Viktors Birze
Jo vairāk skatos to trakonama cirku, jo stabilāks ir lēmums: šogad vēlēt neiešu! Neatrodu motivāciju balsot ne par “jaunajiem” – konservētajiem Viņķeļu ģimenes draugiem vai aizdomīgo Gobzema projektu, kas sola kaķi maisā, ne arī par mūžveco sarkanbaltsarkano mušpapīru.
Komentāri sociālajā vietnē “FACEBOOK”
Ima Imula: Neiet ir sliktākā izvēle no visām.
Viktors Birze: Kādēļ sliktākā? Kādēļ man dot mandātu kādai kompānijai, kas nepārstāv manus uzskatus?
Ima Imula: Tādēļ, ka ļauj citiem izlemt, pats aizej no problēmas, kā arī pēc tam tev nav morālu tiesību sūdzēties, – pats vainīgs… Viedokļu dažādībai jābalso par labākajiem no tā kas ir.
Roberts Klimovičs: Morālas tiesības sūdzēties, Ima Imula, ir tikai tiem, kuri neatbalsta šo šovu un nepiedalās šajā pašiznicināšanās procesā. Tīri, loģiski – ja balsoji, tātad atbalstīji un stiprināji šo netaisnīgo un nelikumīgo sistēmu un cilvēkus, kuri pēc tam tos sūdus vārīs. Tas, ka vārīs, ir skaidrs, jo nekad nav bijis citādāk. Un kuri tad ir tie “labākie”? Manuprāt, labāko tur nav.
Jānis Vasiļevskis: Robert Klimovič, Tu esi Maskavas kalps, kas te kladzini par neiešanu balsot, labāk pieturi mutīti, čekas provokator!
Roberts Klimovičs: Kalps, visdrīzāk, esi pats. Kalpa domāšana, kad nespēj atbildēt uz jautājumiem, kas Tev nepatīk, pārejot uz personīgu provocēšanu. Par mutes turēšanu jārunā privāti. Gribu redzēt – cik drosmīgs esi dzīvē!? Bet šeit – vai nu par tēmu, vai nu neko.
Jānis Goldbergs: Diemžēl tā – tikai šī mazākā ļaunuma meklēšana – mani mazliet tracina
Inga Gavena: Piekrītu, Jāni Goldberg, mani arī, bet pagaidām neredzu izeju…
Aivars Garda: Džordža Orvela teiktais: “Ļaudis, kuri atdod savas balsis par zagļiem, nodevējiem un krāpniekiem, ir viņu līdzdalībnieki, nevis upuri…” – tā ir laba atbilde visiem, kuri aicina iet balsot par latviešu tautas nodevējiem, par tiem, kuriem pat partiju programmās nav paredzēts izraidīt no valsts ārējos ienaidniekus. Vismazākais ļaunums ir nebalsot vispār, nevis balsot par kādiem draņķiem tikai tāpēc, ka kādam šķiet, ka viens otrs ir mazāks draņķis par pārējiem. Ir jābūt atbildībai Dieva un savas sirdsapziņas priekšā. Viktoram Birzem ir pilnīga taisnība. Ja cilvēks grib būt godīgs, viņš nedrīkst balsot par zagļiem, nodevējiem un krāpniekiem. Tieši šie nodevēji ir iestāstījuši cilvēkiem, ka balsot vajag, citādi būs vēl sliktāk. Šie draņķi paši ir veicinājuši smago noziegumu – okupantu naturalizāciju, kas dod tik lielas priekšrocības “Saskaņai”. Citiem vārdiem sakot – paši ir radījuši grūtības, kuras tagad aicina varonīgi pārvarēt.
Ima Imula: Kā tu zini zagļus, nodevējus un krāpniekus, piemēram, partijā “Progresīvie”? Un pie tam bez tiesas…? Kā???!!! Un tieši ko tu labu, lietderīgu izdari, neaizejot vēlēt?! Konkrēti, kāds ir tavs pienesums nevēlot?!
Aivars Garda: Balsot par tādiem “progresīvajiem” un citiem degradantiem krietnam latvietim ir apkaunojums. Ne tikai apkaunojums, bet arī morāls noziegums, jo citi cilvēki skatās uz Imu Imulu, par ko viņš balso, – un, ja Ima Imula šiem cilvēkiem ir autoritāte, tad viņi centīsies darīt tāpat. Tāpēc ir labāk, ja Ima Imula balsotu tikai par tiem, kuri ir patiešām krietni latvieši. Taču tādu ir ļoti maz. Tomēr tāpēc vien, ka krietnu cilvēku praktiski nav, nav jābalso par draņķiem un deģenerātiem.
Ima Imula, nodevējs ir ikviens, kurš nevēlas un nedara visu iespējamo, kas ir no viņa atkarīgs, lai atbrīvotu Latviju no ārējiem ienaidniekiem – padomju iebrucējiem visās paaudzēs. Tā ir ābeces patiesība. Cik man zināms, tad “progresīvie” ir ne vien latviešu tautas nodevēji, bet arī deģenerāti, kuri par premjera kandidātu ir izvirzījuši pederastu, citiem vārdiem – mēslu kulstītāju. Tie, kuri atzīst homoseksuālismu par normālu parādību, ir apziņas deģenerāti. Neaizejot balsot, kaut draņķiem gribas, lai aiziet, jebkurš cilvēks nekļūst par nodevēju. Un tas ir liels pienesums ar nodevību nomāktai latviešu tautai!
Iveta Lāce: Aivar Garda, saki, lūdzu, cik tu esi darījis, jā, tieši darījis, pats un praktiski, lai atbrīvotu Latviju no ārējā ienaidnieka? Ko esi darījis? Un kas, tavā izpratnē, darīt ir vajadzīgs, lai atbrīvotos no ienaidnieka Latvijā? Kāds ir tavs plāns tieši šajā sakarā?
Viktors Birze: Varu teikt tikai vienu. Ja kāds kaut ko praktisku ir izdarījis, tad tas ir tieši Aivars Garda. Kaut vai izvilcis visu šo gadu garumā vienīgo neatkarīgo nacionālistu laikrakstu, kas tādiem kā mums dod platformu. Ziniet, ko nozīmē tādu projektu vilkt? Piepildīt ar saturu, nodrošināt tam finanses?! Tas ir vairāk nekā sacerēt programmas, kas atvilktnē apput ar putekļiem.
Aivars Garda: Iveta Lāce, neatceros, kad būtu ar Jums kopā cūkas ganījis. Kāpēc Jūs jautājat par plānu? Jūs jau kandidējat, nevis es. Tātad plānam ir jābūt Jums. Protams, ka LNF ir plāns, kā realizēt dekolonizāciju vai labprātīgu okupantu repatriāciju. Vienam Jūsu partijas tukšpaurim es jau skaidroju, lai lasa laikrakstu “DDD”, tur atradīs atbildi. Neesmu apsolījies katram tukšpaurim šo informāciju vēl sakošļāt līdz putriņai, lai viņa vājā apziņa spētu uztvert. Ja nespējat pati uzrakstīt programmu, tad kāpēc vēlaties būt par politiķi?
Līga Muzikante: Tikai nekrietns, skaudīgs, nenovīdīgs, iedomīgs vai arī krietni vien pastulbs cilvēks spēj noniecināt to, ko dara Aivars Garda, kuru mēģināja nogalināt, pēc tam ielikt cietumā par viņa nacionālo darbību. Riskējot ar savu dzīvību un veselību, gadiem ilgi izdot un finansēt avīzi, kas reāli ir vērsta pret valdošajiem latviešu tautas un valsts nodevējiem un uztur veselīgajos latviešos nacionālos ideālus, ir darbs, kuru neviens cits latvietis mūsu laikos nav spējis darīt. Ir labi, ka Jūs, Iveta, gatavojoties kļūt par politiķi, jau tagad parādāt savu īsteno dabu šajos komentāros.
Kad lasu kārtējos jautājumus par dekolonizācijas plānu, tas man uzdzen jautrību. Visi rūgumpodi, pieceliet nu savus mīkstumus no datorkrēsla un aizteciet uz tuvējo kiosku, kur var iegādāties “DDD” un palasiet, ja pašiem vēl nav skaidrs, kā atbrīvoties no ārējiem ienaidniekiem.
Aivars Garda: Jāni Vasiļevski, NA pietiek ar to, ka tā ir latviešu tautas nodevējpartija, lai par to nebalsotu. Jānis ir tāds pats nodevējs, ja jau tik ļoti aizstāv NA. Tieši tā – kā to ir teicis Džordžs Orvels.
Iveta Lāce: Līga Muzikante, tu labi zini, ka viņš toreiz cieta nacionālās darbības sakarā?
Līga Muzikante: Laikam jau šoreiz par šīm lietām es zinu labāk nekā Iveta Lāce. Esmu stāvējusi tuvu izmeklēšanai un uzklausījusi izmeklētāju domas. Aivara Gardas slepkavības mēģinājums un viņa mašīnas sadedzināšana, tāpat biroja durvju spridzināšana un krimināllieta pēc KL 78.panta par rakstiem avīzē “DDD” – tas viss ir saistīts ar Aivara Gardas nacionālo darbību, ar savas tautas tiesību aizstāvību.
Liene Apine: Man Tev, Viktor Birze, pilnībā jāpiekrīt – iesaku ikvienam pamācīties no Aivara Gardas pašaizliedzību un neatlaidību. Kad 1999. gadā tika publicēts viņa raksts “Latvija uz jauna gadusimteņa sliekšņa”, šķita, ka ikviens, kurš tikai izlasīs šo rakstu, uzreiz pamodīsies un sapratīs, ka patiesībā Latvija nav brīva, ka runas par Dziesmoto revolūciju, par Atmodas sasniegumiem ir tukšu salmu kulšana, jo ārējais ienaidnieks joprojām bradā latviešu zemi. Kopš raksta publicēšanas ir pagājuši gandrīz 20 gadi. Vai latvieši ir kļuvuši gudrāki, redzīgāki un taisnīgāki? Diemžēl tādas kā Iveta Lāce pat nekautrējas brukt virsū cilvēkam, kurš, kā Tu, Viktor, pareizi teici, vienīgais kaut ko patiesi IR DARĪJIS un JOPROJĀM DARA, lai latvieši patiešām būtu saimnieki savā zemē.
Jānis Vasiļevskis: Nu, protams, “Saskaņa” biedram Gardam šķiet nesalīdzināmi mīļāka!
Liene Apine: Jānis Vasiļevskis laikam nekādi nav spējīgs gudri paklusēt… Atslēgas vārds laikam ir “gudri”, jo tieši gudras inteliģences trūkums liedz izprast to, ko šeit rakstījis Aivars Garda. Savukārt Viktors Birze atklāti pasaka to, ko ikviens sakarīgs patriots jau sen ir sapratis. Varu vien novēlēt Jānim Vasiļevskim gudrību neizrādīt savu negudrību.
Līga Muzikante: Šī nav pirmā reize, kad Jānis Vasiļevskis savos komentāros iekļauj neslēptu niknumu pret Aivaru Gardu, kurš nav tāds kā viņš… Iedomība, uzpūtība, nenovīdība – tās ir īpašības, kuras lien laukā Jānim Vasiļevskim.
Iveta Lāce, diemžēl visspilgtākie, skaļākie, pārliecinošākie pierādījumi Jūsu apziņu nesasniedz. Nevaru palīdzēt. Jāmainās apziņai, nevis pierādījumiem. Kad atbrīvosities no sava egoisma diktētajiem aizspriedumiem un aprobežotības, tad aprunāsimies.
Aivars Garda: Jāni Vasiļevski, un tomēr Orvelam ir taisnība, proti, ja vasiļevski vai lāces balso par nodevējiem, tad viņi ir nodevēji. Tieši latviešu tautas nodevējiem ir vajadzīgs, lai pūlis ietu balsot par viņiem, lai šo noziegumu – nodevību – turpinātu.
Jānis Vasiļevskis: Kāpēc tad ļ.cien. Gardam ne tad, ne tagad nesekoja un joprojām neseko plašas latviešu tautas masas? Vai tiešām Jūs, Liene, domājat, ka visi citi latvieši ir tik stulbi?
Liene Apine: Iveta Lāce, un Jūs būtu tas gudrības paraugs, cilvēks, kādam ir jābūt politikā, jāvada Latvijas valsts? Tad nav nekādas nozīmes, ka tie, kas jau ir, tiek nomainīti pret tādiem kā Jūs. Šāda necienīga vēršanās pret Aivaru Gardu, nespēja atzīt viņa paveikto, liecina par Jūsu niecīgo personību, greizsirdību un taisnīguma izjūtas trūkumu. Paldies, man tādus politiķus kā Jūs nevajag!
Bet Jūs, Jāni Vasiļevski, lūdzu, atbildiet uz šo jautājumu: kas liedz latviešiem rīkoties taisnīgi? Jo tieši uz taisnīgu rīcību aicina Aivars Garda. Jums labāk zināms, kas kavē – droši vien bailes, nenovīdība, iedomība u.c. tik pat “krāšņas” īpašības.
Līga Muzikante: Jāni Vasiļevski, mēs neesam Jūs apsaukājuši, tikai parādījuši Jums spoguli. Vai gan mēs būtu vainīgi, ka Jūsos rodas dusmas par savu spuguļattēlu? Nedemonstrējiet manis pieminētās egoisma tumsonības īpašības, bet pārvariet tās – tad jau viss beigu beigās, kaut kad būs labi. Lai izdodas!
Aivars Garda: Tikai galīgi stulbs cilvēks var uzķerties uz nodevēju izmestās ēsmas – esot jāiet uz vēlēšanām, citādi “Saskaņa” uzvarēs. Vasiļevskim neinteresē ne taisnīgums, ne patiesīgums; viņš grib par katru cenu būt tāds pats nelietis kā partiju politiķi. Un lamā mūs par to, ka vēlamies viņu no šīs nelietības atturēt.
Viktors Birze: Iveta Lāce, bet es varu atbildēt: ko Jūs pati KONKRĒTU esat paveikusi, lai noniecinātu to, ko Aivars Garda ir izdarījis? Konkrētus darbus studijā!
Jānis Vasiļevskis: Līga!… Nu, kā var cerēt uz pozitīvu rezultātu ar “Sitiet krievus” tipa lozungiem…?
Aivars Garda: “Sitiet krievus” – tas noteikti ir vasiļevsku lozungs, mēs ne reizi tādu neesam izvirzījuši. Tieši vasiļevski ir tālu no realitātes, ja domā, ka vēlēšanas var kaut ko izšķirt.
Liene Apine: Jāni Vasiļevski un Iveta Lāce! Izlasiet rūpīgi, ko Aivars Garda rakstīja Nacionālajai apvienībai atklātajā vēstulē. Ja varēsiet PĒC BŪTĪBAS un LOĢISKI iebilst kaut vienam punktam, tad centīšos sarunāt, lai Aivars Garda jums uzdāvina divus svaigus burkānus – katram pa vienam!
Jānis Vasiļevskis: Paldies, Liene, bet burkānu man nevajag!
Viktors Birze: Es tīri labi saprotu Aivara Gardas vēršanos tieši pret šo partiju “VL-TB/LNNK”. Par citām nav nekādas vilšanās, jo no tām vispār neviens neko negaida, un tās sevi nemēdz sludināt par nacionālistiem.
Jānis Vasiļevskis: …Ja notiks ļaunākais (es tomēr ceru, ka tā nebūs) un Saskaņa veidos koalīciju ar ZZS, un būs valdībā – 100% garantija, ka Gardas avīzi slēgs. Ko tad biedrs Garda teiks…?
Aivars Garda: Jānim Vasiļevskim tomēr nav kaut kas kārtībā ar veselo saprātu. Ārējie ienaidnieki, esot pie varas Latvijā, tik tiešām slēgtu laikrakstu “DDD”. Mani, kurš visvairāk cīnās pret latviešu tautas ārējiem ienaidniekiem un pašmāju nodevējiem, saukt par Maskavas draugu ir idiotisms. Laikrakstu “DDD” speciāli ignorē mūsu tautas nodevēji – šie noziedznieki pret cilvēci, kuri visus pēcatmodas gadus ir pie varas Latvijā. Izliekas, ka šāda laikraksta vispār nav. Man ir grūti atbildēt uz jautājumu: kurš ir pretīgāks – ārējais ienaidnieks vai latviešu nodevējs?
Viktor Birze, ko Jūs teiktu, ja Latvijā taisītos iebrukt vai iebruktu ārējais ienaidnieks, bet kāds sacītu: es neticu, ka cīnīties pret ārējo ienaidnieku ir vērts, jo tas ir pārāk stiprs, es neticu, ka mēs varam uzvarēt, tāpēc necīnīsimies?! Jūs droši vien teiktu šādam gļēvulim, ka cīnīties pret ārējo ienaidnieku vai necīnīties pret to, tev, nodevēj, neviens nejautā! Tas ir tavs pienākums. Ja nedarīsi to, tevi nošaus uz vietas pēc kara laika likumiem. Tev ir jābūt gatavam tautas un Tēvzemes labā cīnīties un mirt kaujas laukā. Kad daži šādi gļēvuļi tiktu nošauti uz vietas, pārējiem vairs negribētos būt par gļēvuļiem.
Viktor Birze – ārējais ienaidnieks ir bīstami ieperinājies mūsu tautas un valsts organismā. Tā izraidīšana ir Jūsu, mans, vasiļevsku un lāču pienākums, nevis brīva izvēle. Normālā valstī par tādiem uzskatiem (ka ārējais ienaidnieks nav izraidāms) neviens negribētu vairs roku pasniegt. Tas ir mazākais. Tādi uzskati ir bīstami tautas varonīgumam. Tie nemanot pārvērš tautu par pūli.
Tā kā ārējo ienaidnieku izraidīšana ir jebkura latvieša svēts pienākums, tad ir jādara tas, kas ir jādara, un lai notiek tas, kam ir jānotiek. Vai kāds ir mēģinājis veikt dekolonizāciju vai labprātīgu repatriāciju? Acis darba izbijās – tā sakāmvārdā. Vasiļevskis savu gļēvumu un nodevīgumu slēpj aiz gudrinieka maskas. Viņš esot turējis svecīti Jeļcina un Gorbunova tikšanās laikā, viņš visu zinot, ko viņi runāja. Mums ir pienākums, tātad ir jāveic dekolonizācija vai brīvprātīga okupantu repatriācija, un lai notiek tas, kam ir jānotiek. Ja kādam tas nepatiks, nu un tad? Pienākums ir pienākums. Kāpēc tad Latvija iestājās NATO, ja turpina baidīties kā trusis no katra troksnīša no Krievijas puses. Turklāt Putins aicina savējos mājās. Tieši mūsu nodevēji neļauj okupantiem aizbraukt. Neviena latviskā partija neveicina okupantu brīvprātīgu aizbraukšanu. Ja Vasiļevskis ar putām uz lūpām aizstāv NA, lai panāk, ka šie nelieši palīdz okupantiem aizbraukt. Tad nebūs vajadzīga likumā balstīta dekolonizācija.
Viktors Birze: Aivar, es nesaku, ka nav pienākums cīnīties pret ārējiem ienaidniekiem. Tikai par juridiskām niansēm. Par to, ka krievvalodīgie šovinisti bieži vien ir ar tīriem papīriem jeb likumīgo LR pavalstnieku pēcteči. Te nav jautājums par to: atbalstu vai neatbalstu. Skaidrs, ka atbalstu! Bet par to, ka ir nianses, kurām neredzu risinājumu.
Liene Apine: Jānis Vasiļevskis tā arī nespēja atbildēt, pacīnoties par sulīgu burkāniņu, par ko būtu laimīgs jebkurš trusītis… Acīmredzot Aivara Gardas vēstulē izteiktais ir patiess, tādēļ arī Jānis Vasiļevskis pat neuzdrošinājās izteikt kaut vienu pretargumentu.
Viktor Birze, pilnībā piekrītu Aivara Gardas teiktajam, ka atbrīvošanās no ārējā ienaidnieka ir pienākums, nevis izvēle vai iegriba. Protams, ka katrā sarežģītā situācijā ir iespējamas problēmas, grūti risināmi aspekti, bet tas nekādā gadījumā nedrīkst atturēt no rīkošanās. Latvieši nedrīkst zaudēt pārliecību, ka dekolonizācija ir obligāti nepieciešama. Ja tas notiks, tad mūsu tauta būs neatgriezeniski zaudējusi dzīvotspēju.
Aivars Garda: Lai Vasiļevskis pats palasa savus komentārus. Ja tie nav nožēlojama latviešu tautas nodevēja un nelieša komentāri, tad kas tie ir? Pienāks laiks un viņa mazbērni teiks to pašu, ko saku es – tu, vectētiņ, neatbrīvoji Latviju no okupantiem, tagad tas ir jādara taviem mazbērniem, mums ir kauns par tevi, vectētiņ!
Liene Apine: Es un par mani jaunāki latvieši jau tagad varam Jānim Vasiļevskim pajautāt – ko viņš ir darījis, lai okupanti šeit nebūtu?
Viktors Birze: Liene, es tikai par to pašu. Tas nebūs ne viegli ne vienkārši, ar orķestri uz vilcienu. Tas būs ļoti komplicēti, juridiski sarežģīti un, visticamāk, ne pilnā apmērā. Un savus argumentus iemetu, lai būtu iemesls par visām šīm niansēm padomāt, kā visu to pamatot. jo pie tām ķersies klāt arī nelabvēļi. Bet procesu atbalstu, protams.
Liene Apine: Viktor, neviens jau nestrīdas, ka viegli nebūs. Mani tikai tādas runas par grūtību, par nespēju, par nevarēšanu šajos garajos gados ir nogurdinājušas. Tādiem kā Jānis Vasiļevskis tādi argumenti ir kā lapsenei cukurgrauds, jo bailīgie un nodevības smārda ķertie latvietīši meklē jebkādu argumentu, lai attaisnotu savu nolaidīgo bezdarbību dekolonizācijas īstenošanā. Turklāt, skaidrs ir viens – jo ilgāk atliksim, jo grūtāk būs likvidēt okupācijas sekas.
Viktors Birze: Īstenībā vedinu uz ko citu, Liene. Apsmadzeņot visas nianses. Varbūt pat uzlikt uz papīra, un piedāvāt konkrētus risinājumus šīm pamata problēmsituācijām. Lai tad, kad diskusijā tie tiek izspēlēti, vienmēr var konkrēti atbildēt. Kad Tev saka: to nevar izdarīt, jo ir tas un tas; Tu tā skaisti vari pateikt: bet mēs to apiesim tā un tā.
Jānis Vasiļevskis: Ziniet, Liene, Jūs nu man muti ciet gan nebāzīsiet, skaidrs! Tādi kā Garda manī izraisa tikai skumju nožēlu. Ļoti labi atceros, kā viņš nepārprotami demonstrēja savas neviltotās simpātijas pret tiešām rupekli Aivaru Gedroicu, kad es atļāvos viņu par to kritizēt! Par Avotiem Jūs nu arī mani nemācīsiet! Esmu studējis filozofiju un speciāli arī austrumu filozofiju, tā ka mutīti ciet…
Liene Apine: Jāni Vasiļevski – bijāt slikts students!
Steidzīte Freiberga: Nožēlu izraisa tādi kā jūs, Jāni Vasiļevski, nevis Aivars Garda. Filozofiju esat studējis – jāsmejas! Ja nu vienīgi ir kāda STULBUMA FILOZOFIJA, kad studiju beigušie demonstrē visai pasaulei savu bravūru un stulbumu. Ja nu tā, tad cepuri nost – esat veiksmīgi beidzis šo filozofijas iestādījumu… Marks Tvens ir teicis, ka labāk ir turēt muti ciet un ļaut cilvēkiem domāt, ka tu esi muļķis, nevis atvērt muti un šīs aizdomas apstiprināt.
Viktors Birze: Īstenībā vedinu uz ko citu. Apsmadzeņot visas nianses. Varbūt pat uzlikt uz papīra, un piedāvāt konkrētus risinājumus šīm pamata problēmsituācijām. Lai tad, kad diskusijā tie tiek izspēlēti, vienmēr var konkrēti atbildēt. Kad Tev saka: to nevar izdarīt, jo ir tas un tas, – Tu tā skaisti vari pateikt: bet mēs to apiesim tā un tā.
Jānis Vasiļevskis: Ziniet, Jūs nu man muti ciet gan nebāzīsiet, skaidrs! Tādi kā Garda manī izraisa tikai skumju nožēlu. Ļoti labi atceros, kā viņš nepārprotami demonstrēja savas neviltotās simpātijas pret tiešām rupekli Aivaru Gedroicu, kad es atļāvos viņu par to kritizēt! Par Avotiem Jūs nu arī mani nemācīsiet! Esmu studējis filozofiju un speciāli arī austrumu filozofiju, tā ka mutīti ciet…
Liene Apine: Jāni Vasiļevski – bijāt slikts students!
Jānis Adijāns: Viktors Birze, Aivar Gedroics, Aivars Garda, kā arī daudzi citi viņu līdzgaitnieki ir ļoti cienījami cilvēki.
Steidzīte Freiberga: Nožēlu izraisa tādi kā Jūs, Jāni Vasiļevski, nevis Aivars Garda. Filozofiju esat studējis – jāsmejas! Ja nu vienīgi ir kāda STULBUMA FILOZOFIJA, kad studijas beigušie demonstrē visai pasaulei savu bravūru un stulbumu. Ja nu tā, tad cepuri nost – esat veiksmīgi beidzis šo filozofijas iestādījumu… Marks Tvens ir teicis, ka labāk ir turēt muti ciet un ļaut cilvēkiem domāt, ka tu esi muļķis, nevis atvērt muti un šīs aizdomas apstiprināt.
Jānis Adijāns: Krievi nav latviešu tautas ienaidnieki. Tie ir meklējami citur – pārsvarā banku un mediju padomēs.
Aivars Garda: Jāni Adijān, latviešu tautas ārējie ienaidnieki ir padomju okupācijas laikā iebraukušie kolonisti, neatkarīgi no tautības.
Jānis Adijāns: Nevaru nepiekrist, tomēr visu galveno smadzeņskalošanu un visa tā haosa organizēšanu vadīja ne-krievi, kas izlikās par krieviem… ir jāaptur šie vadošie, lai pēc tam varētu efektīvi organizēt viņu brīvprātīgu izbraukšanu.
Vita Ņikitina: Jāni Adijān, krievu tauta nav ienaidnieks. Ienaidnieki ir krievvalodīgie okupanti, kuri Latvijā ieradās Otrā Pasaules kara laikā, un visi viņu pēcteči turpmākajās paaudzēs, kas veido t.s. piekto kolonnu un ir Latvijas valstij naidīgi, un nodara tai savus dažāda veida kaitējumus – gan morālus, gan fiziskus. (Skatīt Ženēvas konvenciju; iepazīties ar 1920. gada Miera līgumu starp Krieviju un Latviju).
Jā, ja paskatās, kas tajās banku un mediju padomēs grozās, kuri ir to saimnieki, tad gribot negribot jāatzīst, ka “Gudro protokoli” tiek īstenoti dzīvē, un tagad, protams, ar modernākiem paņēmieniem, kurus nav grūti nepamanīt. Latvijā lokomotīves visbiežāk ir visādi pārkrievoti žīdi, naudas kāri krievi, māti pārdot gatavi latvieši un nelietīgi, ciniski rietumnieki.
Jānis Vasiļevskis: Jāni Adijān, ak, tad A.Gedroics ir cienījams cilvēks? Bet kāpēc tad LR1 viņam nu jau liegta izteikšanās. Iemesls: klaji naidīgi un naidu kurinoši komentāri.
Aivars Garda: Jāni Vasiļevski, tāpēc, ka LR1 strādā tādi paši latviešu tautas nodevēji, kuri tāpat kā visādi vasiļevski nevēlas atbrīvot Latviju no okupantiem, tāpēc arī Aivaram Gedroicam liedz izteikties tā, kā viņš gribētu.
Jānis Vasiļevskis: Visādi Gardas varētu paklusēt… bet nē, klukst kā tādas vistas, olu izspiedušas… Es jau teicu, “varoni”, – panāc pretī…
Aivars Garda: Jānis Vasiļevskis piedevām vēl ir arī infantils. Tikai pusaudži uzvedas šādi – kā kas, tā kauties. Pusaudžu gados es labprāt izdauzītu no šāda jau tā tukšā paura tajā atlikušo stulbumu. Diemžēl nevaru atļauties būt par tādu bullēnu kā jancis. Negribu, lai par mani smietos, kā smejas par šo gados veco šmurguli. Gļēvulis un nodevējs, bet grib, lai viņu godā kā drosmīgu gudrinieku. Tā gribēt ir kaitīgi, jancīt!
Un vēl – ja jau es runāju nepatiesību, tad vajag man dot pretim ar argumentu spēku. Ja es runātu nepatiesību, tad atmaskot mani būtu tīrais nieks. Tāpēc jau šis tā ārdās, ka nespēj neko atbildēt. Viņš nevar piedot, ka sievietes – Vita Ņikitina, Liene Apine, Līga Muzikante, Steidzīte Freiberga – ir daudz gudrākas par viņu. Stulbi vīrieši īpaši nepanes sieviešu gudrību. Lai Jānis Vasiļevskis vēlreiz pārlasa savus komentārus. Neviena argumenta pret to, ka viņš, aizstāvēdams NA, pats kļūst par nodevēju. Infantilajiem paskaidroju simto reizi, ka apsaukāšanās ir tad, ja teiktais neatbilst patiesībai.
Steidzīte Freiberga: Tik tiešām, šīs diskusijas ir arī tāpēc vērtas, ka tā saucamie stulbeņi paši sevi atmasko. Un tas ir ļoti noderīgi – kā citādi mēs viņus atpazītu…
Jānis Adijāns: Kāpēc jūs nekandidēsit? Es jau biju noskaņojies par jums balsot.
Iveta Lāce: Līdz šim atbildes nav ne tikai tev, bet arī man. Rakstīt un runāt nav tas pats, kas reāli darīt.
Aivars Garda: Iveta Lāce, vai tiešām Jūs esat tāda pati kā Jūsu partijas tukšpauri? Pirmkārt, pārmest žurnālistam, ka viņš tikai raksta, bet neko nedara, ir tas pats, kas pārmest rakstniekam, dzejniekam, piemēram, Rainim, ka viņš tikai raksta un raksta, tikai dzejo un dzejo, bet neko nedara. Viktors Birze jau iepriekš izsmeļoši atbildēja uz Jūsu jautājumu. Otrkārt, uzskatīt, ka Latvijā strādā un kaut ko dara vienīgi politiķi, arī ir tukšpaurība. Padomājiet, varbūt šīs tukšpaurības dēļ ar Jums līdzīgajiem neviens nevēlas sadarboties?
Viktors Birze: Iveta Lāce, es visu laiku pūlos saprast: ko tieši Jūs darāt? To vien redzu: “daru”, “darīt”, “konkrētus darbus”… Kā tas izpaužas?
Aivars Garda: Viktor Birze, šajā diskusijā kārtējo reizi var pārliecināties, ka ir tāda tukšpaurības pakāpe “skaidro vai neskaidro, viņiem tik un tā nav skaidrs”, toties iedomības un augstprātības ir pārpārēm. Ar tādiem diegiem nav aršana.
Inga Gavena: Iveta Lāce, piedodiet par manu tumsonību… bet ko īsti Jūs darāt??? Kaut kā neesmu pamanījusi līdz šim, man tiešām interesē, ko konkrēti Jūs darāt…
Iveta Lāce: Inga Gavena, tas, ko daru, ir gan redzams, gan neredzams! Arvien informēju tautu, latviešu tautu, un aicinu apvienoties Pilsoņu Kongresa apstiprinātās programmas īstenošanai! Es esmu, pat vairākkārt, ilgākā laika posmā aicinājusi apvienoties un darīt arī Birzi, taču viņam vienmēr atrunas bijušas.
Viktors Birze: Iveta Lāce, ā, tad nu skaidrs. Runāšana un komentēšana ir tie DARBI. Tad jau skaidrs, ka vienīgās vēl palikušās nacionālās avīzes izdošana tāds sīkums vien ir salīdzinājumā ar Jūsu DARBIEM. Varat būt pārliecināta, ka tas, ko Jūs saucat par atrunām, ir nevēlēšanās tērēt laiku lietām, kurām nav nekāda seguma. Plikus lozungus, bez seguma, un uzbudināti histērisku malšanu par kaut kādu darīšanu (nu vismaz sapratu, kas tā tāda ir) tautas apvienošanu un citu apvainošanu, ka neatzīst Lāces kundzi par viedo visas tautas vienotāju, tas ir viss, ko redzu. Vārdu sakot, lai veicas vēlēšanās, bet mani savā diskusijā lūdzu neiesaistīt!
Iveta Lāce: Viktor Birze, tikšanās ar cilvēkiem, informējot, apbraukājot Latviju, nevis neko nedarot un meklējot atrunas savai nedarīšanai vairāku gadu garumā…
Viktors Birze: Zvaigznes ne tā sakrita, reālajā dzīvē Augstākā Padome monopolizēja varu, un cilvēki pavilkās uz stiprāko, līdz ar to Pilsoņu Kongress sabruka. Līderi to situāciju pieņēma un pārkārtojās, savā ziņā “uzmetot” tos, kuri ļoti ticēja un iesaistījās tajā.
Roberts Klimovičs: Pilsoņu Kongress bija lieliska pieredze. Arī tam, cik vienkārši ir nopirkt ar varu līderus.
Inga Gavena: Bija tā, kā bija, un tajā pašā upē iekāpt otrreiz nav iespējams. Šobrīd runāt par Pilsoņu Kongresa reanimēšanu un no jauna sākšanu… ir, manuprāt, nenopietna runāšana runāšanas pēc… Diemžēl… laikam tāpēc, ka esmu ģeologs, man vienmēr gribas vispirms sajust labu pamatu un tad uz tā būvēt kaut ko jaunu.
Līga Muzikante: Lai ar vēlēšanu palīdzību pie varas nonāktu latvieši, kuru sirdīs ir dzīvi nacionālie ideāli un kuri spēj tos piepildīt, tātad atbrīvot savu valsti no ārējiem ienaidniekiem un ierādīt pienācīgo vietu iekšējiem ienaidniekiem, – tam ir nepieciešama tauta, kas to patiešām vēlas. Pilsoņu Kongresa ideāli nav piepildīti. Taču tik ilgi, kamēr latvieši nebūs izpratuši DDD nepieciešamību, mūsu valstī nekas nemainīsies, bet tieši pretēji – pasliktināsies. Tādēļ nevis jācer uz vēlēšanām, kurās šobrīd nepiedalās neviena partija, kas iestājas par ārējo ienaidnieku padzīšanu, bet gan no latviešvalodīgā pūļa ir jāveido latviešu tauta. Iet uz vēlēšanām un balsot par partiju, kas nodod latviešu tautas ideālus dzīvot patiešām brīvā valstī, ir atbalstīt šo nodevību.
Iveta Lāce: Nevajag popularizēt savu avīzi “DDD”, latviešu tauta ir, un ar pietiekami skaidru apziņu par to, ko vēlas!
Līga Muzikante: Iveta Lāce, kaut arī iepriekšējā komentārā es neesmu pieminējusi avīzi “DDD”, tomēr varu atbildēt, ka labprāt to popularizēju, jo nevis es, bet mūsu lasītāji to ir nodēvējuši par laikrakstu latviešu nācijas sirdsapziņai. Attieksme pret laikrakstu “DDD” ir lakmusa papīrītis ikviena latvieša apziņai – nacionālajiem ideāliem.
Iveta Lāce: Līga Muzikante, nu kā gan citādi, tu tur strādā! Vai vēl ir cits peļņas avots?
Liene Apine: Iveta Lāce, vai esi pārkarsusi karstajā saulē?!!?
Līga Muzikante: Iveta Lāce, jā, es strādāju arī apgādā “Vieda” – tas ir mans pamatdarbs.
Steidzīte Freiberga: Pārkarsēties var tikai tas, kuram ir, ko pārkarsēt… Laikraksts “DDD” ir jālasa ikvienam normālam latvietim un, protams, jāpapūlas ar šo avīzi iepazīstināt arī citus, kuri varbūt vēl nav ar to sastapušies. Tas ir vienīgais patiesības avots šodien. Ja kādam tas šķiet nevajadzīgs – žēl, tāds cilvēks grib dzīvot melos un palīdzēt nodevējiem un kangariem savu tautu pazudināt. Un šāds cilvēks ar tik nodevīgiem nolūkiem nevar sevi dēvēt par piederīgu savai tautai – tāds diemžēl ir tautas pabira. Taču tie pabiras varētu publiski neizplatīt savu smirdoņu – bet, ko nu, tikai ar to jau viņi spēj izcelties…
Ja runājam par vēlēšanām un balsošanu, tad, ja ir cerība uz patiesumu šajā pasākumā, tad balsot var vienīgi par partijām, kuru programmās ir dekolonizācija un deokupācija, tātad savas zemes atbrīvošana no ārējā ienaidnieka – okupantiem. Par tādiem, kuri baidās ņemt mutē šos vārdus, var vienīgi, piedodiet, nospļauties. Viņu reklamētā “gādība” par savu tautu tādā gadījumā ir vienīgi “priekš kaķiem”…
Rolands Pētersons: Nacionālisms sākas no tikumības. Nācija, kura ir zaudējusi tikumiskās (morālās) vērtības, pati sevi iznīcina. To varam novērot latviešu sabiedrībā. Lai nacionālisms varētu atdzimt, latviešiem ir jāatjauno vērtību sistēma.
Cilvēks, kurš deklarē savu nacionālo nostāju un tajā pašā laikā savā dzīvē piekopj netikumisku rīcību, ir vismaz liekulis. Nacionālisms balstās uz ideālismu un principialitāti gan mazās lietās, gan arī lielās. Nacionālistam ir jābūt piemēram citiem it visā. Tikai uz šādiem pamatiem var pastāvēt stipra nācija.
Diskusija publicēta laikrakstā “DDD” Nr.20(418) [2018. gada 18. oktobris–2. novembris] un Nr.21(419) [2018. gada 2.–15. novembris]