Saruna ar medicīnas doktori, emeritēto zinātnieci Gunu Feldmani

 

Cīņa pret cūku mēri – cīņa ar vējdzirnavām

 

DDD: Jau vairākus gadus Latvijā notiek cīņa ar cūku mēri. Kad vienam no lielākajiem cūku audzētājiem šīs slimības dēļ bija jānokauj tūkstošiem cūku, jūs piedāvājāt iespējamu risinājumu – eksperimentālā kārtā izmēģināt jūsu radīto imūnpreparātu “Larifan”. Vai atbildīgās valsts institūcijas sadzirdēja šo piedāvājumu? Vai ir kāda virzība šīs idejas īstenošanai dzīvē?

Guna Feldmane: Šī ideja patlaban neko daudz nevar virzīties. Kad iepazināmies tuvāk ar prasībām, kādas ir konkrētās slimības apkarošanai, nācās samierināties ar ļoti striktiem noteikumiem, kas izslēdz jebkādu iespēju eksperimentēt.

DDD: Kāds konkrēti bija jūsu priekšlikums?

G.F.: Mums ir preparāts Larifan ar pretvīrusu īpašībām. Un cūku mēri izraisa tieši kāds no tās grupas vīrusiem, kurus Larifan var uzveikt. Tādēļ vērsāmies ar atklātu vēstuli Zemkopības ministrijā un Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), lai informētu, ka mūsu rīcībā ir ļoti plašas pretvīrusu darbības preparāts, kurš līdz šim bijis aktīvs pret visiem pārbaudītiem vīrusiem, kādi mums ir. Mēs gribējām uzzināt, vai tas nevarētu interesēt mūsu vadošos dienestus. Piedāvājām veikt eksperimentus – līdzīgi, kā tas ir bijis līdz šim, eksperimentējot ar dzīvniekiem laboratorijās, – lai, iespējams, atrastu risinājumu kritiskajai situācijai, kādu izraisījis cūku mēris.  Bet izrādījās, ka šādus eksperimentus nedrīkst veikt, nedrīkst kavēties – visi mēra skartie dzīvnieki ir nekavējoties jāiznīcina, lai izslēgtu pat niecīgāko iespēju slimajiem dzīvniekiem nonākt pārtikas apritē. Un, lai mūsu cūku audzētājus neizmestu no visiem tirgiem un nenobloķētu cūkgaļas eksportu, nekādas tādas darbības veikt nedrīkstam.

Ir skaidrs, ka jāsāk no cita gala – jāatrod laboratorijas, kas nodarbojas ar vakcīnu radīšanu, kur piedāvāt šādu preparātu. Tikai ļoti drošos laboratoriskos apstākļos drīkst noskaidrot, vai šūnu līmenī vīrusu ietekmē mūsu piedāvātais preparāts. Diemžēl mums šādas laboratorijas nav un arī nebūs. Tās ir ļoti specializētas un drošas laboratorijas, kuru izveidei nepieciešami ļoti lieli līdzekļi. Pasaulē ir dažas laboratorijas, kuras varētu veikt šādus eksperimentus, bet diemžēl tām nav informācijas par mūsu izstrādāto preparātu.

Informatīvo darbu vajadzētu veikt valstij, piedāvājot Latvijas zinātnieku izstrādāto pretvīrusu preparātu, kas līdz šim ir pierādījis savu efektivitāti cīņā ar plaša spektra vīrusiem. Tas, manuprāt, būtu pareizais ceļš. Bet šobrīd mums šīs sērgas apkarošana ir tik radikāla, ka nav laika un iespējas kaut ko eksperimentēt. No atbildīgajām valsts institūcijām saņēmām padomu vērsties pie Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior”, kas nodarbojas ar līdzīgiem eksperimentiem un zina, kādi kontakti būtu pieejami. Šajā institūtā saņēmām apliecinājumu, ka iespēju robežās viņi šo informāciju piedāvās atbilstošām institūcijām, taču tas nenotiek tik ātri.

DDD: Kāds droši vien jautās, kādēļ laikraksts “DDD” interesējas par šo problēmu. Taču, vērojot kopējo valsts politiku, mūsu lasītāji izteikuši minējumus, ka zinātniski pētījumi šīs slimības apkarošanā netiek veikti ar nodomu, lai zemnieki būtu spiesti nokaut visas cūkas, tādējādi iznīcinot šo tautsaimniecības nozari. Kā jūs uzskatāt, vai tiešām līdz šim nav bijis iespējams atrast tam pretlīdzekli? Cūku mēris ir skāris ne tikai Latviju, bet arī mūsu kaimiņvalstis.

G.F.: Jā, šī slimība skārusi daudzas valstis un iet tikai plašumā. Mēģinājumi radīt vakcīnas noteikti ir bijuši, jo tā ir parastā taktika cīņā ar šādām slimībām. Diemžēl dažiem vīrusiem ir ļoti grūti atrast efektīvas vakcīnas, jo tie ļoti strauji mainās un kļūst izturīgi pret konkrēto vakcīnu. Vīrusu izmaiņas ir nebeidzams process, uz kuru nevar paspēt pietiekami ātri reaģēt. Tas attiecas arī uz šo cūku mēri, kam vakcīnas meklē jau sen. Diemžēl līdz šim visi mēģinājumi bijuši neveiksmīgi. Ja runājam par mūsu preparātu Larifan – tādu faktiski nav daudz.  Larifan no citiem pretvīrusu preparātiem atšķiras ar ļoti plašo pretvīrusu darbības spektru, respektīvi, tas iedarbojas uz dažādiem vīrusiem – iespējams arī uz tiem, kas izraisa cūku mēri. Turklāt tam piemīt vēl citi imunoloģiskie mehānismi, kas arī izskaidro tā plašo darbību. Bet, kā jau teicu, Eiropas zinātniskie institūti preparātu Larifan nepazīst, tādēļ nav veikuši nekādus izmēģinājumus, lai atrastu tam vislabāko pielietojumu.

DDD: Jūs par saviem līdzekļiem, protams, nevarat izveidot laboratoriju, kur veikt šādus eksperimentus. Pat citu laboratoriju iesaiste prasa lielus līdzekļus. Manuprāt, valstij būtu jāsniedz jums atbalsts, lai pētījumi Larifan izmantošanai būtu pēc iespējas plašāki. Galu galā ik pa laikam dzirdam, ka Latvijai vajadzīgs savs veiksmes stāsts, ka ekonomiskās izaugsmes pamats jāmeklē intelektuālajā sfērā.

G.F.: Jā, Larifan ir intelektuāla procesa produkts, kuram ir liels potenciāls. Esam par to runājuši ar ļoti daudzām dažāda līmeņa amatpersonām, esam dzirdējuši uzslavas un apliecinājumu, ka preparāts Latvijai būtu vajadzīgs, taču tālāk par runām neesam tikuši. Viss apstājas pie naudas trūkuma. Mēs, zinātnieki, varam radīt produktu, bet tā tālākai attīstībai ir nepieciešama liela nauda, kuru valsts nevar sniegt. Protams, ir iespēja pārdoties kādiem ārzemniekiem, bet tad mums būs jātērē liela nauda, lai no viņa iegādātos šo produktu.

Līdz šim visatsaucīgākā ir bijusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Ar tās atbalstu esam piedalījušies dažādās pasaules izstādēs un tirdzniecības misijās. Esam izbraukājuši Tālos Austrumus, informējot par sevi. Eiropas zāļu tirgū diemžēl nevaram iekļūt, tādēļ meklējam apkārtceļus Larifan izmantošanai. Esam radījuši kosmētiskos produktus ar Larifan, cerot nopelnīt naudu, lai veiktu tālākus klīniskos pētījumus – tādus pētījumus, kādus pieprasa Eiropa. Ja mums izdotos šī iecere, preparāts iekļūtu Eiropas zāļu tirgū, kas jau ir pilnīgi jauns līmenis tā izmantošanai.

 

Zāles pret vēzi

 

DDD: Ja pareizi saprotu, tad “Larifan” varētu veiksmīgi izmantot arī vēža ārstēšanā?

Guna Feldmane: Jā, tā arī ir viena no Larifan funkcijām. Ir jāatceras vēsture, kā tapa gan Rigvir, gan Larifan. Jau no paša sākuma Rigvir tika radīts kā pretvēža preparāts, bet Larifan – kā pretvīrusu. Bet, tā kā man vienmēr ir bijusi interesei un vēlme darboties onkoloģijā, tad pārbaudīju Larifan arī pie ļaundabīgajiem audzējiem.  Jau pagājušajā gadsimtā onkoloģijas klīnikā veicām plašus izmēģinājumus, saņemot no ārstiem labas atsauksmes. Kad vajadzēja Larifan reģistrēt mūsu Zāļu reģistrā, izlēmām, ka tas jāreģistrē kā pretvīrusu, nevis onkoloģiskais preparāts, jo onkoloģijā mums bija par maz klīnisko datu un bija paredzama arī ķīmijterapeitu pretestība.

DDD: Droši vien zāļu ražotāju tirgū ir ļoti grūti ielauzties – tur valda, tēlaini izsakoties, mafijas likumi…

G.F.: Ir milzīga konkurence. Tas ir kaut kas nopietns, un tur ir milzu pretestība. Mums arī nebija tik daudz klīniskās pieredzes, lai pieteiktu Larifan kā pretvēža preparātu. Profesores Mucenieces laboratorija, kas radīja Rigvir, strādāja tikai onkoloģijā, bet atšķirībā no mūsu preparāta Rigvir nebija paralēlo īpašību, kādas ir Larifan.

Mēs sapratām, ka labāk likt uzsvaru uz Larifan pretvīrusu īpašībām nekā riskēt ar onkoloģiju, kur mūs ātri var aprīt. Bet, neskatoties uz to visu, mēs tomēr kopā ar profesori Mucenieci izstrādājām programmu, lai kombinētu abus preparātus. Un likās, ka rezultāti bija labi, taču mums pietrūka gan laika, gan iespēju, lai pierādītu efektivitāti atbilstoši ES prasībām.

 

Larifan – vairogs pret vīrusiem

 

DDD: Vai varat vienkāršos vārdos paskaidrot lasītājiem, kas tad īsti ir “Larifan”?

Guna Feldmane: Larifan ir bioloģiskas izcelsmes produkts – dubultspirāliskas RNS (ribonukleīnskābes) preparāts, kuram piemīt tādas bioloģiskās īpašības, kas var apturēt organismā vīrusu vairošanos. Šīs grupas preparāti iedarbojas uz vīrusa vairošanās etapiem, kas visiem vīrusiem noris ļoti līdzīgi. Ar to arī ir izskaidrojams plašais pretvīrusu darbības spektrs.

Papildus tam ir jāmin Larifan imūnmodulējošā darbība, kas nozīmē, ka nukleīnskābes iekļūšana organisma šūnā izraisa daudzu dažādu imūnvielu veidošanos.

DDD: Lai pasargātu šūnu no iespējamā vīrusu uzbrukuma?

G.F.: Lai stiprinātu organismu un paaugstinātu katram organisma piemītošās dabiskās aizsargspējas. Līdzīgi kā imūnterapijā, arī onkoloģisko slimību ārstēšanā Larifan aktivizē organisma dabiskās aizsargspējas, papildus sniedzot imūno palīdzību.

Audzējs aug tādēļ, ka tā šūna ir iemācījusies maskēties un izvairīties no normālajiem imūnmehānismiem. Larifan šo audzēja šūnu, kas maskējās un izliekas par savējo, pārveido tā, ka imūnsistēma to var atpazīt un līdz ar to likvidēt, novēršot slimības tālāku attīstību. Paralēli šim atmaskošanas procesam Larifan padara aktīvās uzbrucējšūnas, kuras organismā veic imunoloģisko uzraudzību.

DDD: Tātad Larifan spēj atmaskot ļaundabīgās šūnas, kas var izraisīt vēzi, bet uzbrucējšūnas, kas audzēju iznīcina, padara agresīvākas?

G.F.: Larifan palīdz organismā uzturēt dabisko cīņu pret vīrusiem un audzējiem. Tas ir imūnmodulējošais efekts, kas pastiprina imunitāti tādā virzienā, ka tā pati spēj cīnīties pat ar ļaundabīgo audzēju augšanu.

DDD: Vai Larifan var izmantot kā profilakses līdzekli gribas laikā? 

G.F.: Noteikti. Viens no izplatītākajiem mūsu produktiem ir “Larifāna ziede”, kuru iesaku lietot pirms gripas un gripas epidēmijas periodos. Ir jāapstrādā deguna gļotāda, kas ir vīrusu infekcijas ieejas vārti. Larifan aktivizē deguna gļotādas šūnas, lai tās spētu turēties pretī un nobloķēt vīrusu, vēl pirms tas ir iekļuvis organismā. Larifan lūpu zīmulis savukārt neļauj attīstīties herpes un citiem vīrusiem. Pieejamas arī Larifan zobu pastas un mutes dobumā smidzināmi līdzekļi. Šobrīd strādājam arī pie citu Larifan formu izstrādes, piemēram, losjona pret saules apdegumiem, kas iedarbina šūnu atjaunošanās procesus.  Arī mājsaimniecībai to der turēt pa rokai, jo, ja ir iegūts kāds apdegums, uzsmērējot Larifan, neattīstās tulznas.

 

Eiropas Savienība ar vienu roku dod, ar otru – atņem

 

DDD: “Larifan” izmantošanai ir patiesi plašas iespējas. Vai tiešām Eiropas Savienībā nav intereses par šiem izstrādājumiem?

Guna Feldmane: Lai iekļūtu Eiropas tirgū ar Larifan kā medicīnas preparātu, ir nepieciešami klīniskie pētījumi, kuru veikšanai mums nav naudas. Visu laiku ceram, ka atradīsies kāds Eiropas projekts, kas mums varētu kaut kā palīdzēt. Mēs ļoti daudz eksportējam savus produktus – visvairāk tie iet uz Gruziju un Turkmenistānu. Piedalījāmies izstādēs Singapūrā, Malaizijā, Indonēzijā, Vjetnamā un Honkongā, tikko bijām arī Dubaijā. Cenšamies informēt par Larifan iespējami plašāku sabiedrību, bet viss notiek tik lēni, ka šobrīd mūsu galvenais uzdevums ir noturēties, lai sagaidītu iespējamos informatīvā darba rezultātus.

DDD: Valsts amatpersonas apgalvo, ka Eiropas Savienība mums iedevusi lielas iespējas attīstīties, bet man liekas, ka tikpat daudz tā ir arī mums atņēmusi, ierobežojot ar nesamērīgi striktu birokrātiju.

G.F.: Jā, tieši tā tas arī ir. Visbiežāk visu bremzē maz pamatota birokrātija. Un tā ir briesmīga birokrātija. Tos likumus, ko Eiropa izstrādā, bieži vien ierosina lielie ražotāji, nosakot tādas prasības, kādas tikai viņiem ir pa spēkam, jau iepriekš paredzot, ka mazie neizturēs un aizies bojā – lai nemaisās pa kājām. Tā ir nežēlīga politika, kas strādā šauras interešu grupas labā. Diemžēl solītā godīgā konkurence ir norakta birokrātijas džungļos.

 

Ja pienāks X stunda…

 

DDD: No personiskās un arī apkārtējo pieredzes nākas secināt, ka medicīna šobrīd nav tik daudz tendēta uz cilvēku ārstēšanu, cik uz naudas pelnīšanu. Vai, jūsuprāt, šādiem apgalvojumiem ir pamats?

Guna Feldmane: Diemžēl man jums jāpiekrīt, jo arī man bieži vien liekas, ka slimnieku intereses vairs nav pirmajā vietā. Nekādā gadījumā negribu slavēt vecos padomju laikus, un tomēr tad medicīnā valdīja citi ideāli un kritēriji – mēs, pirmkārt, domājām par cilvēku ārstēšanu. Esmu pārliecināta, ka 1990. gadā ministrija būtu reaģējusi uz manu vēstuli, kuru nosūtīju veselības ministram, pavisam citādi – ņemot vērā pasaulē pieaugošās bažas par iespējamo pandēmiju, mums būtu zaļā gaisma un maksimāla palīdzība, lai īsā laikā tiktu pārvarētas visas birokrātiskās barjeras. Šobrīd esmu vien saņēmusi neoficiālu atbildi, ka gadījumā, ja pienāks X stunda tad tiks izmantotas visas iespējas, un arī pret Larifan neviens vairs neiebildīs.

DDD: Taču tad jau būs par vēlu, jo nebūs pietiekami daudz šā preparāta?

G.F.: Protams, tad būs par vēlu, jo mēs pašu spēkiem varam saražot tikai tik, cik varam, un tas ir nepietiekami, lai kaut daļai palīdzētu. Normāli būtu, ja tiktu veidotas Larifan rezerves, – esam izstrādājuši pat formu, kā preparātu uzglabāt bez termiņa ierobežojumiem, taču tam vajag naudu. Diemžēl valsts līmenī trūkst ticības un izpratnes, lai to darītu – lai ieguldītu naudu pētījumos un ražošanā.

 

Tautas novājinātā imunitāte

 

DDD: Lai cilvēkiem izskaidrotu, cik svarīgi ir veikt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju un cik bīstama ir okupantu un viņu pēcteču klātesamība, kā salīdzinājumu izmantojam vēža šūnas, kuras, lai cik arī labi nomaskējušās, vēlas pilnībā sagraut organismu. Kā mēs zinām, ja laikus netiek veikti radikāli pasākumi, tās pilnībā nomāc organisma imunitāti, un cilvēks mirst. Vai jūs piekrītat šādam salīdzinājumam?

Guna Feldmane: Salīdzinājums ir patiešām precīzs. Ja runājam par nepieciešamību likvidēt okupācijas sekas, tad gan es, gan ikviens latvietis sirdī vēlas to pašu, ko jūs. Tajā pašā laikā, atšķirībā no jūsu organizācijas, mēs, ierindas cilvēki, esam piezemētāki, tādēļ bieži vien mums jūsu izvirzītā mērķa sasniegšana šķiet neiespējama.

DDD: Droši vien tad, kad jūs sākāt savus pētījumus pretvēža zāļu radīšanā, daudzi smīkņāja un teica, ka tas ir utopiski un neiespējami.

G.F.: Politikā lietas ir sarežģītākas. Mēs jau šeit, Latvijā, varam darboties un prasīt okupantu repatriāciju – mums uz to ir morāls un tiesisks pamats, bet, ja paskatāmies plašāk uz to, kas notiek pasaulē, tad diemžēl ticība latviešu vēlmju piepildījumam noplok. Sirdī esmu patriote un par visu vairāk vēlētos, lai Latvijā pamatā dzīvotu tīra latviešu nācija, bet globalizācijas apstākļos sajaukšanās laikam tomēr ir neizbēgama.

DDD: Vai jums nešķiet, ka pasaulē ir sākušies procesi, kas visai drīz liks saprast, ka jāatgriežas pie nacionālisma idejas? Manuprāt, izmantojot salīdzinājumus no jums tuvās sfēras, nāciju imunitāte jeb pašsaglabāšanās instinkts gūs virsroku pār iznīcību nesošajiem sajaukšanās procesiem.

G.F.: Savā ziņā jums taisnība, jo tas, kas šobrīd notiek Francijā, Anglijā un Vācijā, un citur, ir vienkārši neiedomājami – lielās imigrantu masas nav apturamas. To, ka kaut kas jādara, lai situāciju mainītu, pasaule sāk saprast, bet ‒ vai viņi spēs izprast mūsu situāciju, mūsu vēlmi novērst pirms daudziem gadiem notikušās okupācijas sekas?

DDD: Tas nozīmē, ka mums jāatrod zāles, lai, atkal lietojot medicīnas terminoloģiju, demaskētu latviešu tautas organismā esošās svešās, iznīcību nesošās šūnas, tas ir, okupantus un viņu pēctečus?

G.F.: Piekrītu, ka noziedzīgā naturalizācija ir radījusi bīstamus apstākļus. Būtībā esam iedevuši pilsonību saviem ienaidniekiem – tiem, kuri balsos pret latviešu tautas interesēm. Manuprāt, naturalizētie pilsoņi ir bumba ar laika degli. Atgriežoties vēl pie situācijas, piemēram, Vācijā, viņu šā brīža imigranti tomēr atšķiras no mūsu okupantiem, jo tādi turki vienkārši meklē labāku dzīvi un darbu bez kāda politiski iznīcinoša motīva, bet mūs okupēja naidīgi noskaņoti un Latviju iznīcināt alkstoši cilvēki. Mums jācīnās nevis pret vairāk vai mazāk legālu imigrāciju, bet reālu okupāciju, kādu piedzīvojušas arī citas pasaules valstis.

DDD: Citās valstīs okupācijas sekas tiek likvidētas, tikai Latvija nez kādēļ to nedrīkstot darīt.

G.F.: Latvijā trūkst politiskās gribas. Vajadzētu izstrādāt kritērijus, pēc kuriem noteikt, kuri cilvēki šeit var palikt un kuriem jādodas prom. Ja mēs visus metīsim pār vienu kārti, tad, manuprāt, daudzi lojāli noskaņotie nostāsies pret mums.

DDD: Taisnība un taisnīguma atjaunošana nevainīgu cilvēku neaizvaino. Uztraukties sāk tie, kurus taisnība atmasko.

G.F.: Viena lieta ir skaidra – militārajiem okupantiem ir jāaizbrauc. Taču, ja padomā dziļāk, jums taisnība, ka naidīgi noskaņoti ir arī tie, kuri neatnāca kā armija, bet gan kā darba meklētāji, jo viņu saknes ir tā pati Latvijai naidīgā ideoloģija. Mūsu prasībā viņiem aizbraukt, atgriezties dzimtenē taču nav nekā ļauna. Visvairāk mani vienmēr ir uztraucis, kā nepatiesi neaizvainot tos, kuri nav okupanti, tos nelatviešus, kuri šeit dzīvoja arī pirms kara, kā arī vēlāk ienākušos un nepārprotami valstij lojālos. Esmu pārliecināta, ka tādi ir.

DDD: Nelatvieši, kuri bija Latvijas pilsoņi vēl pirms kara, un viņu pēcteči, var likumīgi šeit palikt. Vai jums nešķiet, ka problēma ir tieši latviešos, mūsu tautas, ja tā var teikt, novājinātajā imunitātē, jo nespējam visi stingri un nelokāmi prasīt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju?

G.F.: Tā jau laikam ir, ja pieļaujam, piemēram, ka joprojām krievu skolās viss ir vērsts uz pretlatviskās ideoloģijas stiprināšanu. Ir nepieciešama radikāla valsts iejaukšanās, taču valdībā visi ir aizņemti ar šā brīža problēmu risināšanu, ka tam neatliek laika.

DDD: Ja sakni neizrauj, tad slimība izplatās un ātrāk vai vēlāk iestājas nāve – jūs to zināt vislabāk.

G.F.: Tas, ko jūs sakāt un par ko iestājaties, ir ļoti pareizi un absolūti atbalstāmi, tikai jāmēģina atrast to praktisko risinājumu.

DDD: Meklēsim un, esmu pārliecināta, atradīsim!

Intervēja Liene Apine

 

Publicēta laikrakstā “DDD” Nr.5(379) (2017. gada 10.–23. marts) un Nr.6(380) (2017. gada 24. marts–6. aprīlis)