Andris Petrovs, žurnālists
Ļvivā (Ļviva ir pilsēta Ukrainas rietumos, kuru krievi sauc par Ļvovu. – A.P.) tā saucamās Uzvaras dienas laikā vietējā vara bija aizliegusi izmantot sarkanos karogus un svastiku. Ukraiņi, kuriem rūp sava valsts, ir publiskojuši video, kurā redzams, kā 9. maijā tiek sadedzināts PSRS karogs.
Uzreiz divi Rietumukrainas reģioni – Ļvivas un Ivano-Frankovskas apgabali 9. maiju ir izsludinājuši par sēru dienu. Šajā dienā ir noteikts aizliegums rīkot jebkādus sarīkojumus, kā arī izmantot padomju simboliku, ieskaitot sarkano karogu un okupantu ordeņus.
Ļvivas pilsētas padomes deputāts Ļubomirs Meļņičuks, kurš ir šī vēsturiskā lēmuma iniciators, skaidro, ka 9. maijā sarkanā karoga – komunistiskā terora simbola – plivināšana ir tikai un vienīgi provokācija: “Izpildvarai mēs pieprasām nepieļaut komunisma slavināšanu Ļvivā. Pilsētas iedzīvotājus mēs aicinām šajā dienā pavadīt lūgšanās par ukraiņiem, kuri ir krituši Otrajā pasaules karā, un totalitāro režīmu upuriem.”
Protams, rodas jautājums: kas Latvijas varasvīriem traucē pieņemt līdzvērtīgu lēmumu? Tās ir īpašības, kas “tautas kalpiem” tagad tiek celtas godā, un tās ir: kalpošana naudas dievam un savas tautas nīšana. Ja jau esam Eiropā, tad mums jārīkojas tā kā Eiropā, kur “Otrā pasaules kara beigšanās” (Vācijas kapitulācija) tiek pieminēta 8. maijā. Savukārt 9. maija atzīmēšana Latvijā nozīmē okupācijas, latviešu tautas slepkavu un bandītisma visplašākajā nozīmē slavināšanu. Tieši 8. maijā ir jānoliek ziedi Brāļu kapos, pieminot Otrajā pasaules karā bojāgājušos. Savukārt, ja Krievijas vai kādas citas postpadomju valsts vēstnieks 9. maijā noliek vainagu pie Okupantu pieminekļa, tad viņš būtu nekavējoties jāizraida no valsts un jāieraksta Latvijai bīstamo cilvēku sarakstā.
Diemžēl mūsu gļēvā bezmugurkaula glumekļu valdība un Saeima pirms šī gada 9. maija pat nespēja pieņemt likumu par okupantu simbolikas aizliegšanu. Absurds ir tas, ka šāda likuma nav jau trešajā desmitgadē kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.