Saruna ar ASV dzīvojošo latvieti, bijušo Latvijas goda konsulu Čikāgā Norbertu Klaucēnu
Galvenais, lai žurkas ir prom
DDD: Kāda ir dzīve Amerikā, kuru vada Tramps? Ieskatoties ziņu lentās, šķiet, ka amerikāņi ir nelaimīgi un gaida, kad paies šausmu pilnie Trampa pilnvaru gadi. Vai tā patiešām ir, ka Tramps apdraud Ameriku un arī visu pasauli?
Norberts Klaucēns: Uz Trampa ievēlēšanu raudzījos kā uz saullēktu pēc drūmas nakts. Joprojām uzskatu – ja demokrāti Amerikā “tiek pie šprices, tad ir vakars”. Lai gan Tramps ir izdarījis ļoti daudz laba, viņš pats ir sev vislielākais ienaidnieks. Viņš rada kašķus par, manuprāt, pilnīgi nevajadzīgām lietām un cilvēkiem. Piemērs – pirms dažām dienām viņš atlaida, nosaucot par suni, vienu no Baltā nama palīdzēm, melnādaino Omarosu Manigoltu Ņūmenu (Omarosa Manigault Newman), jo viņa uzrakstījusi viņam neglaimojošu grāmatu. Viņa vispār nebija pelnījusi, ka tai pievērš uzmanību. Apsaukāšanās nav džentelmeņa cienīga uzvedība.
Trampa bravūrīgā uzvedība ir pelnījusi kritiku. No otras puses, viņš ir sakārtojis nodokļu sistēmu, izmainījis nodokļu likumus, uzlabojis ekonomiku par labu visiem ASV iedzīvotājiem. Daudzus rīkojumus (Executive orders), kurus Obama pirms aiziešanas bija parakstījis, Tramps atcēla. Protams, pašreizējā situācija biznesa attīstībai arī nav ideāla, bet noteikti ir daudz labāka, nekā tā bija iepriekš.
Domājot par Trampu, man nāk prātā kāda līdzība, kuru lasīju vienā no daudzajām e-vēstulēm, ko saņēmu pirms vēlēšanām. “Ja tev mājās ir žurkas, tad tu aicini kādu, kurš var no tām žurkām tikt vaļā. Tev nav svarīgi, kā izskatās, runā vai uzvedas vīrs, kurš tiks galā ar žurkām. Galvenais, lai māja būtu tīra no grauzējiem, vai ne?” Tieši tā ir ar Trampu – var nepatikt, kā viņš izskatās, runā vai uzvedas, bet viņš zina savu lietu. Viņš dara to, ko sola. Tas patīk man un vairumam amerikāņu.
Ceru, ka nākamajās vēlēšanās demokrāti atkal zaudēs. Ja tomēr viņi iegūs varu, tad viss labums, ko Tramps devis valstij un amerikāņiem, tiks atņemts.
Būsim godīgi, neviens necerēja un nedomāja, ka Tramps ir kaut kāds svētais, bet tajā pašā laikā viņa politika un rīcība ir efektīva. Piemēram, uzteicama ir viņa prasība NATO dalībvalstīm maksāt divus procentus no saviem ienākumiem kopējā budžetā, lai aizsargātu Eiropu. Iepriekšējie ASV prezidenti par to tikai pļāpāja un neko neizdarīja. Arī jautājumu par Jeruzalemi Tramps atrisināja, lai gan jau iepriekš Amerika bija apņēmusies atzīt to par Izraēlas galvaspilsētu. Atšķirībā no iepriekšējiem runātājiem, Tramps rīkojas.
Kad Tramps uzvarēja prezidenta vēlēšanās, nevarēja redzēt, ka republikāņi uzvaras priekā berzētu rokas. Vašingtona ir purvs, kurā ierēdņu bari domā tikai par savu labumu – viņiem šī valsts ir vienaldzīga. Trampa nokļūšana amatā šo sistēmu izjauca, jo viņš grib, lai dzīve uzlabotos arī vienkāršajiem amerikāņiem.
Nekad neesmu piedzīvojis tādu naidu, kāds tagad reizi pa reizei uzplaiksnī starp demokrātiem un republikāņiem.
Obamas neredzamā valdība
DDD: Kas stāv aiz naidīgā spēka, kurš vēršas pret Trampu? Viņu nomelnojošā kampaņa ir neaptverama visā pasaulē.
Norberts Klaucēns: To dara kreisie, t.i., demokrāti, kuru sapnis ir izmest Trumpu no amata. Atgādināšu notikumus pirms gada Šarlotsvilā, kur automašīna iebrauca cilvēkos un notrieca kādu meiteni. Nav šaubu – tas ir traģiski; bet cilvēki mirst katru dienu, un neviens par viņiem nerunā. Ir dažādu negadījumu upuri. ASV katru gadu apmēram 220 tūkstoši mirst slimnīcās medicīnisku kļūdu dēļ. Neviens par to nerunā. Atliek tikai vienu meiteni sabraukt Šarlotsvilā, lai nacistisko ideju pārstāvji pieteiktu mītiņu Vašingtonā. No viņu puses bija apmēram divi duči protestētāju, bet uzrādās simtiem profesionālu protestētāju, kuri uzsāka kautiņu un apsaukāja policistus, izsita veikalu logus, dedzināja mašīnas, utt. Nesaskaņas un sadursmes, tāpat kā tevis pieminētās kampaņas pret Trampu, izraisa ēnu valdība. Tā ir valdība, kas vēlas noņemt Trampu, jo viņš nerīkojas pēc viņu iecerētās programmas.
DDD: Vai tu runā par tiem spēkiem, kas vēlējās Klintones ievēlēšanu par ASV prezidenti?
N.K.: Nav šaubu, ka Klintone nevar samierināties ar sakāvi – viņai ir jāatrod kāds, uz kā pleciem uzvelt vainu par nekļūšanu par prezidenti. Tomēr es domāju, ka kampaņas pret Trampu organizē Obama, jo viņš ir vienīgais prezidents, kurš pēc pilnvaru zaudēšanas ir palicis Vašingtonā, kurš ir izveidojis spēcīgu organizāciju. ASV ir valsts, kurā 76 procenti ir baltādainie, bet, tikko kāds melnais iepīkstas, tā viņam tiek pievērsta vislielākā uzmanība. Melnādainie gāž statujas, dod ielām jaunus nosaukumus. Nezinu, cik tas tālu ies. Mani varbūt tas neskars, es varētu par to neuztraukties, bet man rūp manu bērnu un mazbērnu nākotne. Jāatzīst gan, ka viņu domāšana ir atšķirīga no manas – viņi notiekošo uztver pavisam citādāk.
DDD: Es tomēr vēlētos, lai tu pastāsti vairāk par slēpto jeb ēnu valdību, ko pieminēji. Kas to veido, un kāpēc tai nepatīk Tramps?
N.K.: Tā ir Obamas veidota un vadīta organizācija. Neaizmirsīsim, ka Obama pārstāv minoritātes, kuras ne mirki neļauj par sevi aizmirst un skaļi pievērš sev uzmanību. Melnajiem ir dažādi konkursi, piemēram, Black Miss America. Ja, piemēram, baltie taisītu White Miss America, viņi būtu rasisti. Miss America konkursā var piedalīties arī nēģerietes, bet, ja kāda baltā sieviete pieteiktos uz konkursu Black Miss America, tad būtu tracis. Šo visu veido Obamas organizācija, par kuru gandrīz neviens neko nerunā.
Man ir dažādi priekšlikumi, kas būtu jādara, lai situāciju uzlabotu. Protams, neviens manī neklausīsies, bet tomēr. Šķiet, tā ir visur pasaulē – ja kāds piedalās demonstrācijās ar aizklātu seju, viņu uzreiz aiztur un liek cietumā. 90 procenti no tiem, kas tagad piedalās protestos pret Trampu, dzīvo uz valsts pabalstiem. Ja pateiktu, ka pabalsti tiks atņemti, ja piedalīsies protestos, tad cilvēki padomātu, vai vērts piedalīties tādos bezjēdzīgos pasākumos. Diemžēl neviens neuzdrošinās šādu priekšlikumu īstenot dzīvē. Ir teiciens: “Kad ielās līst asinis, tad rodas vislielākās izdevības pelnīt.” Tieši tādēļ visu laiku tiek mākslīgi organizēti visādi protesti, lai varētu to fonā pelnīt, nepievēršot sev lieku uzmanību.
DDD: Kara nav, tādēļ tiek mākslīgi radītas konflikta situācijas, lai var taisīt biznesu?
N.K.: Absolūti – tev taisnība! Grūti pareģot, kas notiks nākotnē. Atceros, ka skolas gados, ja kāds man draudēja, es viņam pirmais situ pa snuķi, jo kautiņu uzvar tas, kurš sit pirmais. Redzu, ka Tramps rīkojas līdzīgi – viņš sit pirmais. Tādēļ nav šaubu, ka Tramps uzvarēs. Nezinu, vai viņš uzvarēs cīņā ar Ziemeļkoreju, bet viņš vismaz ir mēģinājis. Nezinu, vai viņš uzvarēs Irānu, bet viņš vismaz ir mēģinājis.
Mana diena sākas ar avīžu lasīšanu. Lielākajā daļā avīžu nav nekādu pozitīvu ziņu par Trampu – ir tikai negatīvais. Kā jau iepriekš teicu, Tramps nav ideāls, varētu vairākas lapas pierakstīt ar viņa kļūdām, bet tajā pašā laikā viņš ir reālists un efektīvi spēj īstenot savas ieceres.
DDD: Bet kas stāv aiz Trampa? Vajadzētu būt ļoti lielam kapitālam, lai viņš varētu tik brīvi rīkoties.
N.K.: Domāju, ka aiz viņa neviens nestāv – viņam pašam ir pietiekami liels kapitāls, lai rīkotos, kā vēlas. Kad Tramps ievācās Baltajā namā, viņš nekāpa augstāk savos dzīves apstākļos, bet gan zemāk. Viņam, stājoties amatā, nebija jādomā par tiem labumiem, kurus šis amats dod. Patiesībā es brīnos, ka Tramps izlēma kļūt par ASV prezidentu, jo viņam bija ideāla dzīve – daudz naudas, skaista sieva, veiksmīgi darījumi. Tomēr viņš izvēlējās to visu pakļaut riskam un iebrida pamatīgā purvā. Vienīgais loģiskais izskaidrojums šādai rīcībai ir tāds, ka viņš patiešām grib palīdzēt valstij. Viņu kritizē par to, ka viņš saka: “USA first!” (“Amerika vispirms!”). Bet šāda kritika ir absolūti aplama, jo katra prezidenta uzdevums ir sargāt savas valsts intereses. Tieši to Tramps arī dara.
DDD: Beidzot kāds to arī dara, ne tikai tukši runā?…
N.K.: Jā, beidzot kāds dara to, kas viņam ir jādara. Visi iepriekšējie prezidenti vienkārši pļāpāja, bet Tramps dara.
DDD: Tu teici, ka Trampam ir pietiekami daudz miljonu, lai viņš būtu neatkarīgs. Man tomēr tas nešķiet gana liels kapitāls, lai kļūtu par ASV prezidentu. Nav noslēpums, ka pasaulē finanšu resursi ir sakoncentrēti ļoti šauras cilvēku grupas rokās, kas nosaka visas pasaules politisko virzību. Vai viņi neparedzēja Trapma ievēlēšanu, vai varbūt viņi to atbalstīja?
N.K.: Domāju, ka Trampa ievēlēšana bija pārsteigums visiem. Atceros, kā gājām gulēt pēc vēlēšanām, kad rezultāti vēl nebija zināmi. Es biju ļoti, ļoti bēdīgs, bet pamodos ļoti, ļoti priecīgs. Kad iedomājos, ka par prezidenti būtu kļuvusi Klintone, mani pārņem šausmas, jo tā šmuce, kas velkas viņai no pakaļas, ir unikāla! Visi izliekas to neredzam, cenšas visu paslaucīt zem tepiķa, nepamatoti uzbrūkot Trampam. Smejos – ja nebūtu Krievijas, ja nebūtu Trampa, tad Amerikas avīzes būtu tukšas.
“Svoloči” ir jāpadzen no Latvijas!
DDD: Liberālie politiķi Latvijā cenšas sabiedēt latviešus, ka Tramps nopārdošot Latviju Krievijai, ka Latvijas drošība ir apdraudēta, ka Klintones ievēlēšana Latvijai būtu bijusi vēlamāka. Kādas ir tavas domas?
Norberts Klaucēns: Vecos laikos daudz rakstīju. Vienā no rakstiem uzdevu jautājumu – vai kāds var iedomāties, ka Amerika riskēs ar savu politisko un ekonomisko, teritoriālo labklājību, lai karotu Latvijas, Polijas vai jebkuras citas valsts dēļ? NATO atbalstīs, jo ir piektais pants, tomēr uz to ir jāskatās ar piesardzību. Taču esmu pārliecināts, ka Tramps Krievijai nekad neko nepiešķirs.
Latvija ir īpatna valsts. Latvijā ir 40 procenti nepilsoņu jeb, kā “DDD” tos pamatoti sauc, ārējie ienaidnieki. Tas ir pavisam neparasti. Kādreiz darbojos ar Iekšlietu ministriju. Tur bija daži krievi, kuri savstarpēji atšķīrās, – viens lielījās, ka viņa latviešu valodas zināšanas uzlabojas, bet otrs bez sirdsapziņas pārmetumiem paziņoja: “Я никогда не буду говорить на латышском!” (“Es nekad nerunāšu latviski!” – red.piez.). Manuprāt, ir jāatbalsta tie retie, kas vēlas asimilēties, bet jāmet ārā svoloči. Diemžēl tiem svoločiem ir daudz draugu, kuri vēlēsies viņus paturēt, tādēļ dabūt viņus prom būs grūti.
DDD: Grūti, bet ne neiespējami. Tu iepriekš pieminēji līdzību ar žurkām, kuras apsēdušas māju, – lai cik daudz žurku būtu, neviens tādēļ nepārcelsies dzīvot citur, vienmēr darīs visu, lai māju atbrīvotu no grauzējiem. Ja izmantojam šo līdzību, lai raksturotu situāciju Latvijā, tad latvieši šobrīd atdod savas mājas ārējam ienaidniekam, ko tēlaini varētu salīdzināt ar “žurkām”. Latvieši nevis met ārā šīs “žurkas”, bet ļauj tām netraucēti šiverēt.
N.K.: Tas tā diemžēl notiek. Nāk prātā līdzība. Simts vācieši sadalītos divās grupās un kaut kā sadzīvotu, bet simts latvieši sadalīsies desmit grupās pa desmit un sāks kautiņu savā starpā. Tas valstij traucē, tas traucē latviešiem vienoties kopējam mērķim.
Žīdi uzskata, ka viņi ir īpaši
DDD: Ļoti bieži sarunās atsaucos uz rabīnu Barkānu, kurš vienā no tikšanās reizēm man teica, ka latviešiem trūkst nācijas izjūtas. Mēs, latvieši, neapzināmies, ka nepieciešama vienošanās ap augstāku ideju, kas šobrīd varētu būt nepieciešamība beidzot likvidēt okupācijas sekas, padzenot no Latvijas ārējos ienaidniekus, kurus daļa latviešu absurdi sauc par “mūsu krieviem”.
Norberts Klaucēns: Nav šaubu – tā tas ir. Kamēr pamatjautājumi nav atrisināti, dalīt lielo pīrāgu ir absurdi. Man liekas, ka latvieši saiet kopā tad, kad rodas kaut kāda krīze (lielas ziepes).
Ja tu reiz ierunājies par žīdiem, tad tas ir atsevišķs temats. Man bija nopietns strīds ar Simona Vīzentāla centra direktoru Efraimu Zurofu. Aicināju viņu neielaist Latvijā, bet paliku nesadzirdēts. Reiz satikos ar lietuviešu advokātu, kurš spēja žīdiem piešķirt jebkuru ēku, kuru viņi vēlējās. Bija tikai jāpierāda, ka tie kaut kādā veidā ir rados ar kādu koncentrācijas lēģerī nokļuvušo. Nebija svarīgi, vai tā bija, vai nebija patiesība – galvenais, ka tas tika pierādīts. Advokāts, kuru satiku, to spēja izdarīt.
Žīdiem ir unikāls skatījums – viņi, pirmkārt, uzskata, ka tiem ir kaut kāda globāla vara, pamatota uz viņu ticību. Esmu divas reizes bijis Izraēlā. Tur vispirms viņi ņem vērā, ka esi Izraēlas pilsonis, tad žīds un tikai pēc tam visu pārējo. Es uzskatu, ka izraēlieši atšķiras no pārējiem pasaules žīdiem. Izraēlā es daudzreiz apbrīnoju skaistas žīdu meitenes, kas staigā ar “Uzi” automātiem. Izraēlā parasti uzturējos “King David” viesnīcā. Katru rītu tika piedāvāta brokastu bufete, uz kuras nekas netrūka. Toties lielākā daļa izraēliešu bija labā fiziskā formā. Kad jautāju, kāpēc tik daudz jāēd no rīta, atbilde bija – nekad nevar zināt, kad karš sāksies.
Tikko laikrakstā lasīju par kādu koncentrācijas nometni pārdzīvojušu žīdu, par viņa dzīvi šodien. Ja nemaldos, pēdējais žīdu koncentrācijas nometnes upuris gāja bojā 1945. gadā, bet par to raksta joprojām. Savukārt par čekistu izdarībām, par genocīdu pret latviešiem nekur neko nedzird. Rodas sajūta, ka nekā tāda nav bijis, lai gan procentuāli latvieši tika iznīcināti lielākā skaitā.
Latviešiem trūkst nācijas izjūtas
DDD: Norbert, kādu gan patiesību vēlamies, ja Vaira Vīķe-Freiberga, kura ir pret čekas maisu atvēršanu, kura pasliktināja latviešu valodas stāvokli, cīnījās par Abrenes atdošanu Krievijai, iztapīgi skatās žīdiem mutē un latviešus aicina visu aizmirst, pāršķirt baltu lapu un dzīvot tik tālāk, it kā nekas nekad slikts ar latviešu tautu nav noticis?! Galvenais ir pazemīgi izklāties visu priekšā.
Norberts Klaucēns: Tas diemžēl ir latviešu stilā. Atceros, kad saņēmu nāves draudus, vērsos Drošības policijā. Kas notika? Viņi vienkārši atmeta ar roku. Taču, ja draudi būtu izteikti, piemēram, žīdam, tad būtu liels tracis.
Es nesaprotu, kādēļ cilvēki neslavē laikrakstu “DDD”. Jā, avīze ir radikāla, bet tā stāv radikāli latviešu pusē. Gluži pretēji – jūs tiekat vazāti pa tiesām, nozākāti visādiem vārdiem. Bet kāda ir attieksme pret krieviskajām avīzēm Latvijā? Tās visi uzskata par normālām un pieņemama. Atceros, kad “Segodņa” manu bildi uz bumbas ar laika degli publicēja uz pirmā vāka, neviens tam uzmanību nepievērsa.
Nožēlojami, ka latvieši apkaro īstenos latviešu tiesību aizstāvjus, lai tikai kāds no malas nepadomātu kaut ko sliktu.
Tu pieminēji VV-F Tajos laikos ārzemju latvieši apžilbināja vietējos. Es vienmēr uzskatīju, ka tie, kuri savās ārzemju dzīvesvietās bija maz ko ieguvuši, pārvācās uz Latviju savu zvaigzni spodrināt. Kaut kādā punktā vienkārši ierēdņi pārvērtās par politiskiem un ekonomiskiem ekspertiem – laikam tad, kad ieelpoja Latvijas gaisu.
Ja runājam par čekas maisiem, uzskatu, ka šo maisu saturs bija jāpublicē 1991. gada augustā.
DDD: Latviešvalodīgā pūļa cilvēki ir bailīgi, nespēj pastāvīgi domāt. Gaidīt no viņiem pašaizliedzīgu un pašcieņas pilnu rīcību šobrīd ir bezcerīgi.
N.K.: Latviešiem ir pārspīlēts pieklājības sindroms. Bieži vien, kad man kāds zvana, saruna tiek uzsākta šādi: “Šeit jūs traucē…” Ko tad tu zvani, ja mani traucē?! Labāk runā par lietu!
Pasauli pārņēmis baiļu sindroms
DDD: Tu patiesi raksturoji latviešu pazemības sindromu, bet vai kas līdzīgs nav vērojams visā pasaulē? Tie, kuri redz patiesi notiekošo, klusēdami to pieņem, samierinās un necīnās pret netaisnību. Varam saklausīt tikai pederastus, lesbietes, tā saucamos “bēgļus” un vēl visādas “apspiestās minoritātes”. Vai Amerikā var dzirdēt skaļi kādu sakām, ka tas ir nepareizi, ka homoseksuālisms nav nekāda normāla parādība? Neticu, ka homoseksuālismu visi uzskata par pareizu un atbalstāmu lietu.
Norberts Klaucēns: Visi baidās pateikt patiesību. Nedrīkst pat atvērt muti, jo, lai ko tu pateiktu, noteikti atradīsies kāds, kuru tu būsi apvainojis. Piemēram, es patiešām nevēlētos būt situācijā, kad lidostā, gaidot lidmašīnu, tur būtu arābi, kuri izritina savus paklājiņus un skaita lūgšanas. Es tajā lidmašīnā negribētu kāpt, bet, ja nekāpšu, tikšu iesūdzēts tiesā. Tāpēc cilvēki vienkārši “tur muti”. Esmu pārliecināts, ka starp demokrātiem un pat līdzīgiem kreisajiem ir ļoti daudz loģiski domājošu un izglītotu cilvēku, kuri saprot, ka pasaule jūk prātā, bet viņiem ir bail kaut ko pateikt.
DDD: Pirms vairākiem gadiem tu izteicies – ja viens nemaksās nodokļus, viņu ieliks cietumā, bet, ja visi nemaksās, valsts veiks reformas. Vai šajā gadījumā nav līdzīgi – ja viens izteiks nepatiku, viņu sodīs, bet, ja visi protestēs pret degradējošo vājprātu, tad situācija mainīsies?
N.K.: Tev ir pilnīga taisnība. Es jau sen ieteicu saorganizēt politisku PATEICĪBAS DIENU, kad Saeima un valdība nostātos pie Brīvības pieminekļa un ar noliektam galvām pateiktos nodokļu maksātājiem, kuri ir piešķīruši šiem nejēgām karaliskas dzīves.
Bailes pateikt patiesību, par kurām runājam, ir raksturīgas ne tikai amerikāņiem. Paskaties, kas notiek Eiropā! Tur ir tāds pats haoss kā šeit Amerikā. Vērts pieminēt gadījumu Ķelnē, kur gadu mijā arābi metās virsū vācu sievietēm, cēla brunčus, apgrābstīja viņas, utt. Es neredzēju nevienu vācu vīrieti ar asiņainu snuķi. Nevienu! Kur viņi visi bija? Vai cietušajām sievietēm nebija blakus vīri, draugi? Vai neviens vācu vīrietis neredzēja, kas notiek? Vai neviens šīs sievietes neaizstāvēja? Tas ir neticami!
DDD: Vai vēlies teikt, ka pasaule morālā ziņā strauji degradējas?
N.K.: Tik zems morālais līmenis nav līdz šim piedzīvots. Uz pjedestāliem uzlikti pederasti un lesbietes. Man šķiet, ka gan morāles, gan politisko lietu gaitu var salīdzināt ar pulksteņa pendeli – tas kustas no vienas puses uz otru. Tagad, kad morāle ir gandrīz jau sasniegusi zemāko punktu, situācijai jāsāk uzlaboties. Es vismaz uz to ceru.
Nedrīkst zaudēt modrību
DDD: Šogad Latvijā notiks Saeimas vēlēšanas. Vai cilvēki var ticēt, ka vēlēšanas ir godīgas ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē?
Norberts Klaucēns: Es nezinu par vēlēšanām Eiropā, bet skaidrs, ka moderno tehnoloģiju laikmetā ir iespējams viss. Kalifornijā, piemēram, bez nekādu tehnoloģiju pielietošanas ļaus nelegālajiem imigrantiem piedalīties vēlēšanās ar vienu vienīgu nolūku – pavairot demokrātu balstu skaitu.
Var jau teikt, ka vēlēšanas ir godīgas, bet es tam pilnībā neuzticētos, jo, atsaucoties uz iepriekš runāto, visa pamatā ir morāle, kura šobrīd visā pasaulē ir zem katras kritikas. Nedrīkst pilnībā uzticēties nevienam. Ir jāsaglabā modrība un jāpaļaujas tikai uz savu sirdsapziņu. Tā gan arī nav garantija, ka viss būs labi, jo cilvēki ir iekrituši letarģijā – cilvēki ir apmierināti, ar to, kas viņiem ir. Viņi nevēlas piepūlēties un kaut ko mainīt, ja ir labi.
Intervēja Liene Apine
Intervija publicēta laikrakstā “DDD” Nr.16(414 )[2018. gada 24. augusts–6. septembris] un Nr.17(415) [2018. gada 7.–20. septembris]