Artur von Lettland
Pirms pāris gadiem, lasot Aleksandra Ņikonova grāmatu “Feminisma gals”, klusi ķiķināju pie sevis. Toreiz biju jauns un naivs, likās – vai tik tiešām kādā pasaules nostūrī varētu būt tādi idioti, kas to visu padara legālu un – vēl vairāk – slavējamu?! Automātiski prātā nāca liberāļu bari, dusmīgas simt-un-vairāk-kilogramus smagas jumpravas, kas alkst vīriešu uzmanības un citādā ceļā, kā vien sūdzoties par vīriešu valdonību, īsti nav spējīgas pievērst sev uzmanību… un pederasti maigi plivina savus varavīksnes karogus viņām nopakaļ kārtējā praidā… jā, protams, vēl pa kādam žīdam un melnajam, kurus ļauni apspiedis kāds baltais, heteroseksuālais vīrietis…
Teikšu atklāti – man iepriekš minētās fantāzijas lika pie sevis smieties. Man bija grūti iedomāties, ka tik tiešām cilvēki ar tik neiedomājami sliktu slavu varētu savākt sev sekotājus, atbalstītājus… Un, galu galā, sponsorus. Pēdējais varētu būt vissarežģītākais posms. Rodas loģisks jautājums: vai nu apvārdoti ir tikuši ļaudis, kuriem naudas (un saprāta) ir pietiekami, vai arī kāds ne tik saprātīgs ļautiņš ir nejauši ticis pie lielas naudas summas, ar kuru atbalstīt nabaga apspiestos?…
Diemžēl, reālā situācija ir daudz skumjāka.
Skatoties uz pēdējām ASV prezidenta vēlēšanām, kurās tomēr, par laimi, uzvarēja ar veselo saprātu un biznesmeņa spējām apveltīts kungs, nevis histēriska mātīte, kuras vienīgais arguments bija, piedodiet, “balsojiet par mani, jo man ir vagīna”, kuras naudas plūsma priekšvēlēšanu kampaņai bija, maigi sakot, neizsekojama, jutos tik tiešām izbrīnīts – vai patiešām ir iespējams ar tik vienkāršiem līdzekļiem, tik lētā veidā, nozombēt milzīgu sabiedrības daļu, jo Klintonei līdz uzvarai pietūka ļoti nedaudz?
Nepārproti, cienījamais lasītāj, es neesmu dīvains mežavecis, kurš uzskata, ka sievietes vieta ir ķēķī pie plīts un gultā. Absolūti nē! Es, būdams uzņēmuma direktors, nekad nediskriminētu geju, ja viņš nāktu uz darbu uzvalkā, nevis kleitā… Nekad netiktu diskriminēta sieviete – par labi padarītu darbu viņas alga nebūtu mazāka nekā vīriešu dzimuma kolēģim. Nekādu diskrimināciju nejustu arī musulmanis, ja viņam darba dienā piecas reizes pa pusstundai nebūtu jāiet nolūgties…
Savukārt pašam dzīvē ir bijuši gadījumi, kad sievietes lūdz piešķirt vairāk brīvdienas, jo, lūk, jāaudzina bērns, jātīra māja, utt. Lielākais šo dāmu vairums ir vientuļās mātes. Piezīmēšu, ka esmu strādājis kopā arī ar daudziem vientuļajiem tēviem, un nevienu pašu reizi neesmu saņēmis šādu lūgumu. Diemžēl, atbildot, ka samazinot darba stundas, tiks samazināta arī samaksa, esmu sastapies ar lielu neizpratni.
Strādājot Vācijā, kur daļa no maniem darbiniekiem bija musulmaņi, es uzreiz paskaidroju, ka viņiem netiks piešķirtas brīvas stundas lūgšanām, – arī neizpratne.
Par jau iepriekšminētajiem homoseksuāļiem runājot – reiz iekūlos nepatikšanās, jo pie manis atnāca jauns, spēcīgs vīrietis, kurš, pat nejautājot, kādi būs viņa darba pienākumi, uzreiz man paskaidroja, ka esot gejs. Atbildēju, ka tā man nav nekāda problēma, ja tas netiek ļoti akcentēts un kādam uzspiests. Ar šādu atbildi pietika, lai jau nākamajā pirmdienā es saņemtu vēstuli no policijas, kurā tiku aicināts uz pārrunām. Man nācās iziet desmit stundu “pret-homofobijas kursus”.
Ko ar šo visu vēlējos teikt? Es uzskatu, ka visi cilvēki ir līdztiesīgi un nevienam nevajadzētu justies diskriminētam, dzīvojot kādā sabiedrības daļā, pēc konkrētiem noteikumiem un likumiem. Tomēr ir jāatceras, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības. Tādēļ, pirms saukt kādu par apspiedēju / rasistu / homofobu / šovinistu, utt., vienmēr ir vērts divreiz padomāt par konkrētās valsts / uzņēmuma / biedrības iekšējās kārtības noteikumiem.
Es neiešu musulmaņu templī, žļembādams bekonu.
Un nepiecietīšu savā darbavietā “protestējošu” mātīti, kura, ģērbusies krūšturī un vēl uz sava rumpja kaut ko uzrakstījusi, kaut ko centīsies man ieskaidrot. Lai brauc uz Saūda Arābiju, pieļauju, ka tur par tādiem gājieniem tiks atalgota.
Rezumējot – visam savs laiks, visam sava vieta. Gluži kā nevajadzētu čurāt traukā, no kura dzer, nevajadzētu arī indēt sev apkārt esošo, pamatojoties uz kāda mistiska spēka neiecietību. Neiecietīgs ir tas, kurš cenšas apzināti provocēt konservatīvās vērtības aizstāvošos. Un nevis tas, kurš tās aizstāv.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.2(376) (2017. gada 27. janvāris–9. februāris)