Diskusija interneta sociālajā tīklā “FACEBOOK”
(Diskusija publicēta saīsināti un bez gramatiskām korekcijām)
Uģis Polis: Sveiciens visiem!
Iniciatīva par Uzvaras pieminekļa demontāžu jau ir sasniegusi vairāk nekā 2500 balsis, bet ar to nepietiek, lai iniciatīva tiktu iesniegta saeimā, kā arī balsošanas process ir kļuvis krietni vien lēnāks. [..]
Peteris Simsons: Domā, ja uzzinās tad nobalsos? Šaubos! Latvieši jau nav nekādi krievi, kas 10000 savāc dažās dienās.
Elmārs Sarkans: Debils profašistisks idiots-nevar atrast citu veidu, kā izcelties, tad nu mēģina šitā…….
Uģis Polis: Rossija tevi mājās sauc!
Elmārs Sarkans: Uģis Polis Ne jau tāds debils smerdelis kā tu norādīs, kas man jādara….
Uģis Polis: Elmārs Sarkans Pēc Jūsu komentāru satura, var labi izspriest par Jūsu intelekta lielumu, kā arī – Jūsu izteikumi pierāda Darvina teoriju.
Elmārs Sarkans: Nu ievēroja jau ievēroja tevi – vari jau vairs pārāk necensties… cilvēki ar nožēlu un līdzjūtību izturas pret tev līdzīgiem – lai gan tādiem būtu vieta psihenē vai arī aiz restēm par naida kurināšanu…
Uģis Polis: Elmārs Sarkans Diskusija ar Jums ir bezjēdzīga un nav manu pūļu vērta.
Aivars Garda: Tieši tie, kuri ir pret pieminekļa nojaukšanu, kurina naidu latviešu tautā pret ārējiem ienaidniekiem.
Kristīne Kicis: Kāpēc būtu jānojauc uzvaras piemineklis, līdzīgi mēs jaucām Lāčplēša pieminekli, tā ir kultūra, tas ir kāda cilvēka darbs. Neatbalstu
Eline Byron: ar kāju pa olām ziedosim…
Haralds Viesitis: Elinite tada nerviza, paradi FB ka mase bebru, lai zinam ka tur neslepjas, kads letantais
Haralds Viesitis: Tada mauciga mute tev elinit, driz uzhakosim tavu kontu un paskatisimies vai tur neslepjas, kads letantais piders, 9 maija svinetajs
Uģis Polis: Aicinājums ziedot ir domāts, lai sakrātu pietiekošu naudas summu priekš iniciatīvas izreklamēšanas masu medijos, lai vairāk cilvēku redzētu un nobalsotu par iniciatīvi, līdz ar to balsu sasniegšanas procesu krietni paātrinātu. Ziedošana nav piespiedu lieta – kam līdzekļi atļauj un ir vēlme piedalīties, tie tiek aicināti kādu eiro noziedot.
Aivars Garda: Prieks, ka visiem normāliem cilvēkiem šis piemineklis, kurš slavē ārējo ienaidnieku uzvaru pār latviešu tautu, nav vajadzīgs. Vienīgi klaunveidīgajiem, neaudzinātajiem rupekļiem tas ir vajadzīgs. Skumji, ka šie jauneklīgie rupekļi vēl atļaujas lielīties ar savu stulbumu publiski. Tāpat kā alkoholiķis ilgu laiku noliedz, ka viņš tāds ir, kamēr ārsts viņam to nepierāda, tāpat šie stulbeņi domā, ka nav stulbeņi. Starpība ir tā, ka pat alkoholiķi ir saprātīgāki, ar laiku pieņemdami savu kaiti, kas ļauj viņiem ar to cīnīties. Kamēr stulbenis neatzīs, ka viņš ir stulbs, viņš nespēs palikt gudrāks.
Rūdolfs Kreislers: …Šis piemineklis ir vienas totalitāras lielvaras uzvarai pār citu, ģeogrāfiski to piesaistot vietai. Šis piemineklis, manuprāt, ir lieks tamdēļ, ka šī otra lielvara te nekavējoties iekārtojās uz palikšanu.
Aivars Garda: Lielisks skaidrojums, Rūdolf Kreisler! Vienīgi galīgi ar savu debīlismu iedomīgie(-ās) var kaut ko čiepstēt pretī. Bet čiepst taču!
Eline Byron: Aivar Garda, vecais, ej gulēt!
Haralds Viesītis: Elinite, beidz te tuksi tirst un nem to savu valigo draudzeni, un braucam uz bikernieku mezu…
Andris Stībelis: Te nu gan es pilnībā varu piekrist, jā, kas mainīsies nojaucot to pieminekli, un nevajag aizmirst, ka katrai darbībai ir pretdarbība, ja kāds domā, ka krievvalodīgie ļaudis vnk.noskatīsies, tad pat necerat, būs nemieri, konfliktsituācijas, utt. Jā, un Aivara kungs, tēlaini izteicās, ka vajagot tos okupantus izraut, kā nezāles, ar visām saknēm, kā viņš to iedomājas, izraut kā burkānus, sakrāmēt kastēs un izvest ārpus valsts, tas tak ir murgs, atvainojos, bet spalvas no pēcpuses var izraut ar visām saknēm (arī tēlaini izsakos),viņi dzīvo te jau paaudzēm! Kkā tā!!!
Aivars Garda: Elementāri, Andri Stībeli! Nevajag savas bailes no okupantiem slēpt aiz gudras runāšanas. Latvijas valdībai ir jāsāk sarunas ar Krievijas valdību. Prezidents Putins jau vairākus gadus aicina Latvijas ārējos ienaidniekus mājās. Taču mazo pabalstu dēļ atgriežas nedaudzi. Latvijas valdībai ir jāpiemaksā šiem neliešiem, lai tikai vācas prom. Tas ir daudz lētāk, nekā maksāt okupantiem pensijas. Aizvāksies arī. Protams, ja latvieši ir ar tik zemu pašcieņas līmeni, kā Andris Stībelis un daudzi citi, tad lai dzīvo vien pazemoti ar ārējo ienaidnieku klātbūtni. Viņi jau arī nejūtas pazemoti, jo viņiem nav goda jūtu un cieņas pret latviešu tautas godu un cieņu. Kowalskim vai Elinai – saki vai nesaki – vienalga nav nekādas jēgas. Vladimirs Visockis par tādiem dziedāja – čto v lob čto po lbu, vsjo edino!
Andris Stībelis: Pašlaik Aivar gudri centies runāt Tu, itkā no kadas citas valsts atbraucis, nezinošs, kas te notiek, tēlaini, – kā kurmis no alas izlīdis!!!
Maximilian Kowalskis: Vins izskatas kaa standartais Sorosa agents, pilnigi amerikanizets, Ar izbalinstiem zobiem, un Ar vienigu missiju sastridet cilvekus ieksa valsti ta saucamaas orange revolucion, un cik tas banali ja papetit visas valstis gadu pirms velesanam notiek viens un tas pats scenarijs
Andris Stībelis: Tik tiešām, kā kāds iesūtītais, nu piem., labi, demontēs to pieminekli, kas tālāk, ko darīs kad sāks apgānīt mūsu pieminekļus, un te jau vairs nebūs runa par patriotismu, bet vnk.dots, pret dotu, ja jūs mums tā, mēs jums šitā, un tas jau pāraugs tādā kā atriebībā, principa jautājumā! Jā, un velti Aivars domā, ka es no kkā baidos, savu esmu atbaidijies, vnk.vajag tak kaut cik domāt, nevis ar pieri sienā skriet!!!
Līga Muzikante: Andri Stībeli, neesi vēl atbaidījies, neesi! Tavi komentāri par to liecina. Tieši šāda pieminekļa saglabāšana un lielkrievu fašistu, kas pie tā pulcējas, neizraidīšana ir skriešana ar pieri sienā. Bet cilvēks bez pašcieņas šo vienkāršo patiesību nespēs saprast. Kā ir ar Tevi?
Andris Stībelis: Ja jau Tu lasi manus komentārus, tad zini, kā ir ar mani, netaisos atbalstīt kkādas galējības, un kas tie tur vairs par fašistiem, sagrabējuši večuki, drīz viņu nebūs, un tāda problēma atrisinādies pati no sevis, jaunatnei maz tas interesē, viņiem citas prioritātes!!!
Vija Spriņģe: nez kāpēc tas būtu jānojauc manas domas, lai viņš stāv kā stāvējis.
Aivars Garda: Es taču teicu – čto v lob čto po lbu, vsjo jedino! Ļeņinam piedēvē frāzi: “Viens muļķis var uzdot tādu jautājumu, ka simts gudrie nespēs atbildēt.” Ja jau Andris Stībelis ir “atbaidījies”, tad kāpēc baidās no kaut kādiem varbūtējiem ārējo ienaidnieku izlēcieniem? Un, ja tādi arī būtu, vai tad kārtīgam latvietim nav jābūt gatavam pat riskēt ar savu dzīvību, lai noliktu tos vietā? Tāpat domāja arī Mahātma Gandijs attiecībā uz savu tautu. Indieši, atšķirībā no latviešiem, padzina savus ārējos ienaidniekus. Vispār, man ir kauns, ka ir jāstāsta elementāras lietas pieaugušam, izglītotam cilvēkam, un viņš to tik un tā nesaprot.
Andris Stībelis: Aivar, kārtīgais latvieti, vai Tu maz zini, ko nozīmē riskēt ar dzīvību, es zinu, un tamdēļ netaisos dēļ kādām neapdomātām rīcībām skatīties, kā kāds cieš! Bet Tevi es pēc tā pieminekļa demontāžas labprāt noliktu sargāt piem. Strēlnieku pieminekli, ar garantiju,-Tu aizlaistos, vai piekrāmētu bikses!!!
Aivars Garda: Ko es darītu, neviens nezina, bet tas, ka Tu jau tagad tās esi piekrāmējis, tas jau pat tādiem Maxiem ir acīmredzams. Sadziedāties ar tādiem tipiem kā viņš jau vien ir pazemojums kārtīgam latvietim. Man ir kauns okupantu priekšā, ka latvieši ir tādi mīkstmieši!
Maximilian Kowalskis: Latviesi nau mikstmiesi, vini ir lojali, jo uz tiem uz kuriem tu uzbruc jau sen vai nu kapos vai nu veci gados cilveki, un to ko tu Dari nekam nevajag, visi grib dzivot bez provokacijam, mierigi, visiem pietiek problemas, tu radi vel vairak!
Liecies miera, jau sen ir jauna paaudze kurai pie kajas sitas lietas, tev nau tiesibas jaukt to ko neesi uzcelis, un kad bija kars kur tu sedeji jampampin?
Andris Stībelis: Tieši tā, cik tad to karotāju vairs palicis, lai tak viņi nodzīvo mierīgi to kas viņiem atlicis, viņiem bija sapotētas citas idejas, un viņi tām ticēja un tic, bet tāda ir dzīve!!!
Es ne ar vienu neesmu sadziedājies, es atkarībā no Tevis, domāju, bet Tu tikai dzen savu zosi,–okupanti, okupanti, barikādēs biji, dzēri tēju ar tiem pašiem kā Tu saki okupantiem, es to visu zinu, kādi viņi okupanti, tādi paši cilvēki, kā mēs, ar tādām pašām problēmām! Es te nerunāju par dažiem krasi naidīgi pret mums noskaņotiem indivīdiem, bet gan vispārināti! Jā, un ja man kādreiz sanāks piekrāmēt bikses, es iedošu Tev tās izmazgāt, un velti Tu latviešus par mīkstmiešiem sauc, tā jau ir tīrā kūdīšana, kādreiz ja gribēja sakūdīt, tad tā teica, -oi, tu jau mīkstais, neko nevari, jā, un daudzi arī uz tā uzķērās, skrēja ar pieri sienā, lai tik pierādīdu, ka nav mīkstais, es uz tā neķeros, un domāju, ka daudzi man piekritīs!!!
Raimonds Akmens Šteinerts: Šodien tikos ar Andri Ameriku, un viņš apgalvoja, ka ir parakstīts Valdības līmenī līgums 1991./92. gadā starp VDK aģentu Ivaru Godmani un bijušās PSRS darboņiem par Uzvaras pieminekļa saglabāšanu šajā vietā. Bet tā kā Ivars Godmanis ir un paliks kā VDK aģents, visi viņa paraksti ir anulējami un īpašums attiesājams.
Aivars Garda: Protams, ka piekritīs, Andri, jo vairākums latviešu ir degradējušies tāpat kā viens otrs (nesaukšu vārdā, bet Tu jau pats sapratīsi). Mīlēt okupantus jeb parazītus vairāk par latviešu tautu un izteikties par tiem tik mīļi, kā to dari Tu, jau ir liela personības degradācijas pakāpe. Nesaprast to, ko es saku, ir stulbums. Tev nav žēl savas tautas. Tu esi pret to nežēlīgs. Bet neskumsti, Tu šajā nežēlībā un netaisnībā neesi vientuļš. Vairākumam latviešu nav žēl savas tautas. Un viņiem arī nav sajēgas par taisnīgumu, tāpat kā Tev. To es atzīstu.
Andris Stībelis: Nu ja, mēs visi esam degradējušies, mums nav nekādas sajēgas par dzīvi, tikai Tu visu saproti un zini, tas jau izklausās pēc Tvaika ielas dispancera pacienta runas, Tu tā kā riktējies par mūsu vadoni, pats nejūti, ka sāc palikt smieklīgs!?
Aivars Garda: To nedaudzo dēļ, kuri vēl nav degradējušies, arī ir vērts paust taisnīgumu. Ja par taisnīguma paušanu man draudi ar trakomāju, ar ko Tu esi labāks par padomju okupantiem? Es nevaru būt vadonis stulbeņiem. Tā kā esi drošs – es to saprotu un tāpēc nekur neriktējos. Tas, ka taisnīguma paudēji vienmēr bija smieklīgi muļķu acīs, tas man ir zināms. Taču taisnīguma paudēji nekad nav bijuši smieklīgi gudru cilvēku acīs. Vai ir vērts uztraukties par stulbeņu vērtējumu, pat ja viņu ir nospiedošs vairākums?
Andris Stībelis: Manis pēc vari turpināt paust savu “taisnīgumu”, es taču redzu, ka atbalstītāju Tev nav, es ar Tevi te diskutēju, jo gribu redzēt, cik tālu cilvēks var aiziet pārliecībā par savu “taisnīgumu”!!!
Aivars Garda: Mani atbalstītāji ir regulārie Latvijas Nacionālās frontes laikraksta DDD (Deokupācija. Dekolonizācija, Deboļševizācija) lasītāji. Apmēram pieci līdz desmit tūkstoši būs. Protams, salīdzinot, cik daudz atbalstītāju ir muļķiem, tas nav pārāk daudz. Toties viņi ir gudri, domājoši cilvēki. Tu, Andri, taču zini, ka pat simts muļķu nav viena gudrā vērti. Spēks, kas mani atbalsta, nav vis skaitā, bet stingrā gribā un taisnīgumā. Tev taisnīgums ir tukša skaņa. Tad zini, ja vēl nezini, ka Taisnīgums ir Mīlestība, un abi ir vienlīdzīgi Dieva aspekti. Izlasi Gandija citātu. Taisnīguma atjaunošana Latvijā ir ārējo ienaidnieku izraidīšana un ir Dieva Mīlestības akts. Neizraidīšana, ko Tu kopā ar okupantiem tā aizstāvi, ir netaisnīguma un ļaunuma akts. DDD lasītāji to saprot, bet, ja stulbeņu vairākums to nesaprot, un nedara to? Līdzīgos gadījumos stulbumu pārņemtās tautas Dievs noslauka no Zemes virsas kā nevajadzīgas, ja vien… Ja vien viena Svētā dēļ Viņš tās pasaudzē. Tāpēc, ja negribi, lai latviešu tauta netiktu noslaucīta kā gļēva un nederīga, lūdzies par tādiem kā laikraksta DDD lasītāji.
Andris Stībelis: Labāk sāc domāt, lai tas stulbais, degradētais latviešu tautas vairākums nenoslauka Tevi, Tu bīstami manipulē ar vārdiem, var nākties atbildēt!!!
Aivars Garda: Kāpēc Tu, Andri Stībeli, tā uztraucies? Viss ko es daru, tas ir Tavā labā. Līdzīgi alkoholiķis sākumā noliedz, ka ir alkoholiķis, bet ārsts viņu pārliecina par to. Kāpēc? Ne jau tāpēc, lai apvainotu, bet tāpēc, ka ārstēšana ir iespējama vienīgi tad, ja alkoholiķis atzīst, ka viņš tāds ir, un tad pats vēlas atbrīvoties no dzeršanas. Līdzīgi ir ar degradēšanos. Tā piezogas nemanāmi. Ja ir degradējusies gandrīz visa sabiedrība, tad sabiedrībai šķiet, ka tā ir normāla, bet nenormāli ir tie nedaudzie, kuri vēl nav degradējušies. Ja sabiedrība negrib atbrīvoties no šīs smagās kaites, tā aiziet bojā. Tu taču negribi aiziet bojā. Ja degradētais vairākums, kā Tu saki, noslauka normālo mazākumu, tad aiziet bojā visa tauta. Vai Tu to gribi? Tev ir jātic saviem spēkiem, ka Tu vari kļūt gudrāks, un saņemties. Sākumam vari palasīt laikrakstu DDD. Atrašanās gudru cilvēku sabiedrībā ļoti palīdz.
Andris Stībelis: Vispirms jau, – es nejūtos apvainots, lai gan Tu to centies izdarīt, man ir ieaudzināta imunitāte pret tādiem nenozīmīgiem uzbraucieniem, bet ne visiem tāda imunitāte ir, tamdēļ es Tevi draudzīgi brīdināju, un bojā var aiziet paklausot tādai demogoģijai, kādu Tu izplati, – visus krievvalodīgos ārā no Latvijas, kādu totālo tīrīšanu Tu te sludini, tas Tev ko neatgādina no vēstures!?
Aivars Garda: Tu, Andri, taču neesi tāds kā tie – čto v lob, čto po lbu vsjo jedino. Es visu tik smalki izskaidroju, ja nesaproti, atzīstu, ka nespēju Tevi pārliecināt. Zini, es esmu pieradis pie saviem laikraksta DDD lasītājiem. Viņiem vispār nav problēmu saprast, ko es saku. Viņi mani saprot no pusvārda. Izrādās, ka elementāras patiesības Tev ir ķīniešu ābece.
Andris Stībelis: Jā, esmu problemātisks, nu nepiekrītu es tādām galējībām, – pieminekli demontēt, krievvalodīgos padzīt, ir jābūt citiem risinājumiem, tāpat kā krāsas, nav taču tikai melna un balta, ir arī citas krāsas un toņi!!!
Līga Muzikante: Ir, ir citas krāsas. Un atjaunojošais taisnīgums jeb izlīgums, kurš vainagojas ar Latvijas dekolonizāciju, ir viena no tām “citām krāsām”. Aivars Garda jau ļoti daudz par to šeit ir uzrakstījis. Varbūt, Andri, Tev ir vērts parevidēt savus aizspriedumus, ja tik grūti izprast realitāti?
Andris Stībelis: Es jau labu laiku, kā esmu visu izrevidējis, un piedzīvojis, kā tas notiek, būtu man padsmit gadi, vrbūt arī piekristu visam jūsu rakstītajam, un skrietu ar lauzni jaukt pieminekli, bet jūs kkur sēdētu un smaidītu…
Uģis Polis: Andris Stībelis No sākuma pieminekli nojauks, pēc tam ķeršos klāt citām iniciatīvām ar mērķi vienu – Latvija un latviešu valoda.
Andris Stībelis: Visi šitie komentāri ir vērtīgi, sava ziņā pamācoši, tagad pafilozofēsim, Latvijā, krievvalodīgo ir apm. tikpat cik latviešu, tagad tāds patriots, Uģis, aicina, demontēt Uzvaras pieminekli, bet ja atrodas tāds pats varonis no krievisko puses, un sāk vākt parakstus par Brīvības pieminekļa nojaukšanu, ko tad, nolinčosim jeb kā!? Tās tikai manas domas, nepārstāvu nevienu partiju, ja kkas kādam nepatīk, atvainojos jau iepriekš!!!
Līga Muzikante: Gandijs savulaik tādiem tautiešiem (kas “atbaidījušies”) kā Andris Stībelis sacīja: “Ja nebūtu citas izvēles kā starp gļēvulību un varmācību, es ieteiktu varmācību. Es izkopju klusu vīrišķību – mirt bez nonāvēšanas. Bet, ja kādam nav drosmes, tad es labāk gribu, lai viņš izkopj sevī mākslu nonāvēt un tikt nonāvētam, nekā apkaunojoši bēgt no briesmām. Jo tas, kas bēg, veic varmācību domās: viņš bēg tāpēc, ka viņam trūkst vīrišķības, nonāvējot citu, tikt nonāvētam pašam. Tūkstošreiz labāk es riskēju pieļaut varmācību nekā veselas tautas apkaunojošu gļēvulību. Es labāk redzu Indiju (bet mēs, latvieši, – Latviju) ķeramies pie ieročiem, lai aizstāvētu savu godu, nekā kļūstam par sava kauna gļēvu liecinieci. Es nedomāju, ka Indija būtu bezspēcīga. Spēks nav fiziskajos līdzekļos, tas slēpjas nelokāmā gribā (vai tas jo lielā mērā neattiecas arī uz latviešu tautu?) Nevarmācība (tas ir, spēka jeb varas lietošana bez naida un atriebības jūtām) nav lēnīga padošanās ļaundarim. Nevarmācība visiem gribas un gara spēkiem pretojas tirāna gribai. Viens vienīgs cilvēks var tādējādi stāties pretī impērijai un sekmēt tās krišanu. Bet par kādu maksu? Par paša ciešanām. Ciešanas – lielais likums.”
Andris Stībelis: Pati saprati, ko uzrakstiji!?
Līga Muzikante: Andri Stībeli, protams.
Līga Muzikante: Tautas iet bojā nevis fiziskas izkaušanas rezultātā, bet gan garīgi zaudējot savu nacionālo identitāti un asimilējoties ar okupantiem.
Andris Stībelis: Ak tā, un kā Tu domā, ja sākt tādas aktivitātes, ka pieminekļa nojaukšana, izraidīšana, nesāksies izkaušana!?
Maximilian Kowalskis: Liga, jus te Ar likumiem majat, bet pasi nesaprotat ka jus pasi esat zem kriminal atbildibas par naida kurinasanu un to loti vienkarsi pieradit
Līga Muzikante: Maximilian Kowalskis, tā nu gluži gan nav. Aicinājums novērst okupācijas un kolonizācijas sekas nav naida kurināšana, jo satur gluži pretēju kvalitāti…
Andris Stībelis: Līga, tagad Tu balansē uz šauras laipas, var nogāzties!!!
Līga Muzikante: Andri Stībeli – es droši stāvu ar abām kājām uz zemes. Un sāku žāvāties, jo šādus pārmetumus esmu dzirdējusi jau 17 gadu garumā.
Andris Stībelis: Tu man liecies gudra sieviete, tikai nonākusi kkādā ietekmē, lai Tev izdodas nostāvēt uz abām kājām!!!
Aivars Garda: Ja Andris Stībelis nesaprot, ko Gandijs saka, tad ir pavisam bēdīgi. Tad nav vērts runāt. Lai dzīvo savā iedomībā. Viņš kā bērns nesaprot ābeces gudrības. Tad jau atliek vien novēlēt, kā teica viens komēdijas varonis: Učisj, student!” Varbūt tad kaut ko sapratīsi. Tas pats attiecas uz visādiem maksiem un elinēm. Pārbaudi savus draugus, Andri. Gandija citāts ir kā lakmuss. Ja Tavi draugi nesapratīs to, tāpat kā Tu, tad jau man ir taisnība par ļoti zemo pūļa izpratnes līmeni. Bet pūlis var izaugt līdz tautas līmenim, ja pieliks pūles. To arī Tev novēlu. Lai veicas!
Andris Stībelis: Man draugu nav, ir tikai paziņas, un laikam tikai tamdēļ, ka man ir savi uzskati, es nepakļaujos neviena ietekmei, pārāk daudz ir piedzīvots, lai klanītos, kur vējš papūš!!!
Līga Muzikante: Naidu mēs neražojam. Ja jūtat naidu, tas ir Jūsējais.
Kad no Latvijas izvāksies tie, kas ieradās okupācijas gados (un viņu pēcnācēji), kad latviešu tautai nebija iespēju lemt par viņu ielaišanu vai nelaišanu, tad varbūt uzcelsim jaunu pieminekli par godu tiem, kas padzinuši brūnos fašistus. Bet tik ilgi, kamēr sarkanie fašisti drūzmējas pie šī pieminekļa, tas simbolizē agresiju pret latviešu tautu.
Maximilian Kowalskis: Te kas te ievacas gan driz nau palicis, ir tie kas te piedzima, tos ari dzisiet prom? Kas tad seit paliks un maksas nodoklus) jo ka jus Sakat jusejie jau san prom)?
Līga Muzikante: Neuztraucies, Igaunijā ir par 700 000 mazāk iedzīvotāju nekā Latvijā, bet dzīves līmenis nebūt ne zemāks. Pēc dekolonizācijas nebūs jāmaksā pensijas okupantu pensionāriem un bērnu pabalsti viņu bērniem, arī skolas nebūs jāuztur – daudz mazāk naudiņas vajadzēs.
Aivars Garda: Vai nav kauns, Andri, pašam par sevi? Izlasi vēlreiz – ko un kā Tu esi uzrakstījis. Tas ir elementārs drosmes trūkums, nemaz jau nerunājot par prāta trūkumu organismā. Pajoliņveidīgie makši – ārējie ienaidnieki – piedraud; Līga nenobīstas, bet Andris piekrāmē bikses. Ar makšiem Tu esi saaudzis kā cimds ar roku. Tu pat nesaproti, kāds tas ir Tev pazemojums! Līga man jautās – vai tiešām latviešu vīrieši it tādi gļēvuļi un ar prāta trūkumu? Man būs jāatbild apstiprinoši. Protams, es ceru, ka ne jau visi, tikai andrveidīgie. Parādi šo saraksti saviem paziņām. Pārbaudi viņu apziņas līmeni. Pagaidām Tu klanies, kur okupanti papūš. Piekritīsi, ka tas nav nekāds gods. Un pats to neapzinies. Bēdīgi, Andri.
Alans Ozols: Nav jēga ar muļķiem strīdēties. Okupants nekad, neko nav atzinis.