Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru Gardu
Viņš pauž vispārcilvēcisku taisnīgumu
DDD: Kā jūs vērtējat Amerikas prezidenta vēlēšanu rezultātus?
Aivars Garda: Man patīk, ka Tramps ir uzvarējis. Neesmu, protams, tik liels ASV politikas speciālists un tik ļoti arī nesekoju Trampa vēlēšanu kampaņai, kā to dara, piemēram, profesionāļi, bet tas Trampa teiktais, ko esmu dzirdējis, manuprāt, ir taisnīgs skatījums.
Atceros, kad uzsāku savu darbību Latvijas Nacionālajā frontē un avīzē “DDD”, es arī nācu klajā ar taisnīguma idejām. Protams, es nepretendēju uz kādas lielvalsts prezidenta amatu, bet par to vien, ka paudu taisnīgus uzskatus, pret mani vērsās visi masu mediji – gan okupantu, gan mūsu liberāļu prese. Liberāļi mēdz skandināt slaveno teicienu: “Es nepiekrītu tavam viedoklim, bet atdošu dzīvību, lai tu tos varētu brīvi paust.” − taču rīkojas pilnīgi pretēji, attiecinot šo gudrību tikai uz savu viedokļu brīvību, bet tie, kuri pauž pretējus uzskatus, ir nepareizie. Tādējādi zākāšanos un faktu sagrozīšanu liberāļu presē esmu piedzīvojis – protams, mazākā mērā par Trampu –, tāpēc zinu, kā tas ir, un Tramps kļūst simpātisks. Tas, ka viņš iestājas par taisnīgumu, pēdējo 25 gadu laikā (varbūt pat ilgāk) ir kaut kas nedzirdēts – lielvalsts prezidenta kandidāts (tagad jau prezidents) pauž vispārcilvēcisku taisnīgumu.
Būtībā ir ļoti interesanti – progresīvas idejas vajadzētu paust tieši liberāļiem, iet pa priekšu un sludināt jaunas idejas, jo konservatīvie aizstāv konservatīvas jeb tradicionālas vērtības. Taču iznāk, ka šobrīd liberāļi pauž antisabiedriskas “vērtības” – arī pilnīgi pretdabiskas, kā, piemēram, homoseksuālisms. Savukārt ASV republikāņi, kas ir konservatīvais spēks, paužot patiesību, tagad nostājas progresa pusē, lai gan būtu jābūt otrādi – uz progresu jāaicina liberāļiem, bet konservatīvajiem jābremzē.
Liberastu prettautiskā politika
Aivars Garda: Kad 1992. gadā ASV pie varas nāca Klintons, liberālās vērtības pārņēma gan Eiropa, gan arī Latvija (tās jau agrāk bija pārņemtas, bet tobrīd tas notika pilnībā). Tieši mums tas gadījās nelaimīgs laiks, jo neatkarību atguvām tad, kad pasaulē valdīja tādi klintoni, kuri pauda t.s. liberālās “vērtības”, bet galvenais, kas bija vajadzīgs mūsu valstij un tautai – dekolonizācija, deokupācija, deboļševizācija (lustrācija) −, tā arī nenotika.
DDD: Sanāk, ka ASV ir vainīgas Latvijas okupācijas, kolonizācijas un boļševizācijas seku nelikvidēšanā?
A.G.: Par to ir jāpateicas arī Amerikas politikai, bet, protams, vainīgi pārsvarā esam mēs paši. Ameriku tiešā veidā vainot nevar, ka tā neaizstāv Latvijas intereses, − ASV varētu vainot tikai par to, ja tās neaizstāvētu Amerikas intereses. Kaut arī Amerika tiek uzskatīta par mūsu draugu – stratēģisko sabiedroto −, tomēr mums pašiem bija jāparāda mugurkauls.
DDD: Ne tikai bija, bet ir vēl joprojām…
A.G: Protams. Mums kā milzīgu sasniegumu pasniedz, ka 1994. gadā ir tikusi izvesta krievu armija. Bet atvainojiet, to izveda ar visiem ieročiem, kaut gan mēs bijām nopelnījuši šo daļu paturēt Latvijā. Tā notika, pateicoties šai liberālajai ASV politikai – atdot, ka tikai ar Krieviju tiek ātrāk galā! Taču Krievija tāpat būtu aizgājusi un atstājusi mums vēl ieročus – visu proporcionāli, kas mums pienācās. Ja vien mēs to būtu pieprasījuši. Jeļcins tolaik draudzējās ar Klintonu un, var teikt, bija paklausīgs Rietumiem – viņš būtu paklausījis Klintonam, ja Klintons būtu piekodinājis atstāt Latvijā ieročus tik, cik vajadzīgs. Varēja atstāt tankus, bruņumašīnas, šaujamos ieročus…
Ja nemaldos, Ukraina atstāja sev bruņojumu, atsakoties tikai no atomieročiem, ko arī tagad nožēlo. Baltkrievija, Vidusāzijas valstis atstāja sev bruņojumu, kaut arī krievu karaspēks aizgāja no turienes. Bet Krievijas karaspēka aizvākšanos no Latvijas ar visiem ieročiem mums pasniedz kā prezidenta Gunta Ulmaņa varoņdarbu.
DDD: Ļoti daudzi armijnieki jau arī palika.
A.G.: Protams, arī tas. Tā visa ir demokrātu, liberastu prettautiskā politika. Cik saprotu, Tramps pārstāv nacionālas valsts intereses un tiesības, attiecinot tās arī uz ASV.
DDD: Viņš iestājas par amerikāņu nācijas interesēm.
A.G.: Jā, tāpēc ļoti ceru, ka šajā gadījumā kaut kas nāks arī mums par labu.
Vajag domāt par savu aizsardzību
DDD: Tomēr daudzi latvieši ir satraukušies, vai ASV Trampa vadībā aizsargās Latviju pret Krievijas agresiju. Priekšvēlēšanu diskusijās viņš izteicās, ka varētu arī neaizsargāt…
Aivars Garda: Es neticu, ka Tramps atteiksies no NATO statūtu 5. panta, kurš paredz aizsardzību arī tādām valstīm kā mēs. Tas, ka viņš izteicās, ka mums pašiem vajag domāt par savu aizsardzību, ir pilnīgi pareizi. Jau kopš 90. gadu sākuma mums bija jādomā par savu aizsardzību, atstājot arī sev pietiekami daudz bruņojuma.
Protams, mazai valstij vienai pašai ir grūti nodrošināt tādu bruņojumu, lai spētu pretoties Krievijas uzbrukumam, − to apliecina pat Ukraina. Tomēr no tik lielas valsts kā Ukraina varēja gaidīt lielāku pretestību Krievijas armijai. Savukārt Čečenija pierādīja, ka arī ar tik mazu spēku, kāds bija mazajai čečenu tautai, viņi spēja izcīnīt kaut ko tādu, par ko pirmais Čečenijas prezidents Džohars Dudajevs pat sapņot nevarēja. Krievija tagad īstenībā maksā meslus Čečenijai – gan par Čečenijas nestajiem upuriem, gan arī tāpēc, lai Čečenijā būtu miers. Un es domāju, ka šī politika Krievijai dod labumu, jo daudz izdevīgāk ir samaksāt Čečenijai, lai tur būtu miers. Var jau būt, ka Čečenijas prezidents Kadirovs tur ir ieviesis nedemokrātisku režīmu, bet, ja čečeniem tas patīk, tad − kāda mums tur daļa. Arī Kārļa Ulmaņa režīms latviešu tautai patika. Otrs, kas jāatzīst, − Čečenijas galva Ramzans Kadirovs gandrīz visu naudu, kuru dod Krievija, iegulda Čečenijas attīstībā.
Redzot televīzijā, kā ir atjaunota Groznija, domāju, jebkurš, kas tagad Čečenijā sadomātu būt opozīcijā un no kalniem bombardēt atjaunoto Grozniju, kristu tautas nežēlastībā. Tauta taču negrib, lai grauj skaistu pilsētu. Tauta atbalstīja čečenu partizānus tad, kad krievi bija sagrāvuši viņu zemi, bet tagad dzimtene plaukst un zeļ – vismaz materiāli… Protams, arī Čečenijā ir nabadzīgas vietas tāpat kā ASV, Rietumeiropā, arī Latvijā. Bet man liekas, ka tik grezna, kāda tagad ir Čečenijas galvaspilsēta, nav pat Rīga – par spīti tam, ka kara mums nav bijis ilgāk nekā Čečenijā.
“Populists” – kas tas tāds?
DDD: Presē tiek skandēts, ka tagad pie varas nāk populisti – Francijā Lepēna, Amerikā Tramps. Kas tas “populists’” tāds ir?
Aivars Garda: Tas ir liberastu neglīts paņēmiens apsaukāties. Starp citu, arī mani apvaino par populistu, lai gan es saku taisnīgas lietas – ka vajag atbrīvoties no okupantiem. Tas tad, lūk, esot populisms. Ja tautai patīk augstas idejas un tā grib atbrīvoties no okupantiem – ļoti labi, ja ir tāds “populisms”. Tad arī piekrītu tādam “populismam”. Tomēr populists − šā vārda īstajā izpratnē − savus izteicienus un darbību balsta uz zemākajiem instinktiem, ko tagad tieši dara liberāļi, aicinot uz homoseksuālismu un citām cilvēka cieņas pazemojošām un mazvērtīgām izpausmēm.
DDD: Savu personisko vēlmju apmierināšana – tā ir personiskā brīvība…
A.G.: Jā, man ir jāpasmaida par šādām liberāļu prātulām. Par populistiem viņi citus apsaukā aiz savas bezspēcības. Domāju, ka Tramps nāk pārmaiņu laikā. Tautas visā pasaulē grib kādas pārmaiņas. Mēs jau avīzē par to esam rakstīši − pasaule atrodas milzīgu pārkārtojumu, pārmaiņu priekšā. Vai Tramps ir šo pārmaiņu tāds kā priekšvēstnesis – to es nezinu, bet ļoti ceru. Ja viņš izpildīs visus savus solījumus, tad tā būs tomēr niecīga daļa no visām pārmaiņām, kas ir paredzētas pasaulē ar gaidāmo, kā mēs to saprotam, otrreizējo Kristus Atnākšanu.
Protams, es ļoti ceru, ka Tramps ir Jaunās Pasaules pirmais cīrulis, kas varbūt ienesīs kaut ko jaunu. Ir jau apnikusi visā tā liberāļu politika. Interesanti, ka līdz pēdējam brīdim bija grūti pateikt, vai Tramps uzvarēs, lai gan cerības bija. Zinu, ka Amerikā par prezidentu nevar kļūt cilvēks, ja viņu neatbalsta slepenas organizācijas – tādas kā Bilderbergas klubs, Trilaterālā komisija u.tml.
DDD: Tātad superbagātās ģimenes, kā Rokfelleri, Rotšildi…
A.G.: Tās ietilpst šajās organizācijās. Domāju pie sevis – ja jau Tramps ir tik slikts
Amerikai, tik nevēlams prezidents, kā to pasniedz visa liberālā prese, kā tad viņš tik tālu tika pielaists? Šīs organizācijas jau iepriekš nolemj, kurš var kandidēt un kurš nevar. Tātad Trampam, ja jau viņš tik tālu ticis, ir šo organizāciju atbalsts, un tās ir pieļāvušas, lai viņš uzvarētu.
DDD: Tas liecina, ka kaut kas varētu mainīties?
A.G.: Jā. Var gadīties, ka arī šīs organizācijas ir nolēmušas mainīt kaut ko – varbūt pat pasaules kārtību. Varbūt arī superbagātniekiem ir apnikušas liberāļu “vērtības” – varbūt tās tik lielu peļņu vairs nenes.
Intervēja Līga Muzikante
Intervija publicēta laikrakstā “DDD” Nr.22(372) (2016. gada 25. novembris–8. decembris)