Steidzīte Freiberga
Krimas tatāriem Latvijas Valsts prezidents Vējonis jūt līdzi un neatzīst Krimas pretlikumīgo aneksiju, bet mūsu ārējā ienaidnieka pretlikumīgo integrāciju latviešu tautā viņš atbalsta. Dīvaini, ka tik skaidri redz nelikumības un netaisnīgumu citās zemēs, bet tepat degungalā (pašu zemē) neko neredz un nesaprot. Par to viņš nepauž “savas bažas”, ka okupanti vēl joprojām bradā Latvijas zemi un terorizē pamattautu.
Diskusija sociālajā vietnē “FACEBOOK”
Aivars Garda: Līdzīgs “varonis” ir Otto Ozols. Viņš cīnās par katalāņu tautu, lai atbrīvotu to no spāņiem, bet aizmirst atbrīvot Latviju no padomju iebrucējiem ar segvārdu “nepilsonis”. Tas nav vienkārši infantilisms, tas ir noziegums pret latviešu tautu jeb cilvēci, kuram nav noilguma. Abi šie brašuļi nodod savu tautu, bet citām tautām izrādās kā varoņi. Iestāties par latviešu saliedēšanu ar ārējiem ienaidniekiem ir nodevība un noziegums.
Otto Ozols: Paldies, Gardas kungs, par viedokli. Kā tieši man vajadzētu cīnīties un ko precīzi darīt, lai atbrīvotu Latviju no padomju iebrucējiem. Tikai, lūdzu, nepļāpājiet glupības riņķī apkārt – ko precīzi man būtu jādara, lai izdarītu Jums pa prātam?
Aivars Garda: Otto Ozol, precīzi: katram latvietim – man, Jums un visiem citiem – ir jādara tas, ko katrs savā konkrētajā stāvoklī var izdarīt. Es īsti nezinu, ko Jūs darāt. Esmu dzirdējis, ka esat rakstnieks. Tātad Jums precīzi ir jāliek lietā savs ierocis – spalva – un jāraksta par nepieciešamību atbrīvot Latviju no ārējiem ienaidniekiem. Jūs bieži esat radio un televīzijā – precīzi arī tur Jums ir jārunā par šiem jautājumiem! Precīzi – Jums ir jāpārtrauc runāt par latviešu saliedēšanu ar okupantiem. Pieņemu, ka Jūs neesat tik stulbs, lai nesaprastu, ka tas ir noziegums. Man ļoti gribētos, lai tā būtu, proti, ka esat pietiekami saprātīgs. Taču, ja neesat stulbs, tad Jums ir jāsaprot, ka izdarāt noziegumu pret savu tautu un valsti, ja neliekat lietā savus ieročus: rakstnieka vai žurnālista spalvu, balsi, lai kalpotu latviešu tautai. Jūs nevarat nezināt Saeimas deklarāciju par okupāciju, Ženēvas konvenciju, nevarat nezināt, ka Putins jau vismaz 15 gadus aicina latviešu iebrucējus mājās. Nevarat nezināt, ka Latvijas valdība nedara neko, lai palīdzētu Putinam šajā svētīgajā darbā, kas ir vienīgais, par ko Latvijas Nacionālā fronte Putinu uzliela.
Steidzīte Freiberga: Manuprāt, Aivars Garda nav prasījis izdarīt viņam par prātam, bet gan apzināties savu pienākumu tautas un valsts labā tā, kā šeit to Jums paskaidrojis. Un viņš nepļāpā “glupības riņķī apkārt”, bet runā tieši par pašsaprotamu, neatliekamu jautājumu: panākt ārējā ienaidnieka izraidīšanu no Latvijas.
Otto Ozols: Aivar Garda, paldies par viedajiem padomiem! Bet, ja tie žurnālisti – TV un radio – man piekasīgi jautās (un viņi nereti tieši tādi ir), ko es iesaku darīt ar Jūsu pieminētajiem ļaudīm? Ko man atbildēt tā tīri praktiski? Kā Jūs to redzat – policijas un zemessargu patruļas medīs cilvēkus, ar varu sēdinās vilcienos un transportēs ārā?
Aivars Garda: Atbildiet žurnālistiem, ka tā ir Latvijas valdības kompetence un pienākums izstrādāt kārtību, kādā kolonisti ir izraidāmi no Latvijas. Sakiet, ka likumīga izraidīšana ar varu būs nepieciešama vienīgi tad, ja Latvijas valdība labprātīgi nepalīdzēs Putinam veikt brīvprātīgu repatriāciju. Esiet tikpat drosmīgs, cīnoties par latviešu tautu kā cīnoties par katalāņu tautu. Citādi izskatās, ka Jums nav bail no Spānijas valdības un žurnālistiem, bet ir bail no Latvijas valdības un žurnālistiem.
Otto Ozols: Steidzīte Freiberga – es jau sapratu. Jautāju, kā tieši to varētu darīt. Policisti un citi, kuriem jāpilda valsts varas rīkojumi, jautās, ko un kā tieši darīt. Viņiem vajag instrukcijas precīzas.
Liene Apine: Atbilde uz Jūsu jautājumu, ko uzdevāt Aivaram Gardam, ir ļoti vienkārša – to pašu, ko darāt, nostājoties katalāņu pusē, tieši to pašu dariet, lai runātu par nepieciešamību veikt dekolonizāciju. Diskusijas raidījumos, raksti internetā, grāmatas un citas aktivitātes. Tik vienkārši!
Iesaku izlasīt grāmatu “Par Latvijas dekolonizāciju”, kur publicēts konkursa kārtībā izstrādātais likumprojekts. Arī citi rakstu autori piedāvā dažādus risinājumus – pavisam humānus un likumīgus.
Steidzīte Freiberga: Otto Ozol, nu, redzat, cik daudz arī Liene Apine Jums pasaka priekšā! Un Jūs taču esat visai ievērojams cilvēks ar iespējām. Vai nav kauna izlikties tik nevarīgam?
Liene Apine: Gļēvums izdomā visvisādas atrunas, lai nerīkotos taisnīgi. Tādēļ arī Otto Ozols un citi gudrinieki izliekas, ka neko nesaprot. Patiesībā viņi baidās.
Līga Muzikante: Es arī labprāt piepalīdzētu Otto Ozolam ar kādu ideju, ja jau šis vīrs ir tik radoši izdedzis latviešu jautājumos un iededzies kataloniešu problēmās. Lūk, 2005. gadā tika pieņemts konstitucionāls tiesību akts “Deklarācija par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā režīma nosodīšanu”, kurā skaidri un gaiši Saeima uzdod Ministru kabinetam noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālu nolīgumu, kas noteiktu savstarpējās saistības materiālo izdevumu segšanā, kā arī palīdzības sniegšanā pārceļotājiem, tāpat arī viņu ģimenēm, kas pārceļas uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni. Nu ir pagājuši jau 13 gadi, bet uzdevums netiek pildīts – nolīgums nav noslēgts, bet likums taču ir spēkā un jāpilda. Lūk, pirmais darbiņš spalvas meistaram Otto Ozolam – noskaidrot, kurā atvilktnē un kāpēc apput šī deklarācija.
Gina Vieglina: Viņam brilles jāuzdāvina.
Aivars Garda: Otto Ozol, starp citu, Spānijā dzīvojošs latvietis Viesturs Vecbaštiks uzskata, ka katalāņiem nav tiesību pieprasīt pašnoteikšanos.
Diskusija publicēta laikrakstā “DDD” Nr.23(421) [2018. gada 7.–20. decembris]