Politika. 21. gadsimts – kas mūs sagaida

Jevgēņijs Černihs

 

 

“950 miljoni afrikāņu un arābu gadsimta vidū apglabās Eiropu!” – tā apgalvo vācu sociologs un ekonomists, profesors Gunārs Hainzons (Gunnar Heinsohn), jau gadsimta sākumā paredzot “tautu lielo pārvietošanos”. Viņu mēdz saukt par “21. gs. Karlu Marksu”.

No šāda paziņojuma aukstums pārskrien pār kauliem. Gribas izsaukties: “Tas nevar būt! Nekad!!!” Iespējams, profesors, kabineta tārps, ir pārbijies no pēdējo nedēļu laikā redzētajām pārraidēm par migrantu vilni no Austrumiem, ieraugot savu fantastisko apokaliptisko prognozi… Diemžēl viss ir daudz nopietnāk.

 

Kara demogrāfija 

 

Pirmkārt, Gunāra Hainzona raksts “Cik daudz afrikāņu tieksies uz Eiropu?” tika publicēts tad, kad bēgļu tēma tikai pa retam parādījās masu saziņas līdzekļos, televīzijā. Tādēļ rakstu pat nepamanīja. Otrkārt, profesors, cilvēks nebūt ne ar vājiem nerviem, vairākas desmitgades strādā pie nopietnas zinātniskas tēmas – “kara demogrāfija”. Hainzons lasa lekcijas ne tikai Brēmenes Universitātē, bet arī Berlīnes Valsts drošības akadēmijā, NATO Aizsardzības koledžā Romā. Treškārt, jau 2003. gadā savā pravietiskajā grāmatā Hainzons nevis vienkārši paredzēja, bet ar daudzu statistisku datu, faktu, vēsturisku atsaucu palīdzību pamatoja pašreizējo Āfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu ielaušanos Eiropā, kas maz atšķiras no militāra iebrukuma, un islāma pēdējo gadu terorismu. Tolaik Tuvo Austrumu reģionā viss bija kluss, bet Islāma Valsts (DAESH) pat vēl nebija izveidojusies. Sensacionālās grāmatas nosaukums ir “Dēli un pasaules virskundzība pasaulē: terora loma nāciju izaugsmē un pagrimumā”.

Modernais vācu filozofs Peters Sloterdaiks (Peter Sloterdijk) grāmatas ievadā raksta: “Līdzīgi kā “Kapitāls” bija marksisma bībele, Hainzona grāmata uzskatāma par darbu, kas liek pamatus jaunai sfērai, ko ar pilnām tiesībām var nosaukt par demogrāfisko reālismu.” Jāsecina – Gunārs Hainzons ir jaunas zinātnes pamatlicējs.

Tomēr profesora-reālista bažas toreiz netika sadzirdētas. Grāmata netika tulkota ne angļu, ne krievu valodā. Par Hainzonu arī tagad nedzirdam. Kasandras pareģojumi visos laikos nav patikuši. Labi vēl, ka mūsdienās nededzina uz sārta.

 

Jauniešu burbulis

 

Tātad – kāda ir mūsu laikmeta jaunā Marksa demogrāfiskā “Kapitāla” būtība. Vēl pirms divpadsmit gadiem, gadsimta sākumā, Hainzons brīdināja: galvenais drauds Rietumiem jau 21. gadsimta pirmajā ceturtdaļā ir tā saucamais “jauniešu burbulis” Tuvajos Austrumos un Āfrikas dienvidu Sahārā (kad 20 procenti no sabiedrības ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem). Pretsvars “darbspējīgā vecuma burbulim” Austrumāzijā un Latīņamerikā, “novecojošo burbulim” Japānā un Eiropā. Kā redzam, tieši no šī arābu-afrikāņu “burbuļa” pēdējos mēnešos Eiropā gāžas migrantu straume. Starp citu, visi ir pamanījuši lielo jauniešu īpatsvaru starp bēgļiem – patiesībā neraksturīga pazīme bēgošajiem no kara. Tādējādi profesoram izrādījās taisnība. Bet tie ir tikai ziediņi. Pilnībā “jauniešu burbulis” Āfrikā un Tuvajos Austrumos uzpūtīsies 2025. gadā – gadsimta sākumā pareģo Hainzons. Globālais apdraudējums, ko tas radīs vairākas desmitgades, var padarīt 21. gadsimtu daudz asiņaināku par 20. gadsimtu.

“Pārāk liels jauniešu skaits gandrīz vienmēr noved pie asinsizliešanas un impērijas radīšanas vai tās sagraušanas.” Profesors pat lieto terminu “jauniešu ļaundabīgā demogrāfiskā prioritāte”. Vardarbības tendence palielinās tajās sabiedrībās, kur jaunatne vecumā no 15 līdz 29 gadiem veido vairāk nekā 30 procentus sabiedrības. Turklāt šādā situācijā nav svarīgi, kā vārdā tiek veikta vardarbība: reliģija, nacionālisms, marksisms, fašisms… Galvenais ir jaunatnes prioritāte. Gluži kā pulvermuca, kurai atliek tik piešķilt uguni… Un to regulāri piešķiļ.

Tagad planēta pēkšņi sastopas ar islāmisko teroru. No kurienes radušies diženajā pasaules reliģijā – Islāmā – karojošie fanātiķi, nesaprašanā ir politologi un sabiedrība.

Ar islāmistiem 1916.–1918. gadā Austrumos nesastapās leģendārais britu virsnieks, par Arābijas Lorensu sauktais Tomas Edvards Lorenss. Islāmistus 1941.–1943. gadā nesastapa arī hitleriskais feldmaršals Rommels ar iesauku Tuksneša lapsa. Bet tagad DAESH met izaicinājumu Rietumiem. Dienas kārtībā – lielvaru antiislāmiskās koalīcijas izveidošana, līdzīgi kā agrāk – antihitleriskā koalīcija.

Tomēr zem Saules nekā jauna nav. Mūsdienu islāmistiem, kā izrādās, bija priekšteči – kristieši – tā apgalvo Hainzons. Diženās pasaules reliģijas Kristietības sekotāji. Kā mazas Eiropas valstis, tādas kā Portugāle un Spānija, varēja iekarot milzīgus pasaules reģionus, pasludinot par savām kolonijām – sev jautā profesors. Pastāv maldīgs uzskats, ka tas notika tā laika Eiropas pārapdzīvotības dēļ.

Patiesībā pārapdzīvotības nebija! 1350. gadā Spānijā dzīvoja deviņi miljoni cilvēku. 1493. gadā, kad sākās lielie koloniālie iekarojumi, tikai seši miljoni. Par trešdaļu mazāk! Tomēr šajā periodā spāniešu ģimenēs strauji palielinājās dzimstības koeficients: no 2–3 līdz 6–7 bērniem. Lādīte vienkārši atvērās. 1484. gadā Pāvests izdeva īpašu rīkojumu, ka mākslīga dzimstības ierobežošana tiks sodīta ar nāvi. Sārtos masveidā tika sadedzinātas visas iespējamās burves un raganas. Mūsdienu izpratnē tās bija vecmātes, kuras zināja kontracepcijas metodes, varēja pārtraukt grūtniecību. Rīkojums bija nepieciešams. Jo “melnā nāve” – mēris – 14.–15. gadsimtā izpļāva trešdaļu Eiropas. Pāvesta rīkojuma rezultātā vidējais vecums, kas 1350. gadā bija 28–30 gadi, nokrita līdz 15 gadiem 1493. gadā. Ģimenēs bija pārāk daudz puišu, kuri nezināja, kur likt savus spēkus. Radās jauniešu burbulis, kas draudēja pārplīst.

 

Dēli aiziet karā!

 

Šo sprādzienbīstamo masu veikli novirzīja tālāk no Eiropas krastiem. Kristus, Pāvesta, Spānijas un Portugāles vārdā tika iekarotas svešzemju kolonijas. 95 procenti iekarotāji-konkistadori bija ļoti jauni. Spānijā viņus sauca pat par “secundone” – otrie dēli! Viņi bija tie, kuri likvidēja diženo inku impēriju Dienvidamerikā, un citas vietējās tautas. Lai gan viens no galvenajiem kristietības baušļiem ir “Tev nebūs nogalināt!”, jaunie konkistadori uzvarēto tautu pakļaušanu, iznīcināšanu neuzskatīja par grēku. Reliģiskie darboņi taču iedvesa jauniešiem, ka viņi nav slepkavas, bet gan taisnības cīnītāji, kuriem ir pienākums iznīcināt pagānus un grēciniekus par godu dievam un ar varas atļauju.

Portugāles un Spānijas piemēram vēlāk sekoja Anglija, Holande, kas izveidoja savas kolonijas Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, Indijā, Āfrikā, ar zobenu un krustu paverdzinot vietējos pagānus.

Starp citu, daudzajos karagājienos, kurus organizēja Romas pāvesti pret musulmaņiem, arī bija daudz jauniešu. Vēsturē zināms pat bērnu karagājiens un “ganu gājieni”. Šos iekarotājus-konkistadorus, kolonizatorus Hainzons arī nosauc par “kristiešiem”. Jaunieši, būdami gatavi pieņemt ideoloģiju, kas viņus attaisno un atbrīvo no jebkādas atbildības: “No šīm svētajām grāmatām, vai tas ir Korāns, Bībele, “Mein Kampf” (“Mana cīņa”), “Komunistiskais manifests” utt., tiek ņemts tas, kas attaisno mērķi.

Jūs zināt, ka īstenosit vardarbību, bet vēlaties, lai sirdsapziņa jūs nemocītu. Jūs nogalināt idejas labā, tāpēc jūs esat – taisnīgais. Bet, kad jaunieši vairs nav demogrāfiskā pārsvarā, tad interese par šīm grāmatām, kas nodrukātas miljonos eksemplāru, zūd: visi jau zina, ka, izņemot ideoloģiskos atkritumus, tur nekā cita nav.”

 

Un Ļeņins, tāds jauns…

 

Interesanti no Hainzona zinātnes skatupunkta paskatīties uz Krievijas neseno vēsturi. Krievijas impēriju 1917. gadā sagrāva boļševiki – marksisti. Pirmo marksistu – kaut arī juceklisku – vidū bija faktisko valsts vadītāju padomnieka dēls, prestižās Pēterburgas universitātes students Aleksandrs Uļjanovs. Kopā ar studentu Ševirevu, bagāta tirgotāja dēlu, viņš izveidoja partijas “Tautas griba” “Teroristisko frakciju”. Uļjanovs pārdeva savu ģimnāzijas zelta medaļu. Par saņemto naudu teroristi iegādājās sprāgstvielas, lai uzspridzinātu imperatoru Aleksandru III. Protams, svēto brīvības, vienlīdzības, brālības principu vārdā. Sazvērestību atklāja. Piecus teroristus-revolucionārus pakāra. Vecākajam no sodītajiem bija tikai 26 gadi. Uļjanovam – 21. Ševirovam – 23. Jaunākais Uļjanova brālis Vladimirs (topošais pasaules proletariāta vadonis Ļeņins) pievienojās revolūcijas lietām 17 gadu vecumā. Tāpat kā bagāto zemes īpašnieku dēls Trockis – topošais viņa vārdā nosauktā marksisma novirziena ideologs. Staļins – 16 gadu vecumā.

Lielākā daļa padomju vadoņu pievienojās marksismam jaunībā. Tolaik Krievijā bija demogrāfiskais bums. Nonākot pie varas, šie idejiskie cīnītāji par tautas laimi Krievijā uzreiz organizēja masveidīgu Sarkano teroru. Nolaida asintiņas! Pirmais pasaules karš, revolūcija, pilsoņu karš, sarkanais terors, kolektivizācija, Gulags, Otrais pasaules karš iznīcināja desmitiem miljonus cilvēku. Dzimstība kritās… 20. gadsimta beigās sabruka PSRS, marksisma-ļeņinisma balsts, pašķīda sociālistisko valstu bloks. Miljonu tirāžās izdotie Marksa-Engelsa-Ļeņina-Staļina sacerējumi pārvērtās makulatūrā. Pirms tam tika sagrauta visbriesmīgākā 20. gadsimta ideoloģija – nacisms, kas apliecināja koncentrācijas nometnes, gāzes kameras, “nepilnvērtīgo tautu” iznīcināšanu. Bet tā bībele – “Mein Kampf” – tika aizliegta.

Un – še tev! Pēc Berlīnes mūra krišanas kā iepriekš norimušais velns no izlietnes notekas izspruka islāms. Jaunie teroristi, vairums gados jauni… Viņi veic savus melnos darbus atkal “svētas lietas” vārdā. Šoreiz – svētā cīņa pret “nepareizajiem”. Kā kaut kas tāds varēja notikt apgaismotajā, humānistiskajā-demokrātiskajā 21. gadsimtā, kad darbojas ANO, citas starptautiskās kontrolējošās organizācijas, diženās miermīlīgās reliģijas – Islāma, kas radies jau 7. gadsimtā, – patvērumā?

Atbilde ir ļoti vienkārša – to devis tas pats profesors Hainzons vēl pirms Islāma valsts (DAESH) izveidošanās. Tikai piecu paaudžu laikā (1900.–2000. g.) musulmaņu pasaulē cilvēku skaits bija palielinājies no 150 līdz 1200 miljoniem, t.i., par 800 procentiem! 20. gadsimta demogrāfiskais sprādziens ar gigantisku jauniešu pārsvaru. Jaunie musulmaņi arī izdomāja islāmu, uzskata Hainzons.

 

Sacirta bērneļi Ķīnā daudzus kotletēs

 

Starp citu, Ķīnas iedzīvotāju skaits 20. gadsimtā izauga tikai par 300 procentiem: no 400 līdz 1200 miljoniem cilvēku. Indijā – par 400 procentiem: no 250 līdz 1000 miljoniem. Bet vēl nesen pasauli neatlaidīgi biedēja ar dzeltenajām ķīniešu briesmām. Palaižot garām musulmaņus. Interesanti, ka biedrs Mao, 1966.–1976. gadā – “kultūras revolūcijas” laikā –, nostiprinot personīgo varu, izrēķinājās ar saviem pretiniekiem ar hunveibīnu (skolnieki, studenti) un jauno strādnieku rokām.

Jauniešu bandas tēlaini nodēvēja par “revolūcijas debesu karotājiem”, deva pilnu rīcības brīvību buržuāzijas, revizionisma “dēmonu un monstru” izskaušanai – līdz pat fiziskai iznīcināšanai. Viņu bībele bija vadoņa Mao citātu krājums. Kultūras revolūcijas laikā nomira miljoniem ķīniešu. Kā Visockis dziedāja dziesmā par hunveibīniem: “Sacirta šie bērneļi ļoti daudzus kotletēs…” Pēc tam pašus hunveibīnus apspieda. Bet 1979. gadā, pēc vadoņa Mao nāves, ķīniešu vara ieviesa dzimstību ierobežojošu politiku: “Viena ģimene – viens bērns.” Bet musulmaņu valstīs dzimstību neviens neierobežoja. Un, lūk, rezultāts…

 

Parīzes Dievmātes katedrāle

 

Un ko gan Eiropa? Tā pēc Hainzona zinātniskajiem aprēķiniem ir “novecojošo burbulis”. Iedzīvotāji noveco. Kristietība gadu no gada zaudē savas pozīcijas. Un izskatās, ka gadsimta vidū patiesas kļūs Helēnas Čudinovas fantāzijas “Parīzes Dievmātes katedrāle”, ko viņa uzrakstīja 2005. gadā. Vēlāk profesora Hainzona zinātniskais bestsellers. Grāmatas notikumi risinās 2048. gadā. Eiropa pārvērtās Eirābijā. Tur nodibināti šariata likumi, Mēness kalendārs. Pāvesta Vatikāna vietā – izgāztuve, Parīzes Dievmātes katedrāle kļuvusi par mošeju.

Tāpat Hainzons uzskata, ka Vecās Pasaules izredzes ir bēdīgas. Gadsimta vidū Eiropu satrieks Austruma bēgļu vilnis. Bet profesors rīkojas tikai ar sausiem cipariem. 2012.  gadā uz Vāciju pārcēlās 1,1 miljons cilvēku, 2013. gadā – 1,2 miljoni. Valsti divu gada laikā pametuši 1,5 miljoni. Vācijā šobrīd dzīvo 82 miljoni. Ja šīs proporcijas attiecina uz visu Eiropas Savienību ar kopējo iedzīvotāju skaitu 507 miljoni, tad tuvāko 35 gadu laikā uz Eiropu teorētiski var pārvākties 250 miljoni ekonomisko migrantu. Tieši tik Vecā Pasaule “pārvārīs” gadsimta vidū. Bet, spriežot pēc Gallupa institūta aptaujas, 2050. gadā kādi 950 miljoni cilvēku no Āfrikas un arābu valstīm vēlēsies apmesties uz dzīvi Eiropā.

Sasodīti daudz! Tādus pieplūdumus Eiropa neizturēs. Tomēr, kas vecenītei Eiropai ko jautās?! Gadsimta vidū Āfrikas iedzīvotāju skaits divkāršosies: no pašreizējiem 1,2 līdz 2,4 miljardiem cilvēku. Jau 2040. gadā, spriežot pēc demogrāfu prognozēm, puse planētas Zeme iedzīvotāju vecumā līdz 25 gadiem būs afrikāņi. Dzimtenē viņiem nespīd laba dzīve. Iedomājieties, kāds vilnis no melnā kontinenta un Tuvajiem Austrumiem gāzīsies uz šobrīd paēdušo Eiropu pēc labākas dzīves, pabalstiem?!

Vecā Pasaule bez neviena šāviena padosies šai gigantiskajai armijai ar Pravieša zaļo karogu. Kā pierādījumu neizbēgamai kapitulācijai Hainzons izmanto terminu “demogrāfiskā kļūme”. Šī kļūme būs tad, kad uz katriem simts vīriešiem vecumā no 40 līdz 44 gadiem būs mazāk nekā 80 zēni vecumā no 0 līdz 4 gadiem. Vācijā šī attiecība ir vienāda ar 100/50, bet Gazas sektorā, kuru apdzīvo palestīnieši (arābi) – 100/464! Afganistānā – 100 vīrieši/403 zēni, Irākā – 100/351, Somālijā – 100/364… Tādējādi Vācija, pēc profesora domām, nebūs spējīga pretoties musulmaņu valstu “jaunatnes prioritātei”. Bet šī valsts ir Eiropas Savienības lokomotīve. Ko tad teikt par citām ES valstīm! Hainzons dod arī citus pierādījumus Eiropas kapitulācijai musulmaņu priekšā.

Šobrīd uz 100 padzīvojušiem cilvēkiem (55–59 gadi) Vācijā un Austrijā ir 70–80 pusaudži-pacifisti. Bet tuvākajā laikā uz katriem simts veterāniem-aborigēniem būs jau 300–700 nikni afrikāņi bez izglītības, perspektīvām un skaidriem dzīves mērķiem. Čudinovas romānā ir pretošanās midzenis. “Kristietības partizāni”, kurus vada krieviete Sofija Sevazmija-Grinberga.

Hainzons – pesimists: “Bet kurš paliks, lai cīnītos? Tajā brīdī visa jaunatne aizies.” Uz kurieni? Uz arābu-afrikāņu migrantiem grūti aizsniedzamajām anglosakšu zemēm – Austrāliju, Kanādu, Jaunzēlandi. Šis process jau ir sācies, raksta Hainzons. Vācieši, holandieši, francūži emigrē no savām valstīm kā vēl nekad agrāk. No Vācijas vien ik gadu aizbrauc 150 000 cilvēku, turklāt vairākums uz anglosakšu zemēm. Katru gadu Kanāda, Austrālija un Jaunzēlande ir gatava uzņemt 1,5 miljonus izglītotu imigrantu un dara visu iespējamo, lai atvieglotu viņu izceļošanu no savām valstīm.

Kā likums, aizbrauc paši talantīgākie, augsti kvalificēti speciālisti. Profesors Hainzons pat nenosoda: “Nav brīnums, ka jaunie strādāt gribošie jaunieši Francijā un Vācijā izvēlas emigrēt. Un ne tikai tādēļ, ka uz viņu pleciem ir pienākums “pabarot” novecojošo sabiedrību pašu valstī. Ja ņemsim 100 divdesmitgadīgus francūžus un vāciešus, tad 70 no viņiem ir jāuztur 30 viņu vecuma imigranti un viņu pēcteči. Daudziem tas vienkārši ir nepieņemami, īpaši Francijā, Vācijā un Nīderlandē. Tieši tāpēc viņi bēg.”

Bēg, kaut gan Vācijā ir divi miljoni vakanču, kuras neviens nevar aizpildīt. Tajā pašā laikā sociālo pabalstu programmas izmanto 6 miljoni apgādājamo. 35 procenti no visiem jaundzimušajiem nav vācieši, 90 procentus smagos noziegumus neizdara vācieši. Francijā uz vienu sievieti ir divi bērni, tajā pašā laikā no katriem pieciem jaundzimušajiem divi bērni piedzimst arābu vai afrikāņu sievietēm.

Eiropā viss aizgāja pa nepareizo ceļu apmēram 1980-to gadu sākumā – tā uzskata Hainzons. Laikaposmā no 1990. līdz 2002. gadam Vācijā iebraukuši 13 miljoni imigrantu, no kuriem vairākums ir mazkvalificētais darbaspēks. Tas pats noticis arī Francijā. Pēc profesora domām, lai apstādinātu lielo bēgļu pieplūdumu, ir jānoņem no valsts budžeta smagā nasta migrantus barot ar dažādiem pabalstiem. “Ir jāpieņem likums, kas noteiktu, ka bērni, kas dzimuši pēc likumā atrunātā datuma, ir jāuztur nevis valstij, bet viņa vecākiem. Tā būs revolūcija. Bet šādu revolucionāru ceļu Eiropa pat neapspriež.” Tāpēc tagad pa Eiropu klīst Parīzes Dievmātes katedrāles spoks. Un pieaug gados jauno Āfrikas un Tuvo Austrumu migrantu skaits. Gadsimta vidū viņi fantāziju par šo mošeju pārvērtīs realitātē.

 

 

Pirmavots: http://www.kompravda.eu/

 

Raksts publicēts laikrakstā “DDD” Nr.3(353) (2016. gada 5.–18. februāris)