Iepriekšējā laikraksta numurā Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētājs Aivars Garda, runājot par priekšlikumu ar likumu noteikt, ka skolu direktoriem būs pienākums atlaist no darba nelojālus skolotājus, teica: “Ja viss būtu izdarīts tā, kā vēlas LNF, okupanti tiktu aizvākti no Latvijas – vienalga, vai tā būtu likumīga izraidīšana vai atsaukšanās uz Krievijas prezidenta aicinājumu tautiešiem labprātīgi braukt mājās, palīdzot viņiem ar finansēm (uzskatu, ka tagad ir jāizmanto šī izdevība bez strīdēšanās, galvenais dabūt viņus ārā no mūsu zemes”) –, tad Šadurskim nevajadzētu tramdīt nelojālus skolotājus. Ja tiktu veicināta okupantu izvākšanās, Latvija rīkotos saskaņā ar Saeimas deklarāciju par Latvijas okupāciju. Un īstenībā tikai tad mūsu politiķi būtu lojāli Latvijas valstij, ja viņi ievērotu šo Deklarāciju.”
Tā saucamie lojalitātes grozījumi Izglītības likumā šobrīd tiek skatīti Saeimā, un, lai gan Saeimas liberastu un okupācijas seku armija tiem pretosies, cerams, netiks noraidīti.
27. oktobra Saeimas sēdē krievvalodīgās “Saskaņas” deputāti ierosināja izteikt neuzticību izglītības ministram Kārlim Šadurskim. Debatēs vairums apsprieda tikai un vienīgi pretrunīgi vērtējamās reformas skolotāju atalgojumā. Vienīgi Aleksandrs Kiršteins aktualizēja tik nozīmīgo lojalitātes jautājumu.
Jo nav notikusi deokupācija
Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina runa 27. oktobra sēdē
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! “Esmu šai valstij nelojāls, es viņu nicinu un nicinu arī šo režīmu.” Kas ir teicis šos vārdus? Jūs teiksiet – Rubiks. Nē! To ir teicis skolotājs Vladislavs Rafaļskis no 40. krievu vidusskolas 2012. gadā “Radio Baltkom”. Jūs domājat, kaut kas nopietns notika? Skolas direktore Jeļena Vediščeva paziņoja, ka viņa konsultēsies ar juristiem, vai skolotājs kaut ko tādu var stāstīt un vai var mācīt bērniem, ka viņš šai valstij neuzticas. Protams, juristi, bijušie PSKP biedri, atzina, ka mums ir vārda brīvība un ka tur nekā briesmīga nav. Rezultātā direktore Jeļena Vediščeva, kas bija direktora vietas izpildītāja, tagad jau ir direktore.
Kā tas ir iespējams neatkarīgā Latvijas valstī vairāk nekā 20 gadus pēc neatkarības atzīšanas? Ļoti vienkārši. Latvijā nenotika deokupācija kā tāda. Un mēs zinām, ka te bija apmēram miljons civilokupantu vai kolonistu − sauciet, kā jums labāk patīk. No viņiem palika apmēram 600 tūkstoši, no kuriem puse ir ieguvusi pilsonību.
Kas tad ir nelojalitāte? Daudzi nesaprot. Tā ir šajās skolās ar krievu mācību valodu pārsvarā, tā ir Satversmes un valsts klaja neatzīšana, okupācijas fakta noliegšana, Maskavā izdotu grāmatu… vēstures grāmatu lietošana ar PSKP, PSRS, Ļeņina un Staļina slavinājumiem, tā ir 2004. gada izglītības reformas neatzīšana, ignorēšana. Acīmredzot arī “SASKAŅAS” frakcija tagad grib kaut kādā veidā atriebties. Tā ir valsts valodas demonstratīva ignorēšana, jo krievu skolu bērnu vecāki zvana uz radio un sūdzas, ka viņu skolās skolotāji neprot valsts valodu. Krievi sūdzas. Tā ir 9. maijā Sarkanās armijas godināšana − armijas, kas okupēja Latviju kā hitleriskās Vācijas sabiedrotā, ko, protams, šie skolotāji bērniem nemāca.
Vai ir tieša ietekme uz budžetu − kā te pieminēja, ka nav. Jā. Mēs zinām, ap 30 skolotāju bija sen jau jāatlaiž. Tātad tam ir ietekme uz budžetu. Es domāju, ka viņu algas varētu izmantot labāko skolotāju premēšanai. Līdz ar to es novēlu Šadurska kungam nebūt tikai baltajam Kārlim, bet izturēt cīņu, pabeigt reformas un izturēt cīņu ne tikai ar ienaidniekiem, bet arī ar Izglītības komisijas vadītāju Viņķeli, kura “Radio Baltkom” pirms dažām dienām krieviski stāstīja, ka viņa nezina, kas ir lojalitāte, un ka šādi likumi radīšot naidu un šķelšanos latviešu sabiedrībā, jo, lūk, latviešu skolu direktori varēšot kritizēt valsti vai ierēdņus, bet krievu skolu direktorus par to atlaidīšot. Viņķeles kundzei laikam sajuka, ka runa ir tikai par Satversmes ievērošanu, un Satversmē ir viss pateikts, sākot ar valodu un ar tiem principiem, kas skolotājiem ir jāievēro.
Paldies par uzmanību, un es aicinu noraidīt priekšlikumu un atbalstīt Kārli Šadurski.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.21(371) (2016. gada 4.–24. novembris)