Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru Gardu
Okupantu izraidīšana – žēlsirdības akts
DDD: Mūsu avīze neatlaidīgi aicina latviešus iedrošināties likumiski izraidīt arējos ienaidniekus, uzsverot, ka mums ir ne tikai svētas, bet arī starptautiskas tiesības atbrīvoties no okupantiem. Bet latvieši joprojām ir inerti un par to nerunā. Un tomēr 
vienlaikus mums ir pieredze, ka faktiski katrs latvietis, ja ar viņu parunā, atzīstas, ka viņš vēlētos, lai Latvijā nebūtu okupantu. Ļoti daudzi uzrunātie latvieši slepus atzīstas, ka viņiem riebjas okupanti, bet dekolonizācija jau neesot iespējama… Kā jūs šo fenomenu skaidrotu?
Aivars Garda: Jā. Man arī ir šāda pieredze. Esmu jau kādreiz teicis, un saku arī tagad, ka katrs krietns (arī nekrietns) latvietis mājās zem segas gribētu, lai okupanti aizbrauc, bet baidās un ir par kūtru un remdenu, lai darītu visu savā stāvoklī iespējamo, lai šos okupantus izraidītu, lai radītu tiem diskomfortu. Un, protams, tas ir mūsu, latviešu, gļēvums, un tas ir jāsaka atklāti. Tie, kas stāsta, ka dekolonizācija nav iespējama, ir patiešām nelieši – maitasgabali. Neticiet viņiem! Ja bija iespējama kolonizācija, tad neizbēgami iespējama ir pretēja darbība. Citādi latviešu tauta aizies bojā, degradējoties sava gļēvuma dēļ.
DDD: Pašiem arī tas ir jāatzīst.
A.G.: Jā, arī pašiem latviešiem tas ir jāatzīst – kaut vai Dieva priekšā. Kāds okupants man bieži jautā – kas man devis pilnvaras tā runāt, ka tauta, lūk, man nav devusi tādu pilnvaru? Es viņam atbildu, ka tādu pilnvaru man un ne tikai man, bet katram latvietim – gan krietnam, gan nekrietnam – ir devis Visaugstākais un mūsu latviešu tautas dvēsele (gars). Un, ja reiz tādu pilnvarojumu mums ir devis Visaugstākais, tad tas nav uzskatāms par kaut ko tādu: gribu – daru; gribu – nedaru. Visaugstākā pilnvarojums ir arī pienākums to darīt. Tātad tie latvieši, kuri to nedara, neizpilda arī pienākumu pret Dievu un savas tautas dvēseli. Ir jāsaprot, ka Dievs ir arī katra cilvēka augstākais Es.
DDD: Tagad ļoti populārs ir kāds vietā un nevietā lietots kristiešu teiciens – ka ar mīlestību vajag izturēties pret visu, arī tumsu uzvarēt. Bet vai tad ārējā ienaidnieka dzīšana ārā ir pretēja kosmiskajam Mīlestības likumam?
A.G.: Nē. Tas pilnīgi atbilst Dieva Mīlestības likumam, tas ir žēlsirdības akts pret pašiem iebrucējiem. Iebrucēju padzīšana ir Taisnīguma atjaunošana jeb tās situācijas atjaunošana, kas bija līdz kolonizācijai.
DDD: Kāpēc atbilst Mīlestības likumam?
A.G.: Tāpēc, ka mēs jau viņiem neceļam koncentrācijas nometnes, nespīdzinām viņus un nenogalinām. Kaut gan tajā brīdī, kad viņi iebruka ar varu, tie bija pelnījuši, ka viņus nogalina, bet mūsu spēki bija par maziem, lai to izdarītu.
DDD: Mums, latviešiem, tika dota pavēle palikt savās vietās…
A.G.: Jā, un vēl arī tas.
Tie, kas stāsta, ka dekolonizācija nav iespējama, ir patiešām nelieši – maitasgabali. Neticiet viņiem! Ja bija iespējama kolonizācija, tad neizbēgami iespējama ir pretēja darbība.
Nevis atriebties, bet atjaunot taisnīgumu
DDD: Pēdējā laikā nevar nepamanīt, ka tiek potēts vēl kaut kas: daudz kur parādās piedošanas tēma – arī saistībā ar draudzēšanos ar ārējo ienaidnieku, okupantiem. Galvenais, ka esi visu visiem piedevis… Ko patiesībā nozīmē piedošana?
Aivars Garda: Tā ir neatriebšanās. Nu, piemērs. Jūs, pieņemsim, man nozagāt 100 eiro. Es to atklāju, un jūs tad man sakāt: “Piedodiet!” – bet naudu neatdodat. Es saku: “Labi, Līga, es jums piedodu (neatriebšos jums), bet atdodiet 100 eiro.”
Latvieši saka okupantiem: “Labi, mēs jūs nešaujam, nespīdzinām, kā to jūs darījāt ar mums, mēs nedarām “aci pret aci, zobu pret zobu”, bet aizvācieties projām!” Bet baznīca, kas sludina tādu visu piedošanu jeb netaisnīguma saglabāšanu – atcerieties, mūsu lasītāji, ka tā ir sātaniska baznīca. Jebkurā konfesijā, kur sludina tādas lietas, atcerieties, ka tur nav Kristus – tur ir antikrists.
DDD: Kāpēc netaisnīguma saglabāšana ir sātaniska?
A.G.: Tāpēc, ka tas ir izdevīgi tumšajiem spēkiem. Ar piemēru jums paskaidroju, ka īstenībā visur ir jābūt taisnīgumam – ja nozagāt man 100 eiro, tad jums tā nauda man ir jāatdod. To nosaka Karma – Cēloņu un seku likums jeb Taisnīguma likums. Tas iedarbojas uzreiz. Līdzko man nozagāt 100 eiro, ir pilnīgi skaidrs, ka jūs man tos atdosit, lai tur vai kas. Ja neatdosit tos šajā dzīvē – kaut kā ar viltu slēpsities, mānīsities, tas vēl pieaudzēs klāt procentus, un nākamajā dzīvē jums būs jāatdod, teiksim, jau par 50 eiro vairāk. Tāpēc labāk ir atdot tūlīt.
Tā arī okupantiem – labāk ir aizvākties tagad! Tas ir viņu pašu labā. Bet mums, latviešiem, – ja esam tik gļēvi, ka nevaram okupantam pateikt: “Vācies prom!” – tad, atvainojiet, kāpēc Dievs mums deva šo zemi un valsti? Viņš to deva mums, lai mēs to aizsargātu un lai aizsargātu arī savu tautu. Latvija ir latviešu tautas valsts, lai ko arī mums stāstītu – ka šeit vienmēr esot bijusi daudznacionāla sabiedrība. Tas nekas, ka daži procenti ir bijuši kaut kādi cittautieši – tā ir katrā valstī. Pat tajās valstīs, kur ir tikai kādi 5 procenti cittautiešu, – arī tie ir vairāku tautību pārstāvji, un arī var teikt, ka daudznacionāla sabiedrība.
DDD: Tad iznāk, ka tā piedošana, par ko runājis Kristus, ir gluži vienkārši neatriebšanās?
A.G.: Jā, neatriebšanās.
DDD: Taču tā nenozīmē nozieguma seku un netaisnības nenovēršanu. Tā nenozīmē draudzēšanos un saliedēšanos ar varmāku.
A.G.: Nē. Nozieguma sekas un netaisnība obligāti ir jānovērš. “Aci pret aci” mūsu piemērā būtu tad, ja es neteiktu jums, ka nozagāt man 100 eiro, bet paklusām nozagtu jums tos atpakaļ. Iedomājieties tādu manu stulbu rīcību. Ar to, ka es jums nozagtu, apgrūtinātu sevi ar karmu. Dievs negrib, lai es zagtu no jums atpakaļ, tādējādi pats kļūstot par zagli. Viņš saka: “Tu neatriebsies, bet Es atriebšu.” Citiem vārdiem: “Tu piedod, neatriebies ar atzagšanu, bet paprasi, – Es tev atlīdzināšu.” Dievs vienmēr atlīdzina. Tas, ka mēs neredzam šo darbību vienmēr šajā dzīvē, protams, mūs mulsina, jo gribam, lai taisnīgums notiek uzreiz, bet Dieva Tā Kunga ceļi ir neizdibināmi.
DDD: Labi, bet tagad kāds teiks – nu, ja okupanti ir ienākuši mūsu teritorijā, tad Dievs to atlīdzinās un pats padzīs okupantus. Kas gan mēs tādi, lai dzītu tos paši prom, – viss Dieva ziņā?
A.G.: Ja atgriežamies pie mūsu piemēra, tad ir tā, ka Dievs man saka: “Aivar, nezodz no Līgas tos 100 eiro atpakaļ, bet pieprasi, – un Es atlīdzināšu.”
Tāpat arī ar okupantiem: “Nu, nenogalini tos iebrucējus, neliec viņus cietumos šeit, nepazemo lopu vagonos, bet Tev ir stingri jāprasa, lai viņi aizvācas, jo Es (Dievs) gribu taisnīgumu – kā viņi ievācās, tā viņiem ir jāaizvācas. Katram ir savi pienākumi, Es (Dievs) tavā vietā, tauta, nepildīšu tavu pienākumu, Es palīdzēšu, būšu tev klāt, bet tu dari. Tā ir taisnīga rīcība. Bet, ja tu būsi gļēvs un nedarīsi, tad viņi paliks tavā zemē, pārmāks tevi un galu galā iznīcinās, kā to dara parazīti.”
Tas, ka Dievs ir iedevis valsti mūsu tautai, Viņš ir uzlicis par pienākumu arī tai aizsargāt savu valsti. Mēs, latvieši, neesam spējuši sevi aizsargāt, jo 1940. gadā Ulmanis droši vien negribēja upurēties tautas labā – nedz pats, nedz armiju sūtīt kaujā, kaut arī zaudētu. Arī somi nezināja, vai viņi uzvarēs vai paliks dzīvi – daudzi aizgāja bojā, zaudēja daļu teritorijas, bet viņi nezaudēja somu tautas godu un visu savu valsti.
Katra cilvēka pienākums ir sargāt savu naudu. Atgriežoties atkal pie mūsu piemēra – policija brīdina, ka tirgū ir kabatas zagļi, lai uzmanāmies. Arī mājoklis ir jāsargā – nevar pamest durvis vaļā, lai Dievs sargā. Tāpat ir jāsargā arī sava valsts no ārēja ienaidnieka. Dievs taču mums ir uzticējis valsti. Ja pasaulē ir kādas 3000 tautas un tikai mazāk par 200 tautām ir sava valsts – atvainojiet, ja Dievs mums ir parādījis tādu godu, iedodot valsti, tad lai Viņš vēl arī sargā šo mums uzticēto valsti?! Viņš, protams, sargā, bet tikai tad, ja paši darām darbu. Nevis tikai dziedam himnā – ļauj mums tur laimē diet.
Eksāmens tautai un katram cilvēkam
DDD: Saka jau tā, ka ārējais ienaidnieks nāk kā pārbaudījums tautai: vai tā ir gatava aizsargāt sevi.
Aivars Garda: Tieši tā. Ar to Visaugstākais pārbaudīja mūsu tautu, vai mēs savu zemi mīlam tik ļoti, ka esam gatavi to aizstāvēt par savas dzīvības cenu. Ja nē, tātad nemīlam.
DDD: Tagad šis pārbaudījums vēl turpinās.
A.G.: Tieši tā. Kad vācieši uzbruka Padomju Savienībai, tā taču aizstāvējās par miljoniem cilvēku dzīvības cenu. Lai arī kāds Staļins bija varmāka pret mums un pārējām tautām savas valsts iekšienē, bet viņš aizstāvēja savu zemi pret vāciešiem, un tur nu pārmest viņam nevar.
DDD: Dzīvā Ētika šo Vecās Derības norādījumu “aci pret aci, zobu pret zobu” skaidro kā Karmas likumu. Vai arī atteikšanās no ārējā ienaidnieka padzīšanas rada kaut kādu karmu? Kā tas ietekmē mūs personiski?
A.G.: Tā rada tādu karmu, kā es te stāstīju. Ja reiz mums mūsu zeme nav dārga, tad mums to var arī atņemt.
DDD: Katrs latvietis jau veido savu tautu – tātad, pirmkārt, ir arī katra latvieša individuālā atbildība. Katram tiek jautāts: ko esi darījis, lai rūpētos par savu tautu?
A.G.: Kad saku “tauta”, tad, protams, domāju katru atsevišķi un visus kopā. Katram latvietim ir jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu savu zemi no okupantiem. Neprasām ne no sevis un ne no viena cita, kurš nav valdības loceklis, nav deputāts, lai viņš tagad pieņemtu kaut kādu likumu, lai tiktu reāli izraidīti okupanti, bet mums ir jāprot attiekties pret okupantiem tā, kā to darīja citas padomju republikas.
Piemēram, kāds azerbaidžānis mums stāstīja, ka viņi katrs jau 90. gadu sākumā krievu okupantiem ir teikuši: “Ja tu rīt neaizvāksies, mēs tev pārgriezīsim rīkli!” Un viņi aizvācās, atstājot visas drēbes, mantas, dzīvokļus. Es neprasu jums draudēt okupantam, bet izsaku savas domas, ka labāk ir tā, kā to darīja azerbaidžāņi, nevis tā, kā tagad darām mēs – principā nedarām neko un atdodam savu valsti un zemi svešajiem. Ņemiet vērā, ka Krievija par kolonistu padzīšanu nenosodīja nevienu padomju republiku.
DDD: Vēlreiz atgriežoties pie karmas. Cilvēks, kurš neinteresējas un nerūpējas par savu tautu, tātad iegūst sliktu karmu. Vai taisnība, ka viņam ir jānonāk aizvien briesmīgākās šādu situāciju sekās?
A.G.: Jā, līdz pat tam, kā jau ir teikts par remdenajiem, ka Dievs tādus izspļauj…
DDD: Ko tas nozīmē?
A.G.: Ne velti mēs tagad stāstām par Dzīvās Ētikas Mācību. Daudzi cilvēki, to nezinot, iedomājas, ka ir jādzīvo tāda pārtikusi dzīve, jādara viss, kā ir Rietumeiropā, ASV, un viss būs labi. Viņi nezina, kas būs tālāk; bet tālāk būs tas, ko saka Dzīvās Ētikas Mācība. Un Dzīvā Ētika brīdina, ka ir pienācis tas brīdis, kurš iestāsies pēkšņi, kad notiks pasaules mēroga apvērsums. Bet termiņš ir apslēpts mums, to zina tikai Saules Valdonis, par ko iepriekšējā numurā jau stāstīju. Viņš jau ir bijis atnācis, kad deva Slepeno Doktrīnu un Dzīvās Ētikas Mācību. Viņa Mācības atnākšana ir arī Viņa atnākšana.
DDD: Vai Viņam ir jāatnāk fiziskajā ķermenī?
A.G.: Pēc Kristus pieredzes Viņš ir paziņojis jau sen, ka Viņš neatnāks vēlreiz fiziskajā ķermenī, kā tas bija Kristus gadījumā. Ja Viņš šādi atnāktu, Viņu atkal tāpat piesistu krustā. Kāpēc? Mēs jau to redzam tagad. Viņš ir atnācis, kā Pats saka – redzami neredzams, caur savu Mācību. Caur Mācību Viņš rāda Sevi: “Lūk, tāds Es esmu un gribu, lai tādi, kāds esmu šajā Mācībā, kļūtu arī jūs.” Baznīca, kurai Mācība būtu jāpieņem, izdara to pašu kļūdu un noziegumu, ko izdarīja jūdi, kad noraidīja Kristu. Tagad baznīca arī noraida Kristu – Maitreiju, sit Viņu krustā.
Bet ko nozīmē izspļaut no sevis? Tas nozīmē, ka tagad, kad Viņš atnāks (pēdējo reizi), ir teikts, ka pēkšņi visiem kļūs skaidrs, kas ir kas, un katrs parādīs pats sevi – vai viņš grib Maitreiju vai negrib. Un tie, kuri viņu negribēs, tiks izspļauti no evolūcijas, tas nozīmē, ka viņi tiks izraidīti pat no Zemes telpas. Tas, kas ir teikts Dzīvās Ētikas Mācībā, ir zinātnisks fakts. Kaut arī mūsdienu zinātne to vēl neizprot. Pati vainīga. Gluži tāpat Džordano Bruno atzinums par to, ka Zeme griežas, bija zinātnisks fakts, ko toreizējā zinātne vēl nezināja un neatzina. Taču atzina to vēlāk. Tāpat ir arī ar Agni Jogas zinātniskajiem faktiem. Tagadējie filozofi – tumsoņi – atzīs tos vēlāk.
DDD: Kur paliks “izspļauto” dvēseles?
A.G.: Viņu dvēseles tiks izraidītas ar visiem daudzo dzīvju apziņas uzkrājumiem. Daži varbūt pat kļūs par dzīvniekiem, kuri būs tik zemā līmenī krituši; daži varbūt tiks aizsūtīti uz zemāku planētu, kur ļoti grūtos apstākļos turpinās savu nožēlojamo dzīvi. Bet tie, kuri pieņems Kristu-Maitreiju, turpinās dzīvi uz šīs planētas un veidos to saskaņā ar Dzīvās Ētikas Mācību.
Šajā kontekstā gribu piebilst, ka daudzi tagad uzskata – kapitālisms ir laba iekārta, privātīpašums ir svēts u.tml. Attopieties, cilvēki! Maitreija ir paredzējis kooperatīvo sabiedrību. Viņa griba ir likums. Tātad, ja Viņš tā ir paredzējis, un par to ir teikts arī Dzīvās Ētikas Mācībā, tad tā arī būs. Un šī kooperatīvā iekārta būs ļoti taisnīga. Kāds varētu jautāt – nu, jā, bet komunisms jau bija Krievijā, ar ko tas beidzās? Tas bija tāpēc, ka cilvēki bija ļauni un negodīgi. Tagad vairs nebūs tādu remdeno un ļauno – tie tiks izspļauti, kā jau minēju. Un izspļauti tiks ļoti daudzi, uz Zemes paliks ļoti maz cilvēku – tas arī ir jāatceras. Tagad ir 7,5 miljardi iemiesojušies šeit uz Zemes. Bet paliks ļoti maz. Tāpēc jau mēs arī stāstām, lai katrs spētu sagatavot sevi eksāmenam. Jo īstenībā tas brīdis, kad parādīsies Maitreija – tas būs eksāmens, kurš katram būs jāiztur.
Daudzi saka – kā var pārmest cilvēkam, viņam ir brīva griba, viņš var darīt, kā grib, nevar viņu piespiest, nevar pārmest viņam u.tml. Kā tad ne – mēs taču pārmetam bērnam, kad viņš nav sagatavojies eksāmenam un visu gada laiku slinkojis. Pārmetam: “Kāpēc neesi iemācījies, kāpēc tā dari?” Tā arī mums tagad Dievs var pārmest: “Es jums teicu, gatavojieties, bet jūs neesat to darījuši.” Šos pārmetumus cilvēce ir pelnījusi.
DDD: Laikam jau nav jāsastingst bailēs no soda, bet pašiem jāapzinās sava atbildība un realitāte – to, ka ir jāmainās uz augšu.
A.G.: Tas ir ļoti vienkārši, tāpat kā bērnam. Ja jūs viņam sakāt: “Tev gada beigās būs eksāmens.” – bērns, tāpat arī pieaugušais, kurš iet augstskolā, labi zina, ka būs eksāmens un tam arī gatavojas. Viņš taču nesaķer galvu šausmās – viņš mācās. Tāpat arī šajā gadījumā Mācība brīdina: “Mācies!” Tie, kuri tā darīs, izglābs paši sevi un tuvākos.
DDD: No tā ir atkarīgs, vai varēsi turpināt evolūciju uz Zemes vai ne…
A.G.: Protams, varēsi vai nevarēsi.
Intervēja Līga Muzikante
Intervija publicēta laikrakstā “DDD” Nr.23(421) [2018. gada 7.–20. decembris]