Mūsu lasītāji ir ievērojuši, ka laikraksts “DDD” publicē diskusijas no interneta sociālajām vietnēm, kur notiek strīdi par latviešiem būtiskiem jautājumiem – galvenokārt par dekolonizāciju. Tas tiek darīts ar mērķi iedrošināt latviešus cīnīties, nebaidīties un nekautrēties no skarbiem konfliktiem un strīdiem, kas neizbēgami rodas, pat latvietim runājot ar citu latvieti par Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju. Mūsu tautiešu nesapratne, nodevīgums, gļēvulība un negribēšana atbrīvot Latviju no ārējiem ienaidniekiem ir ļoti bīstamas parādības – tās ved latviešu tautu un valsti uz iznīcību. Tādēļ aicinām mācīties no šīm diskusijām, kā atbildēt nekauņām un izturēt spriedzi, aizstāvot mūsu tautas tiesības.
Lietu saukšana īstajos vārdos vai apsaukāšanās?
Aivars Garda
It kā viss būtu skaidrs, proti, ja gudru cilvēku nosauc par muļķi, stulbeni, tad tā ir apsaukāšanās. Turpretim, ja muļķi vai stulbeni nosauc par muļķi un stulbeni, tad tā nav apsaukāšanās. Ja latviešu tautas nodevēju nosauc par nodevēju, tad tā nav apsaukāšanās, bet lietu saukšana īstajos vārdos.
Problēma ir tā, ka muļķi un stulbeņi, nelieši un nodevēji, paši tādi būdami, tomēr nevēlas, lai kāds viņus nosauc tā, kā viņi to ir pelnījuši. Būdami latviešu tautas nodevēji un gļēvuļi, kuri nevēlas atbrīvot Latviju no ārējiem ienaidniekiem, šie draņķi vēlas, lai viņus uzskatītu par drosminiekiem un īsteniem patriotiem. Līdzīgi arī pederasti nevēlas, lai viņus sauktu īstajos vārdos, kādus tie ir pelnījuši, piemēram, par mēslu kulstītājiem, bet dēvētu par gejiem – jautrajiem zēniem. Ja sabiedrība uzķeras uz šīs viltības, tad tā sāk pamazām, toties pilnīgi droši degradēties. Latvijas sabiedrība ir ļoti degradējusies, to pierāda arī feisbuka diskusijas. Es un mani domubiedri tikai tad nosaucam kādu cilvēku par stulbeni, gļēvuli, pederastu, nodevēju, ja šis cilvēks pats ir apliecinājis, ka tāds ir.
Mēs vienīgi pasakām definīciju, kas kuram atbilst, – un cilvēki paši sevi sarindo gudrajos, stulbajos, drosmīgajos, gļēvuļos, nodevējos un tamlīdzīgajos.
Komentāri sociālajā vietnē “FACEBOOK”
Iveta Graudiņa: Virtuālajās diskusijās, kad nav iespējams vērot sarunu biedra ķermeņa valodu, acis, var rasties pārsteidzīgi secinājumi.
Līga Muzikante: Aivars Garda jau uzraksta tikai definīciju, bet cilvēks pats sevi nomēra pēc tās – vai nu atbilst, vai neatbilst. Ja atbilst, tad uzmet lūpu, jo nepatīk spogulī redzamais. Piemēram, ja vīrietim ir seksuāls akts ar otru vīrieti, tad viņš ir mēslu kulstītājs (jo šis apzīmējums atbilst netīrajām pederastijas izpausmēm), – un, lai arī cik ļoti pederasts vēlētos spogulī saskatīt “jautro zēnu”, viņš tomēr ir un paliek mēslu kulstītājs, kuram vajadzētu ārstēties līdzīgi kā narkomānam. Tieši tāpat ir ar latvieti, kurš nevēlas atbrīvot savu valsti no ārējā ienaidnieka. Lai arī cik ļoti šis latvietis cenšas savu nodevību attaisnot ar “cilvēkmīlestību”, “reālpolitiku”, “piedošanu”… viņa spoguļattēls tomēr parādīs nežēlību pret latviešu tautu un nodevību.
Aivars Garda: Savas dzimtās zemes atbrīvošana no ārējiem ienaidniekiem ir ļoti vienkārša patiesība. To nav izdomājis Aivars Garda. Tā ir tikpat sena, cik sen pastāv ģintis, ciltis, tautības, tautas, valstis. Un pat vēl senāka, jo šo patiesību izprot pat dzīvnieka prāts. Dzīvnieki sargā savu teritoriju, alu, ligzdu un padzen visus svešiniekus. Tātad, ja cilvēks patiešām nesaprot šo patiesību, nevis izliekas, ka nesaprot, tad viņš ir muļķis, stulbenis, infantils, idiots. Bet, ja viņš izprot šo patiesību, taču nedara visu viņa stāvoklī iespējamo, lai atbrīvotos no okupantiem, tad viņš ir gļēvulis, nodevējs un noziedznieks pret savu tautu un valsti. Viss ir diezgan vienkārši.
Dainis Straume: Ne vienmēr galvenā ir drosme. Biežāk pietrūkst vēlēšanās…
Madara Valdmane: Jā, bet vēlēšanās parasti pietrūkst, jo nav drosmes. Esmu pamanījusi, ka ļoti bieži Aivara Gardas rosinātajās diskusijās iesaistās NA biedrs Agris Purviņš, kurš iebilst pret dekolonizāciju. Agri Purviņ, pajautājiet sev, kādēļ nevēlaties atbrīvot savu zemi no ārējiem ienaidniekiem? Visas darbības sākas ar vēlēšanos – gan drosmīgās darbības, gan gļēvās.
Dainis Straume: “Visas darbības sākas ar vēlēšanos”, arī drosme! Citēju Jūsu teikto!!!
Aivars Garda: Iveta Graudiņa, pilnīgi piekrītu Jūsu komentāriem. Bet ko Jūs teiksit par pieminēto Agri Purviņu? Vai Jūs varat rosināt viņu domāt? Vēl tikai piebildīšu, ka citās diskusijās Agris Purviņš ir veltīgi zadzis manu un manu domubiedru dārgo laiku. Turklāt ir apliecinājis, ka negrib dekolonizāciju, jo baidās no Pleskavas divīzijas.
Iveta Graudiņa: Aivar Garda, nereti virtuālajās diskusijās notiek apzināta provocēšana, manipulācija, lai tikai būtu cepiens un šovs, šādi izbaudot otra cilvēka dusmas, niknumu, tāpēc sarakstes laikā ir vērts “ieslēgt” humoru.
Aivars Garda: Jūs domājat, ka Agris Purviņš ir šovu meistars?
Iveta Graudiņa: Visbūtiskākais virtuālo sarunu ieguvums – spēja ar laiku it visu uztvert pilnīgi bez aizvainojuma. Un interesanti ir tas, ka tad vairs nenotiek ne apsaukāšana, ne birku piekāršana, ne attālināta diagnosticēšana…
Livija Dementjeva: Sumji, bet mēs tiešām esam degradējušies…
Madara Valdmane: Tas būtu jāsaprot līdz sirds dziļumiem, lai sakopotu spēkus augšupejai. Tāpēc lietas jāsauc īstajos vārdos, lai cik bargi un nepielūdzami tie skanētu.
Iveta Graudiņa: Saucot lietas īstajos vārdos, pavisam noteikti iespējams kulturāli paust savus uzskatus, viedokli.
Steidzīte Freiberga: Ar cilvēkiem, kuri nevēlas lietas saukt to īstajos vārdos, jau nekādas diskusijas nevar iznākt. Tas nozīmē, ka viņi ir stulbeņi, nejēgas, pat apzināti draņķi, kas labprātīgi grib dzīvot melos, ja negrib redzēt un paust patiesību, kāda tā ir. Un, ja ar tādu debatēsi, tad būs jāatzīst, ka tur šo stulbeņu jau ir par vienu vairāk. Ja šie stulbeņi paši sevi ir atmaskojuši – viss kārtībā, paceļam cepuri, lai tad viņi tur burbuļo paši savā klīsterī. Cilvēkiem vismaz būs kļuvis skaidrs, kas ir kas. Protams, tiem, kuri nav zaudējuši savu pašapziņu un izpratnes skaidrību par lietām…
Haralds Elceris: Par tiem ārējajiem ienaidniekiem – tie ir ārēji ienaidnieki pēc būtības, par to šaubu nav.
Diskusija publicēta saīsināti
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.20(418) [2018. gada 18. oktobris–2. novembris]