Tumsas šķelšana – svēta lieta

Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru Gardu

 

Nikolaja Rēriha glezna “Geser-hans”, 1941

Šī nav Dieva kārtība

 

DDD: Ir dzirdēti pārmetumi – parasti no tiem, kuriem nepatīk, ka jūs un “DDD” saka patiesību, – ka jūs un “DDD” it kā šķeļat latviešus. Kas tad ir šķelšana?

Aivars Garda: Ir jāsaprot tā, kā to vēlas Visaugstākais (Dievs). Piemēram, ja ir Dieva kārtība, tad, ja kāds to grib izjaukt, tad viņš šķeļ, un tas ir slikti. Mums iestāsta – gan baznīca, gan politiķi, gan žurnālisti –, ka mēs dzīvojam pareizajā vidē, it kā Dieva kārtībā, bet tā nav.

DDD: Kāpēc?

A.G.: Šī nav Dieva kārtība tāpēc, ka valdība realizē noziedzīgu latviešu saliedēšanu ar okupantiem. Mēs šo tumsu šķeļam. Mēs nevis saliedējam latviešus ar ārējiem ienaidniekiem, bet šķeļam – šķeļam kārtīgus latviešus no kangariem, no noziedzniekiem.

Atvainojiet, ir jāsaprot, ka tagad ir antikrista kārtība: pilnīgi aplama kārtība mūsu valstī, arī pasaulē. Kā tad grib Dievs? Vai Viņš grib, lai tāda kārtība tiktu šķelta? Protams, ka grib. Tātad mēs šķeļam sātanistus, lai arī zem kādām maskām viņi slēptos, kā, piemēram, kangarus, kas ir noziedznieki, jo viņi grib integrēt okupantus mūsu tautā. Tas ir baismīgs noziegums – briesmīgāks par slepkavību. Jā, mēs tādus parādām tautai, ka viņi ir antikristieši. Un šie sātanisti brēc: ak, Dievs, tauta sapratīs, ka viņi ir antikristieši, briesmas, šķeļ latviešus! Es, Aivars Garda, saku, ka man ir prieks un gods atšķelt antikristiešus no kārtīgiem cilvēkiem. Un sātanistus savā starpā savest ragos – lai viņi strīdas. Tumsas šķelšana ir latviešu saliedēšana.

 

Apziņas deģenerācija – bīstamāka par karu

 

DDD: Mūsu tautai ir vēl viena nelaime. Sātanisti šķeļ latviešus tādā veidā, ka tie, kuri grib padzīt okupantus, esot Rietumu pēcpušu laizītāji…

Aivars Garda: Kas to saka? Mūsu pašu okupanti?

DDD: Arī latvieši. Sociālajos tīklos ir tādi, kuri mums brūk virsū, ka mēs esam Rietumu atbalstītāji, it kā esam pret Krieviju, jo gribam padzīt okupantus. Bet mēs jau esam arī pret Rietumu antivērtībām. Manuprāt, noziedznieks ir gan tas, kurš nedzen prom okupantus, gan arī tas, kurš ievieš šeit homoseksuālisma propagandu, dženderismu un tamlīdzīgas antikrista vērtības. Nav jau tā, ka cīnāmies pret Krieviju vai Rietumu ultraliberālismu – šis sātanisms ir viss kopā, tāds kā purvs. Vai varētu teikt, ka kangars ir arī tas, kurš, piemēram, kā tāds ārlietu ministrs, iznāk no skapja, paziņo, ka viņš ir pederasts un ar to lepojas, tādējādi uztiepjot tautai domu, ka pederastija ir laba lieta?

A.G.: Varētu tādu saukt par kangaru, bet parasti par kangaru sauc nodevēju – savas valsts un tautas nodevēju, kurš elementāri nodod savu valsti un tautu. Drīzāk tāds ir jāsauc par sātanistu, kas arī, protams, ir kangars, jo viņš tāpat nodod un kalpo ļaunumam.

DDD: Pat divkārtīgi – konkrētais ārlietu ministrs necīnās pret ārējiem ienaidniekiem, bet iestājas par saliedēšanos ar okupantiem un popularizē vēl izvirtības antikultūru.

A.G.: Mūsu valsts vara ar visādām pūlēm cenšas saliedēt mūsu tautu – gan ar okupantiem (ārējiem ienaidniekiem), gan ar deģenerātiem (pederastiem). Pat valdībā strādā deģenerāts. Un tiek iestāstīts, ka tas taču ir normāli – viņš ir tikai savādāks. Bet viņš ir antikrists, jo piekopj sātanismu. To jau Mozus ir skaidri pateicis, ka pederasts ir īsts grēcinieks. Viņš teica citiem vārdiem, bet tādu pašu patiesību. Uz to mūsu Vaira Vīķe–Freiberga “gudri” pateica – ko nu Mozus, tas jau bija sen, tagad ir jauni laiki u.tml. Maitreija saka tieši to pašu, ko Mozus un Kristus. Un Maitreija, kā jau iepriekšējā intervijā stāstīju, ir viens un tas pats Augstākais Gars, tikai dažādās izpausmēs. Gudram cilvēkam tas ir jāsaprot.

DDD: Visās reliģijās homoseksuālisms ir visbriesmīgākā apziņas deģenerācijas forma.

A.G.: Un Dzīvajā Ētikā ir teikts, ka izdzimtība ir pat bīstamāka par karu, mēri un zemestrīcēm. Tātad tas, no kā baidās mūsu letiņi, – ka tikai nebūtu karš. Bet degradācija ir bīstamāka par karu. Tātad labāk ir karš un mēs cīnāmies, nevis sevi sagraujam ar to, ka atzīstam homoseksuālismu par normu, necīnāmies pret to, atzīstam nodevību un gļēvumu par normu.

DDD: Ārējo ienaidnieku pieņemam par savējo.

A.G.: Jā. Tas viss ir pret Dieva gribu. Bet mēs, Latvijas Nacionālā fronte un “DDD” veidotāji, protams, gribam sašķelt šo sātanisko pasauli. Mēs gribam atšķelt no pederastiem normālus cilvēkus, gribam pastāstīt normāliem, ka pederasts ir deģenerāts. Un gribam pateikt to, kā teikts Dzīvās Ētikas Mācībā, ka cilvēks, kas nav pederasts, bet uzskata homoseksuālismu par normu, arī ir deģenerāts – apziņas, nevis fizisks deģenerāts.

Pat tad, ja vīrietis mīl sievieti vai sieviete mīl vīrieti, bet homoseksuālismu uzskata par normu, apziņā tāds cilvēks jau ir deģenerāts – izdzimtenis. Tad mūsu valdībai un Saeimai, katram deputātam un ministram sev būtu jāpajautā: vai tu, ministr, deputāt, atzīsti pederastiju par normu? Ja tu atzīsti homoseksuālismu par normu un tāpēc turi valdībā pederastu, tad tu esi apziņas deģenerāts. Ja tu sirds dziļumos saproti, ka pederasts ir izdzimtenis, bet baidies pret viņu vērsties, jo tevi var noņemt no Ministru prezidenta amata, vari zaudēt ministra posteni, tad tu apziņas deģenerāts jeb izdzimtenis vēl neesi, taču esi ceļā uz to. Tu esi vienkārši maitasgabals. Tāpēc lai ministri valdībā paši izvēlas, kas viņi ir: vai nu apziņas izdzimteņi vai maitasgabali.

 

Apstulbots vai stulbenis?

 

DDD: Propaganda masu medijos ir vērsta uz to, lai deģenerētu cilvēkus. Vai ir kaut kāda pakāpe, kad cilvēks vēl var atgriezties: lai arī agrāk ir noticējis meliem, bet tagad spēj saprast, kā ir patiesībā?

Aivars Garda: Šo robežu ir ļoti grūti noteikt. Parasti ir tā, ka gudrs cilvēks uz laiku var būt apstulbots. Nav jau grūti apstulbot cilvēku, ja katru dienu viņam stāsta gan radio, gan televīzijā, ka pederastija nav slikta, ka tas ir normāli, arī baznīca reizēm saka pilnīgi pretēji Dievam. Nerunāju nemaz par tādiem santiem un cālīšiem – tie jau galīgi ir ārpus kritērijiem, bet esmu dzirdējis pat katoļu garīdzniekus, tāpat citu konfesiju pārstāvjus, kuri saka: “Labi, varat darīt, ko gribat guļamistabās, tikai neejiet uz ielas praidos.” Pāvests arī saka līdzīgi.

Ja tu esi Dieva kalps, ja tu zini, ka tā ir izdzimtība, kā tu vari teikt, ka tev kā baznīcas augstākajam kalpam ir vienalga, ko viņi dara guļamistabās – Dievs taču redz, ko viņi dara?! Tev ir jārūpējas, lai Dievam būtu patīkami – tu esi šeit nolikts tāpēc. Bet tu mierīgi pasaki – tikai neejiet praidā, lai mēs tevi neredzētu. Tātad, lai Dievs skatās, ka tu dari preteklības. Tā ir pilnīgi aplama tautas audzināšana. Un, ja šādi tautu audzina, tā patiešām var apstulbt un domāt, ka tā jau laikam ir: Rietumos jau visi to atzīst, gandrīz visās valstīs jau pat precas pederasti un lesbietes viens ar otru, galvenais esot cilvēks.

Ar ko atšķiras apstulbots cilvēks no stulbeņa? Apstulbots ir uz laiku, bet, kad tu viņam pasaki, kā ir, kā mēs te tagad skaidrojam, viņš pēkšņi apjauš – jā, pareizi, Gardam taisnība par tiem izdzimteņiem, es arī būšu pret tādiem. Bet cilvēks, kurš pēc visiem šādiem stāstiem paliek pie tādiem apstulbotiem uzskatiem, tad tāds ir stulbenis, kas virzās jau uz degradāciju.

Tikpat apstulboti ir pat gudri cilvēki ar to, ka obligāti ir jāiet uz vēlēšanām, kaut gan tās ir viltotas, negodīgas. Tas tāpēc, ka katru dienu ir šī graujošā varas propaganda – ka tie, kuri neiet vēlēt, lejot ūdeni uz ienaidnieku dzirnavām. Un daudzi gudri cilvēki ir uzķērušies uz šīs makšķeres.

 

Jāatver pidarolesbozorijs

 

DDD: Bet ko darīt ar tādiem izdzimteņiem, kuri grib ieskaidrot, ka viņi šādi ir piedzimuši. Un tas jau vienalga, vai viņi ir tādi piedzimuši vai bērnības traumas, vai karmas rezultātā tādi kļuvuši, – ko darīt ar viņiem? 

Aivars Garda: Mēs jau to esam teikuši un joprojām sakām, ka viņi ir jāārstē. Arī mūsu Saeimai un valdībai ir jāpieņem attiecīgs lēmums un jāsūta ministrs (pederasts) uz pidarolesbozoriju. Jāatver kaut kādā ārstniecības iestādē pidarolesbozorija nodaļa, visdrīzāk tā būtu psihiatrijas klīnika vai leprozorijs.

DDD: Negribas smieties par to leprozoriju.

A.G.: Es jau nesmejos. Es to saku tāpēc, ka lepras slimniekus, spitālīgos, ārstē, nejautājot vai viņi grib vai ne. Ja viņi atsakās ārstēties, tad viņus piespiež to darīt. Tāpat arī piespiež ārstēties sifilitiķus, gonorejas slimniekus un citus, jo viņi ir drauds pārējiem. Tātad, ja pederasts atsakās labprātīgi ārstēties, viņš ir jāievieto tāpat kā lepras slimnieks slēgtā iestādē un jāārstē. Kāpēc tad ārstē leprozorijos tādus lepras slimniekus, sifilitiķus un citu infekciju slimniekus? Tāpēc, ka tā ir infekcija, kas izplatās. Ja to neārstēs un cilvēki staigās apkārt, viņi inficēs sabiedrību.

Pederasts saka – kā tad viņš var inficēt citus? Nu, tieši tā – iestāstot. Tā ir apziņas infekcija. Visu laiku viņš stāsta, ka ir normāls un tik mīļš un labs, atšķiras tikai ar to, ka viņš, vīrietis, mīl vīrieti, ka tas ir atļauts. Ir atļauts, kad dēls mīl tēvu, kad draugs mīl draugu, jā. Bet ir aizliegts vīriešiem kopoties savā starpā – tas ir pilnīgi aizliegts! Daba to nav paredzējusi. Un viņi – grib to viņi vai ne – ir jāārstē. Tas ir stingri jāparedz ar likumu.

Tagad pasaulē ir sātana kārtība, šie pederasti dara, ko grib, bet mēs tikai mierīgi uz to skatāmies, ka viņi dara, ko grib. Nevajag ņemt piemēru no Rietumu pasaules – tā jau sen ir degradējusies.

DDD: Patiesībā tas jau ir viņu pašu interesēs – saņemt ārstēšanu.

A.G.: Protams. Tas ir viņu pašu interesēs – saņemt ārstēšanu. Un tie, kuri to nedara, kas neliek viņiem ārstēties, piemēram, mūsu valdības ministri, Ministru prezidents, deputāti, neaicina ministru-pederastu ārstēties, ir šausmīgi nežēlīgi pret viņu. Tas ir tas pats, ja viņi neaicinātu ārstēties dzērāju. Ja būtu Ministru kabinetā viens tāds dzērājs, kurš katru dienu dzertu un katru otro dienu būtu paģirās. Vai arī narkomāns, smags tuberkulozes slimnieks, vienalga kāds slimnieks, un viņam tikai teiktu – nē, tu neesi slims, tikai citādāks, kaut vai elpo mums virsū savus baciļus.

DDD: Homoseksuālisms jau pašu cilvēku sagrauj.

A.G.: Tur jau ir tā lieta. Tāpēc jau pieminēju arī dzērāju, kuru alkohols sagrauj, narkotikas narkomānu sagrauj, pederastu kopošanās sagrauj.

DDD: Garīgi un fiziski.

A.G.: Jā, garīgi un fiziski.

DDD: Arī ar lesbietēm tas pats.

A.G.: Arī tas pats. Pederasti un lesbietes ir panākuši, ka šo viņu kaiti, deģenerāciju, uzskata par normu. Iedomājieties, kādas būtu šausmas sabiedrībā, ja narkomāniju atzītu par normu. Visi pīpētu narkotikas, visi dzertu katru dienu alkoholu kā alkoholiķi – un viss tas būtu normāli. Ka tu ātri nomirsti – nu, štrunts, bet tu nodzīvo pilnvērtīgu dzīvi. Dzer, pīpē, spricē un baudi – nomirsti kādos 20, 30, 40 gados – nu, un kas par to…

DDD: Tagad ir pieņemts pat likums, ka nedrīkst pīpēt sabiedriskās vietās, autobusu pieturās, lai citi nepīpētu tev līdzi. Arī pederastam ir jāsniedz iespēja ārstēties, un viņš nedrīkstētu ar otru pederastu bučoties sabiedriskā vietā.

A.G.: Nonākam atkal pie tā, ka praidos iet nedrīkst, bet guļamistabās var darīt, ko grib. Taču vajag sākt ar to, par ko jūs sakāt. Vajag pieņemt likumu, kas ļautu tiesāt ļaunprātīgus homoseksuālisma izplatītājus. Līdzīgi taču tiesā par venerisko slimību izplatīšanu.

 

Intervēja Līga Muzikante

Intervija publicēta laikrakstā “DDD” Nr.23(421) [2018. gada 7.–20. decembris]


« Atpakaļ