Īsi pirms vēlēšanām sociālajā vietnē “Facebook” bija publicēts Raivja Zeltīta raksts par SKDS aptaujām jeb reitingiem, kas liecinot, ka “Latvija ir uz naža asmens”. Raivis Zeltīts raksta: “Daudzi arī domās, ka “balsos par jaunajiem” un sodīs “vecos”, lai gan tas jauno jaunums ir visai apšaubāms – pamatā šie “jaunie” sastāv no “Latvijas ceļa”, “Tautas partijas”, “Jaunā laika” veterāniem, vai arī tos atbalsta tādi oligarhi kā Šlesers. [..] Balsojums nebūs par “vecajiem” vai “jaunajiem”.”
Publikācija, kā jau ierasts, raisīja plašu diskusiju, kurā aicinām ieskatīties arī mūsu lasītājus.
Diskusija sociālajā vietnē “FACEBOOK”
18
Jānis Rožkalns: Manuprāt, tur tomēr ir viena liktenīga kļūda – Latvija tika nolikta uz naža asmens TAD, kad TF&PBLA izšķīrās boikotēt ANO konvenciju par deokupāciju, atstājot krievu okupācijas migrantu barus, un pat okupācijas armijas pensionārus, mūsu Tēvzemē. Šodienas draudi ir tikai kārtējās sekas tā laika nodevībai.
Jānis Iesalnieks: Mēs vēsturē atradīsim daudzus tādus momentus. Bet mūsu iespējās ir rīkoties tagad, lai novērstu pagātnes netaisnības. Gaušanās vien neko labu nedod.
Jānis Rožkalns: Pilnībā piekrītu, un tieši tā ir tā kļūda, kas latviešu nāciju šodien pazudina, ka latviešu inteliģence – tautas līderi – neko nav darījuši, lai to liktenīgo kļūdu kaut kā labotu un glābtu nākotni. Tam argumentu desmitiem, bet galvenais – valsts “svin 100gadi”, bet publiski teikt: “Latvija ir latviešu valsts,” skaitās nepieļaujami… Un arī to zinām, ka pat šādi izrunāties, sen jau nav labais tonis…
Jānis Iesalnieks: Bet mēs darīsim to, kas nav “labais tonis”.
Aivars Garda: Beidzot arī no Jāņa Rožkalna sagaidījām prātīgu komentāru. Tomēr lai necer, ka Jāņa Iesalnieka partija kaut ko darīs, lai veiktu dekolonizāciju. Tieši NA gaužas, ka nevar neko izdarīt, lai izraidītu okupantus. Tā vietā piedāvā dažādu desmitšķirīgu jautājumu risināšanu, ar to vēl vairāk pasliktinot situāciju.
Jānis Iesalnieks: Aivar, vai tiešām, piemēram, latviešu demogrāfija, atbalsts ģimenēm, ir “desmitšķirīgs jautājums”?
Aivars Garda: Jā, salīdzinot ar dekolonizāciju, šis jautājums ir desmitšķirīgs! Ko latviešu tauta darīs ar tādu latviešu tautas nodevēju, kuri negrib atbrīvot Latviju no ārējiem ienaidniekiem, bērniem, kas visticamāk izaugs par tādiem pašiem gļēvuļiem un nodevējiem kā viņu vecāki? Vai Jānis Iesalnieks, Raivis Dzintars, Imants Parādnieks spēs izaudzināt drosmīgākus bērnus par sevi pašu? Ļoti šaubos. Turklāt, atbalstot latviešu demogrāfiju, tiek atbalstīta arī ārējo ienaidnieku demogrāfija par latviešu tautas un valsts naudu. Vai tad tā arī nav nodevība? Jo NA atbalsta ārējo ienaidnieku vairošanos.
Roberts Matainais: Aivar Garda, cik tālu esat tikusi jūs DDD ar savam idejām? Cik jums ir sekotāju? Nacionālisma idejas vajag pasniegt viegli, nevis ar kritisku tekstu, ka jūs esat sliktie okupanti.
Aivars Garda: Robert Matainais, tieši tādu mataino, dzintaru, pabriku, kalvīšu, vīķīšu dēļ cildenas idejas izplatās ar lielām grūtībām, jo tādi matainie to ceļā stāv kā mūris.
Ineses Kalniņa: Robert Matainais – vai tad tikai Aivars Garda ir atbildīgs par dekolonizācijas veikšanu? Kā var nesaprast, ka tā ir visas latviešu tautas problēma un atbildība? Vai tad Aivaram Gardam ir Jums jāatskaitās? Manuprāt, Jums būtu jāatskaitās, ko esat darījis, lai veiktu dekolonizāciju? Izpatikšana masām ir novedusi pie tā, ka dekolonizācijas jautājums netiek risināts.
Liene Apine: Jāni Iesalniek, domāju, pats labi zini, ka atrunāšanās ar “demogrāfijas” jautājumu risināšanu ir negodīga baiļu maskēšana. Valsts vīriem ir jārisina būtiskie jautājumi!
Jānis Iesalnieks: Aivar, Liene, nav būtiskāka jautājuma par tautas dzīvo spēku (bērniem). Jo, lai viņus pareizi izaudzinātu, viņiem vispirms ir jāpiedzimst. Ja mēs gaidīsim, kamēr viņu vecāki kļūs “ideāli”, viņu piedzimšanu tā arī nesagaidīsim. Un demogrāfiskajā kaujā uzvar tas, kas piedzimst.
Šobrīd Latvijā latviešu ir 63%, jaundzimušo vidū 72%. Tendence laba, bet mēs varam labāk. Fakts ir tāds, ka katrs ieguldītais eiro demogrāfijā Latviju padara latviskāku. Jo kolonisti zemapziņā saprot, ka viņi šeit ir sveši, tāpēc bērnu viņiem ir krietni mazāk.
Liene Apine: Tava atbilde raisa sašutumu! Nenoliedzu, ka bērni ir svarīgi, bet kādēļ pieaugušiem vīriešiem tagad visa atbildība jāpārliek uz bērniem? Vai tiešām Tev un Taviem biedriem nav drosmes veikt dekolonizāciju, ja visu laiku atrunājies ar bērnu radīšanu? Tu tiešām nesaproti, ka bērni, kas izaug šādā kroplīgā vidē, nevar būt ar veselīgu un drosmīgu domāšanu. Ja Tu un Tavi biedri nepadzīs ārējos ienaidniekus, tad tiem bērniem, par kuru radīšanu Tu tagad aģitē, būs ar lielākiem upuriem (gan fiziskiem, gan morāliem) jāatjauno taisnīgums, ko izjauca okupācija.
Jānis Iesalnieks: Liene, man arī raisa sašutumu, ka tas netika izdarīts 90. gadu sākumā, kad to varēja. Bet latvieši toreiz nobalsoja par partijām, kas padomju kolonistus legalizēja Latvijā, piešķirot viņiem nepilsoņu statusu. Toreiz nacionālisti palika mazākumā. Un tagad kolonisti šeit atrodas ar vēlētāju netiešu atbalstu, patīk tas mums vai ne.
Aivars Garda: Tik tiešām, vīķīšu, kalvīšu, dzintaru, iesalnieku, rožkalniņu un citu gļēvuļu un nodevēju apstulbotais vairākums ne vien netieši, bet arī tieši atbalsta noziegumu pret savu tautu un valsti. Un kas tālāk? Vai tamdēļ arī godīgiem latviešiem ir jāatbalsta savas tautas nodevība? Vai kopā ar pūli ir jākļūst par savas tautas nodevējiem?
Liene Apine: Jāni Iesalniek, ja 90. gadu sākumā mēs neko daudz nevarējām ietekmēt, jo bijām pārāk maziņi, tad šodien tas ir mūsu pienākums. Ko varētu darīt, piemēram, Jānis Iesalnieks, kurš uzskata, ka vēlētāji it kā netieši esot samierinājušies ar kolonistu klātbūtni? Atklāti un neatlaidīgi runāt par nepieciešamību atbrīvoties no kolonistiem, nevis samierināties! Nevis ignorēt šo problēmu, pielāgoties vēlētāju vēlmēm, bet veidot tās, virzot augstākos ideālus īstenošanai dzīvē. Tieši par to runā Aivars Garda – neviens latvietis, īpaši jau tas, kurš vēlas būt valsts vadībā, nedrīkst klusēt par nepieciešamību veikt dekolonizāiju. Ja šodien neviens to nevēlas, tad jāveido pieprasījums, neatlaidīgi par to runājot un atverot cilvēkiem acis patiesībai.
Jānis Iesalnieks: Ņemot vērā, ka šo jautājumu iepriekšējā paaudze nav atrisinājusi, šobrīd tas jau ir kļuvis krietni komplicētāks – jauktās ģimenes, bērni, kas šeit piedzimuši jau pēc neatkarības atgūšanas, utt.
Aivars Garda: Un ko tālāk? Vai tāpēc nerisināt vispār? Jāņa Iesalnieka un gļēvuļu un nodevēju bērniem un mazbērniem būs vēl grūtāk. Viņi arī teiks: ja jau iesalnieku paaudze neatrisināja, ko tad mēs! Jo viņi būs tādi paši kā viņu mātes un tēvi – gļēvi nodevēji. Vai nu arī celsies cīņā un līs viņu asinis viņu tēvu vainas dēļ.
Roberts Matainais: Aivar Garda, kāds ir jūsu piedāvātais risinājums?
Aivars Garda: Robert Matainais, lasiet laikrakstu “DDD” un bērnu raidījuma “Gribu visu zināt” publikācijas. Tajās viss ir izskaidrots. Atsevišķu mataino dēļ neviens netērēs savu laiku.
Ineses Kalniņa: Jāni Iesalniek, manuprāt, ja nav atrisināti dekolonizācijas jautājumi, tad īstiem valsts vīriem pie citiem nemaz nevajadzētu ķerties. Arī demogrāfijas jautājumi, kamēr nav padzīti no Latvijas ārējie ienaidnieki, risināmi tikai no pozitīvās diskriminācijas aspekta, t.i., jārūpējas TIKAI PAR LATVIEŠU ĢIMENĒM. Vai to dara NA? Ja būtu šāds pozitīvās diskriminācijas aspekts, tad to varētu uzskatīt par daļu no dekolonizācijas procesa, jo tiktu apzināti radīti apstākļi, kuros ārējie ienaidnieki justos Latvijā slikti. To varētu uzskatīt par stratēģiju. Tagad, ja netiek risināts dekolonizācijas jautājums, tā ir politiķu izvairīšanās no būtiskākā, slēpjoties aiz it kā ļoti būtiskiem jautājumiem.
Līga Muzikante: Mani pārsteidz Jāņa Iesalnieka vārdi: “Ja gaidīsim, kamēr viņu vecāki kļūs “ideāli”…” Vai tad atbalstīt Latvijas atbrīvošanu no ārējiem ienaidniekiem, tas ir, no tiem, kas Latvijā ienāca okupācijas laikā (pret latviešu tautas gribu!) un viņu pēcnācējiem, nav pats pirmais valsts vīru pienākums, nevis “ideālu” cilvēku “gribu–negribu” jautājums?! Bērnu dzimšana, protams, ir jāatbalsta, taču ir arī reāli jāredz, kādā vidē mūsu bērni un mazbērni dzimst! Un šī ļoti lielā mērā ir Nacionālās apvienības atbildība, ka dekolonizācijas jautājums ir ticis paslaucīts zem tepiķīša.
Aivars Garda: Problēma nav tajā, ka NA ir tikai 7% Saeimā. Problēma ir tajā, ka šiem neliešiem savā programmā nav pat paredzēta dekolonizācija. NA nevis reāli strādā latviešu tautas labā, bet gan kopā ar citām nodevējpartijām rij no varas siles. Kā ir runa par kādu cildenu ideju, kas lopveidīgajiem nepatīk, tā uzreiz šie lopveidīgie paziņo, ka cildenas idejas izplata tie paši ārējie ienaidnieki, kurus no valsts ir jāizraida. Tas esot Maskavas projekts. Bet neizraidīt okupantus – tas ir cēls NA projekts.
Roberts Matainais: Aivara Garda, cik tad to okupantu ir palicis? Tie, kas 1940. gadā iegāja lv, tagad visiem ir ap 88 gadiem minimums!
Aivars Garda: Jums pašam nav kauns par savu trulumu? Vismaz no Iesalnieka būtu pakaunējies. Neapgrūtiniet ar tik vienkāršiem jautājumiem raidījumu “gribu visu zināt”. Šī raidījuma arhīvā atradīsit atbildes uz visiem saviem bērnišķīgajiem jautājumiem.
Liene Apine: Aivar Garda – man arī ir jautājums raidījumam “Gribu visu zināt!”. Vai tādi matainie tiešām nezina atbildes uz elementāriem jautājumiem, vai arī tikai izliekas par muļķiem? Saprotu, ka abi varianti ir slikti, bet… Robert Matainais, ak tad, lūk, kas par vainu – esat nodzēris savu veselo saprātu, tādēļ raidījumam “Gribu visu zināt!” uzdodat tik stulbus jautājumus.
Aivars Garda: Ja rožkalniem, iesalniekiem, matainajiem prātā ir tikai lopiskas intereses, tad lai tā arī pasaka. Esiet drosmīgi, jo lopveidīgais vairākums taču ir jūsu pusē. Kāpēc ir jāpiesedz savs nodevīgums un gļēvums ar tukšu muldēšanu par kaut kādiem ideāliem? Uz priekšu, lopiskais vairākums atbalsta jūs!
Jānis Iesalnieks: Kas ir “lopiskas intereses”?
Aivars Garda: Labdien, Jānīti, raidījumā “gribu visu zināt”. Lopiņi ir tie, kuriem nav ideālu, kuri negrib kā savvaļas dzīvnieki aizstāvēt savu teritoriju, ligzdu, alu, padzenot iebrucējus. Paēst, padzerties, atpūsties, pagulēt, pasvinēt – tas ir lopveidīgo lozungs. Rakstiet vēl, raidījums “gribu visu zināt” atbildēs.
Roberts Matainais: Aivar Garda, jūs esat vegāns ?
Aivars Garda: “Gribu visu zināt” uz muļķīgiem jautājumiem neatbild.
Jānis Rožkalns: Liekas, pat saskaņa, arī ne okupācijas vara, “latviešu tautu” nedēvēja par “lopveidīgo vairākumu”… neticu savām acīm (bet jau ieseivoju atmiņai)… Bet, pieņemts zināšanai.
Aivars Garda: Jānis Rožkalns kādreiz atstāja domājoša un gudra cilvēka iespaidu, kas izrādījās ļoti maldīgs. Latviešu tautas pārstāvji tagad ir mazākumā, salīdzinot ar lopveidīgo pūli. Tas taču ir fakts. Tie, kuri negrib atbrīvot savu tautu un valsti no ārējiem ienaidniekiem, ir cilvēki ar lopiskām interesēm. Tā saka raidījums “gribu visu zināt”. Palasiet, Jānīt. Un kļūstiet gudrāks. Jāni Iesalniek – vai tādi rožkalniņi un matainie ir partijas NA drauģeļi? Citādu drauģeļu šai partijai nav?
Jānis Rožkalns: Aivar, neticami, bet tad tomēr arī jūs kādreiz maldāties…
Aivars Garda: Jā, Jānīt, kā teica ezis – kļūdīties ir cilvēcīgi…
Jānis Iesalnieks: Aivar, es palūgšu ar lielāku cieņu izturēties pret cilvēkiem, kas aktīvi cīnījās pret padomju režīmu, riskējot ar savu veselību un dzīvību. Tādiem kā Jānis Rožkalns.
Jānis Rožkalns: Latviešu patriotu izsmiešana ir nepārprotama pazīme tiem, kuri strādā Maskavas struktūru uzdevumā. Daži to dara gudri, uzmanīgi, citi turpretim klaji bez bremzēm. Katram savs uzdevums, sava taktika.
Aivars Garda: Jāni Iesalniek, ja Jānis Rožkalns ir kādreiz par kaut ko cēlu patiešām cīnījies, tad nav nekādu problēmu: tā Jāņa Rožkalna priekšā, kas kādreiz to darīja, – cepuri nost! Taču ne šodienas Jāņa Rožkalna priekšā – šodienas Rožkalns ir nodevis visu cēlo, kas kādreiz viņam ir bijis. Ja var ticēt Jānim Iesalniekam.
Jānis Iesalnieks: Aivar Garda, kādā veidā “nodevis”?
Aivars Garda: Tādā veidā, ka tāpat kā NA necīnās par latviešu tautas un valsts atbrīvošanu no ārējiem ienaidniekiem. Jā, Jānīt, tā saka raidījums “gribu visu zināt”.
Jānis Rožkalns: Jāni Iesalniek, vai Tu nezini, ko mūsu Ģēnijs, kam te dots uzdevums latviešus sadalīt kategorijās, pats ir darījis krievu okupācijas laikā? Varbūt patiesībā viņš ir Tāds Varonis, kura priekšā mums visiem ir jāpaklanās, bet tagad no nepienācīgās slavas trūkuma cieš smagā mazvērtības kompleksa gūstā?
Aivars Garda: Jānis Rožkalns glaimo pats sev, uzskatīdams sevi par latviešu patriotu. Jāni Iesalniek, vai tad nejūtat, ka nav nekā vairs no tā Rožkalna, kas kādreiz varbūt kaut ko ir darījis latviešu tautas labā. Ja viņš jau otru reizi šajā diskusijā nosauc par Maskavas aģentiem tos, kuri cīnās par Latvijas dekolonizāciju. Varbūt viņš zina to, ko nezinām mēs, īstenie latviešu patrioti? Proti, tad jau sanāk, ka Maskava grib Latvijas dekolonizāciju. Bērnu raidījums “gribu visu zināt” ir domāts cildeniem latviešiem un tiem pūļa cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par latviešu tautu. Ja nevēlas, tad arī pat bērnu raidījums ir bezspēcīgs pret tādu truluma pakāpi.
Jāni Rožkaln, bērnu raidījums “gribu visu zināt” atbild, ka latvieši paši sadala sevi atkarībā no tā, kam viņi kalpo: augstākajam “Es” vai zemākajam “es”. Lai Jānis Rožkalns dara tā, lai viņu pašu varētu par kaut ko cienīt šodien. Tad arī klanīsimies Jāņa priekšā.
Jānis Iesalnieks: Aivar, kāpēc Tu roc ierakumus starp latviešiem (tikai tāpēc, ka viņi izvēlējušies citas cīņas metodes) tā vietā, lai cīnītos pret okupantiem?
Aivars Garda Jānis Iesalnieks ir izvēlējies nevis citas cīņas metodes pret ārējiem ienaidniekiem, bet būšanu pie varas siles. Tādi kā es un mani domubiedri traucē šo mierīgo rīšanu no siles. Nav Tev nevienas metodes, kā izraidīt okupantus, to pat raidījums “gribu visu zināt” redz. Ja ir, tad kāpēc turi zem pūra? Ne jau es roku ierakumus, bet latviešu nodevēji, neatbalstīdami ābeces patiesības – ārējo ienaidnieku izraidīšanu – saceļas pret mani. Tā nav mana patiesība, tā ir vispārzināma aksioma, ko es atbalstu, bet tādi kā iesalnieki, rožkalni, dzintari, neatbalsta. Atkal es esmu pie tā vainīgs?
Jānis Iesalnieks: Kā tu ceri pārliecināt citus latviešus par saviem argumentiem, ja sāc ar tādu godājamu pretpadomju cīnītāju kā Jānis Rožkalns nozākāšanu?
Steidzīte Freiberga: Skumji, ka tie, kuri grib tikt dēvēti par latviešu patriotiem, nepavisam nesaprot, ka pats pirmais solis ir atbrīvošanās no ārējiem ienaidniekiem – okupantiem. Un uz dekolonizāciju nevar aiziet ne pa kādiem apkārtceļiem, un nav citas cīņas metodes, lai to sasniegtu – ir skaidri un drosmīgi par to jārunā, kamēr saklausīs dzirdīgas ausis. Aivars Garda par to arī runā nenogurstoši: gan ar laikraksta “DDD” palīdzību, gan jebkurā vietā un laikā, neatkarīgi no tā, ka gļēvie un ļaunuma pakalpiņi viņu nomētā ar dubļiem. Galu galā ne jau Aivars Garda no šiem nožēlojamiem divkājaiņiem ir cietējs – cieš viņi paši savā maziskumā, jo vairāk neko nespēj kā mētāties ar saviem mēsliem un izspļaut savu indi.
Bet, ja par lopveidīgajiem runājam, tad jājautā: ja cilvēkam nav citu ideālu kā vien paēst, izgulēties, izklaidēties u.tml., kā tad tādus lai dēvē, ja ne par lopveidīgiem? Par tādiem jau viņi paši sevi ir pataisījuši, ne jau tie, kuriem tas jāsecina.
Roberts Matainais: Steidzīte Freiberga, kas tad Aivarā klausās ? Pensionāri ezotērikas lasītāji?
Steidzīte Freiberga: Aivars Garda ir personība, kurā klausās ikviens latvietis un patiess savas zemes patriots, kuram ir svarīgs savas tautas liktenis, kurš apzinās, ka tauta nevar pastāvēt, ja nepadzīsim okupantus. Un tādu nemaz nav tik maz, pat šeit uzrodas pa kādam normālam latvietim ar sakarīgu domāšanu. Toties Jūs esat draza, un Jūsu komentāri nav “uzjautrinošs humoristisks materiāls, ko lasīt, dzerot alu ar domubiedriem!” – tos ir pretīgi lasīt, pat sēžot uz poda… Bet no otras puses, patiešām ir lieliski, ka šādas padibenes sevi paši uzrāda – un cilvēkiem kļūst skaidrs, ka draņķis ir draņķis…
Aivars Garda: Steidzīt Freiberga, vai Jums prāts saukt lietas īstajos vārdos! Roberts Matainais taču ir Jāņa Iesalnieka, Ritvara Jansona sirsnīgs drauģelis! Viņš ir jāciena par to vien, vai tad nezinājāt? Un ko Jūs darīsit, ja par to uzzinās vēl viens drauģelis Jānis Rožkalns? Viņš tikko atzinās, ka ir pret čekas maisu atvēršanu un pret dekolonizāciju. Jūs jau pareizi rakstāt, ka gudru cilvēku ir maz, bet tādu mataino bez smadzenēm ir vesela jūra.
Steidzīte Freiberga: Jā, tad jau nu gan man ies plāni. Ir teiciens: pasaki man savus draugus, un es zināšu, kas esi tu pats. Sanāk vesela brandža to drauģeļu, no kuriem jāmūk. Jāni Rožkalnu Iesalnieks jau tāpēc prasa godāt – ja jau tik “drosmīgi” atzīstas, ka ir pret taisnīguma atjaunošanu, ko pats Iesalnieks, šķiet, tik atklāti nav paudis. Bet ko tad nozīmē tas “godājamais pretpadomju cīnītājs”, ja jau tagad kažoks ir apgriezts uz otru pusi?
Aivars Garda: Jānis Rožkalns savā pēdējā komentārā ir paškritisks. Tas liek domāt, ka viņš spēs izrauties no tā truluma, kurā pats ir iebridis. Jānim Iesalniekam raidījums “gribu visu zināt” atkārto, ka ir gatavs noliekt galvu godājama pretpadomju cīnītāja priekšā, ja tāds vispār ir bijis, bet nelieks galvu nožēlojama latviešu tautas nodevēja priekšā, kura vienīgais “sasniegums” ir NA rukšu slavināšana, kad viņi rij no varas siles. Tāpēc jau šie rukši tā aizstāv savus slavinātājus. Ja kāds ir spējīgs izrauties no pūļa valgiem, tas izrausies. Tam speciāla pārliecināšana ne ar kādiem argumentiem nav vajadzīga. Kurš nespēj vai negrib izrauties no gļēvuma, nodevības, stulbuma, lai dzīvo ar tiem. Nevis man vajag kādu pārliecināt, bet šiem kādiem vajag pašiem nākt pie prāta. Nevis man, bet Jums, nodevējiem, vajag pārliecināt cilvēkus, lai par jums balso, jo gribat atkal tikt pie varas siles. Tāpēc jau arī nolaižaties līdz rukšu līmenim. Vēlaties tur palikt? Bet lūdzu! Mēs esam gatavi palīdzēt tiem, kuri vēlas kļūt par gudriem un godīgiem cilvēkiem.
Inese Kalniņa: Jāni Rožkaln, vai ar vārdu savirknējumu “slimais Ģēnijs” bijāt domājis sevi? Ja jau te aicināt nedot vārdu čekas aģentiem, slimajiem un vēl kādiem tur, – vai varat atklāt savu nostāju čekas maisu atvēršanas jautājumā? Tautā klīst runas, ka esat pret čekas kartotēkas publiskošanu. Vai tā ir? Skatījos ziņās pēdējo dienu notikumus ap lēmumiem publiskot šo kartotēku un esmu pilnīgā nesaprašanā par NA nostāju. Aleksandrs Kiršteins cīnās ar zobiem un nagiem, lai vēl šogad kartotēka tiek publiskota un Latvija sagaida savu simtgadi cienīgi, tikmēr citi NA politiķi, piemēram, Ritvars Jansons, izdomā visādas atrunas, lai tikai atliktu kartotēkas publiskošanu. Dzirdēts, ka arī Ināra Mūrniece īpaši neatbalsta kartotēkas atvēršanu vēl šajā gadā. Vai tiešām NA spēlē dubultspēli un aiz saviem “nacionālajiem” lozungiem patiesībā piesedz čekas aģentus un nodevējus? Kā tad patiesībā ir, Jāni Iesalniek un Jāni Rožkaln?
Ritvars Jansons: Nacionālā apvienība ir iestājusies par VDK dokumentu publiskošanu un publicēšanu. Aleksandram Kiršteinam un pārējiem frakcijas deputātiem par to nav domstarpības. Lai kaut ko publicētu vai publiskotu, tas jāiestrādā budžetā un juridiski pareizi likumā. Otrajā lasījumā gan Kiršteina, gan Ritvara Jansona, gan Ināras Mūrnieces, gan Ringolda Baloža, gan Ineses Laizānes viedokļi tika salikti vienā likuma pantā, kas nosaka publicēšanu jau šajā gadā. Nemeklējiet lētas sensācijas un pretrunas. Likumam katrs ir sniedzis to, ko var piedāvāt. Pāri visam skan tikai Artusa Kaimiņa klaigas, kurš nav spējīgs pat divus teikumus likumprojektam uzrakstīt.
Inese Kalniņa: Ritvar Janson, es nemeklēju nekādu lētu sensāciju un pretrunas. Man pietika ar raidījumu LR1, kurā piedalījāties Jūs un Linards Muciņš (viņam bija lieliska intervija laikrakstā “DDD” par čekas maisiem). Man kā cilvēkam no malas izklausījās, ka Linards Muciņš ir par maisu atvēršanu, bet Jūs – pret. Argumenti, kurus izteicāt, bija nepārliecinoši, radot iespaidu, ka pildāt kāda rīkojumu aizkavēt maisu atvēršanu. Varbūt kādreizējās darbavietas (SAB) vadītāja draudzīgais zvans rosināja uzvesties tik muļķīgi?
Ritvars Jansons: Ja Linards Muciņš, strādādams VDK izpētes zinātniskajā komisijā un par to saņemdams valsts doto naudu, likumprojektā, Kiršteinam priekšā rakstīdams, ieraksta dokumentu grupu, kas nemaz neeksistē, un lobē vēl naudas saņemšanu sev un Kārlim Kangerim līdz 2024. gadam par neko, tad, protams, tādas aplamības nevar pieļaut. Linardam Muciņam kā “Latvijas ceļa” biedram un parlamenta Juridiskās komisijas priekšsēdētājam bija pietiekoši daudz laika, lai savas varas gados atrisinātu čekas maisu lietu. Nu gadiem iekrāto risinām mēs, un no iepriekš nekā nedarītājiem vēl saņemam kritiku. Nav liela māksla pieņemt juridisku brāķi, bet ir jāpanāk, lai VDK likums stātos spēkā. Mēs uz to ejam.
Aivars Garda: Paldies Inesei Kalniņai par atgādinājumu. Ja nemaldos, tad Jānis Rožkalns par čekas maisu nepubliskošanu ir aģitējis arī feisbuka komentāros. Ritvars Jansons neveikli mānās, jo tieši viņa un nožēlojamās Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces nostāja panāca to, ka tika pieņemts lēmums publiskot maisus nevis līdz Saeimas vēlēšanām, bet tikai līdz gada beigām! Tā NA izskatās pēc blēžu kompānijas pat šajos komentāros, būdama gļēva un nodevīga pret latviešu tautu pēc būtības.
Ritvars Jansons: Vai Jūs vienkāršos vārdos varētu paskaidrot: kur un kādā veidā tika pieņemts lēmums VDK dokumentus nepublicēt līdz vēlēšanām? Ja tāds lēmums Saeimas Cilvēktiesību komisijā būtu pieņemts, tad mediji jau sen par to vien rakstītu. Ja pēc 31. maija, kad beidzās VDK Zinātniskās komisijas pētniecības laiks, Kangeris un Muciņš būtu atnācis uz parlamentu ar rakstiskiem skaidrojumiem, kas ir čekas maisi, likums virzītos daudz ātrāk.
Aivars Garda: Lasiet Saeimas ziņojumu presei 12.09.18. Tur tā ir pateikts, ka VDK dokumentus publicēs līdz gada beigām.
Ritvars Jansons: Mēs vadāmies no tā, ko reāli var izdarīt.
Aivars Garda: Redzat, Ritvar, – tātad melojāt! Ja Aleksandrs Kiršteins teica, ka līdz Saeimas vēlēšanām var nopublicēt, tad kāpēc lai es viņam neticētu? Tātad Jūs un Mūrniece kavē dokumentu publicēšanu.
Ritvars Jansons: Tehniskie publicēšanas argumenti, kas izskanēja pēdējā sēdē, noveda komisiju pie formulējuma “publicēti 2018. gadā”, un domāju, ka arī Aleksandrs būs priecīgs, ja tā notiks. Aleksandram, starp citu, bija divi varianti – pirms vēlēšanām vai līdz 18. novembrim. Sabiedrības izpratni par VDK darbību var veicināt zinātnieku kompetenti uzrakstīti paskaidrojumi, kas likumprojektā ir paredzēti.
Aivars Garda: Protams, ir jādomā, kā jutīsies dažādi skulmīši, zālīši, ja līdz 18. novembrim tiks publicēti viņu vārdi. Kā viņi svinēs valsts jubileju? Vai es pareizi Jūs saprotu?
Ritvars Jansons: Kā redzams, čekas maisi jau tagad tiek izmantoti Krievijas hibrīdkara pret Latviju interesēs.
Aivars Garda: Jūs, Ritvar Jansons, gan dīvaini spriežat, ka stukači būtu pelnījuši, lai viņus godā arī pēc tam, kad atklāsies viņu nodevība? Ja tā, tad jau Jūs kavējat čekas maisu atvēršanu Krievijas hibrīdkara interesēs! Vai tāpēc, ka stukači bija toreizējie nodevēji, bet NA ir tagadējie nodevēji, Jums ir tik ļoti žēl toreizējos? Manuprāt, viņi arī tagad nav pelnījuši godu un cieņu; tikai sabiedrība nezina, ka viņi nav pelnījuši. Ar to arī atšķirsies situācija līdz un pēc dokumentu publiskošanas.
Ritvars Jansons: Nesaprotams komentārs, Aivar Garda. Par to, ko es spriežu, arī rakstu. Par godāšanu nekur neesmu rakstījis. Komentārs vēlreiz tikai apliecina, ka čekas maisi tiek izmantoti Krievijas hibrīdkarā pret Latviju un diez vai būtu tālāk jādiskutē.
Aivars Garda: Pēc mana komentāra par skulmīšiem un zālīšiem Jūs, Ritvar Janson, rakstāt, ka čekas maisi jau tagad tiek izmantoti Krievijas hibrīdkara interesēs. Es sapratu, ka Jūs šo ziņu attiecināt uz to, ka it kā Krievijas interesēs ir tas, lai tādi skulmīši un zālīši justos slikti Latvijas jubilejā. Pat, ja tas būtu Krievijas interesēs, tad taču ir arī visu krietno latviešu interesēs! Nodevēji Latvijā nedrīkst justies tikpat labi, kā jūtas krietni cilvēki. Tikko man piezvanīja draugs un pateica, ka jau tagad daži ietekmīgi jūsveidīgie, mūrniekveidīgie, ruģēnveidīgie, skulmīšveidīgie un citi izdara spiedienu, lai čekas maisi tomēr netiktu atvērti. Esot milzīgas bailes no negoda.
Inese Kalniņa: Gan pats Raivja Zeltīta raksts, kas izraisīja diskusiju, gan komentāri no t.s. NA politiķu puses (Jānis Rožkalns, Jānis Iesalnieks, Ritvars Jansons) rada nepatīkamu pēcgaršu. Vārdi “liekulība” un “nodevība” nāk prātā, jo tā vietā, lai godīgi atbildētu Aivaram Gardam: “Jā, šodien ir tāda situācija, ka, lai tiktu pie varas, nevaram atklāti runāt par nepieciešamību veikt dekolonizāciju!” – tiek izteikti it kā loģiski, pamatoti “pretargumenti” Gardas kunga jautājumam: “A, kur dekolonizācija?”
Vai tiešām Jānis Iesalnieks nespēj atzīt, ka patiess ir teiktais, ka īstam politiķim ir jāvērš tautas skats uz augstākiem ideāliem, nevis lopiskām interesēm? Vai tiešām Jānis Iesalnieks nesaprot, ko patiesībā grib Aivars Garda? – Ne jau kādu nozākāt viņš vēlas, bet parādīt skaudro realitāti! Laikam dzīvošana melos ir atstājusi iespaidu arī uz latviskajiem NA jaunajiem politiķiem, kuri cer ar vecām metodēm kaut ko mainīt. Puiši, vīri no Nacionālās apvienības, nevajag domāt, ka latvieši ir tādi muļķi, ka neredz jūsu liekulību! Ieteiktu jums godīgi atzīt, ka vēlme tikt pie varas ir lielāka nekā gatavība iestāties par okupācijas seku likvidēšanu un latviskas Latvijas nākotni!
Madara Valdmanes: Kārtējā garā diskusija. Bet, šķiet, jēgas nekādas – politiķi, kas šeit piedalās, prātīgāki nepaliek un sevi kā valsts vīrus neparādu. Nostājos Aivara Gardas pusē! Jo es tik tiešām nesaskatu atšķirību starp partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās, tās visas atbalsta okupācijas rezultāta (milzīgā krievvalodīgā pūļa) palikšanu Latvijā. Nezinu, kādas ir vienošanās starp “Saskaņu” un NA vai JKP un ZZS, taču latviskas Latvijas jautājumi spītīgi netiek risināti. Latviska Latvija nav iespējama bez dekolonizācijas, kā to pareizi raksta Aivars Garda. Pasakiet paldies viņam, ka viņš to nemitīgi atgādina un stāv stingri kā klints šajos pamatjautājumos!
Bet mani neizbrīna Jānis Rožkalns – viņš jau izsenis ir bijis pret čekas maisu atvēršanu, esmu to lasījusi viņa komentāros, un arī pret dekolonizāciju. Tāpēc Jānis Rožkalns dusmojas, kad Aivars Garda viņam parāda spoguli, lai redz, kā izskatās latvietis, kuram pietrūkst patiesas vēlēšanās atbrīvoties no okupācijas sekām.
Tomēr – drošs paliek drošs – pajautāšu viņam pašam. Jāni Rožkaln, vai esat par Latvijas dekolonizāciju un par čekas maisu publiskošanu? No šīs diskusijas tā arī nesapratu. Ne visi ir tik ģeniāli apkārt un riņķī runātāji un sapratēji kā Jūs, Jāni.
Jānis Rožkalns: Madara Valdmane – lai zākātos par citiem, nekas arī nav jāsaprot. Bet lai savu tautu cienītu, vienotu un aizstāvētu, ir jāsaprot un jāzina ļoti daudz. Bet tie ir divi ļoti dažādi ceļi.
Līga Muzikante: Tā arī Jūs, Jāni Rožkaln, neatbildējāt uz Madaras jautājumu: vai esat par Latvijas dekolonizāciju un par čekas maisu publiskošanu? Arī mani tas interesē.
Aivars Garda: Vai Jānis Rožkalns tik tiešām domā, ka ciena latviešu tautu? Domā, ka saprot un zina ļoti daudz? Kāda alošanās! Šis augstprātis vēl iedomājas, ka aizstāv latviešu tautu! Vai pats spēj atbildēt – kā? Vai ar nodevību? Vai ar gļēvulību? Ar ko, Rožkaln? Es arī nepaslinkoju, izlasīju Rožkalna interviju NRA. Neviena vārda par čekas maisu atvēršanu, neviena vārda par dekolonizācijas nepieciešamību šodien. Vienīgi tas, ka to vajadzēja veikt jau agrāk.
Līga Muzikante: Toties Jānis Rožkalns ir no “DDD” un latviešu tautai piederīgo puses neatzīts ģēnijs, kurš ļoti daudz dara. Tas nekas, ka viņa darbi – pļāpas – ir vērsti uz neticības sēšanu latviešos par dekolonizācijas iespējamību un sadzīvošanu ar okupācijas, kolonizācijas sekām, tātad uz latviešu tautas un valsts bojāeju…
Aivars Garda: Tādu pašu neliešu kā viņš pats atzīts ģēnijs.
Jānis Rožkalns: Līga, šī ir pēdējā mana atbilde jūsu grupējumam:
– maisi jāatver pareizā secībā: vispirms okupācijas varas administratoram A.Gorbunovam jāatņem Tr.Zv. Ordenis un jāatver krimin. lieta. Arī citiem Komp. sekretāriem. Un tikai TAD būtu jāatver maisi, nevis kā tagad, kad tiek plānots visu atbildību uzlikt mazajiem stučītajiem, bet lielie paliks malā, klusi smīnot.
– dekolonizācija ir traģiski nokavēta… Ja to nopietni risināt, tad vispirms viedoklis jāpajautā tiem ap 100.000 latviešiem, kas sastājušies Mask. Pravoslavu baznīcā;
– tiem latv. kas apprecējušies ar krieviem (cik tūkstoši?);
– tai latv. daļai, kas balso par S, V, ZZS u.c. partijām…
Un tikai TAD varētu kaut ko spriest par to, ko “latviešu tauta” šodien šajā lietā vēlas. Bet tam, ko domā vai grib kādas mazas grupiņas vai atsevišķi ļautiņi, ir maza nozīme. Tāds, lūk, ir mans subjektīvais viedoklis.
Aivars Garda: Jānis Rožkalns beidzot atzinās, ka ir pret čekas maisu atvēršanu un pret dekolonizāciju. Ilgi gan nācās viņu pratināt. Kāpēc vajadzēja tik ilgi melot latviešiem, kurus viņš tā cienot, tā mīlot?! Cerams, ka šo atzīšanos izlasīs pēc iespējas vairāk lasītāju. Un tādi tipi vēl dusmojas uz Aivaru Gedroicu, Igoru Šiškinu, Andri Orolu un laikrakstu “DDD” par NA kritiku. Par maz vēl kritizē – tas gan ir jāatzīst. Piebildīšu, ka citas partijas ir pelnījušas līdzīgu kritiku.
Jānis Rožkalns: …Otrs tāds pats Ģēnijs, kas 1987. gada rudenī deva parakstu kalpot čekai, tagad zākā latviešus no Minsteres un daudziem piespriež “augstāko soda mēru”. Pretīgi.
Aivars Garda: Lūk, Jānis Rožkalns nupat atmaskoja, domājams, Linardu Grantiņu. Tas ir labi, par to paglaudīsim galviņu Jānītim. Visā pārējā viņš vairāk par publisku fui nav nopelnījis. Vai ne tā, Ritvar Janson un Jāni Iesalniek? Ko teiksit par tādu nožēlojamu savas partijas NA atbalstītāju?
Aivars Gedroics: Kāpēc Jānis Rožkalns pats nekandidē kopā ar saviem mīļajiem “vislatviešiem”? Vai tāpēc, lai visi neuzzina, ka šis pats ir čekas maisā???
Līga Muzikante: Pirms 18 gadiem “Lauku Avīzē” intervijā es teicu:
“Es piekrītu, ka, virzoties pa šo ceļu – aicinot krievus atgriezties viņu etniskajā dzimtenē – mēs varam nonākt pie starpnacionāliem konfliktiem. Protams, ne jau mēs, latvieši, tos izraisīsim. Starpnacionālus konfliktus saspīlē tieši sveštautieši ar savām sūdzībām, nelikumīgajām prasībām par krievu valodu kā otru valsts valodu. Bet ja, nedod Dievs, tomēr radīsies bruņoti konflikti, latviešiem tā būs otra iespēja pierādīt, kā viņi savu zemi mīl.” (“Lauku Avīze”, 15.07.2001.).
Vēl joprojām tā domāju! Palabošu tikai terminu “krievi” – tas attiecas uz tiem, kas ieradušies okupācijas laikā no okupētājvalsts, un viņu pēcnācējiem. Taču nebija ilgi jāgaida Jāņa Rožkalna reakcija – viņš citur presē sāka vaimanāt par manu citātu un novirzīt latviešu domas no dekolonizācijas, lūk, šādi:
“Es domāju, ka šādu provokatīvu izlēcienu vietā šobrīd būtu nepieciešams aktivizēt sabiedrību, likt saprast valdībai un Saeimai, ka ir jāsāk tiešām reāla cīņa pret korupciju, jādomā par morāles kritērijiem, par tieslietu un policijas sakārtošanu un par daudziem citiem ekonomiskiem, politiskiem un sabiedriskiem jautājumiem. Un tad, ja tiktu normalizēti šie apstākļi mūsu pašu latviskās sabiedrības vidū, kā viens no blakus efektiem būtu arī tas, ka krievu sabiedrība saprastu, ka viņu cerības šeit uzspiest jeb diktēt kaut kādas savas idejas par otro valodu vai tamlīdzīgi mazinās, tad viņi varbūt sāktu braukt prom paši…”
Nu ir pagājuši 18 gadi – vai okupanti ir sākuši braukt prom paši? Varbūt beidziet muļķi tēlot, Rožkalna kungs!
Aivars Garda: Mācies, Jāni Rožkaln, no Līgas Muzikantes, kā vajag atbildēt, ja gribi, lai kāds cienītu!
Līga Muzikante: Gribu uzsvērt, ka Jānis Iesalnieks un Nacionālā apvienība kopumā var būt pateicīga Aivaram Gardam un laikrakstam “DDD” par nemitīgajiem atgādinājumiem par Latvijas deokupāciju, dekolonizāciju un deboļševizāciju (lustrāciju). Bez DDD procesa realizēšanas Nacionālā apvienība ar visiem saviem biedriem paši rok sev politisko kapu – jo ārējo ienaidnieku kolonna tikmēr iegūst pilsonību. DDD procesa neveikšana ir latviešu tautas un valsts nodevība – silti iesaku to ielāgot ikvienam politiķim un ikvienam latvietim, kas atbalsta ārējā ienaidnieka kolonnas palikšanu Latvijas teritorijā!
Diskusija publicēta saīsināti
Publicēta laikrakstā “DDD” Nr.19(417) [2018. gada 5.–18. oktobris]