Normunds Melderis
Sporta žurnālists
Valsts svētki, 18. novembris, nenoliedzami ir vieni no visvairāk pamanāmiem notikumiem Latvijā. Tie saistās ar mūsu valsts rašanās vēturiskajiem pamatiem, ar ekumēnisko dievkalpojumu, ar Saeimas svinīgo sēdi, ar bruņoto spēku parādi, ar daudziem patriotiskiem koncertiem, svecītēm, lāpu gājieniem, salūtu, utt. Var teikt, ka ar līdzīgu sarakstu citiem svētktiem Latvijā būtu grūti konkurēt. Svētki domāti, lai cilvēki tos izbaudītu un sajustu vēl lielāku saikni ar savu valsti Latviju, izjustu lepnumu par piederību tai. Svētku īpašu noskaņu jau pērn radīja tuvojošās Latvijas valsts simtgade, kas nenoliedzami būs ļoti liels notikums un svētki vienlaikus.
Tomēr ir viens “bet” – sporta pasākumu joma Latvijā. Proti, ja citos svētkos Latvijā – Jāņos, Ziemassvētkos, Jaungada svinību laikā – iestājas tāds kā pamiers, kad visi tos svin, atpūšās, tad 18. novembris šādu godu joprojām nav izpelnījies.
Saprotams, ka pastāv lielie starptautiskie pasākumi, kurus nacionālā likumdošana ar svētku dienām nevar ietekmēt. Taču Latvijas sporta līmenī tas ir iespējams. Gadu pirms simtgades svinībām Latvijas sporta pasākumu kalendārs absolūti neatšķīrās no citu parastu nedēļas nogaļu sporta kalendāra. Dažkārt pat vairāk – Latvijas Basketbola līgas kalendārā tieši 18. novembrī notika viena no galvenajām sezonas spēlēm starp VEF un Ventspils basketbola komandām. Paralēli risinājās arī daudzi citi sporta notikumi. Kāpēc, piemēram, Ziemassvētkos visiem, arī sportistiem, ir brīvdienas, bet 18. novembrī – ne? Vai tiešām valsts dibināšanas gadadiena ir pelnījusi tik mazu cieņu? Kā gan lai paši sportisti, treneri, tiesneši, funkcionāri svin valsts svētkus, ja viņiem todien paredzētas sacensības, spēles? Vai viņiem nepienākas? Ja, nepienākas, tad jājautā – kāpēc? Vai viņi ir sliktāki par citiem? Ja ir, tad – kāpēc? Kāpēc viņiem jālej sviedri tad, kad pārējā Latvija izbauda un svin svētkus?
Vai tiešām gadā, kurā, kā zināms, ir 365 dienas, šī Latvijas valsts rašanās gadadiena nav tā vērta, lai sporta kalendārā atrastu vienu brīvdienu – 18. novembrī? Vai tiešām kalnedārs ir tik pieblīvēts, ka nu nekādi nevar atrast datumu, uz kuru pārcelt 18. novembrī plānotās sacensības? Domāju, ja ir griba, tad noteikti var atrast saprātīgu risinājumu. Ja, kas – varu palīdzēt. Par velti.
Pēc gada notiks valsts simtgades svinības. Tās, protams, neilgs tikai vienu dienu. Bet tik un tā 2018. gada 18. novembris būs tas galvenais īpašais datums – tā būs svētku un brīvdienu augstākā smaile. Jāņi, Ziemassvētki ir katru gadu. Bet valsts simtgade – tikai vienreiz 100 gados! Tāpēc, ja vien sporta federāciju un līgu funkcionāriem ir veselais saprāts, tad iesaku – neplānojiet 18. novembrī sporta sacensības! Lai tie ir svētki visiem – arī sportistiem, treneriem! Un tā vajadzētu vienmēr, ne tikai 100 gadu jubilejā. Vai Latvija to nav pelnījusi?
Publicēts laikrakstā “DDD” 2(400) [2018. gada 26. janvāris–8. februāris]