Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru Gardu
Vai okupanti paši aizbrauks?
DDD: Diskutējot internetā, nereti paši latvieši sāk paust nostāju, ka vispirms vajagot iemācīties saimniekot, tas ir, veikt deboļševizāciju savā apziņā – un tad okupanti paši aizbraukšot prom.
Aivars Garda: Šādu viedokli pārstāv ārsts un reiki skolotājs Jānis Ozols. Ārsts būdams, viņš, tautas valodā runājot, lej čugunu. Jā, viņš saka: mums vispirms ir jākļūst labākiem – tad okupanti paši aizbrauks. Mēs viņam piemērus kā ārstam esam likuši priekšā ar viegli saprotamiem salīdzinājumiem – kā gan ar parazītiem, ar cērmēm, ar lenteņiem, utīm un gnīdām, ar prusakiem tikt galā, nepatriecot tos no vēdera, galvas un dzīvokļa ar varu, tas ir, pielietojot atbilstošas zāles?
DDD: Tik tiešām – līdzībās runājot, okupanti valstī ir gluži kā cērmes un lenteņi vēderā, kas barojas un vairojas, un ar savu klātbūtni pazudina apsēsto organismu.
A.G.: Bet nē – viņš vienalga turpina runāt savas kaitīgās muļķības. Mēs viņam sakām – ja pie viņa kā ārsta atnāktu cilvēks ar utīm, vai viņš teiktu: “Mīļais draugs, tev pašam ir jākļūst sākumā labākam, cēlākam, drosmīgākam u.tml., – tad utis pašas no tevis aizvāksies.” Tāpat arī cērmes – “Ja kļūsi pats labāks, tad cērmes pašas pazudīs un nevajadzēs nekādu zāļu!” (Smejas.) Manas viedoklis – tas ir idiotisms, ko viņš pauž. Kas ar viņu noticis – es nezinu. Kā ārsts var būt tik dumjš – es nesaprotu. Mums draudzīgs psihiatrs Inārs Švarcs kādā diskusijā bija teicis – kā var šīs lietas nesaprast vienkāršs cilvēks, ne tikai ārsts?!
Tādu uzskatu paušana nav no gudrības, no varonības, no godprātības – tas viss ir no gļēvuma, no nodevības. Jo latviešiem taču vajag kaut ko darīt, triekt tos okupantus ārā, kā to dara visas Vidusāzijas republikās – tāpat padarot okupantu dzīvi Latvijā neomulīgu, pat nepanesamu.
Tās pašas muļķības, tikai citā mērcē
DDD: Vai varat pastāstīt, ko par okupantu jautājumu saka latviskās dzīvesziņas pārstāvji?
Aivars Garda: Redzamākie ir Irēna Saprovska un Ramants Jansons. Kad viņus paklausās “Radio Merkurs” raidījumā “Gaismas pils”, kurā viņi bieži uzstājas, – dzirdamas tās pašas muļķības, tikai citā mērcē. Viņi, man šķiet, tikpat dumji skaidro kā Jānis Ozols, tikai citādi. Viņi stāsta, ka latviešiem esot jāsāk svinēt pareizi savi latviešu svētki, jāsvin pareizajās dienās, jādzied labas dziesmas, jādanco – un tad okupanti paši aizvāksies. Jo viņiem Latvijā kļūšot neomulīgi no tā, ka mēs svinēsim savus svētkus nevis, piemēram, 24. decembrī, bet sāksim jau 21. datumā. Tad okupanti sākumā satrūksies, pēc tam laidīs ļekas vaļā (smejas)!
Nu jau 30 gadus dziedam un dancojam gan Dziesmu un deju svētkos, gan ārpus tiem, tomēr okupanti vēl nav nobijušies. Bet dziedam un dancojam taču braši! Es lūdzu paskaidrot šo lietu latviešu dzīvesziņas pārstāvim, ģeogrāfijas doktoram Valdim Šteinam. Pajautāju tieši par Irēnu Saprovsku, kura skandina: vajag tikai sākt svinēt savus svētkus, latviešu riti obligāti jāievēro – un viss, okupanti aizvāksies prom. Viņš pasmaidīja, bet neko neatbildēja. Taču okupantiem jau tikai to arī vajag, viņi jau tieši aicina: dziediet un dancojiet, cik jums tīk, tikai ļaujiet, mums, okupantiem, parazitēt latviešu tautas un valsts organismā! Ušakovs taisa pat ugunskurus krastmalā Jāņos. Neviens mērs līdz Ušakovam nav tik ļoti atbalstījis Jāņus.
DDD: Nu, redziet, nepareizajā datumā!
A.G.: Jā, nepareizā. Varbūt, ka viņš zina šos Irēnas Saprovskas biedinājumus, tāpēc taisa ugunskurus nevis 21. datumā, bet 24. jūnijā – varbūt. Bet ziniet, ja tas ir tā, tad gan man ir viss jāpārdomā (smejas) – gan tas, ko Ozols saka, gan tas, ko Saprovska saka. Un vispirms tad jāaicina ar cērmēm slimus un utainus cilvēkus pārstāt čīkstēt par utīm un cērmēm, bet gan dziedāt dziesmas, svinēt svētkus pareizajos datumos (tos var precizēt pie Irēnas Saprovskas), pilnveidoties garīgi pēc Ozola sistēmas – tad cērmes un utis aizvāksies pašas (smejas). Tikai šiem parazītu apsēstajiem būtu jāgaida gadiem ilgi, jo garīga pilnveidošanās prasa laiku. Te jau pat zirgam jāsmejas, ne tikai man.
Kādus tik iemeslus latvieši neatrod savai gļēvulībai un nodevībai – īstenībā noziedzīgai bezdarbībai! Ja viņi pilnīgā nopietnībā domā, ka pietiks ar svētku svinēšanu pareizajos datumos un latviešu ritu (rits ir kulta darbību kopums) ievērošanu, un okupanti pazudīs, tad man ir jādomā, ka tiem ritiem piemīt kaut kāds milzīgs okults spēks – mums, mirstīgajiem, nezināms, ko zina tikai Irēna Saprovska. Piemēram, ja ir tā – tiklīdz sāk pareizi svētkus svinēt, tā momentā okupantiem virsū sāk pūst latviešu vējš (viesulis). Viesulis aizpūš prom kā sausas lapas okupantus ārā no Latvijas, taču mēs, visi latvieši, paliekam savā zemē.
Tad jau Staļinam nevajadzēja sūtīt pret Hitlera armiju krievu karaspēku, jo miljoni krievu aizgāja bojā. Vajadzēja tikai svinēt krievu svētkus pareizajos datumos un ievērot krievu ritus. Un vēl dziedāt krievu dziesmiņas. Tās izdzirdot, Hitlera karaspēks būtu bēdzis prom neatskatīdamies. Miljoniem padomju cilvēku dzīvības tiktu saglabātas. Nu, ja tas ir tā, lai Irēna Saprovska padalās ar savām okultajām zināšanām un spējām!
Juris Lapiniskis ir vienīgais krietnais latviešu radiožurnālists. Visi pārējie radiožurnālisti un arī televīzijas žurnālisti nav cienīgi Jura Lapinska kurpju šņores aizsaitēt. Bet, lai man piedod Juris Lapinskis, kurš vada šos raidījumus, kuros piedalās arī Ramants Jansons un Irēna Saprovska, tie tomēr ir muļķīgi raidījumi. Īpaši tad, kad es tos klausos svētdienas rītā, tie man atgādina bērnu rīta raidījumus. Atradīsies cilvēki, kas teiks, ka Aivaram Gardam būtu jākritizē okupanti un viņu pakalpiņi, nevis latviešu dzīvesziņas pārstāvji. Es taču kritizēju okupantus un kangarus vairāk par citiem. Lai citi mācās no manis un dara labāk par mani. Tomēr latviešu dzīvesziņas pārstāvjus es pamatoti kritizēju par viņu muļķībām, kas tiek pasniegtas gudrības mērcē. Tas jauc jau tā sajauktos latviešu prātus. Aicina latviešus samierināties ar ārējo ienaidnieku klātbūtni Latvijā. Un tas jau ir noziegums. Kas ir spējīgs, lai pierāda pretējo!
Kādā raidījumā viņi stāstīja, ka 24. decembrī mums ir jāsvin nevis Jēzus piedzimšana, bet gan latviešu Dieva piedzimšana. Labi, lai tā būtu. Tātad latviešu Dievs arī ir piedzimis 24. decembrī. Pieņemsim, bērns klausās šos raidījumus un jautā: “Irēnas tant, kas tad ir latviešu Dievs?” Bet ko tad Irēna Saprovska pateiks tādam bērnam? Ja Irēna Saprovska būtu lasījusi Dzīvās Ētikas Mācību, viņa atrastu vārdus, lai bērnam atbildētu uz šo jautājumu.
Filozofijas, zinātnes un reliģijas sintēze
Aivars Garda: Jau 19. gadsimta beigās tika izdota Slepenā Doktrīna, kuru ir devis latviešu un visu tautu Dievs, tai skaitā jūdu, krievu, amerikāņu, angļu un visu citu tautu Dievs. Dievs ir viens visām tautām. Tagad Viņš ir pieņēmis vārdu Maitreija. 20. gadsimta 20. gadā iznāca pirmā Dzīvās Ētikas Mācības grāmata. Šīs abas Mācības ir filozofijas, zinātnes un reliģijas sintēze. Šajās Mācībās Maitreija atklāj, kas Viņš Pats ir. Tāpēc jau es pārmetu filozofiem, baznīckungiem un zinātniekiem, kuriem pirmajiem bija jāinteresējas par šīm Mācībām un jāstāsta citiem par tām. Tad arī Saprovskai nenāktu prātā tādas muļķības stāstīt pa radio. Jo jau no bērnības skolā un augstskolā šīs Mācības tiktu mācītas. Taču filozofi, baznīckungi un zinātnieki ir ļoti atpalikuši savā attīstībā, tāpēc neinteresējas par Agni Jogu. Tas ir ļoti slikti.
Jūs taču piekritīsit, ka tas bija slikti, ka Jēzus Kristus Mācību neatzina filozofi, baznīckungi un zinātnieki simtu gadu garumā? Tas taču ir slikti un nezinātniski, ka filozofi, baznīckungi, zinātnieki neatzina Džordano Bruno patiesību par Zemes griešanos tās pasludināšanas laikā? Viņi visi bija tā laika izglītotie muļķi. Mūsdienu filozofi, baznīckungi, zinātnieki, politiķi – īpaši valstu vadītāji –, ja neatzīst Agni Jogas patiesības, tad ir tādi paši izglītoti muļķi, kādi bija Džordano Bruno laikā.
Tagad ir atnācis latviešu un visu tautu Dievs un pateicis, ka Viņš ir Saules Sistēmas Radītājs – Viņš Pats ir Saules Sistēma. Dzīvajā Ētikā Viņš nosauc sevi arī par Austrumu Mahātmu jeb Diženo Dvēseli. Viņš Saules Sistēmu ir radījis no Savas enerģijas. Enerģija, kas plūst no Saules, ir Viņa enerģija. Tā nu iznāk, ka senie ēģiptieši, kuri pielūdza RA jeb Saules Dievu, bija ļoti tuvu patiesībai. Tik tiešām mūsu Dievs ir Saule. Saules Sistēmas ietvaros Viņš ir visuvarens. Viss, ko Viņš pasaka, ir patiesība. Tas, ko Viņš ir teicis caur Dainām, caur Mozu, caur Kristu, caur Muhamedu, caur Budu – viss ir pilnīga patiesība. Tikai tautasdziesmas, tāpat arī citas Mācības, – tās jau nepasaka visu. Tautasdziesmas tika dotas pietiekami sen, cilvēki vēl nebija tik izglītoti, bija pavisam cita izpratne par pasaules uzbūvi. Nevarēja tad Saules Valdonis uzreiz pateikt to Patiesību, ko pasaka tagad. Tomēr šo Patiesību daži cilvēki zināja vienmēr – tie bija iesvētītie, ēģiptiešu gadījumā tie bija paši galvenie Priesteri. Kristiešu gadījumā to zināja Apustuļi, bet arī klusēja.
DDD: Latviešiem arī noteikti ir bijuši Priesteri?
A.G.: Noteikti. Kādi iesvētīti Priesteri ir bijuši, kas to visu zināja, ko es tagad stāstu. Bet viņi nedrīkstēja to teikt tālāk. Viņus saistīja klusēšanas zvērests.
DDD: Kāpēc nedrīkstēja?
A.G.: Tāpēc, ka tad vēl nebija pienācis laiks atklāt šo Patiesību pūlim, jo pūlis nesaprastu. Mūsdienu pūlis nesaprot, kur nu vēl toreizējais!
DDD: Tomēr nākamā apslēptās Patiesības daļa tiek atklāta?
A.G.: Kopš 19. gadsimta beigām Saules Valdonis ir atzinis, ka bija pienācis laiks saprast to, ko Viņš saka, ja cilvēce būtu attīstījusies normāli. Bet, tā kā cilvēce attīstījās ļoti slikti, tad tā vēl tagad nesajēdz elementāras lietas. Agrāk stāstīt par reinkarnāciju nedrīkstēja plašām tautas masām, par Kosmisko Hierarhiju nedrīkstēja stāstīt. Bībelē Kosmiskā Hierarhija jeb Kosmosa Valdība ir pieminēta tikai kā Jēkaba kāpnes. Nu, labi: kāpnes, turklāt vēl Jēkaba – kas tad tās ir par kāpnēm? Tā varētu jautāt jebkurš cilvēks. Kas tās par kāpnēm – to zināja tikai iesvētītie. Kristieši tāpat muld, ka Bībelē ir pateikts viss.
DDD: To zināja tie, kuriem bija atslēga.
A.G.: Jā, tie, kuriem bija atslēga uz zināšanām, kas šīs kāpnes ir. Dzīvā Ētika tagad ir šī atslēga. Agni Joga ļoti sīki pastāsta, kas ir Hierarhija, kas ir karma, kas ir reinkarnācija.
Šambala ir realitāte
Aivars Garda: Starp citu, 19. gadsimta 80. gados divi Mahātmas (vecākais Mahātma M. un Viņa Draugs un Brālis Mahātma K.H.) sarakstījās ar diviem angļiem – Sinnetu un Hjūmu. Šo vēstuļu oriģināli ir pieejami Britu muzejā. Gandrīz visas vēstules latviešu valodā ir izdevusi gan “Vieda”, gan “Literārā Brālība”. Neskatoties uz to, ir gan lieli muļķi, gan mazi muļķīši, kuri izliekas nezinām par šīm vēstulēm. Ja arī uzzina, tomēr netic tajās rakstītajam. Sinnets un Hjūms tā arī nesaprata, ka sarakstās ar Pašu Saules Sistēmas Radītāju. Viņi domāja, ka sarakstās ar diviem Mahātmām, kuri varbūt ir tikai mazliet gudrāki par viņiem pašiem. To var secināt no vēstulēm. Tajās Mahātmas atklāti runā par to, kas Viņi ir – ka Viņiem ir pieejamas daudz lielākas zināšanas nekā visiem Zemes zinātniekiem.
Nikolaja Rērija glezna “Beda sludinātājs”, 1945
Dzīvā Ētika dēvē šos Augstos Garus par Pasaules Neredzamo Valdību. Un tas taču bija jāzina katram mūsdienu cilvēkam, ka tāda ir. Bet, kad mēs to pieminam, tad tāds Jānis Rožkalns, kā arī daži citi augstprātīgi gudreļi izsmej mūs, ka mēs ticam šādām “blēņām”. Proti, tam, ka eksistē tāda vieta uz Zemes Himalaju kalnos, kur mīt cilvēces Garīgie Skolotāji. Šo vietu sauc par Šambalu. Bet tās nav blēņas, tā ir realitāte. Mēs ne vien ticam, bet arī zinām, ka Šambala eksistē. Pasaules dižgari Nikolajs Rērihs un Helēna Rēriha ir apliecinājuši, ka ir apmeklējuši Šambalu (jo paši ir šie Diženie Mahātmas), bet izglītotie muļķi netic. Gluži tāpat toreizējie izglītotie stulbeņi neticēja Džordano Bruno. Mēs, laikraksta “DDD” veidotāji – Maija Redele, Steidzīte Freiberga, Liene Apine, Līga Muzikante, Aivars Garda – arī Vita Ņikitina, ticam tāpēc, ka zinām, ka tā ir daiļa patiesība, kaut arī cilvēku vairākumam vēl neizprotama. Nevis mūsu ne uz ko nepamatotās fantāzijas auglis.
It īpaši daudz par Šambalu ir stāstīts Nikolaja Rēriha grāmatā “Šambala” un Agni Jogas grāmatā “Pārpasaulīgais”. Un tam, kurš jau to zina, tas ir tikpat vienkārši kā 2×2. Bet tam, kurš nezina reizrēķinu, arī 2×2 ir problēma – viņš nezina, kas tas ir. Saskaitīšana ir tāda reāla lieta – tu vari nolikt divus ābolus, pielikt klāt vēl divus, un, lūk, tad ir četri āboli. Un, ja cilvēks prot skaitīt, viņš saskaita. Bet reizināšana jau ir abstraktāka – nevar nolikt divus ābolus uz galda un sareizināt, var tikai saskaitīt un atņemt. Protams, ja tu reizrēķinu jau zini, tad vari pateikt, cik tas ir.
Deboļševizācija bez dekolonizācijas?
DDD: Atgriežoties pie tēmas par dekolonizāciju. Es patiešām esmu mēģinājusi izprast domu gājienu, kad cilvēks stāsta, ka tagad mēs veiksim kaut kādu apziņas deboļševizāciju, lai sāktu kārtīgi saimniekot, bet bez mērķa padzīt okupantus no savas zemes. Kā gan to nodalīt? Manuprāt, tieši vēlēšanās, nelabvēlīgas vides radīšana okupantiem, lai viņi brauktu prom, – tā jau ir šī apziņas deboļševizācija, pašapziņas celšana. Nav iespējams celt savu nacionālo pašapziņu bez darba dekolonizācijas virzienā.
Aivars Garda: Ja jūs man to sakāt, es piekrītu. Tikai tādi ozoli uzskata, ka deboļševizācija ir savas apziņas atbrīvošana no padomiskās domāšanas – un, kamēr latviešiem tā ir, nevajag veikt dekolonizāciju. Esot jāpiecieš šie parazīti – ārējie ienaidnieki. Jo, lūk, esot jāsaprot, ka latvietīši tos izraidīt negribot. Mēs uzstājam, ka tas ir pienākums, nevis “gribu vai negribu”, kā šī noziedzīgā valsts vara latviešiem ir iestāstījusi.
Vēl piebildīšu, ka mūsu izpratnē deboļševizācija nozīmē vairākuma jeb pūļa varas atcelšanu. Mums ir iestāstīts, ka vairākuma vara ir demokrātija. Nē, patiesa demokrātija ir tautas labākās (gudrākās un tikumiskākās) daļas vara, kurai uzticas pārējā tautas daļa, nevis pūļa vara, kas ir mūsdienu pasaulē, ne tikai Latvijā.
DDD: Esmu dzirdējusi, ka cilvēki, kaut ko uzzinājuši par karmu, saka – latviešiem ir grūta karma un neko tur nevar darīt… Ko nozīmē tautas karma? Kas to veido un kāda saistība latviešu karmai ir ar katra latvieša individuālo karmu?
A.G.: Nu, kā jau jūs teicāt, es arī domāju, ka karmu veido cilvēki, kuri ir šajā tautā. Viņi ir piedzimuši konkrētajā tautā, lai caur šo tautas karmu varētu arī savu personīgo karmu izpirkt. Es to tā saprotu.
Teikt, ka tā ir, piemēram, latviešu karma būt par kalpiem, ka tādi jau mēs esam, ko nu tur mēs varam darīt, ja paši kļūsim labāki, varbūt tad arī okupanti mūs atstās… – tad jau arī zaglis varētu teikt, ka viņam ir zagļa karma, ko tad viņš tur var darīt? Ja jau zaglis, tad jāzog, nevis jācīnās ar sevi, lai nezagtu? Nu ko, tad viņu varbūt arī cietumā nevajag likt – tā ir viņa karma, kuru viņš, nabaga zaglis, izpērk? Dzērājs varētu teikt – tā ir viņa dzērāja karma, ko gan vēl ārstēties. Pederasts saka – tā ir viņa karma; tāpat narkomāns.
Indijā dažas sektas sludina, it īpaši tiem, kuri ir nabagi, – tev jau šajā dzīvē ir nabaga karma, pacieties, nākamajā dzīvē tu būsi bagāts. Nu un daudzi nabagi arī piekrīt tam. Kā lai pasaka – nabadzība nav noziegums vai pārkāpums. Ja viņš ir nabags un nekādi nevar sev nopelnīt, viņam ir šī karma, tomēr, ja viņš spēj strādāt, viņam ir jāstrādā. Ja viņam nav darba, viņš to meklē, bet, ja nevar atrast darbu, – arī tad palikt par bomzi, par tādu, kurš visu šajā dzīvē atmetis, nedrīkst – nedrīkst krist tik zemu.
No sliktas karmas ir jāmēģina atbrīvoties ar brīvās gribas palīdzību. Tāpēc jau mums tiek dota brīva griba. Lai ar cik smagu karmu šeit esam atnākuši, mums tomēr ir brīva griba rauties no tās ārā. Mēs, latvieši, vienmēr neesam bijuši gļēvi kā tauta; tikai tagad esam kļuvuši tādi. Kad latvieši izcīnīja savu valsti pirmo reizi – viņi nebija gļēvi!
DDD: Labi, bet jau pieminētais Jānis Ozols ir mēģinājis pamācīt, ka mēs neko nejēdzam no politikas, nerēķināmies ar demokrātiju, neizpētām cilvēku vēlēšanos un nesaprotam, ka dekolonizācija šobrīd nav pats svarīgākais, jo cilvēki grib pavisam ko citu. Ko jūs viņam atbildētu?
A.G.: Viņš vai nu tēlo, ka nezina, vai patiešām nezina – to, ko viņš pārmet, ka mēs nedarām, visus šos trīsdesmit gadus dara oficiālā prese, radio, televīzija, Saeima un valdība: viņi izpēta, ko grib pūlis, un izdabā pūļa interesēm. Šī valsts politika ir novedusi tautu līdz šim nožēlojamam stāvoklim. Mēs to nedarām un arī nedarīsim.
Un, starp citu, tagad arī visi, kuri ir gudri cilvēki, kuri kaut ko zina par Slepeno Doktrīnu un Dzīvās Ētikas Mācību, gaida Maitreijas Atnākšanu. Īsteni kristieši gaida otrreizējo Kristus Atnākšanu, budisti arī gaida Maitreijas Atnākšanu, musulmaņi gaida Muntazara Atnākšanu. Tas ir viens un tas pats Augstākais Gars – Saules Valdonis, ko gaida visi.
Varbūt Saprovska negaida, bet es kā latvietis gaidu latviešu dzīvesziņas Augstāko Valdoni, kurš ir pieņēmis vārdu Maitreija. Tiesa, Viņš jau ir atnācis ar Agni Jogu. Maitreijas Mācība ir Viņš Pats. Ir runa par Atnākšanu, kad tiks atdalīti graudi no pelavām.
Cilvēks pats izvēlas savu nākotni
DDD: Kāda tad būs Maitreijas Atnākšana?
Aivars Garda: Līdz galam Valdonis neatklāj, kāda būs Viņa atnākšana. Tomēr ir pateikts, ka tajā brīdī tiks atdalīti veselie graudi no puvušajiem. Un tas notiks tā, ka Viņš, Maitreija, patiešām jautās visiem Zemes iemītniekiem: vai viņi vēlas Viņu – Maitreiju, vai viņi vēlas Jauno Laikmetu, kuru Valdonis Maitreija ir sagatavojis? Tā galvenie pamatprincipi ir psihiskās enerģijas attīstīšana, kooperatīvā iekārta jeb kooperācija (tātad kapitālisms tiks likvidēts) un sieviešu kustība – bet ne feministes (tās Viņš visdrīzāk padzīs prom (smejas)).
Tas izskatās, it kā Viņš jautātu: ko tad jūs, cilvēki, vēlaties – kā jūs velēsities tā arī būs. Protams, tā Valdonis Maitreija nedarīs, kā cilvēki gribēs. Bet viņi izvelēsies savu pašu likteni atkarībā no tā, ko viņi gribēs. Būs, kas atzīs: jā, Valdoni Maitreija, mēs Tevi pazīstam – Tu biji Kristus, Tu biji (un esi) latviešu Dievs, Tu esi budistu augstākais Dievs, un mēs gribam Jauno Pasauli, ko Tu mums nesi, jo apzināmies, ka tas, ko Tu dod, viss ir pareizi un labi! Tie, kuri tā gribēs, paliks dzīvi, bet tie, kuri teiks, piemēram: mēs gribam kapitālismu, mēs gribam pederastiju, mēs gribam šo stulbo feministu kustību, vārdu sakot, gribam arī turpmāk lopveidīgu dzīvi pagrimušajā ES, – tie paši sevi pakļaus iznīcībai.
Starp citu, Valdonis Maitreija Dzīvajā Ētikā nosauc sava karaspēka skaitli – 1 000 000 000. Viņš nepaskaidro sīkāk, vai paliks dzīvi tikai viens miljards cilvēku, bet var tā saprast, ka pārējie visi var aiziet bojā. Un ne tikai vienkārši nomirs – Valdonis Maitreija tādus izspļaus no sevis.
DDD: Ko tas nozīmē?
A.G.: Tātad, ja Viņš Pats ir Saules Sistēma, Viņš, protams, ir arī Zemes (atsevišķas planētas) Valdonis. Viņš šādus ļautiņus izraidīs no Zemes auras, un tie aizies kosmiskajos atkritumos. Un tā nav tikai nāve. Fiziskā ķermeņa nāve – tas ir brīdis, kad pārstāj dzīvot fiziskais ķermenis. Valdonis saka – ķermeņa nāves brīdis nav briesmīgāks par matu griešanu. Bet aiziešana kosmiskajos atkritumos – tā patiešām ir briesmīga un ļoti sāpīga, jo Kosmiskā Uguns sadedzina katrā cilvēkā to dvēseles daļu, kas ir sapuvusi, un šī sapuvusī daļa aiziet kosmiskajos atkritumos. Savukārt pārējā derīgā daļa tiks iemiesota uz kādas citas zemākas planētas nekā Zeme. Ir dota zīme, ka tas varētu būt Saturns, kur ir ļoti zema attīstība – ir pat teikts, ka sātanisti iemiesosies Saturna akmeņos.
DDD: Tātad sāks visu no gala.
Puvušie graudi lien virsū veselajiem
Aivars Garda: Jaunā Pasaule ir vesels laikmets, kurš nomaina tagadējo laikmetu. Jaunajā Pasaulē tiks attīstītas cilvēces kvalitātes, kas ir nepieciešamas sestās rases cilvēcei. Mēs esam piektās rases cilvēki. Piektajā rasē mēs attīstījām intelektu; sestajā rasē attīstīsim jūtziņu, jeb sesto prātu. Sestajā rasē būs augstākas enerģijas par tagadējām, tāpēc lopveidīgie nespēs tajā atmosfērā dzīvot.
DDD: Valdonis Maitreija tādus sauc par divkājaiņiem. Šķiet, ka Viņš tik bargi nesaka kā jūs.
A.G.: Jā – tie ir divkājainie lopi. Jā, Valdonis tik bargs nav. Jo arī lopveidīgie ir Viņa kosmiskie bērni. Taču es varu un ne tikai varu, bet man ir pienākums būt sašutušam par lopveidīgajiem latviešiem – tādiem potenciālajiem kosmiskajiem atkritumiem, kas vēl tagad skraida pa zemi un bojā mūsu dzīvi.
DDD: Viņi mēģina sabojāt veselos graudus?
A.G.: Jā. Ar savu puvumu viņi lien virsū veselajiem graudiem. Tāpēc jau esmu sašutis. Un arī tāpēc, ka viņi nemīl manu Kosmisko Tēvu, kas ir arī viņu Tēvs – Maitreija. Valdonis ir mans Kosmiskais Tēvs, un arī mans Lielais Draugs Viņš ir. Viņš Pats atzīst, ka ir visu cilvēku Draugs – Viņš nav mums tiesnesis. Tāpēc jau Viņš saka: jūs tiesāsit paši sevi ar savu izvēli – vai teiksit “jā” vai “nē”. Bet es varu viņiem teikt: jūs, maitasgabali, attopieties, kur jūs ejat?!
DDD: Tas jau ir labākais, ko varat pateikt, – attopieties! Jaunā Laikmeta pirmais pamatnoteikums ir psihiskās enerģijas attīstība. Sasaistot to ar dekolonizāciju – kā notiek psihiskās enerģijas attīstība?
Aivars Garda: Psihiskā enerģija – tā ir arī griba un tiecība. Mums, latviešiem, tātad trūkst gribas, tiecības un enerģijas atbrīvoties no okupantiem. Kāpēc trūkst gribas? Tāpēc, ka drosmes nav. Un tie, kuri negrib, ir draņķi, maitas gabali, nodevēji – visas vissliktākās īpašības var viņiem piedēvēt. Cilvēkam katram ir jāapzinās, ka viņš tagad iztur pēdējo eksāmenu. Starp citu, jau tagad Valdonim ir skaidrs, kuri izturēs un kuri ne. Viņš ar savām augstākajām spējām jau redz šos dzīvos miroņus, ar kuriem mēs vēl diskutējam, vēl cenšamies viņus pacelt.
DDD: Bet kādiem taču ir iespēja attapties?
A.G.: Kādiem vēl ir. Arī tos viņš redz, kuriem vēl ir iespēja, un to dēļ Viņš arī attālina lielo Kataklizmu. Īstenībā Kataklizma varēja notikt jau pirms kāda laika; protams, arī tagad kuru katru brīdi. Bet Viņš upurē Sevi, Viņa mācekļi, kuri ir Neredzamajā Valdībā Šambalā, arī uzupurējas. Viņi tiek sūtīti uz zemestrīču un iespējamo plūdu vietām, jo viņi ir spēcīgi katastrofu novirzītāji. Ar vienu vien viņu atrašanos tur katastrofa tiek novērsta. Ar to, ka uz ilgāku laiku šis Kataklizmas brīdis tiek atlikts, vairākiem ir iespējas izglābties, palikt dzīviem. Viņu dēļ Viņš arī cenšas.
Mūs gaida ļoti bargi notikumi!
DDD: Vai es saprotu pareizi, ka katastrofa nozīmē Kosmiskās Uguns nākšanu uz Zemes? Kā jau teicāt, tieši Kosmiskā Uguns ir tā, kas nošķirs apziņas nederīgās daļas?
Aivars Garda: Tas ir jāsaprot tā: kad iestājas jauns Laikmets, tas nāk ar jaunu tīru enerģiju. Likums ir tāds, ka cilvēcei ir jāizstaro pretī gaiša enerģija – tad tā enerģija gaišā, kas nāk, saplūst ar šo gaišo cilvēku enerģiju, un kataklizmas nav. Bet, tā kā cilvēce jau ir tik tālu sevi degradējusi, ka pretī tā izstaro savu melno uguni – patērētāju vēlmes, gļēvumu un tamlīdzīgas visas draņķības –, tad tā izsauks arī reālas kataklizmas, kā zemestrīces, plūdi.
Mahātmu vēstulēs ir teikts, ka pirmā aizies bojā Anglija. Citā ticamā Avotā ir norādīts, ka arī pārējās zemes var ciest – gan Francija, gan Spānija, gan Vācija. Par citām tik precīzi teikts nav, bet uz Angliju ir norādīts ļoti tieši, ka tā aizies bojā. Tāpēc latviešiem, kuri tagad dzīvo Anglijā un Īrijā (par Īriju teikts nav, bet tā turpat blakus Anglijai vien ir), es ieteiktu braukt mājās. Es pats brauktu projām arī no citām šeit pieminētajām zemēm. Latvija tomēr ir drošāka vieta.
DDD: Kāpēc drošāka?
A.G.: Tāpēc, ka šeit tika pirmo reizi izdota krievu valodā (oriģinālvalodā) Dzīvās Ētikas Mācība. Kā pirmais pasaulē apgāds “Vieda” ir izdevis pilnībā Dzīvās Ētikas Mācību tulkojumā latviski. Mēs to izdevām pat agrāk par angļu valodas pilnīgu izdevumu. Tāpēc mēs kaut kādā veidā, par spīti gļēvumam, kas piemīt pūlim, tomēr esam izredzēta tauta un izredzēta zeme, jo esam atbalstījuši Maitreiju. Nezinu, vai tas glābs no jebkādām kataklizmām mūsu Latviju. Domāju, ka kaut kas daļējs varētu notikt – varbūt kādi lieli plūdi, bet zeme (tās, protams, ir tikai manas domas) paliks, neaizies bojā, es tā ceru.
Un vēl ir teikts, ka pēkšņi visi, kuri būs spējīgi, sapratīs, ko tagad neizprot – ka, patiešām, Dzīvajai Ētikai ir taisnība, tieši tā arī ir. Un, kā jau teicu, tajā brīdī būs izvēle: kurš teiks “jā” Jaunajai Pasaulei; kurš teiks “nē”. Visticamāk, tie, kuri teiks “nē”, nevarēs pateikt “jā”, jo uz to brīdi būs tik tumši savā sirdī un dvēselē, tik sātaniski, ka viņiem Maitreijas gaišās enerģijas būs pretīgas un viņi novērsīsies no Maitreijas. Viņš, protams, arī novērsīsies no viņiem, sakot jau zināmo teicienu: “Ejiet nost, es jūs nepazīstu!” Ir teikts, ka šiem sātanistiem, kuri kļūs redzami visā savā pretīgumā, pat suns nenāks klāt.
Kāpēc es to stāstu tagad? Mūsu lopveidīgie cilvēki ir sadomājušies – krieviem ir tāds teiciens, ko viņi gan lieto žargonā, “ieziepējušies”. Tagad nu būs patērētāju sabiedrība, jo visi grib dzīvot kā Rietumos, būt bagāti, ar lielām pensijām, – tātad ieziepējušies un tagad gaida tīru pārticīgas mietpilsonības ūdeni, ar ko noskaloties.
DDD: Dikti labi būs.
A.G.: Jā. Gaida, ka būs dikti labi. Nu, nebūs tā, cilvēciņi, – nebūs tā! Būs tā, kā saka Dzīvās Ētikas Mācība: mūs gaida ļoti bargi notikumi – ļoti bargi. Nenotiks tā, kā Vaira Vīķe-Freiberga un citi viņai līdzīgie muld kaut ko. Pati tautu ieveda mēslos, var teikt. Aizmirstiet – nebūs lopveidīgā labuma, gatavojieties nopietnām pārmaiņām. Un nevis ar šausmām, bet mācieties – gatavojieties eksāmenam: “ņemiet šurp grāmatas uz skolu un esiet teicamnieki, lai tētiņam un māmiņai un dzimtenei ir prieks”.
Labi būs – taču ne vecajā pasaulē, bet Jaunajā Pasaulē. Šī vecā pasaule tiks nolīdzināta līdz pamatiem.
Kurā pusē vēlaties būt?
DDD: Izglītoti muļķi – vai tiešām tik bargi var teikt par visiem zinātniekiem, filozofiem, garīdzniekiem?
Aivars Garda: Varbūt jūs varat nosaukt kaut vienu, kurš tāds nav? Nevarat? Es varu nosaukt tikai divus Krievijas zinātniekus akadēmiķus – Genādiju Šipovu un Viktoru Akimovu. Viņus pirms daudziem gadiem augstu vērtēja Latvijas zinātnieks akadēmiķis Andris Buiķis. Vai Buiķis kaut ko zina par Slepeno Doktrīnu un Agni Jogu, es nezinu. Man 1999. gadā kādā rērihiešu konferencē Viļņā bija garāka saruna ar Viktoru Akimovu. Viņš teica, ka Slepenā Doktrīna, Agni Joga un Helēnas Rērihas vēstules ir Šipova un Akimova vissvarīgākās Rokasgrāmatas. Ja valstu vadītājiem Agni Joga būtu tikpat svarīga kā šiem diviem akadēmiķiem, tad dzīve pasaulē būtu daudz labāka.
Jautāju, vai ir vēl kādi zinātnieki, kas atzīst Agni Jogu. Viktors Akimovs atbildēja, ka ne tikai nav, bet ir tādi pretinieki, ka tik turies! Šie noliedzēji neatzīst Mācību un pat izsmej viņus abus. Kādā Krievijas televīzijas raidījumā pirms aptuveni 15 gadiem es redzēju, kā viņus abus kritizēja Krievijas zinātņu akadēmijas viceprezidents. Viņš izskatījās pārskaities līdz sirds dziļumiem, teikdams, ka vairs mierīgi nespēj klausīties Šipova un Akimova “muļķībās”.
DDD: Ja jau lamā lielus zinātniekus, tad nebūtu jāuztraucas, ka jūs pasakāt Agni Jogas patiesības, kuras cilvēki nesaprot?!
A.G.: Tieši tā. Par Džordano Bruno patiesību arī ņirgājās tā laika zinātnieki, citiem vārdiem – izglītotie muļķi. Taču patiesība izturēja laika pārbaudi. Bet kur palika tie muļķi? Kas viņus atceras?
DDD: Šī jūsu intervija arī daudziem ļoti nepatiks…
A.G.: Mans uzdevums nav kādam izpatikt. Tāpat, kā Kristus skolniekiem jeb mācekļiem un sekotājiem bija pienākums apliecināt Viņu, tāpat Agni Jogas skolniekiem ir pienākums stāstīt par šo Mācību. Protams, izglītotie muļķi atkal vaukšķēs un smiesies, ka es runāju muļķības. Bet tā jau ir viņu daba. Ļausim taču viņiem mazliet paākstīties… Starp citu, mēs tad uzzināsim, kurš ir izglītots muļķis. To uzzinās arī mūsu lasītāji.
Noliegt Maitreiju un Viņa Patiesību šodien, ir tikpat tumsonīgi kā noliegt Džordano Bruno patiesību par Zemes griešanos toreiz. Protams, ir arī šodien tādi atpalikuši cilvēki, kas vēl joprojām nespēj izprast, kā Zeme var griezties apkārt Saulei, ja jau acīmredzamība teic, ka Saule griežas ap Zemi. Taču tie vairs nav izglītotie muļķi, bet neizglītotie muļķi.
Tāpat šodienas izglītotie muļķi prāto: kurš var pierādīt Agni Jogas patiesības? Kurš var pierādīt, ka eksistē Šambala? Kurš var pierādīt, ka ir Maitreija? Kurš var pierādīt, ka tas, ko saka Aivars Garda, nav viņa fantāziju auglis? Atbildu: “Tādiem muļķiem, kādi esat šajā brīdī, jums neviens nevar pierādīt šīs patiesības! Kļūstiet gudrāki, tad paši sev pierādīsiet! Cita ceļa nav. Jums ir jāiemācās atšķirt patiesību no meliem, taču tas nebūt nav viegli, ja ir runa par Patiesību, kuru vēl nav atzinis pūļa vairākums.” Tā es atbildu tiem, par kuriem savā brīnišķīgajā dzejolī “Tumsonības fenomens” trāpīgi raksta vienīgā lieliskā mūsdienu latviešu tautas dzejniece Steidzīte.
Man viens tāds muļķis teica: “Es taču atzīstu, ka Zeme ir apaļa, bet tas, ko tu, Aivar, saki, ir muļķības.” Vēl piebildīšu, ka viņš ir latviešu vidū ļoti cienīts kā gudrs cilvēks – saukšu viņu par Voldiņu. Es Voldiņam atbildēju: “Tas, ka tu atzīsti to, ko jau sen ir atzinusi zinātne, nedara tev pārāk lielu godu. Jautājums – vai tu atzītu Džordano Bruno patiesību, ja dzīvotu viņa laikā?” “Jā, es gribētu būt starp tiem, kuri viņa dzīves laikā atzina, ka Zeme griežas,” – viņš man saka. “Tad esi starp tiem, kuri šodien atzīst to Patiesību, kuru vēl neatzīst mūsdienu zinātne, tad tas būs tavs nopelns!” – tā es viņam atbildēju.
Voldiņam tad bija astoņdesmit gadi. Tagad ir jau pāri deviņdesmit. Pa šiem gadiem viņš gudrāks nav kļuvis. Bet ir kļuvis vēl iedomīgāks par savu muļķību, ko Voldiņš uzskata par gudru skepsi. Viņš jau nu neesot tik lētticīgs kā es, kurš tic visādām blēņām! Žēl, bet augstprātīgajam vecītim bija iespēja mūža nogalē kļūt gudrākam un cerība nenomirt kā izglītotam muļķim. Kā šķiet lasītājiem – kurš ir gudrāks: vai tas, kurš drošības pēc pieļauj, ka tā var būt, lai vēlāk nebūtu kauns par savu tumsonību, ja tas, par ko šajā intervijā stāsta Aivars Garda izrādīsies zinātniska patiesība; vai tas, kurš drošības pēc labāk domā tāpat kā pūļa vairākums, lai tikai nekļūtu smieklīgs pūļa zinātnieku, filozofu, garīdznieku, politiķu un citu acīs?
Intervēja Līga Muzikante
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.2(424) [2019. gada 25. janvāris–7. februāris]