Pirms gada laikrakstā “DDD” (Nr.17(271)) bija rakstīts par parakstu vākšanu, lai tiktu nojaukts tā saucamais Uzvaras piemineklis. Šobrīd sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” ir savāktas jau gandrīz 12 000 balsis par ierosinājumu nojaukt pieminekli un šajā teritorijā atjaunot un pabeigt Latvijas brīvvalsts laikā izstrādāto un aizsākto Uzvaras laukuma projektu, kas tapis par tautas saziedotajiem līdzekļiem. Parakstu vākšanas ierosinātāji ir Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks.
Katru iniciatīvu, kuru ir parakstījuši vismaz 10 000 Latvijas pilsoņu, ir jāizskata Saeimai. Tas nozīmē, ka drīzumā Saeimai būs jālemj par okupāciju slavinošā pieminekļa nojaukšanu.
LNF priekšsēdētāja Aivara Gardas komentārs
Aivars Garda: Prieks, ka nepieciešamie paraksti ir savākti. Pazīstot latviešu kūtrumu un bailīgumu, atklāti sakot, bija maz cerību, ka tas izdosies. Tāpēc patiešām ir jāapsveic tie, kas parakstījās, un šīs iniciatīvas organizētājus.
Tagad viss atkal ir atkarīgs no valsts varas – no tiem, kas sēž Saeimā. Daži politiķi jau ir izteikušies, piemēram, tieslietu ministrs, ka tādam piemineklim tur nav jāatrodas. Pilnīgi pareizi. Mēs, Latvijas Nacionālā fronte un laikraksts “DDD”, jau sen esam pauduši domu, ka šis piemineklis ir jānojauc. Piedāvājām pat uzspridzināt to kā Skrundas lokatoru, uztaisot pamatīgu šovu ar salūtu. Bet mūsu valsts vara nav vēl tik tālu izaugusi.
Šis piemineklis ir jānojauc. Tomēr esam jau teikuši – ja okupanti aizbrauktu no Latvijas, mēs paši viņiem uzceltu jaunu pieminekli par to, ka viņi…
DDD: Nevis okupantiem, bet…
A.G.: Tiem, kas cīnījās pret fašismu. Tas tad būtu mūsu valsts celtais piemineklis. Bet tagadējais ir okupācijas varas veidots piemineklis par godu okupantiem. Un tas ir pavisam aplam.
Kāds prokrievisks latvietis, sabiedrisko attiecību speciālists Kristiāns Rozenvalds krievu televīzijas programmā, kas reģistrēta Latvijā, runāja par tā saucamo Uzvaras pieminekli un sacīja: “Pajautāsim latvietim: vai tu atbalsti, lai Uzvaras piemineklis nebūtu – ja tu rīt no rīta pamostos un pieminekļa nebūtu? Atbilde būtu: jā! Es domāju, ka latviešu vairākums atbalsta, lai šis piemineklis nebūtu.” Būtībā viņš pateica domu, ko esam sacījuši jau sen – to, ka katrs latvietis “mājās zem segas” grib, lai okupanti aizbrauc.
Ja, no rīta pamostoties, ieraudzītu, ka okupantu nav, vairākums latviešu būtu priecīgi. Rozenvalds to pateica tikai par pieminekli. Žurnāliste, kas viņu intervēja, vēlreiz pārjautāja, jo viņai tas acīmredzot šķita visai neticami. Un Rozenvalds vēlreiz atkārtoja, ka latviešu nostāja ir šāda: viņi nav gatavi kaut ko darīt, lai nojauktu šo pieminekli, bet, ja tā tur nebūtu, viņi būtu priecīgi.
Lūk, tas ļoti raksturo mūsu tautas tagadējo situāciju. Rozenvalds, kurš, manuprāt, pats ārēji ir ļoti prookupantiski orientēts, atzina, ka latvieši nemīl okupantus. Protams, man būtu viņam jautājums: kāpēc viņš mīl okupantus, ja apzinās, ka vairākums latviešu viņus nemīl un priecātos, ja, no rīta pieceļoties, ieraudzītu, ka viņu vairs nav?
DDD: Varbūt sabiedrībā pazīstamas personas, labi zinot, ko no viņiem oficiāli prasa, gluži vienkārši parāda divkosību – “zem segas” viņi domā pavisam citādi?
A.G.: Esmu jau teicis okupantu raidstacijās un presē, lai okupanti nedomā, ka latvieši viņus mīl, un necer, ka mīlēs. Tas, ka latvieši saka viņiem acīs: “Dzīvojiet šeit!”, ir viens, bet īstenībā ikviens latvietis patiešām būtu priecīgs, ja viņi aizvāktos.
Būtu jājautā: kamdēļ okupantiem, ja jau viņus šeit nemīl, ja viņi pamattautai riebjas, būtu šeit jādzīvo?! Man kā cilvēkam būtu kauns dzīvot valstī, kur man atklāti pasaka, ka mani nemīl, ka mani negrib. Šeit ir divi varianti: kurš kuru izspiedīs no Latvijas. Okupanti tātad nodarbojas ar to, lai izspiestu latviešu kultūru no latviešu zemes.
DDD: Ņemot talkā lielo Krieviju…
A.G.: Jā, aicina talkā lielo Krieviju. Bet lielā Krievija, starp citu, jau sen liek lietā pilnīgi citu politiku nacionālajā jautājumā – tā ir daudz stingrāka Krievijas iekšienē pret krieviem, nekā latvieši to atļaujas neatkarīgā valstī pret šīs valsts iebrucējiem.
Piemēram, Tatarstānā visiem obligāti ir jāzina tatāru valoda. Tur, protams, krievi-šovinisti protestē, bet centrālā vara (Putins) neaizstāv šos protestētājus, neielaižas diskusijās. Krievijas Federācijas valdībai ir viedoklis, ka visiem, kas dzīvo Tatarstānā, ir jāmācās tatāru valoda, tāpat arī visiem, kas dzīvo Baškīrijā, ir jāzina baškīru valoda, utt. Tur mītošie krievi, protams, ir sašutuši. Bet Krievija ir sapratusi, ka, ja nacionālajām republikām neļaus tā rīkoties, tās centīsies izstāties no federācijas. Čečenijā pēc kara tikai 1 procents krievu ir palikuši – pārējie ir aizbēguši.
Tāpēc mūsu valdībai ne pavisam nevajadzētu kautrēties aizstāvēt latviešu tautas tiesības. Putins tikai retoriski rūpējas par šeit dzīvojošajiem okupantiem. Neviens te neiebruks viņus aizstāvēt, ja mēs pieņemsim likumu, lai viņus izraidītu ārā. Tikai vārdiski Krievija kliegtu. Bet, ja mēs konsekventi, ar likuma spēku, sēdinātu viņus vagonos – protams, mīkstajos un ērtajos pasažieru vagonos – un ar orķestri uz perona viņus svinīgi pavadītu uz etnisko dzimteni, tad viss būtu kārtībā.
Sagatavoja Līga Muzikante