Leonards Inkins
Mums pāri nemitīgi gāžas ziņu lavīna, un neietekmēties no tās ir neiespējami. Kamēr iedziļinies un nonāc pie kāda secinājuma, aktualitātes jau ir mainījušās un tu nespēj likt lietā gūtās atziņas un pamanītās blēdības. Notikumu karuselis griežas tik ātri, ka pat speciālistiem neizdodas ziņu plūsmu apgūt un kontrolēt. Rezultāti, notikumi nemitīgi mainās. Divdesmit pirmajā gadsimtā ir grūti noslēpt informāciju, grūti kontrolēt informācijas plūsmu, jo šodien katrs mobilais tālrunis zibenīgi spēj pārtapt par televīziju un tālruņa īpašnieks bez speciālas izglītības kļūst par reportieri, liecinieku un ziņas izplatītāju.
Šādā jūklī ir viegli apmaldīties, pat ar speciālām zināšanām nav iespējams saglabāt vēsu prātu un objektīvi vērtēt to, ko pats neesi redzējis un dzirdējis. Un, pat ja redzētu un dzirdētu, ar to vēl ir par maz, lai izdarītu patiesus secinājumus – kāpēc tā notiek. Darbībām var būt dažādi cēloņi un iemesli.
Izdevīgi ASV; neizdevīgi Krievijai
Esmu ar mieru riskēt ar savu politisko karjeru,
lai pasaulē būt miers,
bet es neesmu gatavs riskēt ar pasauli,
savas politiskās karjeras dēļ.
/D. Tramps/
Nedaudz subjektīvi ielūkošos notikumos ap Donaldu Trampu.
Daudz tiek stāstīts un mēģināts iegalvot, ka D. Tramps ir haotisks Krievijas kalpībā esošs uzņēmējs, kurš nez kāpēc kļuvis par ASV prezidentu. Runā, ka viņu tūlīt atstādinās no amata un ka viņš tā īsti nesaprot, ko dara. Brīžiem tā var likties, bet, ja atmet liekvārdību un ielūkojas faktos un rezultātos, tad aina veidojas pavisam cita.
Turpinājumā – mans redzējums, kas nav patiesība pēdējā instancē un ir tikai mana nepieredzējušā prāta auglis. Neesmu politologs vai deputāts, kuri visu zina par visiem un nekļūdās. Varbūt mans redzējums kādam šķitīs uzmanības vērts un ievērības cienīgs. Kaut, lai pasmietos.
Nesen D. Tramps tikās ar Krievijas prezidentu V. Putinu. Ko viņi runāja – to daudzi zīlē un apgalvo, ka zina. Es nezīlēšu un neapgalvošu, es nezinu, ko un par ko viņi runāja. Esmu pārliecināts, ka divdesmit pirmajā gadsimtā, lai ar kādu sarunātos, nav nepieciešams kāpt lidmašīnā un lidot, lai dažas stundas parunātu. Tehniskie līdzekļi ir pietiekami attīstīti, un saruna ir iespējama no lieliem attālumiem. Vienīgais, kad ir nepieciešams runāt aci pret aci, bez lieciniekiem ir gadījumā, ja ir kas slēpjams un neizpaužams. Nevis valstīm, bet diviem cilvēkiem – runājams tādā tonī un par tādām lietām, kuras labāk nedokumentēt un pasaulei atstāt nezināmas.
Ko tad D. Tramps, kopš ir ASV prezidents, ir paveicis pret Krieviju? Iznīcinājis simtiem Krievijas algotņu Sīrijā, precīzi raidot raķetes. Arī daudz kara tehnikas, arī aviācijas.
D. Tramps pārliecināja Filipīnas un Vjetnamu iepirkt kuterus, helikopterus un gāzi nevis Krievijā, bet ASV.
Sunītus, Izraēlu un ASV viņš apvienoja, lai radītu spiedienu pret Irānu un Krieviju.
ASV strauji augošās ražošanas dēļ ir palielinājies pieprasījums pēc naftas un cenas izaugušas, kas ir izdevīgi Krievijai. D. Tramps panāca, ka Saūda Arābija palielina naftas ieguvi, lai samazinātu naftas cenu.
D. Tramps izdara spiedienu uz Vāciju, lai tā atteiktos no Krievijas gāzes un to iegādātos ASV. ASV jau piegādā gāzi Polijai un akmeņogles Ukrainai. Eiropas Savienība piekrita iepirkt gāzi ASV, lai mazinātu atkarību no Krievijas. Pašreizējā ASV valdība piegādā bruņojumu Ukrainai, kuru nedeva Baraks Obama.
D. Tramps izvieto ASV karaspēka daļas valstīs, kuras robežojas ar Krieviju, NATO ietvaros.
Viņš ir pieņēma vairākas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju un grasās ieviest jaunas.
Jā, Donalds Tramps ir paziņojis, ka pilnībā neuzticas ASV izlūkdienestiem. Un pamatoti. Jo Džordžs Bušs noticēja un, balstoties uz nepatiesu, informāciju izraisīja karu Irākā, kas lielā mērā veicināja bēgļu problēmu un daudzus nogalināja. Izraisīja badu Irākā.
Daudz ir dzirdēts, ka D. Tramps vēlas ieviest muitas nodevas Eiropai. Kā ir patiesībā? Patiesībā 1945. gadā ASV, labu gribot pēckara Eiropai, lai palīdzētu attīstīties un atgūties pēc Otrā pasaules kara, ļāva Eiropas valstīm bez muitas nodevām ievest Eiropā ražoto un audzēto, bet ASV, ievedot Eiropā, maksāja muitu. Karš sen ir beidzies, un Eiropa nav nabadzības un trūkuma vajāta. Tāpēc D. Tramps pateica: “Pietiek. Piedāvāju turpmāk atteikties no muitas mūsu starpā vispār.”
Eiropa bija šokā un nepiekrita, tad D. Tramps ieviesa Eiropas precēm muitu. Visu šo skandālu rezultātā Eiropas Savienība piekrita vienoties par muitas nodevu atcelšanu starp ES un ASV.
D. Tramps uzstāja, lai Ķīnas uzņēmēji pārstāj zagt ASV tehnoloģijas. Aplika ar muitu daudzus Ķīnas ražojumus. Atbildot uz to, Ķīna ieviesa muitas nodevu ASV audzētām sojas pupiņām. Laicīgi iepirka ASV lielus krājumus sojas pupiņu, paziņoja, ka vispār vairs neiepirks pupiņas ASV, bet turpmāk tās iegādāsies Brazīlijā. D. Tramps parakstīja līgumu ar Eiropas Savienību, ka sojas pupiņas un citus pārtikas produktus, kurus līdz šim pirka Ķīna, pirks Eiropa. Ķīnai nekas cits neatliks kā iegādāties sojas pupiņas ASV, jo Brazīlija nesaražo nepieciešamo daudzumu.
Minētais ir labi ASV un neizdevīgi Krievijai. Vai lasītājs zina kaut vienu ASV prezidenta rīcību, kas būtu neizdevīga ASV un izdevīga Krievijai?
Raksts publicēts laikrakstā “DDD” Nr.15(413) [2018. gada 10.–23. augusts]