti par to, ko viņi raksta, par ko parakstās, uz ko aicina. Un tieši tādi cilvēki ar savu autoritāti, pauzdami šādas kriminālas domas, arī uz tādiem pašiem darbiem aicina (ja viņi paši parakstās un aicina parakstīties, tad jau arī darbos rīkojas krimināli pret savu tautu un valsti). Es saku “krimināli”, bet kāds pateiks – nav tāda likuma. Taču te jāatceras, kas ir valsts nozagšana. Tā ir tad, kad pieņemti tādi netaisnīgi, prettautiski likumi, kas attaisno šādas kriminālas darbības. Godīgā valstī, kur nebūtu šādu likumu, tāda vēstule nevarētu tapt. Visa tauta tad uzreiz būtu tādus noraidījusi un nosodījusi. Bet tie daži pat šodien vēl joprojām ir autoritātes, kā Viesturs Kairišs, Pēteris Krilovs. Kā tur iekļuvusi žurnāliste Ieva Lešinska, es brīnos, jo viņas tēvs sarakstīja labu grāmatu. Arī rakstniece Andra Neiburga, dzejnieks Jānis Rokpelnis, rakstnieks Knuts Skujenieks.
DDD: Par dzejnieku Jāni Rokpelni – viņš taču pavisam nesen atklājās kā VDK aģents, raudāja gaužu asariņu un taisnojās, ka neko sliktu nav darījis. Atceros gan, ka 2000. gadu sākumā (īsi pēc šīs aicinājuma) viņš parakstīja arī vēstuli “Garda pret Latviju” – vēršoties pret Latvijas dekolonizāciju. Tātad šis “inteliģentiņš” ir pilnīgs nodevējs.
A.G.: Ja jau bija stukačs, tad tie visi, kas ar viņu kopā parakstījās, ir sapinušies ar stukaču. Ko es ar to gribu teikt? Gribu teikt, ka tautai vienreiz būtu jāmet no pjedestāla tādi, kas parakstījušies par kaut ko tādu. Tāpat arī tādi kā Vaira Vīķe-Freiberga, kuru ļoti ciena. Bet par ko viņu ciena? Par to, ka viņa prata labi muldēt (bez lapiņas) – un viss. Taču daudzi uzskata viņu par milzīgi gudru. Bet kādu gudrību viņa ir parādījusi? Viņa ir parādījusi tieši tādu pašu stulbumu, kādu demonstrēja šie parakstītāji. Tagad, kad pagājuši jau 20 gadi, redzams, ka viss uz ko viņi aicināja, ir kļuvis vēl ļaunāk – un tieši ar to, ka viņi aicināja piešķirt pilsonību okupantiem. Tagad jau 10 gadus Rīgu vada okupantu dēls, kurš pats skaitās okupants, – Nils Ušakovs, kurš aizgāja balsot pret valsts valodu un aicināja visus okupantus to darīt.
DDD: Kopš 1998. gada referenduma ir nomainījusies vesela paaudze – pagājuši 20 gadi.
A.G.: Tieši tāpēc, ka okupantēni ir ieguvuši pilsonību, tagad viņi balso pret mums. Tā taču ir šausmīga nodevība, noziedzība, kura netiek tiesāta tāpēc, ka nav tāda likuma. Bet apsūdzēt Aivaru Gardu un Līgu Muzikanti par to, ka viņi aicina cīnīties pret tādiem okupantiem un nodevējiem – jā, momentā var, un ierosināt krimināllietu par nacionālā naida kurināšanu. Bet tieši tie, kuri parakstījās, un arī “Diena”, publicējot tādu aicinājumu, kurina nacionālo naidu, jo okupantu neizraidīšana ir nacionālā naida kurināšana. Viņu atstāšana šeit ir bumba ar laika degli.
Mums grib iemācīt – mīliet savu ārējo ienaidnieku, sadzīvojiet ar viņu. Tas ir kaut kas tik ārprātīgs, ka to pat ir grūti komentēt. Un to vēl attaisno ar Kristus vārdiem – mīliet savus ienaidniekus. Kristus teica – mīliet; bet viņš neteica – atstājiet viņus savā zemē. Es gribētu, lai katrs, kurš šo izlasa, atceras un saprot, ka visi, kas tagad aicina uz kaut ko tādu, ir maitas gabali, un kādreiz viņi savu sodu saņems. Vienīgais bija Eduards Berklavs, kurš saglabāja skaidru un vēsu prātu un arī pareizu vēstuli uzrakstīja.
Tātad visus šos nožēlojamos parakstītājus ir jārauj no pjedestāla nost un jāsaka viņiem acīs, ka viņi ir maitas gabali.
DDD: Viņi lielā mērā ir samaitājuši arī tautu.
A.G.: Protams. Viņi ir iesējuši mūsu tautā šo galīgi stulbo vēlmi – piekāpties okupantiem, ļoti draudzīgi sadzīvot ar viņiem. Ir iestāstījuši, ka mēs, latvieši, paši esam vainīgi, ka okupanti pret mums slikti izturas, mēs neesam pietiekami viesmīlīgi. Kā var būt viesmīlīgs pret ārējo ienaidnieku? Tāpēc, ka viņš ir ārējais ienaidnieks, viņu ir jādzen prom. Mans sašutums līst pāri malām par kaut ko tādu. Sašutums ir arī par mūsu lētticīgo, nedomājošo pūli. Kā var ļaut iestāstīt sev tik stulbas lietas?! Bet ļauj taču – un iestāsta arī. Es vēlos, lai mans svētais sašutums pret ārējiem ienaidniekiem un latviešu tautas nodevējiem pārietu no manis pie visiem latviešiem, laikraksta “DDD” lasītājiem.
Intervēja Līga Muzikante
Saistītie raksti: Noziedzīgie Pilsonības likuma grozījumi
Intervija publicēta laikrakstā “DDD” Nr.24(422) [2018. gada 21. decembris–2019. gada 10. janvāris]