Aleksis Nirenborgs
“Mēs paši esam vainīgi, ka pie mums Krievijā ir demogrāfiskā katastrofa.”
Jurijs Krupnovs
Negatīva migrācija turpinās, pieaug ķīniešu un musulmaņu ielaušanās, un dzimstības līmenis kļūst zemāks un zemāks. Mātes Krievijas demogrāfiskā nākotne biedē Kremli, un par risinājumu tiek uzskatīts savu iedzīvotāju atgriešanās…
“Atgriezieties mājās!” – tā Kremlis plāno vērsties pie miljoniem cilvēku… Krievijas Ārlietu ministrija ir publicējusi pieteikumu krievu emigrantu, kas dzīvo ASV, Vācijā, Latvijā, Lietuvā, Moldovā un Armēnijā, kā arī Izraēlā, noskaņojuma un sociāli ekonomiskās situācijas pētījumam. Mērķis ir izmantot pētījuma rezultātus, lai izveidotu operatīvu plānu emigrantu pārliecināšanai atgriezties Mātes Krievijas klēpī.
146 miljonu iedzīvotāju valstī šis plāns ne visiem patīk. Emigrantu sakari ar Krievijas Federāciju, tās kultūru un mantojumu nešķiet pietiekami daudziem krieviem, kas uzskata aizbraucējus par nodevējiem vai vismaz par gļēvuļiem, kuri izbijušies no smagajām ekonomiskajām problēmām, kas skārušas valsti kopš Padomju Savienības sabrukuma.
Bet šķiet, ka Kremlim nav citas izvēles. Eksperti brīdina par zemu dzimstības līmeni un augstu mirstību. Saskaņā ar demogrāfiskajiem pētījumiem, ja tuvākajā nākotnē nenotiks kardinālas izmaiņas, tad līdz 2030. gadam Krievija nonāks pavisam uz bezdibeņa malas. Saskaņā ar šīm prognozēm, 14 gadu laikā Krievijas iedzīvotāju skaits samazināsies par astoņiem miljoniem, un tas ir tikai sākums.
Demogrāfijas, migrācijas un reģionālās attīstības institūta vadītājs Jurijs Krupnovs to atzina intervijā laikrakstam “Izvestija”: “Jaundzimušo skaits, salīdzinot ar 2012. gadu, līdz 2025. gadam būs samazinājies vismaz par 40 %. Dzimstības koeficients nepārsniegs 1,8 bērnus uz sievieti. Tā rezultātā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pazemināsies par 10 miljoniem cilvēku. Tas ir, tikai šī iemesla dēļ gandrīz par 10 % samazināsies IKP.” Salīdzinājumam – Izraēlā dzimstības līmenis ir viens no augstākajiem Rietumu valstīs: 3,7 bērni uz sievieti.
Rezultātā Krievija saskaras ar praktiski neiespējamu uzdevumu. “Lai krievu skaits nesamazinātos, bet par pieaugumu nevar pat runāt, 20 gadu laikā ir nepieciešams septiņkārtīgi palielināt daudzbērnu ģimeņu skaitu – no 7 % uz 50 %. Daudzi teiks, ka tas nav iespējams, ka tas nav nopietni. Jā, mums priekšā ir fundamentāls vēsturisks izaicinājums – vēl nepieredzēts uzdevums vēsturē. Bet nāksies paveikt neiespējamo.” teica Krupnovs.
Sātans Maskavā
(Šādi tika nosaukts viens no Bulgakova “Meistars un Margarita” tulkojumiem ivritā.)
Cenšanās palielināt dzimstību un panākt etnisko krievu atgriešanos Mātes Krievijas robežās ir saistīta arī ar bailēm par ekonomisko stabilitāti, kas cietīs demogrāfiskā sasaluma dēļ. Taču vispirms tā ir saistīta ar varas iestāžu un parasto pilsoņu bailēm no imigrantu, pirmkārt, no musulmaņu, ieplūšanas, kas draud izmainīt Krievijas sabiedrības un valsts raksturu.
Pēc neoficiāliem datiem, musulmaņu iedzīvotāju skaits Maskavā pārsniedz divus miljonus, kas veido sesto daļu no kopējā Krievijas galvaspilsētas iedzīvotāju kopskaita – 12,5 miljoniem cilvēku. Pēc dažiem, papildus oficiāli reģistrētajiem, aprēķiniem, Maskavā ir arī četri līdz seši miljoni nelegālo imigrantu, kas nodarbojas ar nekvalificētu darbu. Vairākums ir no bijušajām PSRS musulmaņu republikām.
Demogrāfiskās tendences Maskavā ir saņēmušas oficiālu apstiprinājumu 2015. gada septembrī, kad galvaspilsētā tika atvērta Eiropas lielākā mošeja. Kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina goda viesi šajā ceremonijā piedalījās Turcijas prezidents Redžeps Tajjips Erdogans (drīz pēc tam Turcijas aviācija notrieca Krievijas lidmašīnu, un attiecībās starp abām valstīm radās krīze) un Palestīnas līderis Mahmūds Abāss.
Daudzi Maskavas pamatiedzīvotāji uzskata, ka pilsētā ir izveidojusies “valsts valstī”. Pēc drošības spēku domām, tas ir auglīgs pamats, lai izplatītos teroristu šūniņas, kas uzbruks Krievijas iedzīvotājiem. Bažas ievērojami palielinājās pēc Krievijas intervences Sīrijā. Nesen tika arestēts publiskā terorisma attaisnošanā apsūdzētais kādas Maskavas mošejas imāms Mahmuds Veļitovs, kurš drošības spēkus nosauca par “gļēvuļiem”.
Protams, Maskavā vienlaikus ir parādījušās radikālas nacionālistiskas kustības, kas izplata propagandu pret musulmaņiem. Viņi aicina arī uz fiziskiem uzbrukumiem citu reliģijas sekotājiem. Daudziem ir skaidrs, ka demogrāfiskā situācija pilsētā ir bumba, un tā uzsprāgs Kremlim sejā. Tas ir tikai laika jautājums.
Tēja un rīsi
Tālu tālu no Maskavas – Krievijas Tālajos Austrumos – Kremlis zaudē citu demogrāfisko kauju. Fronte stiepjas desmitiem tūkstošus kilometrus no Maskavas neattīstītajā, mazapdzīvotajā valsts reģionā. Šajā tukšumā pēdējo gadu laikā sarodas arvien vairāk Ķīnas fermeru. Viņi šķērso robežu, iegūst zemi un sāk to apstrādāt.
Starp citu, viens no rajoniem, kur notiek Ķīnas ekspansija, ir ebreju autonomais reģions, kuru 1930. gados Josifs Staļins dibināja padomju ebreju nometināšanai. Šodien ebreji veido mazāk nekā vienu procentu no reģiona iedzīvotāju skaita un ķīniešu skaits nepārtraukti pieaug. Oficiālie statistikas dati par šo tēmu nav tikuši publicēti šī temata sprādzienbīstamības un datu apkopošanas grūtību dēļ. Bet saskaņā ar dažām aplēsēm vairāki miljoni ķīniešu jau ir šķērsojuši robežu. Viņi palīdz attīstīt reģionu, taču nacionālistu kustības Krievijā baidās, ka Ķīna sagribēs anektēt teritorijas, kurās dzīvo Ķīnas pilsoņi.
Priekšstatu par antiķīnisko noskaņojumu var gūt no deputāta, nacionālista Vladimira Žirinovska vārdiem, kurš asi kritizē vienu no Tālo Austrumu apgabalu gubernatoriem, kas iznomājis zemi Ķīnas investoriem. Viņš paziņoja, ka ķīnieši sagrābj zemi, izkropļo tirgu, izplata savus lētos produktus un iznīcina krievu lauksaimniekus. Pēc viņa vārdiem, ķīnieši kļūst par Tālo Austrumu meistariem un Krievijas pilsoņiem ir ļoti grūti to pieņemt. Žirinovskis sacīja, ka vēsture māca, ka ķīnieši aiz sevis atstāj izdegušu zemi un viņiem nevar uzticēties.
Ja tas vēl nav pietiekami, tad pēc Krimas pussalas krīzes Krievija ir saskārusies ar izglītoto slāņu, kas sevi sauc par liberāļiem, emigrācijas un aizbraukšanas palielināšanos. Šie cilvēki baidās, ka valsts kārpās atpakaļ aukstā kara laikos, kas bija raksturīgi PSRS attiecībām ar rietumvalstīm. Pēc oficiālās versijas, šī parādība ir nenozīmīga, taču neoficiāla informācija liecina, ka pēc pagrieziena Ukrainā, Krimas aneksijas un Ukrainas pilsoņu kara sākuma Krieviju ir pametuši 350 000 cilvēku, galvenokārt, lielo pilsētu, kā Maskava un Sanktpēterburga, iedzīvotāji. Ja dati ir pareizi, tad tie ir visaugstākie emigrācijas tempi Krievijā 15 gadu laikā. Starp citu, apmēram 15 tūkstoši krievu pilsoņu no šī skaita ir devušies uz Izraēlu, kur krievvalodīgie izraēlieši sauc viņus par “Putina repatriantiem”.
“Mēs paši esam vainīgi, ka pie mums Krievijā ir demogrāfiskā katastrofa,” rezumēja Jurijs Krupnovs. Viņš uzstājās arī ar kritiku, kas adresēta plānotajai emigrantu atgriešanās programmai: “Ja liksim uzsvaru uz migrāciju un neorganizēsim demogrāfisko revolūciju, tad gadsimta beigās mūsu paliks, labākajā gadījumā, puse. Tādēļ nepieciešams kultivēt lielu ģimeni daudzās paaudzēs kā vienīgo līdzekli, lai izvairītos no katastrofas. Un kolosālu piemaksu, priekšrocību plūsmu vajag novirzīt ģimenēm ar četriem bērniem.”
Avots:
http://inosmi.ru/politic/20160830/237668724.html
Tulkoja Steidzīte Freiberga
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.20(394) (2017. gada 27. oktobris–9. novembris)